LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

1998.gada 31.augustā Noteikumi Nr. 327

Rīgā (prot. Nr. 47, 21.§)

Pieteikumu iesniegšanas un izskatīšanas,

lēmumu pieņemšanas, darba garantiju

un sociālo garantiju atjaunošanas

un zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma "Par izziņas izdarītāja, prokurora

vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā

nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu" 7.pantu

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā fiziskās personas iesniedz pieteikumus likumā "Par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu" paredzētās zaudējumu atlīdzības saņemšanai, lēmuma par zaudējumu atlīdzības piešķiršanu pieņemšanas kārtību, darba garantiju un sociālo garantiju atjaunošanas kārtību, kā arī zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtību.

2. Pieteikums zaudējumu atlīdzības saņemšanai (1.pielikums) (turpmāk — pieteikums) iesniedzams attiecīgi Ģenerālprokuratūrā vai Tieslietu ministrijā.

3. Atkarībā no pieprasītās zaudējumu atlīdzības veida pieteikumam pievieno šādus dokumentus, kas apliecina pieteikumā norādīto zaudējumu apmēru:

3.1. personu attaisnojoša tiesas sprieduma norakstu;

3.2. izziņu par brīvības atņemšanas vietās pavadīto laikposmu;

3.3. izziņu par lietas izbeigšanu pirmstiesas stadijā;

3.4. personas darba devēja izziņu vai darba devēju izziņas par personas vidējo darba algu, kas aprēķināta atbilstoši Latvijas darba likumu kodeksam, un nesaņemto darba samaksu;

3.5. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izziņu par sociāli apdrošinātās personas kontā reģistrētajiem ienākumiem un veiktajām sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (sociālo nodokli) par laikposmu, sākot ar 1996.gada 1.janvāri;

3.6. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes (pēc personas dzīvesvietas) izsniegta paziņojuma par algas nodokli attiecīgajā taksācijas periodā norakstu;

3.7. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izziņu par neizmaksātajiem pabalstiem un mācību iestādes izziņu par neizmaksāto stipendiju;

3.8. rakstiskus pierādījumus, kas apliecina, ka nav iespējama personai izņemtā vai konfiscētā īpašuma atdošana;

3.9. Valsts zemes dienesta licencēta vērtētāja sniegtu atzinumu par dzīvojamo telpu vērtību;

3.10. dokumentus, kas apliecina personas izņemtajam vai konfiscētajam īpašumam nodarītos zaudējumus un to apmēru;

3.11. dokumentus, kas apliecina, ka nav iespējama personas atjaunošana darbā un īres tiesību atjaunošana;

3.12. īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus;

3.13. no personas piedzītos tiesas izdevumus apliecinošus dokumentus;

3.14. kvītis, kas apliecina izdevumus par juridiskās palīdzības sniegšanu krimināllietā.

4. Pieteikumu, pamatojoties uz saskaņā ar šo noteikumu 3.punktu iesniegtajiem dokumentiem, trīs mēnešu laikā izskata un lēmumu par zaudējumu atlīdzību (2.pielikums) pieņem attiecīgi ģenerālprokurors vai Tieslietu ministrijas valsts sekretārs, vai to pilnvarotas personas. Ja nepieciešams, minētā lēmuma pieņemšanas termiņu var pagarināt līdz pieciem mēnešiem.

5. Ja pieteicēja iesniegtie zaudējumu apmēru apliecinošie dokumenti rada šaubas par faktisko zaudējumu apmēru, amatpersona, kura pieņem lēmumu par zaudējumu atlīdzību, ir tiesīga pieaicināt speciālistus atlīdzināmo zaudējumu apmēra noteikšanai.

6. Zaudējumu atlīdzību, pamatojoties uz šo noteikumu 4.punktā minēto amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem, izmaksā Tieslietu ministrija no ministrijai šiem mērķiem paredzētajiem valsts pamatbudžeta līdzekļiem.

7. Ja atlīdzības saņēmējs neapstrīd pieņemto lēmumu par zaudējumu atlīdzību, Tieslietu ministrija izraksta čeku vai maksājuma uzdevumu atmaksājamās summas pārskaitīšanai uz atlīdzības saņēmēja norādīto norēķinu kontu.

8. Tieslietu ministrija no personai atlīdzināmās nodarīto zaudējumu summas ietur likuma "Par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu" 4.panta ceturtajā daļā noteiktos nodokļu un nodevu maksājumus un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

9. Atlīdzības saņēmējam vai tā pilnvarotai personai pēc personu apliecinoša dokumenta — pases (atlīdzības saņēmēja pilnvarotai personai — arī pilnvaras) — uzrādīšanas izsniedz čeku skaidras naudas saņemšanai no Tieslietu ministrijas valsts pamatbudžeta konta. Atlīdzības saņēmējs vai tā pilnvarota persona minēto čeku iesniedz attiecīgajā Valsts kases reģionālajā norēķinu centrā.

10. Attiecīgā Valsts kases reģionālā norēķinu centra darbinieki pārbauda šo noteikumu 9.punktā minētajā čekā norādītos rekvizītus, reģistrē un paraksta čeku, un dod uzdevumu kredītiestādei skaidras naudas izmaksai no Tieslietu ministrijas valsts pamatbudžeta konta.

11. Ja kārtējā gada valsts budžeta likumā zaudējumu atlīdzības izmaksām paredzētie līdzekļi ir izlietoti, zaudējumu atlīdzības izmaksas tiek pārtrauktas uz laiku, kamēr tiek piešķirti līdzekļi šim mērķim.

12. Ja pieteikumā norādīts, ka persona vēlas saņemt atlīdzību bezskaidras naudas norēķinu veidā, atmaksājamā summa tiek pārskaitīta atlīdzības saņēmēja norādītajā norēķinu kontā.

13. Likumā "Par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu" paredzētajos gadījumos, pamatojoties uz personas iesniegumu, darba garantijas un sociālās garantijas atjauno tā iestāde vai uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kura ir tiesīga lemt par iesniegumā norādīto darba garantiju un sociālo garantiju atjaunošanu.

14. Iestāde vai uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kurā persona strādājusi, mēneša laikā izskata personas iesniegumu un pieņem lēmumu par personas atjaunošanu darbā vai, ja tas nav iespējams, sniedz rakstisku motivētu atteikumu atjaunot personu darbā.

15. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ne vēlāk kā mēneša laikā izskata personas iesniegumu un pieņem lēmumu par personas sociālo garantiju atjaunošanu vai piešķiršanu, un sniedz rakstisku atbildi.

16. Pēc šo noteikumu 4.punktā minēto institūciju pieprasījuma Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķina iemaksājamo sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summu un izsniedz attiecīgu paziņojumu.

17. Pēc šo noteikumu 16.punktā minētajā paziņojumā norādīto sociālās apdrošināšanas maksājumu saņemšanas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu vai pakalpojuma apmēra grozīšanu.

18. Iekšlietu ministrija vai Aizsardzības ministrija desmit dienu laikā izskata personas iesniegumu un pieņem lēmumu par to, vai attiecīgajai personai ir atjaunojamas tiesības uz izdienas pensijām saskaņā ar likumu "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm" un Militārpersonu izdienas pensiju likumu, un sniedz rakstisku atbildi iesniedzējam un amatpersonai, kura izskata pieteikumu.

19. Lai atjaunotu dzīvojamās telpas īres tiesības, persona iesniedz lūgumu pašreizējam namīpašuma valdītājam, kurš ne vēlāk kā piecu darbadienu laikā pieņem lēmumu par īres tiesību atjaunošanu vai, ja attiecīgā dzīvojamā telpa likumā noteiktajā kārtībā ir izīrēta citai personai, kas nav personas ģimenes loceklis, sniedz rakstisku motivētu atteikumu atjaunot personai īres tiesības uz attiecīgo dzīvojamo telpu.

20. Ja persona nav saņēmusi kompensāciju par zaudētajām dzīvojamās telpas īres tiesībām, tai likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteiktajā kārtībā piešķir līdzvērtīgu dzīvojamo telpu.

21. Iestādes vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) atteikumu atjaunot darba garantijas vai sociālās garantijas un namīpašuma valdītāja atteikumu atjaunot īres tiesības uz dzīvojamo platību var likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzēt tiesā.

22. Noteikumi piemērojami ar 1998.gada 1.septembri.

23. Zaudējumu atlīdzība, kuras piešķiršanas tiesiskais pamats ir radies līdz 1998.gada 1.septembrim, izmaksājama līdz 1999.gada 31.decembrim no valsts pamatbudžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem.

24. Šie noteikumi neattiecas uz personām, attiecībā uz kurām līdz 1998.gada 1.septembrim ir stājies spēkā tiesas spriedums par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.

Ministru prezidents G.Krasts

Tieslietu ministrs Dz.Rasnačs