Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas ekonomika: vakar, šodien, rīt. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.09.1998., Nr. 249/250 (1310/1311) https://vestnesis.lv/ta/id/49533

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par ģenerālprokurora J.Skrastiņa iesniegumu

Vēl šajā numurā

01.09.1998., Nr. 249/250 (1310/1311)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

INFORMĀCIJA

Latvijas ekonomika: vakar, šodien, rīt

No Ekonomikas ministrijas

1998. gada jūnija ziņojuma

par tautsaimniecību

Turpinājums. Sākumu sk. "LV" 216. nr., 23.07.98.; nr. 217/218. nr., 24.07.98.;

219/220.nr. 28.07.98.; 226. nr., 5.08.98.; 227.nr. 6.08.98.; 228/229.nr., 7.08.98.; 230. nr.,11.08.98.; 233/234. nr. 13.08.98.

238/239. nr. 19.08.98., 240. nr. 20.08.98., 243/244. nr. 25.08.98., 246/247. nr. 27.08.98.

Saturā

Saīsinājumi un mērvienības

1. Tautsaimniecības ekonomiskais stāvoklis

1.1. Makroekonomiskā attīstība un valdības politika

1.2. Galvenie ekonomiskās attīstības rādītāji

2. Ārējā ekonomiskā vide

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība

3.1. Iekšzemes kopprodukts

3.1.1. IKP dinamika un prognozes

3.1.2. IKP nozaru griezumā

3.1.3. IKP agregētais izlietojums

3.2. Cenas un inflācija

3.2.1. Patēriņa cenas

3.2.2. Ražotāju cenas, būvniecības un eksporta cenas

3.3. Maksājumu bilance un ārējās tirdzniecības apgrozījums

3.3.1. Maksājumu bilance

3.3.2. Ārējās tirdzniecības apgrozījums pa preču grupām un pakalpojumu eksports un imports

3.3.3. Ārējās tirdzniecības apgrozījums pa valstīm

3.3.4. Ārējās tirdzniecības politika

3.4. Investīcijas

3.4.1. Kapitāls, investīcijas un uzkrājumi

3.4.2. Valsts investīciju programma

3.4.3. Ārvalstu tiešās investīcijas

3.5. Monetārā sektora attīstības rādītāji un valūtas maiņas kurss

3.5.1. Monetārā politika, banku sistēma un vērtspapīru tirgus

3.5.2. Latvijas banku sistēmas monetārie rādītāji

3.5.3. Valūtas maiņas kurss un Latvijas Bankas ārējās rezerves

3.6. Valsts fiskālais stāvoklis

3.6.1. Fiskālā politika un valsts parāds

3.6.2. Nodokļu ieņēmumu dinamika

3.6.3. Valsts kopbudžeta izdevumi

3.7. Iedzīvotāju dzīves līmenis un nodarbinātība

3.7.1. Iedzīvotāju personīgais patēriņš

3.7.2. Nodarbinātība un bezdarbs

3.7.3. Demogrāfiskā situācija un veselības aizsardzība

3.7.4. Nabadzība

4. Tautsaimniecības nozaru struktūra un dinamika

4.1. Apstrādājošā rūpniecība

4.2. Transports un sakari

4.2.1. Autotransports

4.2.2. Ostu saimniecība un jūras transports

4.2.3. Dzelzceļa transports

4.2.4. Aviācija un lidostas "Rīga" darbība

4.2.5. Sakari

4.3. Būvniecība

4.4. Enerģētika

4.4.1. Pašreizējā situācija

4.4.2. Energoapgāde

4.4.3. Energoapgādes regulēšanas padome

4.4.4. Cenas un tarifi

4.5. Lauksaimniecība

4.6. Iekšējā tirdzniecība

4.7. Tūrisms

5. Ekonomiskās politikas prioritātes un reformas

5.1. Valsts ekonomiskās attīstības stratēģija

5.2. Integrācija Eiropas savienībā

5.3. Privatizācija

5.3.1. Privatizācijas tempi un ietekme uz tautsaimniecību

5.3.2. Akciju publiskais piedāvājums un valsts nodokļu parādu kapitalizācija

5.3.3. Pašvaldības īpašuma objektu privatizācija

5.3.4. Privatizācijas sertifikātu piešķiršana un izmantošana

5.3.5. Dzīvojamo māju privatizācija

5.3.6. Valsts īpašuma privatizācijas fonds

5.3.7. Īpašuma tiesību atjaunošanas gaita

5.4. Uzņēmējdarbības vide

5.5. Nacionālās programmas

5.5.1. Nacionālo programmu raksturojums

5.5.2. Eiropas savienības Strukturālo fondu apgūšana

5.6. Konkurences veicināšana un monopoldarbības regulēšana

5.6.1. Konkurences veicināšanas politika

5.6.2. Dabīgo monopolu tarifu regulēšana

5.7. Kvalitātes nodrošināšana

5.7.1. Kvalitātes nodrošināšanas nacionālā programma

5.7.2. Nacionālā standartizācija un metroloģija

5.7.3. Nacionālā akreditācijas sistēma

5.7.4. Patērētāju interešu aizsardzība

5.7.5. Tirgus uzraudzība

5.8. Reģionālā ekonomiskā attīstība

5.9. Statistika

5.9.1. Valsts statistiskā sistēma

5.9.2. Statistiskās informācijas pilnveidošana

6. Rekomendācijas uz izaugsmi orientētas ekonomiskās politikas īstenošanai

Saīsinājumi un mērvienības

a/s

akciju sabiedrība

Baltā grāmata

Eiropas komisijas izstrādātās rekomendācijas likumdošanas

saskaņošanai asociēto Centrāleiropas un Austrumeiropas

valstu sagatavošanai integrācijai Eiropas savienības ieköējā tirgū

CEFTA

Centrāleiropas brīvās tirdzniecības asociācija

CEN

Eiropas Standartizācijas komiteja

CIF cena

preces cena, kuru veido preces vērtība, ieskaitot transporta

un apdrošināšanas izmaksas līdz importētājvalsts robežai

CSP

Centrālās statistikas pārvalde

EBRD, ERAB

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka

EBTA

Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija

EM

Ekonomikas ministrija

ES

Eiropas savienība

FOB cena

preces cena, kuru veido preces vērtība, ieskaitot transporta

un apdrošināšanas izmaksas līdz eksportētājvalsts robežai

GATT

Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību

IKP

iekšzemes kopprodukts

LAA

Latvijas Attīstības aģentūra

LPA

Latvijas Privatizācijas aģentūra

LR

Latvijas Republika

LTP

Latvijas Tūrisma padome

LZA

Latvijas Zinātņu akadēmija

NVS

Neatkarīgo valstu sadraudzība

OECD

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

PHARE

Eiropas savienības ekonomiskās palīdzības

programma Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm

PRAQ

Reģionālā kvalitātes nodrošināšanas programma

PTO

Pasaules tirdzniecības organizācija

PVAS

privatizējamā valsts akciju sabiedrība

PVN

pievienotās vērtības nodoklis

SDO

Starptautiskā darba organizācija

SEZ

speciālā ekonomiskā zona

SIA

sabiedrība ar ierobežotu atbildību

SVF

Starptautiskais valūtas fonds

VARAM

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VIP

Valsts investīciju programma

v/u

valsts uzņēmums

DEM

Vācijas marka

ECU

Eiropas norēķinu vienība

Ls

lats

USD

ASV dolārs

kWh

kilovatstunda

kVA

kilovoltampēri

kcal, Gcal, PJ

kilokalorija, gigakalorija, petadžauls

XDR

Pasaules valūtu grozs, Starptautiskā valūtas fonda norēķinu vienība

4. Tautsaimniecības nozaru struktūra

un dinamika

 

4.1. Apstrādājošā rūpniecība

Caurmērā nozarei ir negatīvs konfidences rādītājs, bet tas ir stipri atšķirīgs dažādās tās apakšnozarēs.

Metālapstrādātāju konfidences rādītājs ir diezgan svārstīgs. Galvenokārt to nosaka pieprasījuma izmaiņas. Kā būtisku nozares attīstību bremzējošu faktoru līdzās ierobežotajam pieprasījumam nozares uzņēmēji uzskata piemērotu iekārtu un kvalificēta darba spēka trūkumu.

Zems konfidences rādītājs ir mašīnu un iekārtu ražošanai. Lielākā daļa šīs nozares uzņēmēju min zemo iekšējo pieprasījumu. Tiek uzskatīts, ka nozarei trūkst finansiālu līdzekļu, lai pārvarētu šis grūtības. Tā uzskata katrs trešais no aptaujātajiem šīs nozares uzņēmējiem.

Liela daļa no sakaru iekārtu un aparatūras rūpniecības bija saistīta ar bijušās savienības militāri rūpniecisko kompleksu. Sabrūkot PSRS, šo nozaru produkcija vairs nebija vajadzīga. Jaunus alternatīvus, konkurētspējīgus produkcijas veidus uzņēmumi nebija spējīgi ražot atpalikušo iekārtu un tehnoloģiju dēļ. Pasaules tehnoloģijas šajā jomā ir tik ievērojami attīstījušās, ka tagad atgūt nokavēto ir vēl problemātiskāk nekā pirms dažiem gadiem. Tāpēc šīm nozarēm iespēja attīstīties ir ļoti maza. Tās var pastāvēt galvenokārt kā komplektējošās ražotnes.

Radio, televīzijas un sakaru iekārtu un aparatūras ražošanā aprīlī bija vissliktākais konjunktūras kopvērtējuma rādītājs visā rūpniecībā (-42). Ļoti zemu novērtēts esošais nozares produkcijas pieprasījums. Izveidojušies lieli gatavās produkcijas krājumi, vairāki uzņēmumi gatavojas samazināt nodarbināto skaitu.

Uzņēmumu privatizācija pozitīvi ietekmējusi daudzu uzņēmumu attīstību, taču tā nav varējusi glābt dažus lielākos nozares uzņēmumus no sabrukuma. To var izskaidrot ar lielu investīciju apjomu nepieciešamību ražošanas attīstībai un modernizācijai. Arī ieilgušais privatizācijas process ir kavējis uzņēmumu attīstību. Neveiksmīga ir bijusi tādu lielu uzņēmumu kā RAF un Rīgas vagonu rūpnīcas privatizācija - uzņēmumi pēc privatizācijas nav sākuši darbību. Pašlaik tiek meklētas iespējas, kas varētu glābt RAF un RVR, saglabājot līdzšinējo uzņēmumu ražošanas bāzi un darba vietas.

Pozitīva attīstības tendence ir nozares uzņēmumu aktīvā darbība produkcijas kvalitātes nodrošināšanas jomā. Pašreiz trīs uzņēmumi - "Rebir", "Rinar" un "Baltatuta" ir ieguvuši ISO 9000 kvalitātes nodrošināšanas sertifikātu, kas veicina šo uzņēmumu konkurētspēju Eiropas tirgū.

Metālu ražošanā par sekmīgi strādājošiem atzīstams "Liepājas metalurgs", kā arī uzņēmums "Krāsainie lējumi".

Turpina strādāt "Radiotehnika" un Kandavas radiorūpnīca, bet ar krietni mazāku produkcijas izlaidi nekā līdz deviņdesmitajiem gadiem.

Pēc privatizācijas turpina darbu kuģu un laivu būves un remonta uzņēmumi Mangaļu kuģu remonta rūpnīca, Rīgas kuģu būvētava, Bolderājas kuģu remonta rūpnīca, "Tosmare"; lidaparātu ražotnes "Aerkom", "Lidonis"; motociklu un velosipēdu ražotāji "Rīgas motorrūpnīca", "Baltik-Vittkop".

Pārējās rūpniecības nozares

. Veiksmīgākā ir mēbeļu ražošana, kuru izlaides apjomi

1997. gadā palielinājās par 17 procentiem.

1998. gada janvāra aptaujā mēbeļu ražotājiem bija viens no augstākajiem konfidences rādītājiem rūpniecībā (+19), bet jau aprīļa aptaujā tas ievērojami samazinājās un kļuva negatīvs (-15). Šajā periodā krietni samazinājās mēbeļu eksports. Tomēr kā galvenais ražošanu ierobežojošais faktors mēbeļrūpniecībā tiek minēts finansu līdzekļu trūkums. To min 62% no aptaujātajiem uzņēmējiem. Nozarē ir arī augsts to uzņēmēju skaits, kuri kā ražošanu ierobežojošu faktoru min kvalificēta darba trūkumu.

Mēbeļu ražošanas lielākie uzņēmumi ir Rīgas mēbeļu serviss, "Vidzeme VMV", Latvijas-Zviedrijas kopuzņēmums "Thule-Arcus", Zunda, "Pumpurs L", mūzikas instrumentu ražotājs "Solo-Rīga".

Pārējās neaplūkotās rūpniecības nozares sastāda nelielu daļu kopējā rūpniecības produkcijas izlaidē.

 

4.2. Transports un sakari 1

Transports un sakari ir nozīmīga valsts tautsaimniecības nozare. Latvijas izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis, izvietojums pie Baltijas jūras, neaizsalstošās jūras ostas rada labas iespējas pasažieru un kravu pārvadājumu attīstībai. Efektīva un konkurētspējīga transporta un sakaru sistēma ir svarīgs priekšnoteikums valsts ekonomiskās attīstības nodrošināšanai. Tā ir viena no Latvijas tautsaimniecības nozarēm, kas pēdējos gados attīstās visstraujāk.

Nozares pievienotās vērtības īpatsvars iekšzemes kopproduktā 1997. gadā bija 17,2%. Gada laikā pievienotā vērtība pieaugusi par 7,4% salīdzinājumā ar 1996. gadu. Straujāks pieaugums ir starptautisko kravu un pasažieru pārvadājumu jomām. Lielākā daļa kravu pārvadājumu ir tranzīta un starptautiskie pārvadājumi. Pasažieru pārvadājumi tiek veikti galvenokārt iekšzemē, izņemot aviopārvadājumus. Liela uzmanība tiek veltīta tranzīta pārvadājumu attīstībai. Tranzītpārvadājumi un ostu pakalpojumi veido vairāk nekā 1/4 no visa Latvijas preču un pakalpojumu eksporta.

 

4.2.1. Autotransports

Pēdējos gados kravu komerciālie pārvadājumi ar autotransportu2 nedaudz samazinās. 1997. gadā ir vērojama iepriekšējo gadu tendence. 1997. gadā tika pārvadāti 4,7 milj. tonnu kravu, par 3% mazāk nekā 1996. gadā. Tajā pašā laikā palielinās kravu apgrozība, kas sasniedza 1369,5 milj. tonnkilometru un pieauga par 34,4%. Tas nozīmē, ka vidēji kravas tiek pārvadātas aizvien lielākos attālumos.

Iekšzemē kravu komerciālie pārvadājumi arī 1997. gadā turpināja samazināties, kas izraisa kopējo pārvadājumu apjomu samazinājumu. Starptautiskajiem pārvadājumiem savukārt ir tendence palielināties, to īpatsvars 1997. gada laikā ir sasniedzis 24%. Tas liecina par kravu pārvadājumu struktūras izmaiņām, Latvijas autopārvadātājiem vairāk orientējoties uz starptautiskajiem pārvadājumiem.

Savu kravu pārvadāšanai daļa uzņēmumu, kuru galvenais darbības veids nav kravu pārvadāšana, izmanto savu autoparku. Pārvadājumi pašu vajadzībām netiek atspoguļoti kravu pārvadājumu operatīvajā statistikā. Vairākus gadus pieaug kopējie autotransporta kravu pārvadājumi, kuros ir iekļauti gan komerciālie, gan pašu vajadzībām veiktie. Var secināt, ka aizvien vairāk kravu pārvadā paši uzņēmumi, kuru galvenais darbības veids nav kravu pārvadāšana. Komerciālo kravu pārvadājumu apjoma izmaiņas iekšzemē zināmā mērā ietekmē arī situācija citās ražojošās nozarēs.

Starptautiskie pārvadājumi īpaši pieaug tranzīta koridorā Rietumi-Austrumi. Tas liek koncentrēt uzmanību uz problēmām robežšķēršošanas punktos. Līgumi par starptautiskajiem pārvadājumiem ir noslēgti ar vairāk nekā 30 valstīm. Līdz ar to ir reglamentētas attiecības ar gandrīz visām valstīm, uz kurām veic starptautiskos kravu pārvadājumus. Latvijas pārvadātājiem izsniegto starptautisko atļauju skaits pēdējos trijos gados ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes. Īpaši starptautiskajiem pārvadātājiem nepieciešams atjaunot autoparka ritošo sastāvu. Attīstoties līzingam, kravu pārvadātājiem rodas iespējas iegādāties jaunus transporta līdzekļus uz izdevīgiem līzinga noteikumiem.

4.3. tabula

Pasažieru pārvadājumi ar regulārās satiksmes autobusiem

(tūkst. pasažieru)

1995 1996 1997 1997. gads

salīdz.

ar 1996. gadu,

%

Kopā 184507 148736 151352 101,8

Rīgā 1075XX-XXXXX 81903 104,3

Pārējā iekšzemes satiksmē 76117 69480 68581 98,7

Starptautiskajā satiksmē 880 737 868 117,8

Pasažieru pārvadājumi ar autotransportu galvenokārt tiek veikti iekšzemē. Visvairāk pasažieru ar autobusiem tiek pārvadāts Rīgā. Pilsētu maršrutos galvenie pārvadātāji ir pašvaldību uzņēmumi. Lielāko daļu sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošina valsts un pašvaldību uzņēmumi. Iekšzemes pasažieru regulāros pārvadājumus 1997. gada rudenī ārpus pilsētas veic 7 valsts, 46 pašvaldību un 58 privātie uzņēmumi. 4.3. tabula rāda, ka starptautiskajā satiksmē pārvadāto pasažieru skaits ir niecīgs. Šajos pārvadājumos dominē privātie pārvadātāji.

Pavisam 1997. gadā ar regulārās satiksmes autobusiem ir pārvadāts 151,4 milj. pasažieru, kas ir nedaudz vairāk (1,8%) nekā iepriekšējā gadā. Pasažieru apgrozības pieauguma tempi ir straujāki, tā ir pieaugusi par 7,1%. 1997. gadā ir palielinājies pārvadāto pasažieru skaits Rīgā un starptautiskajā satiksmē, bet pārējā iekšzemes satiksmē samazinājies par 1,3 procentiem.

Daudziem lauku iedzīvotājiem autobusi ir vienīgais sabiedriskās satiksmes līdzeklis, tāpēc 1996. gada otrajā pusē tika izveidota dotāciju sistēma pasažieru regulāriem pārvadājumiem ar autobusiem lauku apvidos. Dotācijām tiek izmantoti līdzekļi no Valsts autoceļu fonda. 1996. gadā šim mērķim izlietoja 1,5 milj. latu, 1997. gadā - 4,5 milj. latu. 1998. gadā šī summa palielināsies līdz 5,6 milj., 1999. gadā - 6,9 milj. latu. Tādējādi ir radusies iespēja nodrošināt autobusu satiksmi maršrutos ar nelielu pasažieru plūsmu. Laikā no 1996. gada septembra līdz 1997. gada septembrim tika atklāti 263 jauni dotējamie maršruti ārpus pilsētas, tajā skaitā 16 tālsatiksmes maršruti.

1998. gada sākumā Ministru kabinets akceptēja Satiksmes ministrijas izstrādāto pasažieru pārvadājumu attīstības koncepciju, kurā uzsvērta pasažieru pārvadājumu ar autotransportu sistēmas pārveides nepieciešamība un sasaiste ar citiem transporta veidiem.

 

4.2.2. Ostu saimniecība un jūras transports

Latvijā ir trīs lielas ostas - Rīgā, Ventspilī, Liepājā un vēl septiņas mazākas (astotā - Ainažu osta sākusi attīstīties), kas izvietotas gar visu aptuveni 500 km garo valsts jūras robežu Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī. Ostas ir nozīmīga valsts tranzīta sistēmas sastāvdaļa, jo vairāk nekā 90% apstrādāto kravu ir tranzīta kravas. To plūsmas galvenais virziens ir no NVS valstīm uz Rietumiem.

1984. gadā un 1987.-1988. gados Latvijas ostās tika sasniegta vislielākā kravu apgrozība - 45 milj. tonnu, un 1996. gadā šī robeža tika atkal sasniegta. 1997. gadā Latvijas ostu kravu apgrozība bija 50,7 milj. tonnu, un tā ir palielinājusies par 12,6%, salīdzinot ar 1996. gadu. Ostas turpina darboties galvenokārt kā kravu nosūtītājas.

Lai palielinātu ostu konkurētspēju, Rīgas tirdzniecības osta un Ventspils osta darbojas brīvostas režīmā. Liepājas osta ir iekļauta Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā.

4.4. tabula

Kravu apgrozība Latvijas ostās

(tūkst. tonnu)

Osta 1995 1996 1997 1997. gads

salīdz.

ar 1996. gadu,

%

Rīgas osta 7453,5 7457,0 11213,1 150,4

Ventspils osta 29623,1 35744,6 36780,5 102,9

Liepājas osta 1439,7 1609,0 2295,8 142,7

Mazās ostas 469,0 223,8 400,1 178,8

Kopā visās ostās 38985,3 45034,4 50689,5 112,6

Latvijas lielākā osta kravu apgrozības ziņā ir Ventspils osta . Ostā pārkrauti 72,6% no visām Latvijas ostās pārkrautajām kravām. Ventspils osta ir specializējusies naftas un naftas produktu nosūtīšanā. No ostas kravu apgrozības tie sastāda 73,6% un veido mazliet vairāk nekā pusi no kopējās Latvijas ostu kravu apgrozības. Pēc kuģu ceļa padziļināšanas un citu tehnisko darbu veikšanas osta ir gatava uzņemt tankkuģus ar kravnesību 100-120 tūkst. tonnu. 1997. gadā ir sākta valsts a/s "Ventspils nafta" privatizācija.

No lielajām ostām Rīgas ostai ir vislielākais kravu apgrozības pieaugums 1997. gadā. Ostai ir lielākais saņemto kravu apjoms starp Latvijas ostām (72,6% no visām valsts ostu saņemtajām kravām). Ostai nav īpašas specializācijas kravu apkalpošanā. Nozīmīgākās pārkrauto kravu grupas ir kokmateriāli, konteineri, dažādi metāli un naftas produkti. Ostas attīstībai nepieciešami pietiekami efektīvi ceļu pievadi galvenajiem pilsētas ceļiem un valsts automaģistrālēm.

Liepājas ostā

arī ir ievērojami palielinājušies pārkrauto kravu apjomi. Lielāko daļu no pārkrautajām kravām sastāda ģenerālkravas. 1997. gadā tika pabeigta Dienvidu mola rekonstrukcija, kas bija svarīgs posms Liepājas ostas rekonstrukcijas projektā. Lai varētu veikt kravas operācijas, liela daļa piestātņu jārekonstruē. Speciālās ekonomiskās zonas apstākļos paredzama ievērojama ostas darbības palielināšanās, piesaistot ievērojamas investīcijas ostas rekonstrukcijai.

Lai gan mazajām ostām 1997. gadā ir vislielākais kravu apgrozības pieaugums, tomēr vēl nav sasniegts 1995. gada līmenis, kad bija lielākā kravu apgrozība. Mazo ostu galvenie darbības virzieni ir kokmateriālu nosūtīšana un zivju un zivju produktu saņemšana. Latvijas mazo ostu attīstība galvenokārt saistāma ar zvejniecību, zivju produkcijas pārkraušanu, vietējo kravu eksportu un kravu importu vietējām vajadzībām. Mazajām ostām ir labas perspektīvas kļūt par jahtu tūrisma ostām.

Jūras transporta kravu pārvadājumi un kravu apgrozība samazinās jau vairākus gadus. Ar jūras transportu 1997. gadā pārvadāja 7,7 milj. tonnu kravu, un kravu apgrozība bija 28,1 mljrd. tonnkilometru. Kravu pārvadājumu samazinājums ir 23,5%, kravu apgrozības - 6,9%, salīdzinot ar 1996. gadu.

Latvijas jūrniecības kompānijas galvenokārt veikušas pārvadājumus starp ārvalstu ostām, tie sastāda 72% no visiem kravu pārvadājumiem. Pārvadājumu no Latvijas uz ārvalstīm īpatsvars ir 25%. 1997. gadā ir samazinājušies kravu pārvadājumi visos virzienos. Latvijas kuģniecības kompānijas ir apkalpojušas 4,2% no Latvijas ostu kravu apgrozības.

Šogad ir uzsākta lielākās Latvijas jūrniecības kompānijas - valsts a/s "Latvijas kuģniecība" privatizācija.

 

 

4.2.3. Dzelzceļa transports

Ar dzelzceļa transportu pārvadāto kravu apjomi palielinās. Kravu pārvadājumu apjomi 1997. gadā sasniedza 41 milj. tonnu, par 16,3% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Kravu apgrozība palielinājās par 12,5%. Dzelzceļam nozīmīgākie ir tranzītkravu pārvadājumi.

4.5. tabula

Kravu pārvadājumi dzelzceļa transportā

(tūkst. tonnu)

1995 1996 1997 1997. gads

salīdz.

ar 1996. gadu,

%

Kravu pārvadājumi kopā 28840 35264 41019 116,3

Iekšzemes satiksmē 3545 2565 2522 98,4

Tranzīta pārvadājumi 21457 27522 31079 112,9

t.sk. caur ostām 17925 22755 26395 116,0

Eksporta pārvadājumi 984 1510 2785 184,5

Importa pārvadājumi 2854 3667 4633 126,3

Galvenais kravu pārvadājumu virziens ir tranzīta pārvadājumi caur Latvijas ostām, kā var redzēt 4.5. tabulā. Jau vairākus gadus tie veido aptuveni 2/3 no pārvadātajām kravām. 1997. gadā tranzīta pārvadājumi caur ostām palielinājās par 16%. Dzelzceļa transportam ir nozīmīga loma Latvijas tranzīta nozarē. Lai ostas sekmīgi darbotos, nepieciešams pietiekams transporta kravu pārvadājumu jaudu nodrošinājums gan no jūras, gan no sauszemes puses. Vairāk nekā puse no Latvijas ostu kravu apgrozības pa sauszemi tiek pārvadātas ar dzelzceļa transportu, kas apliecina dzelzceļa kravu pārvadājumu un ostu kravu apgrozības pieauguma savstarpējo saistību.

Dzelzceļa transporta orientāciju uz tranzīta, kā arī eksporta un importa pārvadājumiem apliecina kravu pārvadājumu sadalījums pēc kravu veidiem. No visām pārvadātajām kravām vairāk nekā 3/4 veido nafta un naftas produkti, melnie metāli, ķīmiskie un minerālmēsli.

1997. gadā vislielākais pieaugums, kā redzams 4.5. tabulā, ir eksporta un importa pārvadājumiem, un pēdējos gados ir vērojama tendence to nozīmei palielināties. Iekšzemes kravu pārvadājumu nozīme pēdējos gados samazinās. Viens no iemesliem ir to staciju skaita samazināšana, kur tiek veiktas kravu operācijas. Šajās stacijās kravas operācijas tiek pārtrauktas to nerentabilitātes dēļ.

Pretēji kravu pārvadājumiem vairākus gadus samazinās ar dzelzceļa transportu pārvadāto pasažieru skaits. 1997. gadā dzelzceļš pārvadāja 33 milj. pasažieru. To skaits ir par 6,1% mazāks nekā

1996. gadā. Pasažieru apgrozība samazinājās par 2,9%. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pārvadāto pasažieru skaita samazinājuma tempi ir vairākkārt lēnāki.

Pasažieru mazāk ir pārvadāts kā iekšzemes, tā starptautiskajā satiksmē. Starptautiskajā satiksmē pārvadāto pasažieru skaita īpatsvars ir neliels, tas ir 3,5% no kopējā pasažieru skaita, un samazinājums ir 2,4%. No iekšzemes pasažieriem 95% izmantoja dzelzceļa transportu piepilsētas maršrutos. Iepriekšējo gadu straujā kopējā samazinājuma galvenais iemesls ir tieši šo pasažieru skaita kritums. Arī

1997. gadā piepilsētas maršrutos pārvadāto pasažieru skaits turpināja sarukt (par 6,3%), bet lēnākos tempos nekā iepriekšējos gados.

Nerentablie pasažieru pārvadājumi ir ievērojama dzelzceļa problēma. Pasažieru pārvadājumu radītie zaudējumi tiek segti no kravu pārvadājumos gūtās peļņas. Latvija ir viena no nedaudzajām valstīm Eiropā, kas nedotē pasažieru pārvadājumus.

Dzelzceļa infrastruktūra un pamatlīdzekļi ir pietiekoši, lai apmierinātu pieprasījumu pēc kravas un pasažieru pārvadājumiem, taču to nolietojums pieaug. Ir arī noteikta rezerve, kuru varētu izmantot pārvadājumu pieauguma gadījumā. Nolietojums pastiprina tādas negatīvas parādības kā pakalpojumu izmaksu pieaugums, slikts servisa līmenis, atpalicība no tehniskā progresa, samazinot konkurētspēju. Tādēļ ir nepieciešama dzelzceļa infrastruktūras un pamatlīdzekļu atjaunošana un modernizācija.

Dzelzceļa un valsts attiecību sakārtošanai 1997. gadā tika izstrādāts Dzelzceļa likums, kuru Saeima pieņēma 1998. gada aprīlī. Tas paredz pārvadātāja ekonomisko un administratīvo neatkarību no valsts, veicot pārvadājumus. Atsevišķi tiek nodalīta dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana un pārvadājumu veikšana. Likumā paredzēti valsts vai pašvaldību pasūtījumi, lai dotētu tām vajadzīgos pasažieru pārvadājumu nerentablos maršrutus. Likums reglamentē arī valsts koplietošanas dzelzceļa infrastruktūras finansēšanas pamatprincipus.

 

4.2.4. Aviācija un lidostas "Rīga" darbība

1997. gadā lidojumus veica 13 Latvijas aviosabiedrības, no kurām 3 veica regulārus aviopārvadājumus un 10 - neregulārus. Galvenais aviokompāniju sniegto pakalpojumu veids ir pasažieru pārvadājumi. Šobrīd nav pieprasījuma pēc iekšzemes aviācijas pārvadājumiem, tāpēc visi lidojumi ir starptautiski.

4.4. zīmējums

Pasažieru apgrozība lidostā "Rīga"

(tūkst. pasažieru)

Latvijas aviosabiedrības 1997. gadā pavisam pārvadāja aptuveni 270 tūkst. pasažieru. Pārvadāto pasažieru skaits ir pieaudzis par 17%, salīdzinot ar 1996. gadu. Regulārajās aviosatiksmes līnijās

1997. gadā pārvadāja 229,6 tūkst. pasažieru. Regulārās satiksmes līnijās tiek pārvadāta lielākā daļa pasažieru, to īpatsvars ir 85% no kopējā pārvadāto pasažieru skaita. Savukārt pasažieru apgrozība ir palielinājusies par 13,2%, regulāro reisu īpatsvars tajā ir 67,3%. Neregulārajās aviosatiksmes līnijās ir lielāks viena pasažiera vidējais lidojuma attālums.

Kravu pārvadājumu nozīme ir niecīga. 1997. gadā Latvijas aviosabiedrības pārvadāja 7573 tonnu kravu un pasta. Jāatzīmē, ka pārvadāto kravu un pasta apjomi ir pieauguši 2,2 reizes, salīdzinot ar 1996. gadu. To var izskaidrot ar tirgus izmaiņām ārvalstīs, jo aviosabiedrības darbojas starptautiskajā tirgū.

Pasažieru apgrozība lidostā "Rīga" 1997. gadā bija 531,1 tūkst. pasažieru, kas ir par 6,9% vairāk nekā 1996. gadā. No iebraukušajiem un izbraukušajiem pasažieriem 42,4% apkalpoti ar Latvijas aviosabiedrību lidmašīnām. Šādu pasažieru īpatsvars iepriekšējā gadā bija 39,2% no lidostas "Rīga" pasažieru apgrozības.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir palielinājusies kravu un pasta apgrozība. 1997. gadā

lidostas "Rīga" kravu un pasta apgrozība bija 4261 tonna. Pieaugums ir 8,9%, salīdzinot ar 1996. gadā sasniegto.

Ir uzsākts plānveida darbs, lai veicinātu Latvijas un Eiropas savienības asociācijas līguma noslēgšanu aviācijas jomā, kas pavērs Latvijas aviokompānijām ceļu uz Eiropas aviācijas pārvadājumu tirgu, kā arī asociēto valstu kompānijām uz Latvijas aviācijas tirgu. Tas savukārt būtiski palielinās pasažieru plūsmu caur lidostu "Rīga". Aviācijas jomā paveiktais un tās atbilstība Eiropas standartiem paver iespēju noslēgt asociēto līgumu aviācijas jomā pirms Latvijas uzņemšanas Eiropas savienībā. Tā kā juridiskā bāze aviācijas jomā Latvijas aviokompāniju darbībai Eiropas gaisa pārvadājumu tirgū ir sagatavota, Latvijas aviokompāniju sekmīga darbība tajā ir atkarīga no pašu aviokompāniju iespējām izpildīt visus nepieciešamos priekšnosacījumus.

 

4.2.5. Sakari

Telekomunikāciju joma Latvijā dinamiski attīstās. Tiek turpināta fiksēto publisko telekomunikāciju modernizācija, kuru veic "Lattelekom". Modernizācijas gaitā valstī analogās telefonsakaru līnijas tiek nomainītas ar ciparu līnijām, paaugstinot telefonsakaru kvalitāti. Ciparu līnijas paver plašākas iespējas sniegt klientiem dažādus papildpakalpojumus.

Valstī pieaug kā kopējais abonentu līniju skaits, tā ciparu sistēmai pieslēgto abonentu līniju skaits. 1997. gada beigās kopējais abonentu līniju skaits bija 772,2 tūkstoši, par 3% vairāk nekā gada sākumā. No kopējā skaita 25% bija pieslēgtas ciparu sistēmai. Ciparu līniju īpatsvars nepārtraukti pieaug, gada sākumā to īpatsvars bija 20 procenti.

1997. gadā ciparu tīklam sāka pieslēgt abonentu līnijas Jelgavā, gada nogalē - Daugavpilī. Ciparu centrāles jau darbojas arī Rīgā, Ventspilī, Cēsīs un Liepājā. Cēsis ir pirmā pilsēta, kur telefonsakaru modernizācija ir pabeigta.

Līdztekus ciparu centrāļu uzstādīšanai tiek veikta analogās sistēmas taksofonu nomaiņa ar ciparu sistēmas telekaršu un monētu taksofoniem. 1997. gadā samazinājās kopējais taksofonu skaits. Gada beigās darbojās 3522 taksofoni, no kuriem 3/4 ir pieslēgti ciparu sistēmai. Kopējais ciparu sistēmas taksofonu skaits pieauga par 237 taksofoniem. 1997. gadā "Lattelekom" ir uzsācis uzstādīt taksofonus ar t.s. "čipkartēm" jeb telekartēm ar mikroprocesoru.

Vairākus gadus pieaug izejošo tālsarunu skaits publiskajā telefona tīklā. To skaits 1997. gadā bija par 14,8% lielāks nekā 1996. gadā. 1997. gadā palielinājās gan iekšzemes, gan starptautisko tālsarunu skaits: iekšzemes tālsarunu - par 14,4%, starptautisko - par 15,6 procentiem.

Lielas pārmaiņas notikušas mobilo publisko telekomunikāciju jomā. 1997. gadā šajā telekomunikāciju sektorā komercdarbību uzsāka otrais mobilo telefonsakaru operators, likvidējot monopolu. Līdzās ar "Latvijas Mobilo Telefonu" pakalpojumus GSM sistēmā piedāvā arī "Baltcom GSM". "Latvijas Mobilais Telefons" nodrošina mobilos telefonsakarus arī NMT-450 sistēmā. Konkurence ir ļāvusi palielināt piedāvāto pakalpojumu klāstu, kā arī samazināt pakalpojumu tarifus. Minētie faktori un mobilo telefonaparātu cenu kritums veicināja strauju abonentu skaita pieaugumu. 1997. gada beigās abu operatoru kopējais abonentu skaits bija 76,2 tūkstoši. Kopš gada sākuma to skaits palielinājies 2,7 reizes.

Latvijā pasta pakalpojumus sniedz bezpeļņas organizācija valsts a/s "Latvijas pasts", kas tika izveidota 1997. gadā, reorganizējot valsts iestādi "Latvijas pasts". "Latvijas pasts" sniedz pakalpojumus visā valsts teritorijā ar filiālēm visos rajonu centros un vidēji 40 līdz 50 pasta nodaļām katrā rajonā. Pasta nodaļu skaits samazinās. Tās nākas slēgt nerentablās darbības dēļ, jo pakalpojumu pieprasījums sakarā ar iedzīvotāju pirktspēju lauku apvidos ir mazs.

4.6. tabula

"Latvijas pasta" darbības rādītāji

(tūkst.)

Pasta pakalpojums 1995 1996 1997 1997. gads

salīdz.

ar 1996. gadu,

%

Nosūtītas vēstules,

pastkartes, bandroles 18204 26844 30350 113,1

Nosūtītas pakas 71 76 74 97,4

Nosūtīti naudas pārvedumi 478 549 541 98,5

Piegādāti laikraksti un žurnāli 1127XX-XXXXX 71893 81,9

Kā redzams 4.6. tabulā, stabila tendence palielināties ir tikai pasta monopolpakalpojumam - vēstuļu, pastkaršu un bandroļu sūtījumiem. To lielākā daļa ir uzņēmumu un organizāciju sūtījumi, kuri ir galvenais pieauguma iemesls. Paku sūtījumi 1997. gadā ir nedaudz samazinājušies, salīdzinot ar

1996. gadu, lai gan iepriekšējos gados bija vērojams pieaugums.

Ar pasta starpniecību piegādāto preses izdevumu skaits jau vairākus gadus stabili samazinās. Kopš 1994. gada ar pasta starpniecību piegādāto laikrakstu un žurnālu skaits ir samazinājies gandrīz divas reizes. Ar laikrakstu un žurnālu piegādi nodarbojas ne tikai pasts, bet arī vairākas privātfirmas, kas samazina ar pasta starpniecību piegādāto preses izdevumu apjomu. Rīgā šīs firmas ir spēcīgas pasta konkurentes laikrakstu un žurnālu piegādē.

4.3. Būvniecība

Nozares "Būvniecība" ražošanas apjomi 1997. gadā palielinājās par 8,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Sākoties ekonomiskajai krīzei valstī, būvniecības apjomi strauji samazinājās. Vismazākie tās apjomi bija 1993. gadā, veidojot tikai 1/7 daļu no 1990. gada apjomiem. Pēc 1993. gada būvniecība sāk paplašināties, un 1997. gadā tās ražošanas apjomi jau ir 1,5 reizes lielāki nekā 1993. gadā (skatīt 4.5. zīmējumu).

4.5. zīmējums

Būvniecības darbu apjoma izmaiņas

(procentos, 1993 = 100)

Būvniecības daļa iekšzemes kopproduktā 1997. gadā sastādīja 5%. Būvniecība ir relatīvi darbietilpīga nozare, tajā strādā 6% no visiem tautsaimniecībā nodarbinātiem.

Privatizācijas process būvniecībā ir pabeigts, un nu jau vairākus gadus uzņēmējdarbībā dominē privātais sektors. 1997. gadā no visiem līgumdarbiem būvniecībā tikai 2% veica valsts un pašvaldību uzņēmumi, kā arī uzņēmumi ar valsts kapitāla daļu. Taču privatizētās un jaunizveidotās būvfirmas pārsvarā ir nelielas.

Pilnīgi izmainījusies būvniecības struktūra, kaut arī tā vēl atrodas pārejas fāzē. Salīdzinot ar pirmskrīzes periodu, kopējā darbu apjomā vairākkārt palielinājies remonta un rekonstrukcijas darbu īpatsvars. Salīdzinoši zems ir mājokļu celtniecības līmenis. Gandrīz pārtraukta tipveida daudzstāvu dzīvojamo māju būvniecība, bet individuālo dzīvojamo māju īpatsvars (ekspluatācijā nodotā kopējā platība) pieaug, un tas 1997. gadā bija vairāk nekā 95%. Vairākkārt samazinājusies sabiedrisko un ražošanas ēku celtniecība.

Pēdējā laikā jūtami sāk pieaugt inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju celtniecības apjomi, jo izvēršas būvniecība ostās, kā arī ceļu remontdarbi.

Pēc Latvijas Statistikas institūta veiktā būvniecības konjunktūras apsekojuma datiem, kopīgais konjunktūras konfidences rādītājs 1998. gada aprīlī ir uzlabojies, tomēr palikdams negatīvs. Raksturīgi, ka kopējo aprīļa aptaujas konfidences rādītāja uzlabojumu lielā mērā noteica to aptaujāto uzņēmumu vērtējumi, kuri nodarbojas ar inženierbūvju celtniecību. Savukārt uzņēmēju grupā, kuri būvē un remontē dzīvojamās mājas un citas ēkas, šis rādītājs uzlabojies mazāk. Acīmredzot arī tuvākajā nākotnē celtniecības ražošanas apjomu pieaugumu lielā mērā noteiks inženierbūvju darbu apjomu palielinājums.

Vēl joprojām kā galveno faktoru, kurš ierobežo ražošanu, būvniecības organizācijas min nepietiekamo pieprasījumu pēc būvniecības darbiem (65% no aptaujātiem uzņēmumiem). Iemesls ir pasūtītāja zemā maksātspēja un zemes hipotēku aizdevumu nepietiekošā attīstība.

Ar katru gadu palielinās konkurence būvniecībā. Kā vienu no iemesliem, kas kavē izvērst ražošanu, 1998. gada aprīļa aptaujā 30% būvuzņēmēju minēja konkurences palielināšanos. Latvijā darbojas arī ārvalstu būvfirmas. Tomēr ārvalstu uzņēmumu un to filiāļu veiktais būvmontāžas darbu apjoms bija tikai 0,15% no valstī veiktiem būvmontāžas darbiem.

Pieaugot vispārējai ekonomiskajai rosībai, izvērsīsies arī celtniecība, turklāt nedaudz straujākos tempos nekā vidēji tautsaimniecībā. Paredzams, ka tuvākajā nākotnē būvniecības struktūrā pieaugs inženierbūvju īpatsvars - ostu un terminālu, ceļu un komunikāciju tīklu izbūve, enerģētikas objektu rekonstrukcija, vides aizsardzības objektu celtniecība. Remontu un rekonstrukcijas darbu apjomi pieaugs mazāk, saglabājot savu īpatsvaru būvniecības struktūrā. Sabiedrisko ēku celtniecību ierobežos valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu trūkums.

Dzīvokļu būvniecība

Latvijā gandrīz nepieaug. 1997. gadā uzbūvēts pēc kopējās platības tikai par 0,9 tūkst. m2 vairāk dzīvojamo ēku nekā 1996. gadā. Ekspluatācijā nodotā kopīgā dzīvojamā platība saruka no 808 tūkst. kvadrātmetru 1990. gadā līdz 227,8 tūkst. kvadrātmetru 1997. gadā. Lielākā daļa no ekspluatācijā nodotajām dzīvojamām ēkām uzbūvētas par iedzīvotāju līdzekļiem un tikai 5% - par valsts un pašvaldību uzņēmumu un organizāciju, statūtsabiedrību un sabiedrisko organizāciju līdzekļiem. Salīdzinājumam var minēt, ka vēl 1993. gadā par sabiedriskiem līdzekļiem uzcēla 1/3 daļu apdzīvojamās platības.

Tādējādi Latvijas dzīvojamais fonds, salīdzinot ar 1990. gadu, nav mainījies, un 1997. gadā tas bija 53 milj. kvadrātmetru. No tā fizisko personu īpašumā bija 45,7%, bet valsts un pašvaldību - 47,6 procenti.

Latvijā vidēji uz vienu iedzīvotāju ir 21,5 kvadrātmetri dzīvojamās platības. Salīdzinot ar Eiropas savienības valstīm, mājokļa vidējā kopējā platība Latvijā ir apmēram par 30-50 kvadrātmetriem mazāka. Minētajās valstīs dzīvojamajā fondā pārsvarā ir 4-5 istabu mājokļi, Latvijā - 1-2 istabu dzīvokļi, arī dzīvojamā fonda labiekārtojuma līmenis atpaliek. Steidzami jārenovē un jāsiltina lielpaneļu saliekamās mājas.

Iedzīvotāju interese par dzīves apstākļu uzlabošanu ir ļoti liela. No Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Būvniecības departamenta 1996. gadā pasūtītā Mājokļu būvniecības, rekonstrukcijas un modernizācijas kreditēšanas socioloģiskā pētījuma izriet, ka 17% aptaujāto vēlas mainīt savus dzīves apstākļus un 75% nav ar tiem pilnībā apmierināti, tīko veikt dažādus uzlabojumus. Kā galvenais cēlonis, kas kavē pilnveidot savus dzīves apstākļus, tiek minēts naudas trūkums. Nepieciešami kredīti, lai realizētu iecerēto. Lai risinātu šos jautājumus, 1997. gada 19. novembrī Ministru kabinets akceptēja VARAM izstrādāto Mājokļu būvniecības, rekonstrukcijas un modernizācijas ilgtermiņa kreditēšanas izveides koncepciju.

1998. gadā paredzēts pieņemt likumu "Par hipotekārajām ķīlu zīmēm" un likumu "Par krājaizdevu sabiedrībām", kas ļaus risināt kreditēšanas problēmas.

1998. gadā VARAM ir paredzējusi pabeigt Būvniecības valsts nacionālās programmas izstrādi. Tās mērķis ir nodrošināt būvniecības stabilu un ilgtspējīgu attīstību. Programmā paredzēts aplūkot tādas galvenās problēmas kā:

— likumdošanas atbilstība tirgus ekonomikas attiecībām un tās zinātniskā pamatotība;

— nekustamā īpašuma tirgus, tā straujākas attīstības veicināšana;

— ar nekustamo īpašumu saistītās uzņēmējdarbības veicināšana un nekustamā īpašuma apsaimniekošana.

Galvenie pasākumi programmas ietvaros:

— mājokļu attīstības programmas izstrādāšana, mājokļu kredītpolitikas izveidošana;

— zemes un nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību noteikšanas metodikas pilnveidošana, ņemot vērā attiecīgās nozares ienākumu un peļņas gūšanas iespējas;

— nodokļu sistēmas politikas pilnveidošana par ienākumiem, kas iegūstami no zemes un nekustamā īpašuma izmantošanas;

— Latvijas būvnormatīvu sistēmas koncepcijas izstrādāšana, harmonizējot to ar ES direktīvām.

Būvniecības valsts nacionālās programmas ietvaros kā sadaļa ir izstrādāta Latvijas būvnormatīvu (LBN) sistēmas koncepcija. Saskaņā ar šo koncepciju LBN sistēma jāharmonizē ar Eiropas savienības tiesību aktiem, tai skaitā ar Eiropas Būvprodukcijas direktīvu 89/106 EEC. LBN izstrāde paredz vienkāršot prasības un nodrošinās maksimālu labvēlību uzņēmējdarbības stimulēšanai.

 

4.4. Enerģētika

4.4.1. Pašreizējā situācija

Enerģētikas sektora attīstības aktualitātes ir:

— enerģētikas sektora likumdošanas sakārtošana,

— enerģētikas uzņēmumu privatizācija un pārstrukturēšana,

— energoapgādes drošība un kvalitāte,

— energoefektivitātes paaugstināšana.

Tuvākajos gados enerģētikas jomā jāpilnveido likumdošana (skatīt 4.1. ielikumu), strādājot divos virzienos:

— likumu un normatīvo aktu saskaņošana ar Eiropas savienības prasībām;

— jaunu likumprojektu un normatīvo aktu sagatavošana atbilstoši valdības deklarācijai un politikai, iekšējā un ārējā tirgus prasībām un energoapgādes pakalpojumu attīstībai valstī.

4.1. ielikums

Normatīvo aktu saskaņošana ar ES direktīvām.

Enerģētikas likumprojektā (iesniegts Saeimā) ir ņemtas vērā ES direktīvu, kā arī Padomes un Komisijas lēmumu normas. Likumprojektā ir ietvertas šādas jomas, kuras regulē ES direktīvas.

Piegāžu drošība/ krājumi.

Rezervju izveidošana Latvijā atbilstoši ES direktīvām 68/414/EEC un 72/426/EEC prasīs liela apjoma finansu resursus, kas, veidojot rezerves viena gada laikā, radītu ievērojamu izdevumu pieaugumu naftas produktu patērētājiem, tāpēc pieņemts lēmums ES direktīvām atbilstošus rezervju veidošanas principus izstrādāt jau pašlaik un uzsākt pakāpenisku rezervju uzkrāšanu (5-10 gadu laikā). Energoapgādes uzņēmumu rezervju apjomus nosaka paši uzņēmumi, ņemot vērā uzņēmējdarbības konkrētos apstākļus, savukārt drošības rezervju izveidošanas, uzturēšanas un izlietošanas kārtību noteiks enerģētikas likums (pašlaik tiek izskatīts Saeimā) un Ministru kabineta noteikumi.

Elektroenerģijas un gāzes cenu pārskatāmība.

Šajā jomā ir direktīva 90/377/EEC "Par Kopienas procedūru rūpnieciskajiem gala lietotājiem noteikto gāzes un elektroenerģijas cenu pārskatāmības uzlabošanai". Nepieciešamos pasākumus veic Energoapgādes regulēšanas padome.

Elektroenerģijas un gāzes tranzīts pa tīkliem.

Latvija ir parakstījusi un ratificējusi Eiropas Enerģētikas hartas nolīgumu, tādējādi uzņemoties saistības izpildīt hartas nosacījumus, ieskaitot enerģētikas materiālu un produktu tranzītu. Direktīvas 90/547/EEC un 91/296/EEC par elektroenerģijas un gāzes tranzītu izvirza prasību izveidot piemērotu juridisku bāzi tranzīta nodrošināšanai. Ņemot vērā pašreiz notiekošo PVAS "Latvenergo" un a/s "Latvijas gāze" pārstrukturizāciju un privatizāciju, lēmums par minēto direktīvu iestrādi nacionālajā likumdošanā varētu tikt pieņemts laika posmā līdz 1999. gadam.

Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību ir paredzēti šādi pasākumi enerģētikas sektorā:

— pastiprināt energosaimniecības monopoluzņēmumu darbības kontroli. Nodrošināt tirgus orientētu cenu un tarifu veidošanu šajos uzņēmumos, maksājumu disciplīnas uzlabošanos;

— veicināt elektroenerģijas ražošanu, izmantojot tradicionālos un alternatīvos elektroenerģijas avotus;

— 1998. gadā uzsākt naftas izpētes un ieguves licencēšanu.

Ministru kabinets 1997. gada 2. septembrī apstiprināja Latvijas enerģētikas nacionālo programmu . Tās mērķis ir noteikt pasākumu kompleksu valsts stabilai nodrošināšanai ar energoresursiem patērētāju prasībām atbilstošā kvantitātē un kvalitātē ar iespējami zemām izmaksām un mazāko iespaidu uz apkārtējo vidi. Šis mērķis sasniedzams, paaugstinot energoefektivitāti un pazeminot energoresursu īpatsvaru valsts importā, maksimāli izmantojot vietējos energoresursus. Programma ir izstrādāta laika posmam līdz 2020. gadam. Tā ir plānošanas dokuments, kas kopīgā sistēmā apvieno saistītos tehniskos, ekonomiskos un organizatoriskos pasākumus un sastāv no 12 apakšprogrammām. Sakarā ar to, ka valsts budžetā 1998. gadā šai programmai līdzekļi netika piešķirti, tās izpildes plāns tika divas reizes koriģēts, un tā var tikt realizēta tikai ar finansējumu no citiem avotiem. Netiks realizēti nozīmīgi inovācijas pilotprojekti (zinātniski tehniskas izstrādnes uz vietējās rūpniecības bāzes) un zinātniskie pētījumi, kuriem nepieciešams valsts atbalsts.

Turpinās a/s "Latvijas gāze" un PVAS "Latvenergo" privatizācija .

Turpinājums — nākamajos numuros

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!