Latvijas Valsts prezidenta vēstījums

Godātie Latvijas iedzīvotāji!

Katru dienu gūstam pārliecinājumu par to, ka šī ir lielu izmaiņu desmitgade Latvijā. Reizē šī ir arī valstiski atbildīgu lēmumu desmitgade Latvijā. Mūsu rīcība atstāj ilglaicīgas pēdas mūsu valsts nākotnē.

Tas īpaši sakāms par 31. augusta nozīmi Latvijas jaunākajā vēsturē.

Savu darbu izbeidz svešas armijas militārais objekts, ko tautā pazīst ar vienkāršo nosaukumu Skrundas lokators.

31. augusts saistās ar svešas valsts armijas aiziešanu no Latvijas. Tās klātbūtne šeit sākās nelūgta un bija nevēlama.

Tikai pirms četriem gadiem mēs noslēdzām līgumus ar Krievijas Federāciju par Latvijas zemes atbrīvošanu no armijas daļām, kuras daudziem asociējās ar okupācijas laiku.

Krievijas Federācija saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem ir izvedusi karaspēku, un tagad tiek pārtraukta lokatora darbība. Līgumi ir pildīti korekti, un tas ir atzinīgi vērtējams.

Es vēlos izteikt pateicību tiem Latvijas iestāžu, ministriju, pašvaldību darbiniekiem, kuri nodrošinājuši karaspēka aiziešanu no Latvijas un Skrundas lokatora darba pārtraukšanu.

Es vēlos pateikties arī tiem demokrātiskās pasaules cilvēkiem un politiķiem, kuri sekmēja gan līgumu noslēgšanu ar Krievijas Federāciju, gan karaspēka mierīgu aiziešanu no Latvijas.

Gribu atcerēties Ziemeļvalstu politiķus, ASV un Eiropas valstu politiķus, viņu padomus un palīdzību mums. Viņi šajos gados bijuši un ir mūsu patiesie sabiedrotie. Tas mums ļāvis nostiprināt Latvijas neatkarību. Sabiedroto un draugu atbalsts bija izšķirošs, 1918. gadā Latvijas valsti dibinot un arī pirms astoņiem gadiem neatkarību atgūstot.

Pateicos tiem Latvijas politiķiem un diplomātiem, kuri pirms vairākiem gadiem smagās sarunās sagatavoja līgumus ar Krieviju. Tā bija laba skola mums visiem. Mēs mācījāmies aizstāvēt savas valsts nacionālās intereses. Ar gandarījumu atceros to spraigo darbu un priecājos, ka arī man bijis lemts pielikt roku armijas izvešanas problēmas risinājumā.

Godātie Latvijas iedzīvotāji!

Tomēr nedrīkstam aizmirst, ka toreiz Latvijā bija cilvēki, kuri nostājās populistiskā pozā un teica, ka ar Krieviju vispār nedrīkst slēgt nekādus līgumus.

Nerodot vienošanos ar Krieviju par armijas izvešanu, mēs būtu ļāvuši saglabāt Latvijā svešās armijas klātbūtni!

Skaistajām populistiskajām frāzēm parasti ir bīstams saturs.

Populisma poza vienmēr ir ērta, bet vai tā ir valstiski atbildīga politika un vai tādā ceļā var veicināt izmaiņas? Noteikti nē.

Toreiz saprāts un atbildības sajūta par valsts nākotni ņēma virsroku, un svešā armija ir aizgājusi.

Latvijas valsts ir kļuvusi drošāka. Latvijas neatkarība ir kļuvusi pilnīgāka. Latvijas zeme ir kļuvusi tīrāka.

Tās ir milzīgas izmaiņas, kuras šajos gados notikušas it kā nemanāmi. Tās jāapzinās it īpaši tad, kad dzirdams, ka atkal kāds populistiski mēģina iebaidīt tautu, sakot, ka latvieši iet bojā un ka latviešu valoda izmirst.

Skrundas lokatora fiziskā klātbūtne bija simbols okupācijai. Taču okupācija bija arī garīga. Arī šīs sekas jāpārvar. To nevar izdarīt, kaut ko nojaucot vai parakstot līgumus. Nedrošība, nepamatotas bailes, neuzticēšanās ir garīgās okupācijas sekas. Tās pārvaramas caur ticību sev, caur pārliecību par Latvijas nākotni.

Izmaiņām Latvijā jānotiek valstiski atbildīgas politikas rezulātā. Lai arī politiskais un nacionālais populisms skan saldi, tomēr katrs lai vienmēr uzdodam sev jautājumu, kā mēs varam sasniegt mērķi.

Atmodas ideāli un mērķi ir īstenojami tikai valstiski atbildīgas rīcības ceļā. Lai protam atšķirt politiķus, kuri spēj izdarīt valstiski tālredzīgus lēmumus, no populististiem. Pieredze, kuru guvām, noslēdzot līgumus ar Krieviju par armijas izvešanu, ir pamācoša. Toreiz nebija populisma, bet šodien ir palicis izdarītais darbs, un tas ir Latvijas nacionālajās interesēs.

Šīs atziņas man šķiet svarīgas arī pirmsvēlēšanu laikā.

1998. gada 31. augustā