Prof. Jānis Stradiņš,
Zinātņu akadēmijas prezidents:
Uzruna Rīgas Stradiņa universitātes atklāšanā 1998.gada 28.augustā
Katra mācību gada sākums ir gan svētki, gan pārbaudījums tā dalībniekiem profesoriem, docētājiem, studentiem. Bet šai augstskolai šis gads ir īpašs, jo jūs gatavojaties pārkāpt jaunu slieksni, universitātes slieksni, paplašināt savu profilu. Ja rēķina no pirmsākumiem, tas būtu jūsu augstskolas, kādreiz Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes, 80. mācību gads, un jūs pavada dižu pagātnes mediķu ēnas Krimbergs, Bakmanis, Zīle, P. un R.Sniķeri, Jēkabs Prīmanis, Kristaps Rudzītis, Aleksandrs Bieziņš, Vladimirs Mincs, Beļeņkijs, arī farmaceiti Zariņš, Kupcis, Maizīte. Viņu tradīcijas ir šajā augstskolā, un jūsu pienākums ir uzturēt tās. Bet šogad jūs vēlaties bez medicīnas zinātnēm pacelt arī sociālo zinātņu nastu, un jaunā universitāte grib kļūt par cilvēka un sabiedrības universitāti universālā nozīmē, ne tikai par slimā, bet arī par veselā cilvēka universitāti, ja vien mūsu sabiedrību var uzlūkot par veselu. Lai jums tas izdodas par spīti zaimiem, paļām un šaubām. Mazas universitātes bieži ir dinamiskākas un efektīvākas par lielajām. Es cildinu jūsu rektora un vadības drosmi, Zentas Mauriņas vārdiem runājot: "Iedrīkstēties ir skaisti."
Pirmā vietā tomēr iedrošinos izcelt medicīnu, jo mūsu laikmets prasa jaunus, moderni domājošus, jauno realitāti izprotošus ārstus. Mūsu varas aprindu tuvredzīgās politikas dēļ mediķu īpatsvars kopējā studējošo skaitā kļuvis zemākais Eiropā vidējais skaitlis Eiropas Savienībā ir 6,2, Somijā 18,35, bet Latvijā tas ir tikai 1,7% pašreiz.