SVĒTKI UN GODADIENAS

Vakar, 31.augustā,

valsts svētki

Malaizija ir vidēji liela Dienvidaustrumāzijas reģiona valsts ar 20,5 miljoniem iedzīvotāju, kas dzīvo 329 758 kvadrātkilometros teritorijas (iedzīvotāju blīvums — 61 cilvēks uz kvadrātkilometru).

Malaizija ir konstitucionāla monarhija. Valsts augstākā likumdevēja institūcija ir divpalātu parlaments, kas sastāv no senāta un pārstāvju palātas.

31.augusts ir Malaizijas valsts svētki kopš 1957.gada, kad tika proklamēta Malajas Federācijas neatkarība. Pavisam drīz pēc tam, 1957.gada 17.septembrī, Malaizija tika uzņemta Apvienoto Nāciju Organizācijā.

Malaizija ir samērā bagāta ar derīgajiem izrakteņiem. 54% valsts teritorijas klāj meži. Malaizijā iegūst alvu un dzelzsrūdu, boksītus, zeltu, kaolīnu, iegūst un eksportē arī naftu. Valsts nacionālais kopprodukts, pēc ANO datiem, desmit gados ir gandrīz divkāršojies, pieaugot no 31,2 miljoniem ASV dolāru 1985.gadā uz 70 543 miljoniem. Rēķinot caurmērā uz katru Malaizijas iedzīvotāju, nacionālā kopprodukta pieaugums bijis no 1990 ASV dolāriem līdz 3582 dolāriem. Rūpniecības produkcijas indekss (par 100 pieņemot 1990. gada līmeni) šajā laikā ir trīskāršojies, bet patēriņa cenu indekss kopš 1990.gada pieaudzis par ceturto daļu. Vietējās valūtas kurss bijis samērā stabils — (1985.gadā ringita attiecībā pret ASV dolāru bija 2,72, bet 1995. gadā — 2,50). Taču valsts maksājumu bilance pēdējā desmitgadē bijusi negatīva, turklāt budžeta deficīts ir strauji pieaudzis — no — 600 miljoniem ASV dolāru 1985.gadā līdz -4147 miljoniem .

Kopumā Malaizijas ekonomikā pēdējā gadu desmitā notikušas ļoti būtiskas pārmaiņas: ja vēl 80. gadu vidū nacionālais kopprodukts samazinājās vidēji par 1,1% gadā, tad deviņdesmito gadi vidū jau bija sasniegts ikgada pieaugums vidēji par 8,3%. Rūpniecībā tagad nodarbināta nedaudz vairāk nekā piektā daļa valsts iedzīvotāju -—22,3% no kopējā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita (1985.gadā —21,3%), bet lauksaimniecībā —29,9% (1985.gadā —33,1%). Ļoti strauji Malaizijā palielinājies lauksaimniecības produkcijas kopapjoma indekss — no 135 līdz 227 (par 100 pieņemot 1979.—1981.gadu līmeni), bet pārtikas produkcijas indekss audzis vēl straujāk — no 150 uz 291.

Malaizijas galvenā eksportprece ir metālrūpniecības produkcija — 58% no kopējā eksporta apjoma. 9% veido pārtikas produkti, dzērieni un tabakas izstrādājumi, bet 6% —kokmateriāli. 21% preču no kopējā eksporta apjoma tiek sūtīti uz Singapūru un tikpat uz ASV, bet trešā lielākā Malaizijas eksporta partnere ir Japāna ar 12% no kopējā eksporta apjoma. Savukārt lielākās Malaizijas importa partneres ir Japāna (27%), ASV (17%) un Singapūra (14%).

Malaizijas iedzīvotāju pieauguma temps ir vidēji 2,4% gadā, 38% valsts iedzīvotāju ir jaunāki par 14 gadiem. 6,5% sieviešu un 5,4% vīriešu Malaizijā ir vecāki par 60 gadiem, bet iedzīvotāju mūža vidējais ilgums ir 73 gadi sievietēm un 69 gadi vīriešiem. Bērnu mirstība ir 13 traģiski gadījumi no katriem tūkstoš jaunpiedzimušajiem.

54% malaiziešu dzīvo pilsētās, un pilsētnieku īpatsvars ik gadu palielinās vidēji par 3,9%, kamēr lauku iedzīvotāju skaits pieaug tikai par 0,8%.

Valdība izglītībai atvēl 4,2% no nacionālā kopprodukta. Uz katriem 100 tūkstošiem iedzīvotāju Malaizijā ir 1330 studentu (640 sievietes un 716 vīrieši). Malaizijas parlamentā no deputātiem vīriešu ir 92%.

Uz katriem tūkstoš iedzīvotājiem Malaizijā ir 117 laikrakstu eksemplāru un 151 televizors.

Diplomātiskās attiecības ar Latviju Malaizija nodibināja 1993.gada 12.jūnijā. Kopš 1995.gada 19.decembra Malaizijas intereses mūsu valstī pārstāv ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Dato Čusjukio ( Dato Choo Siew-Kioh ), kura rezidence ir Stokholmā.

Jānis Ūdris.

"LV" ārpolitikas redaktors