Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis .

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godātie kolēģi! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas 1998. gada 27. augusta Saeimas sēdi. Pagājušajā sēdē mēs sākām skatīt likumprojektu Likums par īres valdēm otrajā lasījumā. Izskatījām līdz 26. priekšlikumam ieskaitot, tas ir, 9. pantam, un deputāti redakciju akceptēja. Turpinām to izskatīt. Atbildīgās komisijas vārdā, lūdzu, deputāts Normunds Pēterkops.

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Turpinām izskatīt likumprojektu "Par īres tiesu". Skatām priekšlikumu nr. 27. Tātad Juridiskā komisija piedāvā papildināt 10. panta 2. punktu ar jauniem vārdiem. Atbildīgā komisija atbalsta precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 10. panta redakciju, tas ir, par 27. un 28. priekšlikumu? Deputāti piekrīt. Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops.

Paldies! 29. priekšlikums. 30., 31. un 32. priekšlikums, tas ir, par 11. pantu. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi iesniegtos priekšlikumus, un ir pieņemts pants sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 29., 30., 31. un 32. priekšlikumu? Līdz ar to vai deputāti akceptē 11. panta 1., 2., 3., 4. un 5. daļas redakciju? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

N.Pēterkops.

33. priekšlikums. Juridiskās komisijas. Atbildīgā komisija neatbalsta. Toties atbalsta 34. priekšlikumu, un līdz ar to būtībā 12. pants arī ir izteikts sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai deputāti piekrīt likumprojekta 12. panta redakcijai, ko akceptējusi atbildīgā komisija? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

N.Pēterkops.

13. pants. 35., 36., 37., 38. priekšlikums. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi priekšlikumus un daļēji atbalstījusi Juridiskās komisijas priekšlikumus un Juridiskā biroja priekšlikumus, un ir pieņēmusi attiecīgo redakciju.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai deputāti piekrīt likumprojekta 13. panta 1. un 2. daļas redakcijai? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

N.Pēterkops.

39. priekšlikums, 40. un 41. priekšlikums ir par 14. pantu, ko ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs, Juridiskā komisija. Atbildīgā komisija atbalsta iesniegtos priekšlikumus un līdz ar to būtībā ir pieņēmusi 14. pantu sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai deputāti piekrīt likumprojekta 14. panta redakcijai, ko akceptējusi atbildīgā komisija? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

N.Pēterkops.

42. priekšlikums, ko iesniedzis Saeimas Juridiskais biros, un 43. priekšlikums, ko iesniegusi Juridiskā komisija, ir par 17. pantu, un atbildīgā komisija pieņēma 17. pantu sekojošā redakcijā ar 1. un 2. daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem par likumprojekta 17. panta 1. un 2. daļas redakciju iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

N.Pēterkops.

44. priekšlikums, 45. un 46. priekšlikums ir par likumprojekta 18. pantu. Atbildīgā komisija ir daļēji atbalstījusi Juridiskās komisijas priekšlikumu un atbalstījusi pilnībā Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu. Līdz ar to būtībā 18. pants tiek izteikts sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu par 18. likumprojekta panta redakciju nav? Paldies! Pieņemts.

N.Pēterkops.

47., 48. un 49. priekšlikums, ko iesniegusi Juridiskā komisija, Saeimas Juridiskais birojs par 19. pantu, komisija ir atbalstījusi, un ir atbalstīta arī atbildīgās komisijas redakcija par 19. pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 19. panta 1., 2. un 3. daļas redakcijai. Paldies! Pieņemts.

N.Pēterkops.

50., 51. un 52. priekšlikums ir no Saeimas Juridiskā biroja iesniegts un Juridiskās komisijas, un atbildīgā komisija izsaka 20. pantu sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 20. panta redakcijai? Paldies! Pieņemts.

N.Pēterkops.

53. un 54. priekšlikums. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi nodaļas nosaukuma maiņu un arī ir atbalstījusi izslēgt vārdus no 21. panta. Tātad pieņemts sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti piekrīt likumprojekta 4. nodaļas nosaukumam — "Strīdu izskatīšanas kārtība" un 21. panta redakcijai. Paldies! Pieņemts.

55. priekšlikums. 56. priekšlikums ir par likumprojekta 22. pantu, ko ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs, ir atbalstīts precizētā redakcijā, un Juridiskās komisijas priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 57. priekšlikumā, kurš ir izteikts 22. panta redakcijā.

Deputāti piekrīt likumprojekta 22. panta 1., 2., 3. un 4. daļas redakcijai. Paldies! Pieņemts.

N.Pēterkops.

58. priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs. Un atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu, un līdz ar to būtībā ir mainīta pantu numerācija un arī 23. panta redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē likumprojekta 23. panta 1. un 2. daļas redakciju. Paldies! Pieņemts.

N.Pēterkops.

59.priekšlikumu, ko iesniegusi Juridiskā komisija, atbildīgā komisija atbalsta. Par 25. pantu

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 24. panta redakciju? Pieņemts.

N.Pēterkops.

60., 61., 62., 63. priekšlikums ir par likumprojekta 26. pantu, ko ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs, Juridiskā komisija un atbildīgā komisija piedāvā, ņemot vērā iesniegtos priekšlikumus, izteikt 26. pantu jau kā 25. sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 5. nodaļas nosaukumam un 25. panta 1. un 2. daļas redakcijai. Pieņemts.

N.Pēterkops.

64. priekšlikums, 65., 66., 67. priekšlikums ir par likumprojekta 27. pantu, kuru iesniegusi Juridiskā komisija, Saeimas Juridiskais birojs. Saeimas Juridiskais birojs un atbildīgā komisija ir atbalstījusi iesniegtos priekšlikumus un 27. pantu izsaka jau kā 26. pantu sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 26. panta 1., 2., 3., 4., 5., 6. daļas redakcijai. Pieņemts.

N.Pēterkops.

68. priekšlikums ir par likumprojekta 28. pantu, ko iesniedz Juridiskā komisija. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 27. panta redakcijai? Paldies! Pieņemts.

N.Pēterkops.

69. un 70. priekšlikums ir par likumprojekta 31. pantu, un atbildīgā komisija tātad piedāvā ņemt vērā... atbalsta iesniegtos priekšlikumus un izsaka to kā 30. pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 30. panta redakcijai, ko akceptējusi atbildīgā komisija? Paldies, pieņemts.

N.Pēterkops.

71. priekšlikums. Juridiskā komisija piedāvā 32. pantu precizēt. Atbildīgā komisija atbalsta un izsaka jau kā 31. pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 31. panta pēc jaunā numerācijas redakcijai. Pieņemts.

N.Pēterkops.

72., 73., 74. priekšlikums ir par likuma 33. pantu. Atbildīgā komisija atbalsta iesniegtos priekšlikumus un izsaka 33. pantu pēc jaunās numerācijas kā 32. pantu sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti to akceptē? 32. redakcija ir pieņemta. Paldies!

N.Pēterkops.

75. priešlikums ir par 34. pantu. Atbildīgā komisija atbalsta Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu — izteikt to kā 33. pantu.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt 33. panta pēc jaunās numerācijas redakcijai? Pieņemts.

N.Pēterkops.

76. priekšlikums, ko iesniedz Juridiskā komisija. Atbildīgā komisija atbalsta iesniegto priekšlikumu par panta precizēšanu, par panta numuru precizēšanu kā 34.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 34. panta redakcijai? Pieņemts.

N.Pēterkops.

77., 78. priekšlikums ir par likumprojekta 36. pantu, kuru iesniegusi Juridiskā komisija. Atbildīgā komisija atbalsta iesniegtos priekšlikumus un izsaka 36. pantu kā 35. pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 35. panta pēc jaunās numerācijas redakcijai? Pieņemts.

N.Pēterkops.

79., 80. priekšlikums piedāvā izslēgt likumprojekta 37. pantu. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 37. pantu pēc vecās numerācijas. Pants tiek svītrots. Pieņemts.

N.Pēterkops.

81. priekšlikums ir likumprojekta 38. pantā veikt redakcionālus precizējumus. Atbildīgā komisija atbalsta Juridiskās komisijas priekšlikumu un, 38. pantu precizējot, izsaka to kā 36. pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam, un 36. panta redakcija ir pieņemta.

N.Pēterkops.

82. priekšlikumu piedāvā Juridiskā komisija — izslēgt 39. panta 2. daļas otro teikumu. Atbildīgā komisija atbalsta iesniegto priekšlikumu un, 39. pantu precizējot, izsaka jau kā 37. pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 37. panta pēc jaunās numerācijas redakcijai — 1., 2., 3. daļai? Pieņemts.

N.Pēterkops.

83. priešlikums par 40. pantu, ko iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalsta, un 40. pants tiek izteikts kā 38. pants.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Paldies! Pieņemts.

N.Pēterkops.

84. un 85. priekšlikums ir par likumprojekta 41. pantu, ko iesniegusi Juridiskā komisija. Atbildīgā komisija neatbalsta iesniegto priekšlikumu, bet izsaka 41. pantu jau savā redakcijā, precizējot vārdus un kā 39. pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīrt 39. panta redakcijai? Paldies! Pieņemts.

N.Pēterkops.

86. priekšlikums. Atbildīgā komisija piedāvā 4. apakšnodaļu aizstāt kā 6. nodaļu un mainīt arī nodaļas nosaukumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Paldies! Pieņemts. Tātad 6. nodaļas nosaukums un 41. pants.

N.Pēterkops.

Tā... Tad būtībā 87. un 88. priekšlikums ir izskatīts. 89. priekšlikums par likumprojekta 44. pantu. 90., 91., 92., 93. priekšlikums, kurus atbildīgā komisija ir atbalstījusi, tie ir Juridiskā biroja priekšlikumi, Juridiskās komisijas priekšlikumi, un arī precizējusi ir kā atbildīgā komisija — 44. pantu izteiktu jau kā 42. pantu sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 89., 90., 91., 92., 93. priekšlikumu un līdz ar to akceptē 42. panta redakciju? Paldies! Pieņemts.

N.Pēterkops.

94.priekšlikums ir par likumprojekta 45.pantu, ko iesniegusi Juridiskā komisija un Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalsta iesniegtos priekšlikumus un izsaka precizētā redakcijā kā 43.pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 43.panta pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas redakcijai. Paldies! Pieņemts.

N.Pēterkops.

96.priekšlikums. Par likumprojekta 47.pantu. Par šo pašu pantu iesniegts arī priekšlikums nr.97 un nr.98., ko iesniegusi Juridiskā komisija un Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija piedāvā izslēgt 47.pantu. Tā arī ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par to, ka svītrojams 47.pants pēc vecās numerācijas. Piekrīt. Pants tiek svītrots.

N.Pēterkops.

99.priekšlikums ir par likumprojekta 48.pantu, ko iesniegusi Juridiskā komisija. Atbildīgā komisija to atbalsta precizētā redakcijā un izsaka 48.pantu kā 45.pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 45.panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijai. Pieņemts.

N.Pēterkops.

100.priekšlikums. Iesniegusi atbildīgā komisija, precizējot bijušās piektās nodaļas nosaukumu — izteikt to kā septītās nodaļas nosaukumu un 49.pantu izteikt kā 46.pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt septītās nodaļas nosaukumam "Īres tiesas lēmuma izpilde" un 46.panta redakcijai. Pieņemts.

N.Pēterkops.

101.priekšlikums un 102.priekšlikums ir par likumprojekta 51.pantu. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi deputāta Pēterkopa iesniegto priekšlikumu, Juridiskās komisijas priekšlikumu, un, ņemot vērā šos priekšlikumus, 51. pants, redakcionāli precizējot, ir izteikts kā 48.pants.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. 48.panta redakcija — pirmā, otrā, trešā, ceturtā un piektā daļa ir akceptēta. Pieņemts.

N.Pēterkops.

103.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizēt bijušās sestās nodaļas nosaukumu un numerāciju, izteikt to kā astoto nodaļu un arī 52.pantu izteikt kā 49.pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops.

Līdz ar to es lūdzu nobalsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 1, atturas — 4. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

N.Pēterkops.

Es lūdzu iesniegt priekšlikumus uz trešo lasījumu līdz 7.septembrim.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt priekšlikumam — 7.septembris? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

N.Pēterkops.

Paldies!

Sēdes vadītājs

. Godātie kolēģi! Pirms izskatām Prezidijā akceptēto darba kārtību, ir vairāki priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Vispirms Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz šīsdienas darba kārtības 35.punktu — likumprojekts "Grozījums likumā "Par pašvaldībām"" izskatīt tūlīt pēc 30.punkta kā pirmo darba kārtības punktu astotajā sadaļā un ierosina to atzīt par steidzamu. Tas ir cits jautājums. Par izmaiņām darba kārtībā. Vai deputāti piekrīt 35.darba kārtības jautājumu izskatīt tūlīt pēc 30.? Nav iebildumu. Paldies!

Juridiskā komisija ierosina iekļaut šodienas darba kārtībā Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likuma ierosināšanu" un ierosina to izskatīt otrajā sadaļā "Prezidija ziņojumi". Vai deputātiem ir iebildumi, ja mēs sadaļā "Prezidija ziņojumi" iekļaujam arī Prezidija atzinumu par šo likumprojektu? Atzinumu projekts ir sagatavots. Prezidijs to ir izskatījis. Vai ir iebildumi deputātiem? Nav. Tātad kā 18. šo jautājumu izskatīsim.

Godātie kolēģi! Vēl ir vairāku deputātu parakstīts — 10 deputātu parakstīts — priekšlikums izskatīt 33.darba kārtības jautājumu likumprojekts "Enerģētikas likums", 43. — likumprojekts "Grozījums likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem"", 44. — likumprojekts "Grozījumi Saeimas Kārtības rullī", 45. — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" un 46. — likumprojekts "Hipotekāro ķīlu zīmju likums" pēc 30.punkta, kur jau mēs, kolēģi, esam vienojušies, ka izskatīsim 35., ko ierosināja. Tātad vēl deputāti ierosina arī 33., 43., 44., 45. un 46. jautājumu izskatīt. Pēc 30. Vai deputāti neiebilst? Neiebilst. Paldies!

Sākam skatīt akceptēto darba kārtību. Otrā sadaļa. "Prezidija ziņojumi". Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta — noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 278. "Noteikumi par ietekmes uz vidi novērtējumu" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Emša kungs! Lūdzu! Komisijas vārdā.

I.Emsis

(DP, KDS, LZP). Godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo likumprojektu jau izskatīja Satversmes 83.7.panta kārtībā, mēs lūdzām atzīt šo likumprojektu līdz ar nodošanu izskatīšanai pirmajā lasījumā par steidzamu. Komisija lūdz šo likumprojektu noteikt par steidzamu savukārt Satversmes 92.panta 2.apakšpunkta kārtībā.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Vispirms tātad izlemsim jautājumu par ... Paldies. Tātad šajā gadījumā tomēr vispirms lemsim jautājumu par nodošanu komisijām un pēc tam par steidzamību. Vai deputātiem nav iebildumu pret Emša kunga ierosinājumu — par tā nodošanu divām komisijām? (Starpsauciens: "Balsot!") Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 1, atturas —1. Lēmums ir pieņemts.

Tagad par steidzamību. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu — atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 2, atturas — 2. Likumprojekts par steidzamu tiek atzīts. Lūdzu!

I.Emsis.

Komisija lūdz noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņus vienas nedēļas laikā, tas ir, līdz 2.septembrim.

Sēdes vadītājs

. Vai deputātiem nav iebildumu pret priekšlikumu — iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz ... Emša kungs, kuram septembrim?

I.Emsis.

2.septembrim.

Sēdes vadītājs

. ... 2.septembrim. Nav iebildumu? Paldies! Esam vienojušies.

I.Emsis.

Komisija ierosina izskatīt likumprojektu nākamajā sēdē, pēc nedēļas — 10.septembrī.

Sēdes vadītājs

. 10.septembrī. Nav iebildumu. Paldies! Esam vienojušies.

I.Emsis.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 280 "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas kontinentālo šelfu un ekonomisko zonu"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Komisijas vārdā runās deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Komisija jau izskatīja attiecīgo dokumentu, un tieši tāpat kā par iepriekšējo likumprojektu mēs lūdzam noteikt šim likumam steidzamību, un aicinu atbalstīt šo steidzamības noteikšanu.

Sēdes vadītājs.

Arī šajā gadījumā vispirms tātad ir jābalso par likumprojekta nodošanu komisijām. Ir jābalso. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 47... Nav kvoruma.

Godātie kolēģi! Saņemiet spēkus, lai varētu no rīta nospiest pogu. Vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu — nodot likumprojektu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts.

Tagad izlemsim jautājumu par steidzamību. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu — atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — 3. Likumprojekts par steidzamu tiek atzīts. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Par likumprojektu, Čerāna kungs! Lūdzu, Leiškalna kungs!

K.Leiškalns

. Augsti godātie deputāti! Komisija lūdz par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 2.septembri.

Sēdes vadītājs

. Vai nav iebildumu? Nav iebildumu.

K.Leiškalns

. Izskatīšanas datums 10.septembris.

Sēdes vadītājs.

Arī pret to nav iebildumu. Paldies!

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 281 "Standartizācijas noteikumi" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Komisijas vārdā — deputāts Jānis Ābele.

J.Ābele

(LC). Godātie deputāti! Šo likumprojektu jau Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja un lūdza Saeimu noteikt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs

. Vispirms nobalsosim par tā nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu — nodot likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 1.Pieņemts.

Vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Atvainojiet, Dobeļa kungs! Balsošanas režīmu lūdzu atsaukt. Runās Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi un lielie latviešu tautas draugi! Tie, kas komisijā briesmīgi ātri izbraukuši cauri šim likumprojektam, kas tagad tikpat ātri pieprasa šā likumprojekta pieņemšanu kā steidzamu. Izlasiet, lūdzu, uzmanīgi, un arī cienījamie deputāti, kas nav lasījuši. Izlasiet šā likumprojekta ceturtās nodaļas 15.pantu, kas tur ir teikts! Tomēr es drošības labad to nolasīšu skaļi: "Starptautisko un reģionālo standartizācijas organizācijas standarti, kas adaptēti Latvijas nacionālā standarta statusā, var būt arī attiecīgajā standartizācijas organizācijas oficiālajā valodā." Padomājiet, lūdzu, ko tas nozīmē. Un tāpēc es apšaubu, vai tā vajadzētu steigties. Diemžēl, cienījamie kolēģi, es saprotu, ka ļoti jauki ir runāt par daudz ko citu, aizmirstot to, ka tad, kad parādās praktiska attieksme, tad nezin kāpēc par to nedomā. Un tāpēc es apšaubu, ka mums vajadzētu tik briesmīgi steigties tādos gadījumos. Vai vismaz, runājot par šo steidzamību, vajadzētu atgādināt, ka šis punkts ir pretrunā ar to, ko mēs gribam darīt ar mūsu latviešu valodu un ko mēs gribam iestrādāt savā Valodas likumā. Tā ka es nevaru personīgi atbalstīt šinī gadījumā šīs steidzamības piešķiršanu. Ja nu vienīgi ir pārliecinoši argumenti, kas tiks darīts ar šī projekta 15.pantu. (No zāles: "Tas nav viennozīmīgi.")

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzam. Komisijas vārdā — deputāts Jānis Ābele.

J.Ābele

(LC) . Godājamie deputāti! Uzklausot Dobeļa kunga piezīmes, man vienmēr rodas pārdomas. Kāpēc visi šie argumenti netika izvirzīti Ministru kabinetā, jo tieši "Tēvzemes" pārstāvis ir Ministru kabineta priekšsēdētājs. Tātad, ja valdība šo likumprojektu virza 81.panta kārtībā un tas jau ir spēkā ar visu citu kolēģu atbalstu, tad man atliek tikai atbalstīt steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsojam par Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdoto noteikumu "Standartizācijas noteikumi" nodošanu komisijām. Atvainojiet, tātad tas jau ir nobalsots.

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Lūdzu balsojam par noteikumu "Standartizācijas noteikumi" atzīšanu par steidzamiem. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 16, atturas — 19. Steidzamība ir noteikta. Lūdzu tālāk!

J.Ābele.

Cienījamie kolēģi! Tā kā likumprojektā ir dažas strīdīgas normas, es ieteiktu priekšlikumus iesniegt līdz 10.septembrim un izskatīt 17.septembrī.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

Tālāk izskatām Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotos noteikumus nr.295 Kārtība, kādā dzēšami administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām par atņemto mantu piešķirtie īpašuma kompensācijas sertifikāti . Deputāts Māris Vītols.

M.Vītols

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Aicinu šos būtiskos un nepieciešamos noteikumus "Kārtība, kādā dzēšami administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām par atņemto mantu piešķirtie īpašuma kompensācijas sertifikāti" pieņemt pirmajā lasījumā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija aicina pēc tam arī noteikt steidzamību šiem noteikumiem.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Ir. Atklājam debates. Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es arī aicinu pieņemt šos noteikumus pirmajā lasījumā, un gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šie noteikumi, kurus tagad ir pieņēmusi valdība, tie tomēr ir atgādinājums tam, ka mūsu valstī pastāv tāda institūcija kā Satversmes tiesa, kurā 20 deputātiem ir iespējas griezties un panākt pretlikumīgu valdības noteikumu atcelšanu.

Es gribu atgādināt šo vēsturi, ka 1996.gadā, veidojot bezdeficīta budžetu, gan toreizējais Ministru prezidents, gan finansu ministrs, ar viņu parakstiem tika izdoti valdības noteikumi, kas noteica, ka politiski represētās personas varēs daļu no kompensācijas par viņiem okupācijas režīma atņemto īpašumu saņemt nevis naudā, bet sertifikātos. Ļoti daudzām politiski represētām personām šāds lēmums nāca kā ļoti smags šoks, jo citādi jau nemaz nevarētu būt, jo patiesībā šāds lēmums, kas tika pieņemts 1996.gadā, tas nozīmēja politiski represētajām personām šo viņu īpašuma otrreizēju nolaupīšanu. Vienreiz šis īpašums tika nolaupīts okupācijas laikā, un otrreiz šo pašu īpašumu valsts atteicās atdot jau tagad, valstiskās neatkarības apstākļos.

Šie valdības pieņemtie noteikumi 1996.gadā bija ne tikai amorāli, bet tie bija arī pretlikumīgi. Tie bija neatbilstoši likumam par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem, un sakarā ar to, ka 20 Saeimas deputātiem, vēršoties Satversmes tiesā, izdevās panākt šo noteikumu atcelšanu, un līdz ar to politiski represētās personas var saņemt šo kompensāciju sertifikātu vietā, ko viņi bija saņēmuši nelikumīgi, tiešām reālu naudu. Un šeit šie noteikumi regulē to kārtību, kādā veidā katra politiski represētā persona, kas ir naudas vietā saņēmusi sertifikātus, varēs tagad dabūt atpakaļ tomēr šo naudu. Es varu arī informēt to, ka arī šī gada valsts budžetā jau šobrīd ir paredzēti 3 miljoni latu šo nelikumīgi izsniegto kompensācijas sertifikātu dzēšanai naudā. Konkrēti visas politiski represētās personas, kuras ir saņēmušas šos sertifikātus naudas vietā, es aicinātu rūpīgi iepazīties ar šiem noteikumiem, un es ļoti ceru, ka tas kļūs vēlāk arī par Saeimas likumu, un vērsties attiecīgā pašvaldībā vai nu rajona padomē, vai republikas, pilsētas domē, lai šīs pašvaldības pārskatītu lēmumus par īpašuma kompensācijas sertifikātu izmaksāšanu. Politiski represētām personām ir jāvēršas konkrētā pašvaldībā, tātad vai nu rajona padomē, vai republikas pilsētas domē, un šos jautājumus tagad var kārtot. Tātad šie noteikumi jau šajā brīdī ir spēkā, tiek pieņemti Satversmes 81.panta kārtībā, un tātad jau šobrīd ir šīs iespējas, pastāv šī kārtība, kādā ir iespējams šo naudu sertifikātu vietā saņemt.

Es aicinu arī visus to izmantot un neatlikt šo lēmuma pieņemšanu par šo iesniegumu iesniegšanu par sertifikātu dzēšanu naudā uz vēlāku laiku. Bet visus deputātus es aicinu atbalstīt šī lēmuma nodošanu komisijām, kas ir vienlaicīgi arī pieņemšana pirmajā lasījumā, un mēs tiešām to varētu izskatīt arī steidzamības kārtībā, lai mēs šajā Saeimā šo jautājumu paspētu atrisināt.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi un, iespējams, tie, kas klausījās šo plenārsēdi. Es gribēju pakoriģēt manu kolēģi Čerāna kungu, jo patiesībā ir tā, ka politiski represētām personām, izejot no šiem noteikumiem, nekur nav jāgriežas. Viņiem nav jāstaigā uz jebkādām iestādēm, nav jāiet uz pašvaldībām, jāraksta papildu iesniegumi. Viss šis birokrātiskais ceļš viņiem nav jāveic. Viss, kas viņiem ir jādara, ir jāgaida mājās uzaicinājums ierasties bankā dzēst sertifikātus. Tāda ir šo te noteikumu koncepcija, un, lai pēc iespējas ātrāk varētu uzsākt šo kompensāciju izmaksu politiski represētām personām, aicinu Saeimu nobalsot pirmajā lasījumā šo likumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par noteikumu nr.295 nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — nav, atturas — nav. Noteikumi komisijām nodoti.

M.Vītols.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija aicina noteikt steidzamību šiem noteikumiem.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsojam par steidzamības noteikšanu noteikumiem nr.295. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — 1. Steidzamība noteikta.

M.Vītols.

Līdzīgi kā iepriekšējiem, lūdzu noteikt iesniegšanas termiņu līdz 2.septembrim un izskatīt 10.septembrī — nākamajā ceturtdienā.

Sēdes vadītājs

. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Kā nākošo izskatām Prezidija atzinumu par Ministru kabineta noteikumiem nr.296 "Grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"". Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.296 "Grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Komisijas vārdā... Izglītības komisijas vārdā vai kāds... Par 296.noteikumiem, Ābiķa kungs. Ja nekādas iebildes nav, tad lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par noteikumu nr.295 nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — nav. Attiecībā uz priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). 3.septembris.

Sēdes vadītājs

. Deputātiem iebildumu nav.

Nākošais atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr.297 "Par autortiesībām un blakustiesībām" . Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.297 "Par autortiesībām un blakustiesībām" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsojam par noteikumu nr.297 nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — nav. Noteikumi nodoti komisijām. Lūdzu tālāk par iesniegumu iesniegšanas termiņu.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Komisija lūdz 3.septembri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Tālāk atzinums par likumprojektu "Par nekustamā īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Sarkanajam Krustam" . Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu "Par nekustamā īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Sarkanajam krustam" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Nav. Lēmums pieņemts.

Nākošais atzinums par likumprojekta "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" . Saeimas Prezidijs ierosina šo Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Nākošais atzinums par likumprojekta "Fizisko personu datu aizsardzības likums" . Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Nākošais atzinums par likumprojektu "Grozījums likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" . Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Sinkas, Pēterkopa, Tabūna, Grīga, Pētersona iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais ir atzinums par likumprojektu "Grozījums likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"" . Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Sinkas, Pēterkopa, Tabūna, Grīga, Pētersona iesniegto likumprojektu nodot Juridiskai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē"

. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Stikuta, Ločmeļa, Celmiņa, Bokas, Jurkāna un Teņa iesniegto likumprojektu nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījums likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" . Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es aicinu noraidīt šo Saeimai iesniegto likumprojektu, jo tas būtiski paplašina to loku, kuriem ir tiesības veikt darījumus ar zemes īpašumiem, un, ja likumā jau ir noteikts to subjektu loks, ka tie var būt pilsoņi, valsts un pašvaldības un Latvijas Republikā reģistrētas statūtsabiedrības, kā arī reliģiskās organizācijas, tad šajā gadījumā tiek noņemti visi ierobežojumi, kas likumā ir noteikti citām fiziskām personām. Un tas nozīmē, ka jebkura persona bez pašvaldības atļaujas, bez saskaņošanas ar to varēs iegādāties zemi dzīvokļu īpašumiem pierobežas joslā un visos pārējos gadījumos, kas likumā šobrīd ir aizliegti, un nevajadzēs pat saskaņot ar pašvaldības vadību. Tāpēc es aicinu šos grozījumus noraidīt, un vēl pamatojums ir arī tāds, ka nevajag atvērt šajā tagad ļoti saspringtajā laikā, īsi pirms nākamās Saeimas vēlēšanām, zemes reformas likumus, kuri faktiski beidz savu darbību. Bez tam šī pilsētu likuma 6.nodaļā ir teikts, ka zeme, uz kuras atrodas dzīvojamās mājas, tiek privatizēta saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju". Šajā likumā, ja bija vajadzīgi kādi precizējumi, tos arī varēja iestrādāt. Pie viena, lai īsinātu laiku runām debatēs, es iebilstu arī pret nākošo dienas kārtības punktu, kurš līdzīgas izmaiņas paredz likumā "Par zemes reformu lauku apvidos".

Sēdes vadītājs.

Viens deputāts ir runājis pret. Vai kāds vēlas runāt par? Nav. Balsojam. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta "Grozījums likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 16, atturas — 17. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Nākamais ir atzinums par likumprojektu "Grozījums likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" . Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Vai Anna Seile vēlreiz vēlas runāt? (No zāles deputāte A.Seile: "Balsot!") Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta "Grozījums likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 20, atturas — 18. Likumprojekts komisijām nav nodots.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis .

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašumu tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"" . Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašumu tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"" nodot Juridiskai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Ir iebildumi. (Starpsauciens: "Balsot!") Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam priekšlikumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — nav, atturas — 8. Lēmums pieņemts, likumprojekts komisijām nodots.

Nākamais jautājums par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu. Lēmuma projekts "Par piekrišanu Saeimas deputāta Jura Vidiņa saukšanai pie administratīvās atbildības" . Komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers

(DPS). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mandātu komisija savā 18.augusta sēdē izskatīja Jēkabpils rajona tiesas iesniegumu, kurā tiesa lūdz piekrišanu mūsu deputāta Jura Galerija Vidiņa saukšanai pie administratīvās atbildības saskaņā ar administratīvo protokolu, kurš sastādīts par to, ka Vidiņa kungs ir atteicies iziet medicīnisko kontroli, lai noteiktu alkohola stāvokli. Par šo ir paredzēts īpašs Administratīvo pārkāpumu kodeksa pants, kas paredz tādu pārkāpumu, un komisija vienprātīgi, ieskaitot arī pašu Juri Galeriju Vidiņu, nobalsoja par šī iesnieguma nodošanu Saeimas izskatīšanā un par iesnieguma apmierināšanu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai kādam ir iebildumi par šī jautājuma iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā? Mēs apspriežam tagad tikai un vienīgi šo. Nav iebildumu. Paldies! Jautājums tiek iekļauts šīsdienas darba kārtībā kā pēdējais.

Saskaņā ar mūsu vienošanos, godātie kolēģi, mums tagad jāizskata Prezidija atzinums par Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likuma ierosināšanu"" . Prezidijs ierosina to nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies! Lēmums ir pieņemts. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums no trešās sadaļas — amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana. Lēmuma projekts "Izteikt neuzticību ekonomikas ministram Laimonim Strujevičam". Iesniedzēju vārdā vēlas runāt deputāts Andris Rubins. Lūdzu!

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Andris Rubins, Latvijas Atdzimšanas partija. (Starpsauciens: "Kāds numurs?") Lēmuma projekts "Izteikt neuzticību ekonomikas ministram Strujevičam", ko ir parakstījuši 12 deputāti. Vairāk nekā mēnesi jau avīzēs tiek rakstīts, ka ekonomikas ministrs Strujevičs ir vai nu muļķis, afērists vai korumpēts. Un tas sākās ar to, kad 17.jūlijā grupa politiķu balsoja par to, lai tiktu mainīts maksāšanas līdzeklis par 8 miljoniem, kuri jāmaksā bija latos, lai varētu maksāt sertifikātos. Avīzes publicēja visu šo negodīgo politiķu un ... pārstāvjus, un kā pirmais šeit ir redzams Laimonis Strujevičs, kurš gribēja veikt tādas nelikumības jeb varbūt tās skaitījās likumības, ka budžets tiktu samazināts par 8 miljoniem latu.

Protams, analizējot visus šos datus un to, kas ir noticis šā mēneša laikā, es varu teikt, ka ministrs Strujevičs nav muļķis, tā kā paliek, ka vai nu viņš ir afērists vai korumpēts. Latvijas Atdzimšanas partija dažas dienas pēc tam, kad viņi gribēja... Es gribēju teikt, ka Latvijas Zemnieku savienība Strujevičs, Bresis, Demokrātiskā partija "Saimnieks", "Tēvzemei un Brīvībai", faktiski visas vadošās partijas, valdošās, gribēja no budžeta izraut šos 8 miljonus latu jeb lai viņus neiemaksātu. Latvijas Atdzimšanas partija sasauca preses konferenci, un tā rezultātā tas tika atcelts vēlāk, ko mēs zinām.

Bija prokuratūras atzinums, un prokuratūra rakstīja, ka Strujevičam bez ierunām jāatceļ noteikumi. Uz Ģenerālprokuratūras atzinumu diemžēl nereaģēja arī Ministru prezidents, ko tas liecina? Tas tikai liecina, ka visas valdošās partijas tiek finansētas no vieniem avotiem un tās visas ir iejauktas šajā lietā. Es te domāju gan "Latvijas ceļu", gan "Tēvzemei un Brīvībai", gan Demokrātisko partiju "Saimnieks", gan Zemnieku savienību, jo, kad es piedāvāju visiem parakstīties par... izteikt neuzticību ekonomikas ministram, visi kaut kā atrunājās. Vieni teica, ka lielāks aferists ir "Latvijas ceļa" pārstāvis Naglis, kurš jau ir kopā ar savu padomi, ar savu Privatizācijas aģentūru valsts budžetam izdarījis zaudējumus vairāk nekā 7,3 miljoni latu, un viņi saka, ka vispirms vajadzētu noņemt to Nagli, es atbildēju, ka mēs, deputāti, atbildam par ministriem, un tāpēc es kā deputāts, es neuzticos ekonomikas ministram Strujevičam.

Tagad ko mēs redzam? Protams, ka tas likums ir mainīts un ir atcelts, un tas uz priekšu nevar notikt. Un ko mēs redzam? Strujevičs kopā ar Čepāni sasauc preses konferenci, un viņi paziņo: izvērtēt Privatizācijas aģentūras darbību un privatizēto valsts objektu un privatizācijas likumību valsts un sabiedrības interešu ievērošanā. Tas ir pilnīgi pareizi, tikai jūs, Čepāni un Strujevič, aizmirstat teikt, ka jūs citējat Latvijas Atdzimšanas partijas programmu. Mums tas ir ierakstīts programmā. Es esmu priecīgs, ka jūs atbalstāt mūsu partijas programmu, bet mūsu partijas programmā ir arī teikts, ka bijušiem nomenklatūras CK darbiniekiem, Komunistiskās partijas nomenklatūras darbiniekiem vajag atkāpties, vajag iet mierīgi strādāt savā biznesā vai kaut kur citur, tāpēc mums Latvijā nekas nenotiek. Ka tādi afēristi pārvalda valsti, tiek visu laiku domāts, kā no budžeta atņemt naudu, lai paši iedzīvotos. Es domāju jūs mierīgi varat visi iet strādāt, un cilvēki arī nesaprot, kāpēc nekas nevirzās uz priekšu, tāpēc jau arī nevirzās, ka, no vienas puses, ir tādi Strujeviči, "Latvijas ceļš" un pārējie, kas ir valdībā, un, no otras puses, tēvzemieši, kas izceļas ar sevišķu alkohola lietošanu. Viņi ir gatavi par diviem pusstopiem pārdot Latviju. Tas jau mums šodien... Mēs jau atkal skatāmies, ka mums kārtējo reizi jāizskata Vidiņa lieta, kur Vidiņš skaitās vēl Saeimā Mandātu komisijā un vēl ir joprojām deputāts, kur viņam sen vajadzētu atteikties. Un tāpēc, atgriežoties pie neuzticības izteikšanas Strujevičam, es uzstāju uz to un es ceru, ka Saeima balsos, mums nav vajadzīgi tādi ministri, kuriem mēs nevaram uzticēties, viņš mēģināja izkrāpt 8 miljonus, un tad viņam ir arī jāatkāpjas pašam. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es atbalstu neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Strujevičam. Kopējā situācija ir tāda, ka sabiedrības vairākums šobrīd neuzticās visai valdībai kopumā, un mēs kā Saeima, arī kā sabiedrības pārstāvji varētu izteikt šo neuzticību arī visai valdībai kopumā, bet es ļoti ceru, ka Saeimas vēlēšanās, kas notiks pēc neilga brīža, tauta izteiks savu viedokli un izteiks šo savu neuzticību šodienas valdībai un šodienas valdošajām politiskajām partijām. Šajā brīdī šo kopējo lēmumu mēs varam atstāt visas tautas ziņā, šis vēlēšanu laiks ir klāt, un tas jau parādīs, ko kurš ir padarījis un vai tauta, vai cilvēki ir gatavi atbalstīt to pašu politiku, kas ir mūsu valstī realizēta līdz šim.

Ja mēs runājam konkrēti par to valsts politiku, kas ir realizēta privatizācijas jomā, tad šeit ir nodarīts valstij milzīgs kaitējums, un mēs varam pilnīgi skaidri runāt par vienu valsts izlaupīšanas perspektīvu un tas arī cilvēkiem ir jāapzinās, ka veciem cilvēkiem pensijas nav cilvēka cieņu nepazemojošā līmenī, un skolotājiem nav algas, un arī mediķiem nav algas, un arī sociālās problēmas netiek pienācīgi risinātas tāpēc, ka mūsu valsts ir izzagta. Un to arī varu pateikt pilnīgi konkrēti. Un, ja mēs mēģinātu šeit vērtēt, kas ir vairāk pie šīs valsts izzagšanas vainīgs, vai nu pašreizējais ekonomikas ministrs, vai kāda cita amatpersona, tad mēs šeit varētu nonākt arī pie dažādiem secinājumiem, bet tas mums patiesībā nebūtu jādara, mums šeit nebūtu jāsver, kurš ir vairāk, kurš ir mazāk vainīgs, ir skaidrs, ka gan Privatizācijas aģentūras valdei, gan arī valsts pilnvarniekam Privatizācijas aģentūrā, kas šobrīd ir ekonomikas ministrs, ir bijusi būtiska teikšana privatizācijas jautājumos un arī bijusi būtiska teikšana arī attiecībā uz šiem valsts izlaupīšanas gadījumiem, kuri ir notikuši ne bez šo Privatizācijas aģentūras dižvīru ziņas. Tas ir pilnīgi skaidrs.

Un tāpēc, teiksim, ja šeit mēģina spēlēt kādu politisku konfliktu starp dažādām privatizācijas procesā iesaistītajām amatpersonām, tad es negribu nostāties nevienā pusē, jo atbildību nes visas šīs amatpersonas. Bet gadījums konkrēti ar ekonomikas ministru Strujeviču ir īpašs, un tas ir saistīts ar tādu epizodi, kas presē tika izskanējusi, bet pēc tam tā tiek veiksmīgi noklusēta un nav ieguvusi nekādu tālāku attīstību, un tas ir traģiskais gadījums ar šī ekonomikas ministra padomnieka mīklaino nāvi. Nu neiestāstīsiet jūs nevienam cilvēkam Latvijā to, ka šī bija pašnāvība. Un varbūt tieši tas, ka ekonomikas ministrs nav devis skaidrojumu šai situācijai, varbūt tieši tas ir tas pamatiemesls, kāpēc es šobrīd gribu atbalstīt neuzticības izteikšanu pašam ekonomikas ministram. Jo situācija ir pārāk nopietna šeit. Ka atkal mēs redzam pilnīgi konkrēti, kā dažādi ekonomiskie grupējumi nekautrējas pilnīgi ne no kādiem līdzekļiem, pilnīgi ne no kādām metodēm, lai panāktu to, ka informācija par viņu noziedzīgo darbību nenonāktu līdz sabiedrībai, ka šī informācija par viņu noziedzīgo darbību tiktu noklusēta. Un tas ir šis pats nopietnākais jautājums. Jo šajā situācijā, kad šiem ekonomiskajiem grupējumiem, kontrolējot presi un kontrolējot arī cilvēkus, izdodas panākt šo informācijas noklusēšanu, viņiem arī tā ir vienīgā cerība, kā viņi varētu cerēt vēl ietekmēt cilvēkus arī Saeimas vēlēšanās un iegūt savu politisko varu uz nākamajiem četriem gadiem. To mēs nedrīkstam pieļaut un tieši šī iemesla dēļ es personiski atbalstu neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Strujevičam šodien. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidij, godātie kolēģi! Iepazinu Laimoni Strujeviču Baltijas asamblejas sesijā Ventspilī. Likās centīgs, nācis no plaukstošas pilsētas, tātad centīgs saimnieks, arī palīdzējis nokārtot Zemnieku savienības parādus, kam tur, un kā labdaris Druvam, Grinovskim un dramaturgam kļuvis par cēlā nosaukuma partijas priekšsēdi. Tūlīt kļuva par labu kolēģi Sadarbības padomē un tūlīt ķērās pie bijušā kolēģa Jāņa Nagļa vadītās Privatizācijas aģentūras finesēm. Te naftas lauka arājam Strujeviča kungam nejauši izdevās uzrakt Šķēles kunga 81. panta kārtībā pieņemtos noteikumus, tas ir, jau par 1996. gadā izdotām iespējām mainīt latus pret sertifikātiem kā maksāšanas līdzekli. It kā neievērots likums, lūk, šis likums, kas paredzēja privatizētiem uzņēmumiem pēc to privatizācijas mainīt latus pret iepriekšsagatavotu sertifikātu paketi. Tūlīt "Latvijas naftas tranzīts" saņem turpat 8 miljonus latu, par ko balsoja īpaši centīgie un nekā nesaprotošie Privatizācijas aģentūras padomes locekļi, kas nāca no ievērojamām un mūsu viscienījamām partijām — Māra Grīnblata vadītās, Odiseja Kostandas un Ziedoņa Čevera vadītajām partijām.

Pēc konkurences spožās publikācijas avīzē "Diena" Strujēviča kungs saoda gaisā sēra smaku un steidzami sāka revidēt Šķēles kunga 81. panta kārtībā pieņemtos noteikumus par maksāšanas līdzekļu maiņu. Sēra smaka gaisā turas vēl šodien. Atkārtoti aicināju iedziļināties Latvijas vēstures, kultūras, arhitektūras pieminekļa Ķemeru viesnīcas privatizācijā Laimoni Strujeviču. Iesniedzu Strujeviča kungam gan Jūrmalas domes lēmumu, gan Radošo savienību ieteikumu, gan Kultūras ministrijas pieminekļu aizsardzības ieteikumu — neatdot šo īpašo nacionālās kultūras nozīmes pieminekli itāļu firmai, maksājot par to bezvērtīgajos sertifikātos, kā bija paredzēts privatizācijas noteikumos — 80% sertifikātos. Nedēļu pirms Strujeviča padomnieka advokāta Bumbiera nāves zvanīju viņam, sarunas laikā noskaidroju, ka itāļu firma 80% sertifikātos maksās arī par Leo Svempa un Aleksandra Zviedra, Artuma, Kalniņa, Uģa Skulmes, Beļcovas gleznām, par spoguļu stikliem, par flīģeli, vāzēm, galdiņiem, mēbelēm un par visu to, ko jūs pēdējo reizi redzēsiet topošajā filmā "Baigā vasara", ko pašreiz uzņem šajā interjerā Ķemeru viesnīcā. Bumbiera kungs ļoti laipni paskaidroja, ka viņš saprot problēmu, bet ka iespaidot noteikumus, zaudējot šo valstij tik svarīgo nacionālās kultūras pieminekli, nespējot. Bumbiera kungs arī paskaidroja, ka privatizācijā kopā ar iepriekšminētām mākslas vērtībām un citām antikvārām vērtībām nav ieskaitīta un nav novērtēta bibliotēka, kas tur ir veidota jau 30. gados, un pirms tam to veidoja ievērojamie Latvijas inteliģenti, ārsti un kūrorta organizatori. Reti gadījies runāt ar saprotošu, inteliģentu ierēdni, kāds bija Bumbiera kungs. Lai gan Strujeviča kungs bija apsolījis skaidrot iepriekšminētās privatizācijas par 80% sertifikātiem un citas fineses, par kurām jau es minēju, bet neko neizdarīja, un, lūk, šī Ķemeru viesnīca nonāca itāļu firmas rokās. Diemžēl Ķemeru viesnīca, ko cēluši latvieši, pieder itāļiem.

Izsaku neuzticību ekonomikas ministram Laimonim Strujevičam, izsaku arī tāpēc, ka tuvojas Daugavas straumes un mūsu likteņupes pārdošanas process. Neuzticos Privatizācijas aģentūras valsts padomniekam Laimonim Strujevičam. Aicinu jūs piekrist!

Sēdes vadītājs

. Viesturs Boka.

V.Boka

(DPS). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es gribētu mazliet precizēt to, ko šī priekšlikuma iesniedzēji savā ziņojumā pieminēja, piesaukdami arī "Saimnieku" pie vainas visās nebūšanās valstī. Es gribētu šajā sakarībā, šī likumprojekta sakarībā, atgādināt, ka Demokrātiskā partija "Saimnieks" uz šo brīdi ir lielākā opozīcijas partija, kas šajā situācijā atrodas tieši ekonomisko programmu atšķirību dēļ, un šī iemesla dēļ arī bija spiesta atstāt valdību, jo atlaists tika ekonomikas ministrs. Es minēšu tikai vienu no šīm pretrunām — "Latvenergo" sadalīšanas apturēšana, ko mēs panācām. Rubins arī dezinformē par to, ka "Saimnieks" atbalsta to politiku, par ko viņš savā priekšlikumā it kā minēja, kas esot izstrādāts Latvijas atdzimšanas partijas programmā. Rubins minēja, ka Čepānis... citēja šo programmu. Ar šādu taktiku es nebrīnīšos, ja nākošajā uzstāšanās reizē Rubins paziņos, ka viņš ir izgudrojis prezervatīvus un elektrību Latvijā.

Demokrātiskās partijas "Saimnieks" pozīcija šajā sakarībā ir ļoti skaidra, tā ir deklarēta, tā ir vietējo ražotāju, vietējo uzņēmēju atbalsts, un tad, kad ekonomikas ministrs Sausnītis, kas pārstāv mūsu partiju, stājās savā amatā, viņš paziņoja, ka aptieku privatizācija Latvijā nav tas pats, kas "Latvenergo" privatizācija. (No zāles: "Tagad atbalsta ministru.") Un šobrīd, atrodoties opozīcijā, mēs absolūti atbalstām savas programmas pamattēzes par vietējiem uzņēmumiem, par vietējiem ražotājiem, par vietējo un mazo biznesu, kur privatizācijai tiešām jānotiek ātri, efektīgi, un tas ir jāatbalsta. Jautājumā par valstij svarīgo monopoluzņēmumu privatizāciju pilnīga atbildība ir jāuzņemas Ministru kabinetam un, bez šaubām, arī Saeimai. Un gribu pasvītrot to, ka politisko atbildību par šiem procesiem uzņemas tie spēki, kas valdībā deleģē savu ministru. Demokrātiskajai partijai "Saimnieks" šodien nav nekādas vēlēšanās izteikt politisku neuzticību partijai, kas deleģē ministru. Jautājums tādā veidā nav stādāms šodien.

Sēdes vadītājs

. Aristids Lambergs.

A.J.Lambergs

(DP, KDS, LZP). Godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Gribēju tikai skaidrības labad oponēt Rubina kungam, jo viņš izteicās nepareizi, apzināti nepareizi, it kā viņi ir vienīgie, kas ir bijuši pret šīm maksāšanas maiņām. Gribēju jūs informēt, Rubina kungs, es pārstāvu mūsu kopējo frakciju — Darba partiju, Kristīgo demokrātu un Zaļo partiju — Privatizācijas aģentūras padomē un no paša sākuma, kad šie jautājumi tika pacelti, esmu protestējis pret šīm maiņām padomes sēdēs, arī laikrakstos, un to pašu darīju, arī balsojot, kad bija jābalso, mēs balsojām pret šo, un vadošā partija "Latvijas ceļš" arī tāpat. Tā kā tā nav, ka visas vadošās partijas ir atbalstījušas, un, Rubina kungs, jūsu partija nu ir tie vienīgie cēlie.

Vēl gribēju pateikt, ka mūsu frakcija neatbalsta ministra noņemšanu. Nav vajadzīgas šīs batālijas, nav vajadzīga šī valdības šūpošana šinī brīdī tik tuvu pirms vēlēšanām un mūsu šīs 6. Saeimas beigām. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Es gribu atgādināt dažus faktus, kas raksturotu Laimoni Strujeviču. Vispirms viņš ir bijis Ventspils pilsētas komitejas aģitācijas un propagandas nodaļas vadītājs. Un šobrīd var teikt tā — propagandā viņš ir spēcīgs. Bet kādā propagandā?

Otrais. Viņš vada partiju, kas saucas Latviešu zemnieku savienība. Bet ar latviešu zemniekiem viņam praktiski nav nekāda sakara. Viņš vada pašlaik būtībā arī frakciju, kuru veido Stendzenieka finansētās Vienības partijas bijušie deputāti ar frakcijas vadītāju Robertu Dilbu priekšgalā. Tas viss raksturo, kurā virzienā viņš var skatīties.

Un tālākie dati vēl šādi. "Ventspils naftas" cilvēks Stendzenieks, es uzsveru, "Ventspils naftas" Stendzenieks, kā zināms, ir Ļeņingradas VDK atbalstīts un izvirzīts, šeit ir nokļuvis viņu uzdevumā, atbrīvots no cietuma 1992.gadā ar Krievijas izlūkdienesta Ļeņingradas nodaļas palīdzību. Un šim Stendzeniekam atbalsts bija "Ventspils naftā", kad Genadijs Ševcovs — ievērojiet uzvārdu Genadijs Ševcovs — deva garantiju izsniegt Stendzeniekam 18 miljonus. Vajag visu to atcerēties un saprast, ka "Ventspils naftas" cilvēks Strujevičs ir šajā rindiņā saistīts, un viņš ne Latvijas ekonomiku, ne zemniecību neatbalstīs, tāpat kā neatbalstīs Stendzenieks vai par viņa naudu ievēlētie Dilba un citi. Un es gribu vēl teikt pretargumentu tiem, kas saka, ka desmit, simts pēdējās dienās nevajadzētu mainīt valdības sastāvu. Es jums atgādināšu, ka 5.Saeimas beigās, tieši pēdējos mēnešos, valdība sastrādāja visvairāk nelietību, jo nejuta vairs atbildību pret tautu. Un vislielākās varbūt nelietības iepriekš arī tika sastrādātas pēdējā nedēļā. Tā ka mainīt pēdējās simts dienās šādus negodīgus cilvēkus vajadzētu noteikti, lai viņi nepaspētu aiziet un sastrādāt nelietības pirms tam.

Sēdes vadītājs

. Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis — Tautas kopa "Brīvība". Jā, saraksts numur viens. Laimonis Strujevičs ir tikai mazs simbols no tā, kas kait mūsu tautai. Mūsu tautu ir pārņēmuši, kā jūs jau dzirdējāt, VDK aģenti, Ventspils nauda, Sadarbības padome. Mēs esam pakļauti tiem, kas grib to valsti izzagt un izzagt pilnīgi tukšu. 8 miljoni sertifikātos ir niecīgs grēks, jo sertifikāti Latvijā ir pāri par 200 miljoniem, un, ja to reizina ar 25 latiem, kas tiek atņemti katram, kas tos sertifikātus nezina, kā lietot, tad runa ir par 5 miljardiem. Un sertifikāti ir jau niecīga daļa, niecīgs ierocis, ja skatās uz citām lietām, kas tiek no mūsu valsts izzagtas. "Latvenergo" tiks atņemts ne jau tikai Strujeviča dēļ, tur ir piestrādājusi visa tā banda. Viņi gan saka — nē, "Saimnieks" nav, nē. O, nē! Nav "Tēvzemei un Brīvībai" jeb nav "Latvijas ceļš", jeb nav Latvijas zemnieku savienība viņa draugi, ir visa viena liela banda. Un viņi no tautas atņems "Latvenergo", 50 miljardus vērtu par sīku naudu. No katra latvieša iedzīvotāja viņi atņem 20 tūkstošus latu, kā viņi rīkojās ar "Latvenergo" vien. Un "Latvenergo" ir tikai sīks simbols, jo visa šitā zeme desmit gadus atpakaļ piederēja tautai. Dzelzceļi, tramvaji, ceļi, universitātes, slimnīcas, viss, un tad padomājiet, cik daudz reižu vairāk ir izzagts no katra iedzīvotāja, katra iedzīvotāja. Tā vecā kundze, kurai nav ko ēst tāpēc, ka viņas pensija ir tādā līmenī, kā šī banda ir nolēmusi, tā meitene, kas nevar audzināt nākošo paaudzi un palikt tīra, viņai jāstaigā pa Čaka ielu. Tie bērni, kuri netiek pilnveidoti skolās, tie pilsoņi un iedzīvotāji, kuri nevar atļauties vest elementāro veselības aprūpi, tie cilvēki laukos vai citur, kuriem vairs nav transporta, jūs visi esat apzagti no vienas bandas. Bijušās komunistu partijas nomenklatūra paturēja to varu un tagad ar ekonomisku teroru spiež ārā visu, ko viņi var.

Un tad jautājums ir, kā tautai būtu jātiek vaļā no šīs bandas? Viens variants varētu būt piektā gada variants, ka mēs nāksim ar dakšām un parādīsim, ka Dievs ir mūs radījis vienlīdzīgus, ka mēs varam viens otram atņemt dzīvību. Bet tas ir negatīvs variants, jo šī banda ir atlaista ar 1.novembri. Mums nav viņus jāizdzen, viņiem ir jāiet prom pēc likuma, bet jautājums ir, ko mēs darīsim, ko mēs liksim vietā? Vai liksim līdzīgus? Tiem, kam tā nauda ir, lai nosmērētu visu Rīgu ar saviem ģīmjiem, vai tiem, kam ir nauda nopirkt tās avīzes, to televīzijas laiku, to radio laiku. Saprotiet, tiem, kam ir nauda, tie ir izzaguši no mūsu tautas, un viņi mūsu tautai nekā laba negrib. Es jums ieteiktu padomāt un balsot par tautas izvirzītiem kandidātiem. Es jums lūgtu lasīt Tautas kopas "Brīvība" avīzīti, mums tikai tā iznāks vēl divas vai trīs reizes, mums nav naudas, bet nemetiet to avīzīti prom, domājiet un izdzeniet šo bandu no mūsu valsts. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Ziedonis Čevers.

Z.Čevers

(DPS). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šis ir parodiju laiks. Taisnība atsevišķiem deputātiem, kas runā, lai nesastrādā muļķības, vajadzētu vienu vai otru atlaist. Es domāju, vajadzētu pārtraukt vispār šīs Saeimas sanākšanu kopā, jo no šīs tribīnes runā absolūtās muļķības.

Cienītie kolēģi, man rada izbrīnu tā situāciju, ka, tuvojoties vēlēšanām, kā masu medijos parādījās raksts par Strujeviču. Vienā unisonā visi, pēc tam pieslēdzās politiķi, katrs mēģināja ar savu nelielo kociņu iedunkāt un runāt par to, ka vajadzētu viņam pašam prasties iet prom no amata, jo, redz, kaut kas tomēr ar to Bumbiera nāvi nav tīri labi. Es domāju, par grēkiem katrs mēs atbildēsim tanī valstībā, arī par absolūtām muļķībām, arī par to, ka mēģinām piepīt klāt lielas partijas priekšsēdētāju pie tā, ko viņš nemaz nav darījis, un to dara apzināti, cienījamie kolēģi, ar to šļuru, kas šodien sākusies masu medijos, uzbrūkot vienam vai otram politiķim. Un tas, es tā jūtu, ir tikai sākums, jo žurnālistu kopa jau ir sašūmējusies, ļoti daudzi staigā un mēģina čukstēt pa kaktiem dažādas muļķības un baumas. Es nezinu, kā Strujeviča kungs risinās šīs problēmas, es jums piedāvātu iesūdzēt tiesā un likt pietiekoši lielas kompensācijas, lai šie muldoņas maksā. Maksā par savu izvirtušo prātu.

Vēl papildus. Rubina kungs, nemetiet ar akmeni, atpakaļ dabūsiet tādu belzienu, ka stipri šaubos, vai jūs varēsiet vēl kādreiz uzkāpt tribīnē, jo vajag mācēt apgrozīt divu gadu laikā 200 tūkstošus ar jūsu tik necilo profesiju, ka jūs varat kāpt tribīnē un stāstīt, ka jūs esat ļoti nabadzīgs.

Valdmaņa kungs, ar visu cieņu pret jums, pārstājiet kaitināt Saeimu un sabiedrību. Jūsu runas jau ir absurdas, runājiet par lietu. Jums ir pietiekoši labs, ass prāts, lai jūs nerunātu tādā veidā, kā jūs to darāt šeit no Saeimas tribīnes. Par tautas izlaupīšanu un par nelaimīgo Valdmani. Kā jūs uzvedaties šeit, Saeimā, un kā jūs uzvedaties ārpus Saeimas, tas ir cits jautājums. Tāpēc runāsim godīgi un taisnīgi. Šis šodienas jautājums ir tīrais politiskais blefs, jo nevienam neinteresē pati privatizācija un ar to saistītās problēmas. Tikai vēlēšanu kampaņa. Un dažam labam es gribētu pateikt, nespļaujiet tanī traukā, no kura paši ēdat. Paldies par uzmanību! (Starpsauciens: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs.

Ernests Jurkāns.

E.Jurkāns

(DPS). Godātie deputāti! Es palūgšu nedaudz uzmanību. Un novēlējumu izteikšu ekonomikas ministram. Es vakar biju Daugavpilī, kur izskatīja jautājumu par "Dalteks" privatizāciju. Saskaņā ar līgumu, ko noslēgusi aģentūra un "Toleran" grupa, un šis līgums paredz, ka trīs gadu laikā nedrīkst būt samazināts neviens vai atlaists, neviens strādājošais. Šajā uzņemumā ir 3600 strādājošo. Jau ir samazināti štati par 200 cilvēkiem, nesaskaņojot ar pilsētas domi, un faktiski aģentūras paspārnē "Toleran" grupas vadības attieksme šajā tikšanās reizē bija vienkārši izaicinoša. Es to saku tāpēc, ka līdzīga situācija ir ar Vagonu rūpnīcu, kur pēc deputātu pieprasījuma valdība ir jau pieņēmusi lēmumu, lai samaksātu no privatizācijas fonda 3,2 miljonus latu strādniekiem. Viņi ir to pelnījuši un nav vainīgi. Līdzīga situācija ir Jelgavas mikroautobusu rūpnīcā, "Aurorā" un vairākos desmitos uzņēmumu. Ko es ar to gribu teikt? Tikai to, ka saskaņā ar likumu tad, kad Ministru kabinets ir iemetis ar savu lēmumu jebkuru uzņēmumu tā saucamā privatizācijas maisā, tad arī šis likums nosaka, kad Privatizācijas aģentūra pārvalda šo uzņēmumu līdz privatizācijas noteikumu izstrādei un pārvalda arī uzņēmumu privatizācijas procesa gaitā līdz pilnīgai nodošanai īpašniekam.

Visi šie piemēri un vēl desmiti citi rāda sekojošo, ka Privatizācijas aģentūra nepilda šī likuma prasības.

Es nerunāju par maksāšanas līdzekļu maiņu, kuras rezultātā ir gandrīz 7 miljonu latu zaudējums valsts budžetam, es nerunāju par 200 jau bankrotējušo uzņēmumu, kuriem jāiziet otrreizējs privatizācijas process. Tāpēc es aicinu ekonomikas ministru vienreiz tikt galā ar aģentūru, kura šodien faktiski ir valsts valstī, un tad es arī, Strujeviča kungs, izteikšu savu attieksmi, vēl ir laiks vesels mēnesis. Tā nedrīkst būt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kolēģi, debates turpināsim pēc pārtraukuma. Ir daži patīkami jaunumi. Vispirms paziņojumi. Ilgai Kreitusei par komisijas sēdi.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie Pilsonības likuma komisijas locekļi, atgādinu jums, ka tūliņ būs komisijas sēde komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Dzintaram Ābiķim — par komisijas sēdi.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es atgādinu, ka komisijas sēde ir pulksten 15.00 pēcpusdienā.

Sēdes vadītājs.

Ernestam Jurkānam.

E.Jurkāns

(DPS). Es lūdzu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļus uz īsu sēdi tūlīt šeit, Sarkanajā zālē, sakarā ar lēmuma projektu par labības tirgu.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Šodien mūsu kolēģim Aleksandram Kiršteinam dzimšanas diena — paliek 50 gadu. (Aplausi.)

Un mūsu kolēģim Jānim Straumem šodien paliek 36 gadi. (Aplausi.)

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Godātie kolēģi, pulksten 15.00 Sarkanajā zālē es lūdzu Frakciju padomes locekļus salasīties, daži organizatoriski jautājumi jāpārrunā.

M.Rudzītis

(Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Juris Sinka, Ruta Marjaša, Jānis Lagzdiņš, Pēteris Keišs, Leonards Tenis, Oļegs Deņisovs, Janīna Kušnere, Jānis Kazāks, Odisejs Kostanda, Ervids Grinovskis, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis .

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpināsim debates par apspriežamo jautājumu. Kārlis Čerāns — otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šodienas diskusija par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Strujevičam nav politisks blefs, kā šeit to mēģina iestāstīt daži augsta ranga Demokrātiskās partijas "Saimnieks" pārstāvji, droši vien to gribētu par politisku blefu uzskatīt arī citas politiskās varas grupējums pārstāvošās partijas. Šodienas diskusija parāda to, cik smaga ir politiskās varas situācija, to, ka valstī ir izveidojies šis šaurais elitārais slānis, kurš spēj uzspiest tautai savas intereses un kurš spēj panākt, lai šīs grupējuma intereses tiktu pieņemtas un respektētas arī valsts likumdevēju līmenī. Šie ekonomiskie grupējumi, neskatoties uz dažādām pretešķībām, kuras varbūt šeit izlien ārā arī šodienas diskusijās, viņi tomēr ir savā starpā tiktāl saslēgušies, ka tiek piesegtas drausmīgas nelikumības, tās tiek realizētas gan Privatizācijas aģentūrā, gan citur, un tās piesedz arī tiesību sargājošās iestādes. Diemžēl ir šis slēptais nelikumības slānis, kura dēļ mēs visi kā sabiedrība ciešam. Šodien mēs arī labi redzam, kas nāk un ko aizstāv. Es ceru, ka tauta izdarīs šo izvēli. Ja šeit nāk kāds cilvēks un apgalvo, ka valsts nav izlaupīta, tad es domāju, ka cilvēki izdarīs secinājumus arī par šo cilvēku. Ir jāpasaka pilnīgi konkrēti, ka valsts ir izlaupīta, un Čevera kungs šeit nevarēs iestāstīt cilvēkiem pretējo.

Es neesmu augstās domās par laikraksta "Diena" publikācijām. Šeit īstenoto kampaņu. Bet es tiešām priecājos, ka šis jautājums par maksāšanas līdzekļu maiņu tomēr tiks objektīvi Saeimā atrisināts. Vispār aizliedzot mainīt latus pret sertifikātiem. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Jānis Ādamsons.

J. Ādamsons

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šodien mēs varam ļoti daudz ko runāt un diskutēt par šo problēmu. Uzreiz es gribu atzīmēt sekojošo, ka diemžēl es arī, vai paldies Dievam, iestājos pret šo maksāšanas līdzekļu maiņu, kāda tā ir notikusi, kā rezultātā garām valsts budžetam aiziet 8 miljoni. Bet tādā gadījumā, kolēģi, pacentīsimies būt daudzmaz objektīvi. Kur tad mēs visi bijām tad, kad Šķēles kungs pieņēma 81.panta kārtībā grozījumus likumā par maksāšanas līdzekļu maiņu, kā rezultātā maksāšanas līdzekļu maiņa ir notikusi 163 uzņēmumos. Un neviens toreiz nekliedza un neprotestēja no šīs tribīnes. Tad, kad Šķēles kungs veiksmīgi noprivatizēja, mainot maksāšanas līdzekļus, savā pārvaldījumā esošos uzņēmumus, tagad iestājas laiks, kad ir jāmaina likums. Interesanti jau būtu vērot, ka mēs sākam futbola spēli un futbola spēles laikā tiek mainīti spēles noteikumi. Tas laikam ir absurds!

Kāpēc tad neviens neprotestēja, kad Šķēles kungs, būdams premjerministrs, arī finansu ministra vietas izpildītājs, tika kapitalizēti parādi, atkal atdodot grupējuma pārziņā atrodošos uzņēmumus. Arī tad aizgāja garām valsts kasei miljoni, desmitiem miljonu. Bet tam visam mēs negribam pievērst uzmanību.

Man ir jāsaka paldies tik tiešām, ka beidzot šis jautājums ir aktualizējies, bet mani absolūti neapmierina tas, kādā veidā tas viss tiek pasniegts. Cilvēks, kurš tikai nesen ir ienācis politikā, tiek mēģināts pataisīt par grēkāzi visām nebūšanām, kuras ir bijušas mūsu valstī. Tomēr pacentīsimies tik tiešām būt objektīvi un objektīvi izvērtēt šo situāciju. Kurš tad ir aktualizējis šo jautājumu un pacēlis? Diemžēl tas nav parlamenta nopelns. Bet tas ir grupējuma nopelns, kur viņi grib iegriezt saviem konkurentiem. Šeit ir jāmeklē tieši šīs saknes. Es nevaru piedalīties šādā apšaubāmā spēlē, kad pirms tam, kad aiziet desmitiem, simtiem miljonu garām valsts budžetam, neviens nepaceļ balsi.

Par "Latvenergo" problēmām un ar tā saistītajām problēmām mēs vēl šodien diskutēsim, kad uzklausīsim "Latvenergo" Izmeklēšanas komisijas ziņojumu. Bet šajā gadījumā es iesaku kolēģiem atturēties un šajā grūtajā pirmsvēlēšanu laikā nemēģināt iegūt punktus, aplejot vienu vai otru savu kolēģi ar samazgām. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Leopolds Ozoliņš — otro reizi.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Ādamsona kungs! Cienījamais Strujeviča kungs! Ja ienāk politikā, to parasti sāk ar partiju pirkšanu, tas varbūt ir pareizi, to nekad nesāk ar tik lieliem darījumiem, kas rēķināmi vismaz desmitos miljonu dolāru. Manuprāt, politikā ir jāienāk, vismaz sākumā, godīgākā veidā, vismaz jāpatausta, kurš grupējums ir spēcīgāks, un tad uzreiz sāk ar lieliem darījumiem.

Šķēles kungs arī izmēģināja, kas iet cauri. Kādu laiku viņam izdevās daudz kas. Es tikai gribu atgādināt no "Neatkarīgās Rīta Avīzes" Stalidzānes un Grabovska teikto par "Latvenergo". ""Latvenergo" darbinieki apzinās, ka tieši Šķēles valdības laikā "Latvenergo" bez jebkādas domāšanas ielika vienā privatizācijas sarakstā ar aptiekām, maziem veikaliem, kurpnieku darbnīcām, neizdarot objektīvu uzņēmumu novērtējumu." Jāsaka atklāti, ja "Latvenergo" privatizēs par 92 miljoniem, tad tā vērtība ir daudzkārt lielāka. Tas būs noziegums, kurā tautai nozags vairāk nekā 3 miljonus, ko pieļāva tieši Šķēles valdība.

Tātad es gribu pateikt, ka Tautas kopa "Brīvība" un Kustība "Latvijai" arī arvien ir aicinājušas pārskatīt šos privatizācijas noteikumus, pārskatīt šo objektu vērtību. Tas, ka ar Nagļa kunga vadīto aģentūru netiek galā Guntars Krasts, netiek galā Atis Sausnītis, netiek galā Laimonis Strujevičs, arī norāda uz to, ka laikam šī aģentūra ir visspēcīga. Viņa atklāti maldina gan privatizētājus, gan privatizēto uzņēmumu darbiniekus un tur strādājošos.

Es gribu pateikt, ka liecību par advokātu Bumbieri par sarunu ar advokātu Bumbieri nedēļu pirms viņa nāves es esmu apliecinājis prokuratūrā, un šī liecība atrodas ne tikai prokuratūrā. Tā kā pateicos Bumbiera vecākiem, kas ir izaudzinājuši tik inteliģentu, gudru un latviešu tautai un valstij uzticīgu dēlu. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Viktors Stikuts.

V.Stikuts

(DPS). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tā vien gribas iesaukties: "Latvieti, nepadodies!" Būtībā ekonomiskā situācija valstī ar katru nedēļu arvien kļūst sliktāka, un šodien, gribot negribot, gribas atgādināt arī Zemnieku frakcijai to brīdi, kad viņa kā frakcija steidzās ieņemt ekonomikas ministra amatu pēc Ata Sausnīša atstādināšanas no šī amata, un tad, kad "Saimnieks" aizgāja no valdības solidaritātes pēc, un to laiku, kad "Saimnieku" centās nolīdzināt kā frakciju līdz ar zemi ar kopējiem Saeimas pūliņiem, bet tas neizdevās.

Šodien no šīs tribīnes gribas atgādināt to, ka Latvijas ekonomikā situācija pieņem jau bīstamus apmērus tādā aspektā, ka cieš cilvēki no kāda neizdarības vai pārāk lielas centības ekonomikas jomā. Te es gribu minēt Bumbiera — padomnieka nāvi, kura vēl līdz šai dienai, protams, nav izskaidrojama, bet acīmredzot to nākotnē centīsies izskaidrot.

Gribu šodien atgādināt arī to, ka "Saimnieka" frakcija zemniekiem piedod, bet neaizmirst to brīdi, kad viņa tik ļoti veiksmīgi ar savu balsojumu mēģināja toreiz Saeimā ietekmēt "Saimnieka" vietu un lomu. Mēs centīsimies nepiedalīties šīsdienas balsojumā. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Pauls Putniņš.

P.Putniņš

(LZS). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Godātie radioklausītāji! Visvairāk tieši jūs! Visā šajā laikā, kamēr notiek šis konflikts, šie daži mēneši, man vairāk un vairāk nākas domāt tieši par kaut ko citu, proti, ka mums nav preses, mums nav televīzijas, kas objektīvi ieviestu skaidrību, izskaidrotu sabiedrībai, kas īsti notiek, jo es esmu pārliecināts, ka liela sabiedrības daļa tikai zina vienu patiesības pusi un otru patiesības pusi un beigās arī varbūt nepatiesību. Bet tas laikam ir jaunas valsts un arī tādas sabiedrības, kādi esam mēs, neizbēgams recidīvs, un šeit tad arī sākas tā lielā bēda.

Es negribu pieskarties šā sarežģītā, ļoti sarežģītā jautājuma izklāstam, ko mēs šeit, protams, vairāk vai mazāk pārzinām, bet ko sabiedrība nepārzina. Faktiski ne jau lietas būtība, bet situācija jau pašlaik ir tāda, ka šīs maksāšanas līdzekļu maiņas, šie noteikumi nav spēkā vairs, un mēs nevaram runāt par to, kas nav. Tāpēc mani uztrauc kaut kas cits. Faktiski šajos dažos mēnešos, jo pēc pāris mēnešiem mēs visi šeit vairs nebūsim, ka mēs nevaram sabiedrībai skaidrot pēc būtības tās lietas, kur varbūt sabiedrība neorientējas. Lai sabiedrība domā līdzi, tad varētu arī nopietni domāt līdzi nākošās Saeimas, nākošās valdības sakarā.

Bet visbriesmīgākais ir... Te es vēršos, Čerāna kungs, tieši pie jums, pie gudra, izglītota cilvēka, zinātnieka, kā jūs varat kaut ko uzņemties uz sevi, uzveļot vienam cilvēkam visaugstāko, vislielāko, visbriesmīgāko nāves grēku. Kā jūs to varat, Čerāna kungs! Tas ir morāles jautājums. Nekad jums neviens to nepiedos. Jūs skaitāties Dieva cilvēks. Jūs no šīs tribīnes svētas runas sakāt. Kā jūs kaut ko tādu varat uzņemties? Tas visvairāk mani šajā brīdī satrauc.

Bet jāteic par tām runām, kas šeit... (Starpsauciens: "Par sevi runā!") Šeit jau ir bijuši vairākkārt ministru nokabināšanas mēģinājumi. Parasti šīs lietas ir bijušas vairāk argumentētas. Rubina kungs! Kāpēc jūs tik jēli visu to izdarāt — bez argumentācijas, ar lozungiem, izkliedzieniem kaut kādiem vispārīgiem. Nu tas nav nopietni. Ja jums arī bija argumenti, jums arī bija dots laiks, tad jūs izskaidrojiet no viena gala līdz otram, kas tad ir noticis. Un kur ir šis konflikts un kāds būtu šī konflikta atrisinājums, un faktiski neviens pašlaik nevar īsti pateikt, kā būtu pareizi atrisināt šo jautājumu. Strujeviča centieni bija, no vienas puses, izbeigt subjektīvismu, bet varbūt arī kaut kas nebija paredzēts, no otras puses. Bet šeit jau tas radioklausītājs vispār nesaprot, par ko iet runa. Vienīgi nu tad var teikt tā — pašlaik ir tiešām šis muldēšanas laiks, un nu muldēšana jau nav ļaundabīga lieta, tā ir pašizpausme bieži, un tad katrs šeit izrunājas, vienīgi kauns ir sabiedrības priekšā. Tas gan ir jāsaka.

Un, protams, ir bezjēdzīgi pašlaik un absolūti subjektīvi noņemt ministru, kad līdz valdības beigām ir atlikuši tikai un līdz Saeimas vēlēšanām atlicis tikai mēnesis faktiski vairs, un nekādus grēkus jau arī Strujeviča kungam neviens nevar piesiet, izņemot to, kas nav sabiedrībai izskaidrots no preses īsti, jo katrs masu saziņas līdzeklis vienu pusi akcentē, otru pusi, un subjektīvi nav mums kam īsti uzticēties šajā ziņā. Es domāju — sabiedrībai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs

. Imants Liepa.

I.Liepa

(TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šodien ir pietiekoši nopietns iemesls, lai izvērtētu situāciju, kāda tā ir. Turklāt situācijas izvērtēšanai mēģināsim ieskatīties oficiālajos dokumentos, un tie ir sekojošie:

pirmkārt — Strujeviča kunga intervijas, kas ir publicētas nevienā vien laikrakstā, un tātad tas ir ticams materiāls, vismaz raugoties no Strujeviča kunga puses, un otrkārt, tie dokumenti, kas ir pieņemti gan Privatizācijas aģentūras, gan Ministru kabineta, gan Saeimas līmenī. Un, lūk, situācija, izejot no šiem dokumentiem, ir tāda, ka neapšaubāmi Privatizācijas aģentūra ar savu darbību un ar savu Juridisko nodrošinājumu bija pelnījusi jautājumu pārskatīšanu. Un šīsdienas sarunas priekšmeta aizsākums ir 1996. gada aprīlis, kad, kā Ādamsona kungs jau norādīja, toreizējā valdība Šķēles kunga vadībā 81. panta kārtībā 52. pantā likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju" ieviesa grozījumu, kurš paredzēja maksāšanas līdzekļa maiņu. Lūk, ar šo brīdi sākās. Un vēl jo vairāk. Privatizācijas aģentūras iespējas bija, ka Privatizācijas aģentūras valde subjektīvi, pieci cilvēki, izlemj, kuram šo te tiesību dot — sertifikātus nomainīt pret latiem — un kuriem nedot. Tā ir kliedzoša netaisnība un subjektīvisms. Tādēļ tik tālu, cik tas ir aicināts no Strujeviča puses, — pārskatīt un likvidēt šo subjektīvismu, es domāju, ka tas ir atzīstami, un tik tālu Strujeviča kungs ir pat pelnījis uzslavu un labu vārdu no mūsu puses. Tas ir nenoliedzami.

Praktiskā šīs idejas, šīs sakārtotības realizācija, kā to rāda arī līdzšinējā prakse, varēja iet un ir gājusi divus ceļus. Pirmais ceļš ir tas, ko sākumā vajadzēja iet, un tas ir pārskatīt šo te likumu un likvidēt Šķēles kunga ieviesto grozījumu, lai šādas divdomības vispār nebūtu iespējamas. Tas būtu bijis pareizais ceļš. Nu par šo pareizo ceļu pēdējā laikā, cik es saprotu no preses, ir iestājies arī pats Strujeviča kungs. Un ja tas būtu darīts jau sākumā, nu patiešām, es vēlreiz sacītu paldies. Taču sākumā Strujeviča kungs gāja nepareizo ceļu, proti, šo kliedzošo 52. punkta labojumu mēģināt labot, sagrozot esošos noteikumus citā veidā. Un tā kā šī sagrozīšana notika brīdī, kad jau bija privatizēti pēc vērtības vērtējot, 50% privatizējamo valsts objektu, un tad tas tiešām izskatās pēc viena uzņēmuma — "Ventspils naftas tranzīta" — lobēšanas, kā rezultātā šis uzņēmums, privatizējot "Ventspils naftu", ieguva 8 miljonus latu. Tas ir, aizejot šiem 8 miljoniem gar valsts kasi. To ekonomikas ministram neapšaubāmi vajadzēja redzēt, ka šāda būs atbildes reakcija, un es arī no esošajiem dokumentiem nevaru apgalvot, ka patiešām šajā gadījumā te neslēpjas šī te viena ekonomiskā grupējuma lobēšana. Pie labākās gribas es to nevaru saskatīt. Un šeit ir Strujeviča kunga lielā kļūda, un par to acīmredzot arī viņš ir pelnījis, ka šis jautājums šeit tiek izskatīts.

Uzskatot, ka šeit nav bērnudārzs un katrs izškirsies, par ko balsot, es neieteikšu nevienam balsot, tikai vēl piemetināšu, ka šis likums ir jāpārskata, un piekrītu arī Čepāņa kunga ieteiktajam, ka bez 52. punkta mums ir jālabo arī 8. punktā ieteiktās netaisnības. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Roberts Dilba.

R.Dilba

(LZS). Cienījamais Prezidij, godājamie kolēģi! Šeit jau iesniedzēji jeb autori, ekonomikas ministra demisijai skaidrojot šo situāciju, ir pilnīgi sajaukuši divas dažādas lietas. Jo ekonomikas ministrs Strujeviča kungs nekad nav piedalījies pie šādiem lēmumiem kā maksāšanas līdzekļu maiņa. Strujeviča kungs nonāca pie tā, ka viņam bija jāsāk izvērtēt, kas tad ir noticis līdz šim, un jāizvērtē, kas būtu jādara, lai novērstu līdzšinējos pieņemtos lēmumus. Un tādā veidā viņš nonāca šajās te krustugunīs, jo gribēja sakārtot un novērst šo subjektīvismu. Šeit jau Liepas kungs pareizi teica, ka Privatizācijas aģentūras valdē pat nevis pieci cilvēki, bet pat trīs cilvēki varēja pieņemt lēmumu par 1 miljona atlaišanu vai par 2 miljoniem un tā tālāk. Jo šī norma noteica, ka pat līdz 50% varēja mainīt maksāšanas līdzekļus. Un tad, kad mēs nonācām pie tā, ka ir jāsakārto, ir jānovērš subjektīvisms, tad ir skaidrs, ka bija tiešām divi ceļi — vai nu tas ir likumā jāizmaina, acīmredzot tas ir tas pareizākais, ko arī šajā gadījumā Strujeviča kungs ir izdarījis, tieši Ekonomikas ministrija viņa vadībā ir sagatavojusi šos priekšlikumus, un arī vēl šodien mēs Tautsaimniecības komisijā tieši izskatījām, ka maksāšanas līdzekļu maiņa, kas ir līdz šim bijusi 52. pantā, tiek noņemta. Tiek veidota uz pavisam citiem pamatiem.

Un šeit ar tādiem argumentiem sasaistot iepriekšējās lietas jeb iepriekšējās atlaides, kur Strujeviča kungs nekad nav iestājies par to, ka būtu obligāti šiem atvieglojumiem jābūt, viņš vienkārši cīnījās ar sekām, ar tām sekām, kas līdz šim tika izveidotas. Es domāju, ka tur arī mūsu līdzdalība ir, jo mēs akceptējām Saeimā šo 81. panta kārtībā...

Un tagad nākošais. Mēs varam daudz runāt par viena ministra demisiju, pēc dažiem mēnešiem — otra, pēc dažiem mēnešiem... un pēc tam gribam paprasīt arī darbu. Tad kurš ministrs būs spējīgs padarīt, ja viņš tikko ir iesācis strādāt, tikko pieķēries pie nopietnām problēmām, tā uzreiz viņu atsauc. Tādā veidā mēs nekad nesakārtosim privatizācijas jautājumus, kur ir ļoti daudz problēmu un ļoti daudz pārkāpumu. Un es domāju, ka šeit tieši ir otrādi — jāļauj strādāt, jānovērš šīs nepilnības likumdošanā, un tālāk ir jāizvērtē iepriekšējie pieņemtie lēmumi, cik tie ir objektīvi un cik tie ir subjektīvi. Un tāpēc es aicinātu kolēģus neatbalstīt ekonomikas ministra Strujeviča demisiju.

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis — otro reizi.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība". Prezidij, Sadarbības padome un augsti godājamais Čevera kungs! Redz, varētu būt, ka Dievs ir lēmis, ka es vairs nespēšu un ka arī dakteris Rubins vairs nespēs ar saviem spēkiem atnākt uz tribīni. Un jūs to mums solāt? Es nezinu, kāpēc nav sankcijas pret atklātiem draudiem . Es jums pateikšu atklāti. Es ticu Dievam, to, ko viņš man ir lēmis, tas notiks, un es ticu tautai. Un es varbūt ticu tai iespējai, ka tauta tiks atmodināta uz manas veselības rēķina. Un tad es jums pateikšu, mīļie draugi, Sadarbības padomē būs arī jūsu veselības jautājums, jo tauta tad sapratīs varbūt skaļi un atklāti, kas jūs tādi esat un kā ar jums būtu jārīkojas. Kā var atnākt šeit uz tribīni un pateikt atklātus draudus, ka vairs nespēšu uz tribīni atnākt ar saviem spēkiem! To teica kā dakterim Rubinam, tā man. Un tagad sauc par ākstu! Es jums aicinu izpildīt savu draudu, un redzēsim, ko tauta par to jums darīs! Mēs esam sīvā cīņā par tautas atbrīvošanu, būs upuri varbūt, bet Dievs tā ir lēmis. Un lai būtu! Bet lai tauta tiktu brīva no šitās bandas un Sadarbības padomes, kas mūs mērdē katru dienu tā kā tā. Labāk kājās mirt tā nekā no bada! Jūs varat smieties un draudēt. Bet kāpēc mums nav kaut kādu likumu pret šitādu izturēšanos Saeimā? Kāpēc Prezidijs jūs nesoda?

Sēdes vadītājs.

2 minūtes pagājušas, Valdmaņa kungs. Jānis Mauliņš — otro reizi.

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Izsaku publisku nožēlu par Paula Putniņa uzstāšanos. Čerāns neapvainoja Strujeviču Bumbiera nāvē. Pauls Putniņš būtībā nepatiesi apvainoja Čerānu, pierakstot viņam to, ko Čerāns neteica. To varēs noskaidrot pēc stenogrammas, kas var būt par apsūdzības pamatu pret Putniņu par nepamatotu apvainojumu un neslavas celšanu.

Piebilstu vēl to, ka pamats, ka Bumbieris var būt izgrūsts no balkona, ir ļoti nopietns, jo tas bija viens no čekas paņēmieniem izrēķināties ar disidentiem, par ko mums toreiz garīgajā pagrīdē brīdināja un teica: neiet debatēt ar pasvešu cilvēku uz balkona, kas atrodas augstāk par 4. stāvu, jo ir tāda pieredze Krievijā, ka izvilina uz balkona un pēc tam vienkārši palīdz nokrist. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Viktors Dinēvičs.

V.Dinēvičs

(DPS). Godājamais Prezidij, dāmas un kungi! Mēs šodien gribam šeit no tribīnes un balsojot izšķirt viena ministra likteni. Bet ja mēs tā labi padomājam un paskatāmies, kas vispār Latvijas vadošajās struktūrās notiek, tad mēs ļoti labi redzam, ka katra struktūra tiek pārstāvēta ar savu lobismu, ar savu ekonomisko grupējumu, ieskaitot arī ārzemju ekonomiskos grupējumus, kuri diktē vienam vai otram, vai trešam ministram, kas un kā viņam ir jādara. Un tāpēc šinī gadījumā Strujeviča kungs nav izņēmums. Viņš sēž vienos ratos ar to važoni, kas ved visu valdību šodien, kaut gan valdības važonis netiek galā ar savu partijas zirgu tā, kā viņam vajadzētu tikt. Un šinī gadījumā arī Strujevičam ir maz kāda teikšana atkarībā no tā, kur Krasta kungs visu to valdību kopumā ved.

Tāpēc es domāju, ka mums šodien nevajag izšķirt jautājumu par vienu, otru vai trešo ministru. Mums ir jāizšķir jautājums par visu valdību. Un, ja mēs neesam gatavi izšķirt jautājumu par visu valdību, tad nevajag laiku kavēt ar liekām runām.

Sēdes vadītājs.

Andris Rubins — otro reizi.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Es vēl vienu reizi saku, ka es neticu ministram Strujevičam, jo "Dienā" ir publicēts — negodīgi politiķi un partiju pārstāvji, kas balsoja par 8 miljonu dāvinājumu. Laimonis Strujevičs, no DPS Cielēns, Kuprijanova no DPS, te rakstīts, ka atbildīgo vadītāju pārstāvis Čevers, Zemnieku savienība — Bresis. Čever, jūs man draudat. Es nebaidos no jums. Mani sargā Dievs, un ar mani kopā ir tauta. Un es aicinu visus uz piketu piektdien 9.00 no rīta Rīgā, Stacijas laukumā. "Saimnieks" saka, ka viņš ir opozīcijā. Jā, jūs esat opozīcijā, bet jūs neesat opozīcijā valdībā. Jūs esat opozīcijā Latvijas tautai. Un ķirurgam Bokam "Saimniekam" tāpat es gribu pateikt. Ķirurg Boka, nejauciet prezervatīvus ar naftu. Visas politiskās partijas sponsorē vieni un tie paši cilvēki. Tāpēc jūs visi esat te kopā. Visi. Es gribētu jūs visus nosaukt par politiskiem līķiem, jūs visi kopā aizejošie, jūs aiziesiet.

Nākošajās vēlēšanās, es ceru, ka nevienu tauta no jums neievēlēs. Jūs paskatieties, cik jūs naudu tagad tērējat savās reklāmās. Gan par Strujeviča reklāmu, gan par "Latvijas ceļu", jūs visus vieni sponsorē. Tāpēc jūs visi vienoti esat. Jūs par tādiem sīkumiem varat strīdēties. Strujevičs gribēja Zemnieku savienības vārdā vai, es nezinu, kādā vārdā 8 miljonus izdarīt zaudējumus budžetam. Gribēja Strujevičs.

Jums ir jāatkāpjas tāpēc, jo jūs pielaidāt kļūdu. Jūs nevarat būt ministrs. Jūs varbūt esat labs cilvēks, jūs varat strādāt vienalga kur, kaut vai kūdras purvā vai, vienalga, savā naftas biznesā. Lūdzu, strādājiet! Ejiet visi biznesā strādāt! Bet ja jūs esat visi kopā draudzīgi, nomenklatūras komunisti bijušie, un tagad jūs gribat te tautu visu laiku mānīt, apmuļķot... Tāpēc mēs Latvijā dzīvojam tik slikti. Tāpēc ka tādi politiķi ir. Es šodien iesniedzu gan Prezidijam, gan ģenerālprokuroram, lai nodrošina manu drošību. Es nepieļaušu, ka arī Čevers man te draudēs. Klaji draudi! Paldies! Strujevičam ir jādemisionē!

Sēdes vadītājs.

Rubina kungs! Ja jūs vēlreiz atļausities necienīgus izteicienus attiecībā uz saviem kolēģiem, es ierosināšu jautājumu par jūsu izraidīšanu no sēdes. Pēteris Apinis.

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Augsti godātais kolēģi Andri Rubin! Es, bez šaubām, arī braucu pa Rīgu. Un es, pa Rīgu braukdams, redzu, kādi ir autobusi. Tie ir apgleznoti ar jūsu portretu, un tas nav izdarīts par brīvu. To arī kāds ir apmaksājis. Es visu laiku domāju, kas ir tas, kas ir apmaksājis jūsu rīcību, lai jūs šādā veidā kāptu uz tribīnes un mēģinātu nozākāt Latvijas valsti, Latvijas valsts vadību. Vai patīk mums personīgi kāds valstsvīrs vai nepatīk, bet tā ir mūsu valsts. Un viņu zākāt no šīs tribīnes, nu tas nav tāda politiķa cienīgi, kas pretendē uz 57 vietām Saeimā. Kā jūs to esat nesen pateicis, un visus pārējos, kā es esmu dzirdējis, jūs nevēlaties vispār šeit vairs redzēt.

Man ir atnākusi vēstule, kuru ir parakstījis "Farmsintēzes" direktors Buļs. "Farmsintēze" ir rūpnīca, kur ir tīrs latviešu kapitāls, kur cilvēki ražo zāles. Šīs zāles pārsvarā ir zāļu izejvielas un tiek sūtītas pa visu... tām ir ļoti liels noiets arī ārpus Latvijas. Un mums ir pietiekami daudz Latvijā labas zāļu ražotnes. Un tātad "Farmsintēzes" direktors Buļs man ir atsūtījis vēstuli, kurā diezgan aktīvi iebilst pret to, kas notiek pašlaik, kad grauj iestrādāto sistēmu, ka neļauj strādāt ekonomikas ministram, jo viņš pierāda ar skaitļiem, ka, ja būtu nomainīts, viņam ļauts līdz galam nomainīt maksāšanas līdzekli, tad viņš nomaksātu nodokļos daudz lielākas naudas summas, nekā, teiksim, viņš tagad samaksās kā maksāšanas līdzekli latos. Tātad tas ir pilnīgs absurds teikt, ka visu nosaka tikai "Ventspils nafta". Tie ir daudzi mazi uzņēmumi. Tās ir arī daudzas aptiekas, tās ir daudzas rūpnīcas, kurām arī ir nepieciešama vienota stabila sistēma uz vienu vai uz otru pusi, kurā ir skaidri un gaiši pateikts, kādā veidā tiek maksāts par privatizāciju. Un ja kāds ekonomikas ministrs mēģina šīs lietas sakārtot, tad ir pilnīgi neloģiski, teiksim, viņu nepārtraukti par to "noriet". Ja ir kāds cilvēks, kas "norej", un ja tāda ir kāda avīze, kas to visu laiku organizē, rodas iespaids, ka kāds par šo lietu maksā. Jautājums tātad ir — kas maksā par šiem avīzes rakstiem, kas maksā par Rubina kunga reklāmu uz autobusiem, kas maksā par Rubina kunga reklāmu uz mašīnām un visādām citādām lietām? Un es visu laiku domāju, ka tas tomēr ir no tiem cilvēkiem, kas ir ļoti neieinteresēti, lai šajā valstī būtu sakārtota sistēma, lai šajā valstī visiem būtu vienāds veids, kā maksāt par privatizāciju. Es aicinu tomēr izbeigt šīs diskusijas un turpmāk mēģināt priekšvēlēšanu kampaņu neveikt no šīs tribīnes.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Par apspriežamo jautājumu vēlas runāt arī ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs, bet viņš lūdz vairāk laiku, kā mēs esam nobalsojuši. Lūdz līdz 30 minūtēm. Vai deputāti piekrīt tam? Piekrīt. Vārds Laimonim Strujevičam, ekonomikas ministram. Lūdzu!

L.Strujevičs

(ekonomikas ministrs). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Cienījami deputāti — pieprasījuma iesniedzēji! Es lūdzu vārdu, lai sniegtu informāciju par savu darbību attiecībā pret likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 52.pantu "Par maksāšanas līdzekļu maiņas kārtību".

Es gribēju vērst vēlreiz uzmanību, tieši to deputātu uzmanību, kuri, es pieļauju, arī varbūt neorientējas likumā un šī likuma 52.panta otrās daļas piemērošanā. Kā mēs visi zinām, tad likums "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" tika pieņemts 1994.gada februārī, un pēc diviem gadiem — 1996.gada 10.aprīlī, tad, kad Saeima bija pavasara brīvdienās, 81.panta kārtībā tika ienesti labojumi likumā par privatizāciju. Un divi būtiski labojumi tika ienesti pirms diviem gadiem. Es atļaušos tos nocitēt.

Pirmais labojums attiecas uz 8.panta pirmās daļas 7.apakšpunktu un paredz, ka Latvijas Privatizācijas aģentūrai ir funkcijas, tiesības un pienākumi ne tikai apstiprināt valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumus, bet arī izdarīt grozījumus apstiprinātajos privatizācijas noteikumos pēc objekta pirkuma līguma noslēgšanas.

Un otrs būtisks grozījums, kurš tika iekļauts likuma 52.panta otrajā daļā, kas piešķir Latvijas Privatizācijas aģentūrai tiesības aizstāt maksājumus latos par privatizējamo objektu ar maksājumiem privatizācijas sertifikātos, ja izpildīts kaut vai viens no šādiem trim nosacījumiem. Un šie nosacījumi ir šādi, ka var mainīt maksāšanas līdzekli, ja ir samaksāta vairāk nekā puse no privatizācijas noteikumos noteiktās pirkuma maksas vai ja veikti privatizācijas noteikumos visi paredzētie ieguldījumi, vai ja pusotru reizi palielināts uzņēmumā strādājošo skaits salīdzinājumā ar privatizācijas noteikumos paredzēto. Un laika periodā no šo noteikumu pieņemšanas, tas ir, 81.panta kārtībā 1996.gada 10.aprīlī, līdz to apstiprināšanai Saeimā 1996.gada 24.oktobrī, tas ir, pēc sešiem mēnešiem, jau Privatizācijas aģentūra bija mainījusi maksāšanas līdzekļus 18 gadījumos par summu 806 000 latu. Un es gribu vērst uzmanību uz to, ka likums par privatizāciju nosaka, ka jebkurā gadījumā par jebkuras normas piemērošanu ir jāizstrādā un jāapstiprina noteiktā kārtībā noteikumi, kā šo normu var viennozīmīgi piemērot. Tad, lūk, šāda kārtība vai šādi noteikumi, kas reglamentētu gan 8.panta piemērošanas kārtību, gan 52.panta otrās daļas piemērošanas kārtību par maksāšanas līdzekļu maiņu, netika izstrādāti. Un, ja šāda kārtība netika izstrādāta, tad ļoti bieži ir iespējams vienu un to pašu normu dažādās situācijās dažādi piemērot. Un lūk, pēc diviem gadiem, šā gada 13.martā, Latvijas Privatizācijas aģentūras padome vērsa Privatizācijas aģentūras valdes uzmanību, ka praksē tiek piemēroti šie panti bez noteiktas kārtības. Kādēļ tāds secinājums? Varu pateikt. Tādēļ, ka bija izveidojušies divi saraksti Privatizācijas aģentūras valdē, viens saraksts, kurā ir 183 gadījumi par summu 7,23 miljoni latu, kur Privatizācijas aģentūras valdē, attiecībā uz tiem pirkuma līgumiem, kuri jau bija noslēgti, mainīti lati uz privatizācijas sertifikātiem. Un neviens tajā laikā nepievērsa tam uzmanību. Pievērsa uzmanību Privatizācijas aģentūras padome, un padomes priekšsēdētājs bija Sausnīša kungs. Es domāju, ka viņš ļoti vērtīgu un būtisku ieguldījumu deva, lai pievērstu uzmanību šai te problēmai.

Un bija arī otrs saraksts, un otrs saraksts joprojām ir līdz šai dienai. Un šajā sarakstā ir arī Apiņa kunga pieminētā firma "Farmsintēze", kura arī visus privatizācijas noteikumi ir izpildījusi. Pilnīgi visus. Un šeit ir 16 kompānijas, kuras arī izteikušas vēlēšanos likumā noteiktā kārtībā pretendēt uz maksāšanas līdzekļu maiņu. Un šeit ir tādas mazas kompānijas kā aptiekas, Vaiņodes aptieka jau no šā gada maija gaida, kad Privatizācijas aģentūra pēc tās iesniegto dokumentu izskatīšanas lems arī par maksāšanas līdzekļu maiņu. Un summa ir maza — 400 latu. Un no aprīļa neviens šos dokumentus nav izpētījis un sniedzis atbildi. Un šādā sarakstā par 1,4 miljoniem, kuri arī vēlas noteiktā kārtībā pretendēt uz maksāšanas līdzekļu maiņu, viņiem tiek atteikts.

Lūk, tāda situācija nedrīkst būt, un uz to vērsa uzmanību Privatizācijas aģentūras padome šā gada martā. Es sāku kā ministrs strādāt kopš šā gada 4.maija, un 5.maijā, nākošajā dienā pēc manas stāšanās darbā, Privatizācijas aģentūras valde izstrādāja kārtību, kā piemērot 52.panta otro daļu, tas ir maksāšanas līdzekļa maiņu no latiem uz sertifikātiem.

Bet diemžēl jāsaka, ka arī šajā kārtībā tika saglabāta iespēja subjektīvi lemt vai arī atteikt. Šajā kārtībā bija noteikti stingrāki noteikumi nekā likuma normā, tās pamatslieksnis bija, ka var pretendēt uz maksāšanas līdzekļu maiņu, un Privatizācijas aģentūra pieņem lēmumu, ir tiesīga pieņemt, ja ir samaksāts 50% apjomā no pirkuma kopējās summas un tajā skaitā 50% no latu daļas. Un to viņi pamatoja ar to, ka divu gadu laikā šāda kārtība pēc mutiskās vienošanās arī tika piemērota. Bet analīze parāda, ka diemžēl aģentūras valde ir maldinājusi gan Privatizācijas aģentūras padomi, gan arī iepriekšējos ministrus, jo ir ļoti daudzi gadījumi, kuri parāda, ka šī te kārtība, par kuru bija it kā mutiski vienojusies aģentūras valde, netika piemērota.

Un šeit es gribētu dažus gadījumus arī minēt. Teiksim, pats pirmais gadījums, kad tika mainīti maksāšanas līdzekļi no latiem uz sertifikātiem, notika jau 1996.gada 30.aprīlī, tas ir, trīs nedēļas pēc likuma pieņemšanas. Maksāšanas līdzekļa maiņa notika kompānijā "Rēzeknes mežrūpniecības saimniecībai", un lūgums un motivācija bija sekojoša: "Lūdzu mainīt maksāšanas līdzekļus, jo uzņēmuma darbība ir apgrūtināta sakarā ar nelabvēlīgo ziemu mežizstrādei un slikto konjunktūru Eiropas koksnes tirgū." Motivācija saprotama, tikai diemžēl latu daļa bija apmaksāta 28% apjomā.

Nākošais gadījums. Tipogrāfija "Rota". Visi trīs cehi, kuri pretendēja uz maksāšanas līdzekļu maiņu, latu daļā bija samaksājuši tikai 38%, 40% un 41%. Tā kā arī šie piemēri rāda, ka šī mutiskā vienošanās par praksi, kad obligātā prasība ir 50% latos maksāt, tā netika izpildīta. Tādā pašā proporcijā neizpildot, neapmaksājot 50% latu daļā, maksāšanas līdzeklis tika mainīts Rīgas laku un krāsu rūpnīcai, tika mainīts Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīcai un Rīgas juvelieru izstrādājumu rūpnīcai arī ir loģisks pamatojums un lūgums — sakarā ar situāciju pasaules zelta tirgū kritušās cenas zeltam un dārgmetāliem par 30%, lūdzu mainīt maksāšanas līdzekli. Un jāsaka, ka latu daļa tajā prasīšanas brīdī bija apmaksāta tikai 31% apjomā. Es negribu vairāk aizkavēt jūsu laiku ar šīs informācijas analīzi, es tikai gribēju pasvītrot ar faktiem, kad tā prakse par ko mutiski bija vienojusies Privatizācijas aģentūras valde, tā netika jau reāli izpildīta. Līdz ar to secinājums, ka subjektīvi tiek piemērota norma par maksāšanas līdzekļu maiņu, jo vairāk, kad ir atsevišķs saraksta ar 16 kompānijām, kuras visus noteikumus ir izpildījušas, pat visus trīs vienlaicīgi, bet viņi nesaņem atļauju mainīt maksāšanas līdzekli.

Lūk, tādēļ arī Privatizācijas aģentūras padome savā sēdē, kurā es piedalījos pirmo reizi šā gada 15.maijā, pieņēma lēmumu izveidot darba grupu, kurai vajadzēja izpētīt praksi, kāda ir Privatizācijas aģentūrā attiecībā pret maksāšanas līdzekļu maiņu. Šajā padomes sēdē šā gada 15.maijā aģentūras valdes izstrādātā kārtība netika akceptēta, un bija uzdots darba grupai, piesaistot arī aģentūras speciālistus, juristus, tajā skaitā arī Viktoru Šadinovu, izstrādāt viennozīmīgu kārtību, kur, ja ir stingras prasības, vienlaicīgi tas, kas ir likumā definēts, tad vienlaicīgi ir jāizpilda gan maksāšana, vienlaicīgi ir jāizpilda visas investīcijas un vienlaicīgi ir jāizpilda visas prasības par strādājošo skaita palielināšanu. Un tikai tad no šī zemā sliekšņa, paceļot to slieksni ļoti augstu, tad ir tikai tiesības un iespējas pretendēt uz maksāšanas līdzekļu maiņu, tā ka es domāju, ka lielā mērā padome un tas darbs, ko es turpināju un iesāka Sausnīša kungs, bija virzīts uz to, lai sakārtotu stingras prasības attiecībā pret prasītājiem un lēmējiem par maksāšanas līdzekļu maiņu.

Un tad arī es kā ekonomikas ministrs pēc 15.maija un jūnija sākumā sāku saņemt pārmetumus, ka, lūk, man esot kādas slēptas intereses. Es vēl gribēju pasvītrot, ka Privatizācijas aģentūras padome attiecībā uz jauniem noteikumiem, kuri tika izstrādāti, ieviesa speciāli vēl pastiprinātu līmeni, ka lielie uzņēmumi var pretendēt uz maksāšanas līdzekļu maiņu tikai tad, ja latu daļā ir apmaksāts vismaz 80%, tā ka tās prasības bija ļoti augstas, un es domāju, ka arī daudziem varbūt nepatika, un šī nepatika arī izvērsās zināmā tādā kampaņā pret mani, lai varētu parādīt, ka tie noteikumi ir pretrunā ar likuma pantu, ar likuma bāzi. Un, lūk, konsultējoties ar daudziem juristiem, viedoklis bija tāds, kad likumu, bez šaubām, noteikumi neatceļ, bet noteikumi likuma normu padara stingrāku. Bet analīze vēlāk vēl parāda, ka ir piedāvātais formulējums, ka Privatizācijas aģentūra ir tiesīga lemt, bet nav rakstīts, ka tai ir pienākums lemt, tad, lūk, šo normu praktiski gandrīz nav iespējams normalizēt. Nav iespējams šo subjektīvismu, kas dod iespēju būt korumpētā situācijā, pat novērst. Tādēļ arī es kā ekonomikas ministrs piedāvāju Ministru kabinetā šo normu 52.panta 2.daļā par maksāšanas līdzekļu maiņu vispār izņemt un atcelt. Ministru kabinets pieņēma manu priekšlikumu, un šā gada 18.augustā par to tika arī vienbalsīgi nolemts. Tālāk mūsu priekšlikumi ir iesniegti Saeimā, un es esmu lūdzis un arī pašlaik griežos, varbūt ir iespējams steidzamības kārtā šo jautājumu izskatīt un šos grozījumus arī ienest, jo, ja nevar kādas normas viennozīmīgu piemērošanu noteikt, tad tāda norma nedrīkst būt, tas ir mans uzskats,un es esmu pēc izglītības ekonomists inženieris, es esmu projektējis, gan ekonomiskās sistēmas programmējis un modelējis, un man liekas, ka jebkurā situācijā jebkuru lēmumu vajag reducēt uz viennozīmīgu šo izpratni un viennozīmīgu lēmumu pieņemšanu jebkurā gadījumā.

Bez šaubām, varbūt es kā ekonomikas ministrs biju informējis sabiedrību, varbūt arī deputātus par to, kā šī likuma norma savā laikā tika piedāvāta, kā tā varbūt bez pietiekošas diskusijas tika iekļauta kā grozījumi likumā, ka nepietiekoši līdz šim bijusi veikta analīze par visiem iepriekšējiem gadījumiem un situācijām par maksāšanas līdzekļu maiņu. Jā, pašlaik mēs to analīzi esam veikuši, tikai diemžēl ar nokavēšanos, un mēs no Privatizācijas aģentūras valdes šo informāciju saņēmām tikai 18.augustā, tas ir, dažas dienas pirms tam, kad šeit tika izskatīts jautājums iepriekšējā sēdē par šī maksāšanas līdzekļa maiņu. Es domāju, ka tas, kas pašlaik ir izdarīts, ka es to vērtēju pozitīvi, jo sabiedrības uzmanība ir pievērsta tam, ka maksāšanas līdzekļu maiņa vispārībā notiek un tā eksistē. Ka ir sabiedrības uzmanība pievērsta tam, ka šī maiņa tiek veikta subjektīvi un ka sabiedrības uzmanība ir pievērsta tam, lai padarītu vairāk caurspīdīgu pašu privatizācijas procesu. Visu, kas saistās ar privatizācijas noteikumu, pamatnoteikumu izstrādi, ar līgumu slēgšanu un šo līgumu kontroli. Es gribētu pateikt paldies deputātiem, ka jūs esat šodien ļoti aktīvi izteikuši savu attieksmi pret šī likuma 52.pantu un piemērošanas kārtību, un es ceru, kad daudzi jautājumi, kuri ir pretrunīgi likumā, arī minētais 8.pants, tas prasa sakārtošanu un viennozīmīgu šī panta piemērošanu, un es kā ekonomikas ministrs pašlaik arī 8.pantu analizēju. Es esmu palūdzis, lai Privatizācijas aģentūra iesniedz sarakstu par visiem gadījumiem, kad ir saskaņā ar 8.pantu mainīti privatizācijas noteikumi un pirkuma līgumi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Balsojam Saeimas lēmuma projektu — izteikt neuzticību ekonomikas ministram Laimonim Strujevičam. Lūdzu zvanu! lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 33, atturas — 13. Lēmums nav pieņemts. (No zāles: "Pagaidām paliek!")

Nākamais darba kārtības jautājums — Saeimas deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Guntaram Krastam, labklājības ministram Vladimiram Makārovam, izglītības un zinātnes ministram Jānim Gaigalam sniegt atbildi uz jautājumu par situāciju Latvijas Medicīnas akadēmijā . Godātie kolēģi, dokuments jums ir izdalīts. Deputāti, kas iesniedza pieprasījumu motivācijai, vārdu nelūdz, nododam šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai. Atvainojiet, Bišera kungs. Jā, lūdzu! Ilmārs Bišers — iesniedzēju vārdā.

I.Bišers

(DPS). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es kā iesniedzēju pārstāvis gribu norādīt, ka šis iesniegums ir pareizi jāizprot. Šobrīd ir daudz runu par to, vai nepieciešams radīt Latvijas Universitātē medicīnas fakultāti un vai ir nepieciešams pārveidot Latvijas Medicīnas akadēmiju par Stradiņa universitāti. Iesniedzēji nevēlas risināt ar šo iesniegumu šo jautājumu. Protams, mums katram ir savas domas. Man personīgi arī ir domas, ka būtu jāatjauno vēsturiskā taisnība, kā mēs to daudzās lietās esam izdarījuši, un būtu jāatjauno, jāatgriež Latvijas Universitātes sastāvā medicīnas fakultāte, kas tika no tās padomju laikā varmācīgi amputēta. Bet tas, protams, ir cits jautājums, un tas ir jāizskata citā laikā un citā vietā.

Iesniegums ir par to, lai izbeigtu to haosu, kas patlaban notiek. Ir noteikums, Medicīnas akadēmija ir nodibināta kā akadēmija, tai ir sava Satversme, kas ir apstiprināta šajā zālē, un tā nav izmainīta. Un tā šodien saskaņā ar šo Satversmi var veikt tikai apmācību ārstniecības un farmācijas laukā, nevis citās nozarēs. Jautājums par to, ka to var reorganizēt, bet to nevar reorganizēt pati Medicīnas akadēmija, bet tikai Ministru kabinets. Ministru kabineta lēmuma nav, un, neskatoties uz to, šī akadēmija sevi visur popularizē kā Stradiņa universitāte, izsludina uzņemšanu un ir izdarījusi studentu uzņemšanu šajā jaunajā universitātē un pat vēlas tuvākajā laikā taisīt pompozu šīs augstskolas atklāšanu. Es domāju, ka tas ir visu likumu nepārprotams pārkāpums. Tālāk arī ir jautājums, ka viņi ir patvaļīgi pieņēmuši savu Satversmi, kuru jau izpilda. Ar kuru viņa ir pasludinājusi, ka viņas pakļautībā... viņas pārziņā atrodas divas mūsu lielākās slimnīcas — Republikāniskā klīniskā slimnīca un Bērnu slimnīca un ka viņai ir tiesības šīs abas slimnīcas reorganizēt, privatizēt un pat aizklapēt ciet. Kaut gan saskaņā ar valdības lēmumu šīs abas slimnīcas vēl arvien atrodas Labklājības ministrijas pārziņā, un saskaņā ar Ārstniecības likumu slimnīcas var atrasties tikai šīs ministrijas pārziņā. Tieši tāpēc notiek studentu maldināšana, kuri tiek uzņemti neesošā augstskolā, notiek Medicīnas akadēmijā daudz citu pārkāpumu, par kuriem ir Valsts kontrole pierakstījusi aktu un arī par daudzu simtu tūkstošu latu pazušanu, pie šādiem apstākļiem mēs uzskatām, ka būtu jāizskata pieprasījums, kas ir atbildīgs par šiem rupjajiem likuma pārkāpumiem un kas beidzot ievedīs šajā jautājumā kārtību. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Nododam pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Godātie kolēģi, ir divi iesniegumi par izmaiņām darba kārtībā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz šīsdienas darba kārtības 58.punktu — lēmuma projektu "Par valsts intervenci labības tirgū" — izskatīt kā darba kārtības 21.punktu, tātad pēc atbildes uz Saeimas pieprasījumu. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Tātad 58.punktu mēs izskatām pēc nākamā darba kārtības jautājuma. (Starpsauciens: "Balsot!") Prasa balsot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi par darba kārtības 58.jautājuma "Par valsts intervenci labības tirgū" pārcelšanu pēc darba kārtības 21.jautājuma. Ierosina komisija. Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 3, atturas — 19. Esam vienojušies.

Un vēl ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kur lūdz izdarīt grozījumus šīsdienas sēdes darba kārtībā un iekļaut likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likuma ierosināšanu"" tūdaļ pēc 19.jautājuma. Tātad tūlīt izskatīt šo jautājumu. Viņi to ierosina arī izskatīt kā steidzamu. Vai kolēģiem ir iebildumi, ja mēs to izskatām tūlīt? Ierosina pēc 20.jautājuma un daži — tūlīt. Balsosim tātad par pirmo — izskatīt to nekavējoties. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par to, lai šo likumprojektu "Par tautas nobalsošanu un likuma ierosināšanu" izskatītu tūlīt. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 3, atturas — 7.Pieņemts. Izskatām šo jautājumu. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats. Lūdzu!

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Paņemam dokumentu nr. 4531. Saeimas Juridiskā komisija izskatījusi likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likuma ierosināšanu"". Šie grozījumi ir daļēji izsaukti ar to, ka likums par tautas nobalsošanu paredz iespēju rīkot tautas nobalsošanu gan svētdienā, gan arī reizē ar Saeimas vēlēšanām, svētdienā un sestdienā pirms tās. Bet tā kā gan Satversmē, gan Saeimas vēlēšanu likumā Saeimas vēlēšanas ir noteiktas tikai sestdienā, tad loģiski, ka šajā gadījumā šī iespēja turpmāk tiek dota tikai vienu dienu, nevis divas dienas, kā agrāk, nevis svētdienā, bet sestdienā.

Tālāk ir izslēgta 17.panta pirmā daļa, kas attiecas uz kārtību, kādā pārbauda, vai attiecīgais balsotājs jeb vēlētājs nav iepriekš jau piedalījies šajā tautas nobalsošanā, tātad to dara pati komisija, nevis vairs pie komisijas iecirkņa durvīm. 19.pants, pants par to, ka balsošanu sāk balsošanas dienas vakarā, nevis otrās dienas beigās, ja tas ir reizē ar Saeimas vēlēšanām. 20.pants. Kārtība, kādā balsošana notiek ārpus Latvijas. Vienā gadījumā tas ir diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās. Otrā gadījumā, ja tautas nobalsošana ir reizē ar Saeimas vēlēšanām, tad loģiski, ka visos iecirkņos, kuros notiek arī nobalsošana par Saeimu. Bez tam ir paredzēta iespēja balsošanai arī pa pastu, kas ir sīkāk reglamentēta Saeimas vēlēšanu likumā. Šeit ir atsauce uz šo likumu. Saeimas Juridiskā komisija aicina Saeimu atbalstīt šo likuma grozījumu pieņemšanu pirmajā lasījumā, kā arī noteikt steidzamību šim projektam.

Sēdes vadītājs.

Kolēģi! Izlemsim jautājumu vispirms par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam par priekšlikumu — atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 6, atturas — 3. Likumprojekts par steidzamu tiek atzīts. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 8, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, Grīnblata kungs!

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Komisija aicina iesniegt priekšlikumus uz 1.septembri un otro lasījumu izdarīt 3.septembrī.

Sēdes vadītājs.

Vai ir iebildumi, ka priekšlikumus iesniedzam 1.septembrī un izskatām 3.septembrī? Nav iebildumu. Paldies! Esam vienojušies.

Nākamais darba kārtības jautājums. Ministru prezidenta Guntara Krasta, finansu ministra Roberta Zīles un ekonomikas ministra Laimoņa Strujeviča atbilde uz Saeimas pieprasījumu par Ģenerālprokuratūras vajadzībām nopirkto ēku Dzirnavu ielā 113 . Dokumenta nr. ... Dokumenti, kuri ir deputātiem izdalīti, godātie kolēģi, ir sekojoši. Tātad 4371. Pieprasījumu komisijas atzinums. Pats pieprasījums nr. 4371. Iepriekšējais bija nr. 4371a un nr. 4371c. Lēmuma projekts. Debatēs pieteicies par šo jautājumu deputāts Aivars Kreituss. Lūdzu!

A.G.Kreituss

(DP, LDS, LZP). Cienījamie deputāti! Mums ir dokuments nr. 4371b. Dokumentu pakete. Es gribu vērst deputātu uzmanību uz veselu virkni nelikumībām, kas ir redzamas no šīs dokumentu paketes. Es tās pārskaitīšu, un tāpēc ir arī sagatavots lēmuma projekts par materiāla nosūtīšanu pārbaudei uz ģenerālprokuratūru.

Pirmais. Zemes īpašnieks Žagara kungs ir pieteicies pirkt šo māju. Pirms paziņojuma beigām. Šeit ir pievienots dokuments, kurā "Turības" priekšsēdētājs Strautiņa kungs melo 19.jūnijā 1998.gadā, ka piedāvāts ir, pareizi, piedāvāts ir, bet viņš nesaka, ka ir arī dokuments, kur Žagara kungs ir piekritis pirkt. Tas ir bijis pirms izsludinātā termiņa beigām.

Nākamais. Otrais punkts. Māju ir novērtējusi SIA "Invest Riga" pēc "Turības" lūguma 1994.gada maijā. Šī novērtēšanas cena ir būtībā tāda, par kuru ir pārdots. Ja mēs runājam, ka 600 000 ir samazināti uz 590 000, tad mēs labi saprotam, ka tur 10 000 starpība, tas ir bijis tikai tāds neliels teātrītis, lai 600 000 neizskatītos tik lieli, kā ir 590 000. Neatkarīga novērtēšana jeb audits Finansu ministrijas vadībā nav noticis. Kā tas ir iedomājams, ka tiek pārdots kaut kāds īpašums, kuru novērtē pats īpašnieks un pēc tam par tādu pašu cenu valstij arī pārdod. Ja mēs vēl paskatāmies uz 1994.gadu, kad taisīja šādus vērtējumus, bez tam mēs redzam, ka nekustamā īpašuma cenas Rīgā ir kritušās uz pusi. Nav pircēju šādām mājām. Protams, ir ļoti izdevīgi to pārdot valstij, pie tam par šādu nelikumīgu novērtējumu atbilstoši tiem auditiem, kādiem ir jānotiek, ja vērtē valsts īpašumu.

Trešais punkts. Cena 600 000 un 590 000. Pie šīs cenas klāt mums ir jāpaskatās arī šeit dokumentu paketē ir dokuments "Audita novērtējums". Šajā dokumentā ir rakstīts: "Dzelzsbetona rāmji un ārsienā vērojamas plaisas, kuras radušās, kolonnu pamatiem nevienmērīgi sēžoties." Tālāk ir rakstīts: "Lietus ūdens rezultātā bojātas ārsienas." Šāda māja tiek pārdota kā labas kvalitātes māja, un pēc tam, protams, šeit 2.lappusē ir Prokuratūras pieprasījumā rakstīti jau papildus 230 000 lati, kuri pieaug līdz 400 000 latiem šīs mājas remontam.

Ceturtais. Ir viss pamats domāt, ka konkurss ir piemeklēts "Turības" ēkai, jo šo ēku gribēja pārdot jau 1996.gada sākumā. Šīs divas ēkas, kas ir dārgākas pieliktas klāt, šīs, protams, nav visas un vienīgās iespējas. Tas ir jautājums, kurš ir jāpārbauda.

Piektais. Kā "Turība" šo ēku ieguva īpašumā? Jautājums ir atklāts un par šo jautājumu zemes īpašniekam Žagaram ir dokumenti.

Sestais un pēdējais. Šeit ir nopietns interešu konflikts, jo Sausnīša kungs, kas bija ministrs un parakstīja šo dokumentu un veicināja šā dokumenta izvadīšanu cauri Ministru kabinetam ar 1997.gada 16.decembra lēmumu, īsi pirms tam bija "Turības" priekšnieka vietnieks.

Šeit ir vēl pretrunas dokumentos. Vēl divos dokumentos. Tātad 1996.gada 16.decembrī tiek nolemts piešķirt naudu, ka māju pirks. 23.decembrī ir pirkuma līgums ar prokuratūru. 24.decembrī tikai beidzas termiņš, lai īpašnieks uz zemi varētu pieteikties. Īpašnieks ir pieteicies pat ātrāk, un šeit šis dokuments nav pievienots. Es domāju, ka ar šiem sešiem punktiem pilnīgi pietiek, lai varētu lūgt šo jautājumu un materiālus pārbaudīt Ģenerālprokuratūrai par šās ēkas pirkšanas likumību, jo šeit no tribīnes diemžēl nevar runāt zemes īpašnieks. Es domāju, ka mēs nevaram pieļaut šādu situāciju, ka vienkāršais cilvēks šajā valstī, es nesaku vienmēr, bet daudzos gadījumos, nevar klauvēt pie likuma pārstāvju durvīm un nevar pat elementāru pārkāpumu gadījumā dabūt taisnību. Šeit ir elementāri seši ļoti nopietni pārkāpumi, par valsts pirkumu privātīpašumam samaksājot milzīgu summu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais Prezidija priekšsēdētāj! Prezidija sekretāra kungs! Dāmas un kungi! Es, protams, atbalstu sagatavoto lēmuma projektu, kuru ir parakstījuši desmit deputāti, bet es domāju, vai no tā, ka mēs lietu nosūtīsim prokuratūrai, būs kāda jēga un vai būs kāda atbilde?

Es atceros vienu gadījumu, kuru izskatīja nevis Saeimas sēdē, bet Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kur pēc deputāta Amerika priekšlikuma vienu īpatnēju darījuma projektu nosūtīja uz prokuratūru, un atbilde, cik es saprotu... Tas bija vismaz pirms gada vai vairāk. Atbilde vēl nav saņemta. Šajā darījumā tāpat bija iejaukta SIA "Invest Riga", kas bija akceptējusi "Turības" ieguldījumus Rīgas Centrālajā kolhozu... es nezinu, kā tagad... Rīgas Centrālajā tirgū, kuru apjoms bija 10 miljonu latu. Bija noticis šāds darījums. Par to rakstīja "Diena". Pēc tam viss par šo darījumu apklusa, un prokuratūra saņēma komisijas ierosinājumu izvērtēt no likuma viedokļa. Ja paskatāmies Centrālo tirgu, tur nav ne 10 000 latu ielikts. Tas tā ir, manuprāt. Līdz ar to, protams, mēs aizsūtīsim prokuratūrai, lai acīmredzot nesaņemtu nekādu atbildi. Es atgādināšu, ka darījums par 10 miljoniem bija noticis starp "Turība" un Rīgas pilsētas toreizējo domi. Rīgas pilsēta, manuprāt, ar tirgus palīdzību šobrīd jau šos 10 miljonus ir izmaksājusi "Turībai". Vēlreiz gribu uzsvērt, ka, skatoties ar apbruņotu vai neapbruņoti aci, šie ieguldījumi nav redzami.

Kas attiecas uz ierakstīto auditslēdzienu, tad tur teksts bija apmēram šāds: "Mēs, "Invest Riga" pārstāvji, liekot roku uz sirds un zvērot mūžīgu uzticību Latvijas Republikai, esam konstatējuši, ka centrālsavienība "Turība" ir ieguldījusi Rīgas Centrālajā tirgū 10 miljonu latu 00 santīmu. Visi kā viens. Nebija runas ne par naglām, ne par dēļiem, ne par krāsām, ne par skursteņiem. Tā ka, es domāju, mēs gan pieņemsim šo lēmumu. Mēs nosūtīsim prokuratūrai šo aicinājumu izvērtēt, bet es baidos, ka nekādu atbildi mēs nesaņemsim. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Mēs Pieprasījumu komisijā izskatījām šo pieprasījumu un, kā jūs redzējāt, nolēmām nodot izlemšanai Saeimā, jo Pieprasījumu komisija un komisijas locekļi konstatēja, ka situācija ir patiešām sarežģīta, ir ļoti daudz neskaidru jautājumu gan par to, kāpēc par tik lielu summu nopirkta šī māja, kas pārsniedz pusmiljonu latu, gan to, ka šī māja jau prasa ļoti lielu remontu, lai vispār tajā varētu ieiet un prokuratūra strādāt. Kā jūs zināt, šī māja ir nopirkta prokuratūras vajadzībām. Tātad remontam vien vajadzīgi pāri par 400 000 latu vēl. Tas jau nozīmē pāri miljonam kopsummā izmaksā valstij. Skaidrības nav arī par to, kāpēc mantinieks nav varējis saņemt šo īpašumu, viņš ir vēlējies to izdarīt, un ir attiecīgi dokumenti. Kā īpašums ir nonācis "Turības" rīcībā un tā tālāk un tā joprojām. Tāpēc Pieprasījumu komisija šo pieprasījumu virzīja uz Saeimu, un jums, cienījamie deputāti, ir jāizlemj, kā rīkoties.

Ir šeit lēmums paredzēts — nodot prokuratūrai izvērtēšanai, bet nu drusciņ dīvaini ir arī no šī viedokļa, ka māju, kura nodota prokuratūrai, un tagad būs jāizmeklē prokuratūrai, vai viņiem, tā sakot, šī māja likumīgi nopirkta vai ne. Mazliet dīvaini, protams, tas ir. Es nezinu, cienījamie kolēģi deputāti, lemjiet paši, kā rīkoties. Skaidrs ir viens, ka neskaidru jautājumu šajā lietā ir stipri daudz. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Es gribu piebilst tikai mazu piebildi pie tā, ko teica Tabūna kungs. Jā, iznāk it kā absurda situācija, ka mēs lūdzam Ģenerālprokuratūru izvērtēt darījumu, kas skar tālāko viņu darba vietu, māju, kas ir.

Bet ņemot vērā to, kāda šobrīd Latvijā ir izvērtusies ažiotāža ap vēl pagaidām postenī esošo ģenerālprokuroru, kuru var uzskatīt... Tā kā viņš nav nosaucis vārdā nevienu, ir ietekmējis ikviens no mums, jo viņš nesaka, kurš Saeimas deputāts viņu ir politiski piespiedis spert šo soli, es domāju, ka šinī brīdī Ģenerālprokuratūrai, ķeroties pie šīs lietas noskaidrošanas, ir iespēja pierādīt, ka tā patiešām ir neieinteresēta institūcija, ka tā nedarbojas savās interesēs un ka tai ir vienalga, kādu māju tā ieņem, ka tikai tā atbilst darba vajadzībām, un parādīt, ka Ģenerālprokuratūra atšķirībā no ģenerālprokurora nav politiski ietekmējama no anonīmām personām un var veikt to funkciju, kas valstij ir jāveic, izmeklēt izdarītos pārkāpumus un noziegumus.

Sēdes vadītājs.

Andris Rubins.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Es pilnīgi atbalstu šo Saeimas lēmuma projektu, kas šeit ir rakstīts: nosūtīt materiālus pārbaudei uz Ģenerālprokuratūru par šī īpašuma Dzirnavu ielā 113 nopirkšanas likumību. Jo tomēr mēs klausījāmies arī visas puses un arī to īpašnieku, kam pieder tā zeme, Pieprasījumu komisijā, un viņš tomēr teica, ka viņš nekad nav atteicies to māju iegādāties, un viņš ir apiets. Tas tomēr nav godīgi. Viņam bija pirmpirkuma tiesības, un tāpēc vajag vēlvienreiz pārskatīt šo jautājumu, un nekur jau tie cilvēki nav pazuduši, ne "Turība", ne tie, kas pirka, prokuratūra, vai kas dabūja to ēku un var to ēku atdalot atpakaļ un cilvēkam samaksāt kompensāciju, bet, ja viņš grib pirkt, tad atļaut viņam to nopirkt. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Godātie kolēģi, mūsu rīcībā ir dokuments nr. 4371c — Saeimas lēmuma projekts. Balsojam šī dokumenta pieņemšanu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo dokumentu! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 5, atturas — 1. Lēmums pieņemts. Par — 55, pret — 5, atturas — 11... atvainojos...

Tātad saskaņā ar mūsu vienošanos, kolēģi, izskatām 58. darba kārtības jautājumu — likuma projekts "Par valsts intervenci labības tirgū" . Godātie kolēģi, mums ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas dokuments, kuri lūdz nodot... tātad izskatīt šo jautājumu, to mēs esam izlēmuši.

Tad ir piecu deputātu parakstīts dokuments, kuri lūdz patstāvīgo priekšlikumu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi, ja mēs šo patstāvīgo priekšlikumu nododam šai komisijai? Nav iebildumu? Paldies! Esam vienojušies. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem. Lūdzu, Jurkāna kungs, komisijas vārdā.

E.Jurkāns

(DPS). Godātie deputāti! Komisijas vārdā lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu rītdien līdz pulksten 17.00.

Sēdes vadītājs.

Tātad 28. augusts pulksten 17.00. Vai deputātiem ir iebildumi? Ir iebildumi. Kādi citi...? Tā... Tiek protestēts sakarā ar to, ka nevar būt viena diena, jābūt ir vismaz 5 dienām. Jā... paldies! Deputāti piekrīt komisijas ierosinājumam? Paldies!

Nākamais jautājums ir — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" . Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties. Pārliecināsimies par kvorumu, vai esam tiesīgi izskatīt grozījumus Satversmē. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Reģistrējušies 65 deputāti. Tātad šo jautājumu izskatīt mēs nevaram.

Godātie kolēģi! Cik reizes mēs dažu sliņķu dēļ varam rīkot reģistrāciju, ka kliedz, ka vajag atkārtot reģistrāciju. Reģistrācija notika. Kvoruma nav. Lūdzu vēlreiz reģistrēsimies. Ar visu ko nodarbojas, tikai ne ar savu darbu... Lūdzu vēlreiz reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Nu, lūk, 72. Esam tiesīgi izskatīt. Komisijas vārdā — Bišera kungs. Mēs palikām pie 17. priekšlikuma, šķiet. Lūdzu, Bišera kungs!

I.Bišers

(DPS). Jā, debates par 17. priekšlikumu tika pabeigtas, un ir nepieciešams par to nobalsot. Atbildīgās komisijas viedoklis ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Izskatām dokumentu nr. 4465 un izskatām 17. priekšlikumu. Debates par šo priekšlikumu mēs pabeidzām. Tātad atbildīgās komisijas priekšlikums — svītrot 106. pantā vārdus "obligātais valsts dienests". Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam atbildīgās komisijas priekšlikumu — svītrot 106. pantā vārdus "obligātais valsts dienests". Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 2. Priekšlikums ir pieņemts.

I.Bišers.

Nākošais priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 108. pantu, par 107. pantu priekšlikumu nebija. Par 108. pantu ir atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt 108. panta pēdējo teikumu, un tas būs otrs priekšlikums, ar to saistīts, ka ierobežojumus ielikt 106. pantā... tas ir, 117. pantā, kur vispār ir pārskaitīts, kur var notikt ierobežojumi. Arī attiecībā uz citiem pantiem.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Balsojam 18. — atbildīgās komisijas priekšlikumu — svītrot 108. panta pēdējo teikumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par šo atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — 1. Šis priekšlikums ir pieņemts.

I.Bišers.

Nākošais ir priekšlikums pie 109. panta, kurš ir atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt jaunā, drusciņ vienkāršotākā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam atbildīgās komisijas akceptēto Satversmes 109. panta tekstu. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 1, atturas — 1. Arī tas ir pieņemts.

I.Bišers.

Par 110. un līdz 116. ... priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Skatām 20. priekšlikumu.

I.Bišers.

Tātad 20. priekšlikums ir pie 17. panta. Tur ir tas, ko es teicu, ka komisija ierosina papildināt ar atsauci uz 108. pantu, kur mēs izslēdzām tikko.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti tam piekrīt? Paldies! Pieņemts.

I.Bišers.

Tā, tas ir 21. pants. Bet tālāk ir deputāta Čerāna priekšlikums...

Sēdes vadītājs.

Tas ir priekšlikums, nevis pants, godātais kolēģi.

I.Bišers.

Jā, Čerāna priekšlikums, kur viņš lūdz izmainīt pēdējos 117. panta vārdus. Jāsaka, ka komisija to neatbalsta, jo šie gadījumi, kad var tikt noteikti ierobežojumi, ir noteikti saskaņā ar starptautiskajiem paktiem par cilvēktiesībām un Eiropas cilvēktiesību konvencijām. Un nevajadzētu mums ievest citu terminoloģiju, kas tur nav.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt? Vēlas runāt deputāts Čerāns. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Tātad šis priekšlikums bija tikai redakcionālas dabas, mēģinājums izteikt latviskāk tās frāzes, kuras varbūt nav tik veiksmīgi izteiktas latviešu valodā šajā pantu oriģinālajā formulējumā, kā arī piedāvāts faktiski komisijā pārdomām par iespējamu formulējumu tieši attiecībā uz šiem gadījumiem, kad varētu notikt... kad varētu likums paredzēt atkāpšanos no vispārējiem principiem, kas tiek formulēti Satversmē, bet, ņemot vērā to, ka komisija to nav atbalstījusi un nav arī izmantojusi darbā tālāku savu priekšlikumu radīšanai, tad es šajā brīdī šo balsojumu par to neuzturēšu, un, es domāju, lai paliek tas variants, kāds ir komisijā. Tā nu tiešām nebūtu tā pati lielākā problēma šeit šajā brīdī. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies, Čerāna kungs! Tātad autors savu priekšlikumu noņem. To mēs neskatām. Skatām 22. Lūdzu, Bišera kungs.

I.Bišers.

22. ir atbildīgās komisijas priekšlikums — papildināt pārejas noteikumu ar šādu redakciju: ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē 1991. gada 10. decembra konstitucionālais likums "Cilvēku un pilsoņu tiesības un pienākumi". Komisija, protams, pati savu priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem arī nav iebildumu? Paldies! Tas ir pieņemts.

I.Bišers.

Tātad likuma izskatīšana ir pabeigta otrajā lasījumā, un lūdzu nobalsot minēto likumu kopumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 2, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

I.Bišers.

Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 3. septembrim.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu par minēto termiņu... Ir iebildumi. Čerāna kungam ir citi priekšlikumi. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šajā Satversmes grozījumu projektā pēc otrā lasījuma mums ir palikusi viena neatrisināta problēma, un tā ir problēma par valsts un baznīcas savstarpējām attiecībām. Tātad diskusijās un debatēs, kas izskanēja otrajā lasījumā, Saeima ir vienojusies par to, ka tiek atstāts šis formulējums par to, ka baznīca ir šķirta no valsts, kas nav veiksmīgs vismaz divu apsvērumu dēļ — tāpēc, ka tas var izslēgt perspektīvā iespēju skolās mācīt ticības mācību un tas var izslēgt iespēju arī baznīcām...

Sēdes vadītājs.

Čerāna kungs... lūdzu ierosiniet citu priekšlikumu iesniegšanas termiņu...

K.Čerāns.

Jā, es tieši to arī gribēju teikt, bet es gribēju lūgt, lai man... es gribētu tomēr arī pabeigt savu teikumu.

Sēdes vadītājs.

Mēs nedebatējam, mēs tagad nosakām termiņus, kuros jāiesniedz priekšlikumi uz trešo lasījumu.

K.Čerāns.

Man ir pilnīgi konkrēti priekšlikumi, un es gribētu lūgt jūsu uzmanību...

Sēdes vadītājs.

Čerāna kungs, jūs varat noteikt konkrētu termiņu vai vēlaties tikai runāt?

K.Čerāns.

Es tikai gribētu lūgt zālē klusumu. Godātie deputāti, es ierosinu priekšlikumu noteikšanas termiņu — šī gada 10. septembri, lai varētu šos priekšlikumus arī tieši par šo valsts un baznīcas politiku apspriest ar tradicionālo konfesiju vadītājiem pirms to iesniegšanas šeit. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies, vai ir vēl kādi priekšlikumi? Nav. Tad balsosim. Vispirms tālāko — 10. septembris, ko ierosina Čerāna kungs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam šo priekšlikumu. Komisija ierosināja 2. septembri. Lūdzu rezultātu!... Par — 15, pret — 32, atturas — 29. Nav pieņemts. Tātad paliek komisijas ierosinājums — 2. septembris... 3. septembris. Paldies!

Pirms pārtraukuma vārds Pēterim Tabūnam — paziņojums par komisijas sēdi . Deputātiem sagatavoties reģistrācijai.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie Pieprasījumu komisijas locekļi! Lūdzu tūdaļ, sākoties pārtraukumam, uz sēdi Pieprasījumu komisijā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Un Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis

(6. Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi, nav reģistrējušies: Andrejs Krastiņš, Juris Sinka, Leonards Tenis, Ernests Jurkāns, Ziedonis Čevers, Viesturs Boka, Janīna Kušnere, Jānis Kazāks, Odisejs Kostanda, Kārlis Čerāns, Māris Vītols, Anta Rugāte, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pusdiviem.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis .

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! 17 faktiski, reģistrējušies 26... vienalga, kvoruma nav. Godātie kolēģi! Visi, kas mūs dzird, lūdzu atgriezties plenārsēžu zālē. Mums ir jāturpina sēde. Jautājums ir jāizskata "Grozījumi likumā "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku statusu"". Lūdzu visus kolēģus, kuri atrodas Saeimas ēkā un mūs dzird, atgriezties plenārsēžu zālē. Lūdzu atgriezties arī tos, kuri mūs nedzird.

Lūdzu kolēģus vēlreiz visus atgriezties plenārsēžu zālē, lai varētu turpināt sēdi. Mēģināsim vēlreiz reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu visus reģistrēties. Lūdzu deputātus visus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Varam turpināt. Darba kārtības 22.jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu"" , otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.4241B. Tātad ir ienākuši vairāki priekšlikumi. Ienākuma secībā 1.priekšlikums ir no frakcijas "Latvijai" — papildināt likuma 2.pantu ar jaunu trešo daļu tādā redakcijā, kāda ir uzrakstīta. Komisija to nav akceptējusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.G.Vidiņš

. 2.priekšlikums arī ir no frakcijas "Latvijai", un tas arī nav akceptēts. Tas ir — izteikt likuma 3.pantu zemāk aprakstītajā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Pieņemts.

J.G.Vidiņš

. 3.priekšlikums ir no deputātes Annas Seiles, un viņa liek priekšā papildināt 4.pantu ar jaunu daļu. To komisija iestrādāja 9.pantā, un pieņemts tas ir daļēji.

Sēdes vadītājs

. Vai deputāti piekrīt tam? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

J.G.Vidiņš.

4.priekšlikums ir, ka pati komisija precizēja šī panta redakciju.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Vai deputāti piekrīt 4.panta redakcijas precizējumiem, ko akceptējusi atbildīgā komisija? Piekrīt. Pieņemts.

J.G.Vidiņš

. 5.priekšlikums — pati komisija precizē 5.panta redakciju kā tekstā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt precizētai 5.panta redakcijai? Piekrīt. Paldies, pieņemts.

J.G.Vidiņš

. 6.priekšlikums ir no frakcijas "Latvijai". Viņi iesaka papildināt likuma 8.pantu ar sekojošu tekstu. Komisija nav pieņēmusi.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 6.priekšlikumu. Pieņemts komisijas viedoklis.

J.G.Vidiņš.

7.priekšlikums — frakcija "Latvijai" ierosina likumu papildināt ar jaunu 9.pantu. Komisija to nav akceptējusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts komisijas viedoklis.

J.G.Vidiņš.

8.priekšlikumā — Cilvēktiesību komisija papildina 9.pantu sekojošā redakcijā kā tekstā. Komisija to ir akceptējusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta papildināšanai ar jaunu 9.pantu jums iesniegtā redakcijā. Pieņemts.

J.G.Vidiņš.

9.priekšlikums ir no frakcijas "Latvijai", un tā liek priekšā papildināt likumu ar jaunu 10.pantu, ko mūsu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 9.priekšlikumu. Pieņemts.

J.G.Vidiņš.

10.priekšlikums ir no Saeimas frakcijas "Latvijai". Tā iesaka papildināt likuma pārejas noteikumu 2.punktu ar sekojošies vārdiem — kā tekstā. Komisija to nav akceptējusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.G.Vidiņš.

11.priekšlikumā komisija ir akceptējusi savu ierosināto 2.punktu, un es aicinu arī Saeimai to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot pārejas noteikumu 2.punktu. Pieņemts.

J.G.Vidiņš.

Es aicinu deputātus pieņemt šos grozījumus galīgajā lasījumā, otrajā, kā steidzamu.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 1, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Iedzīvotāju reģistra likums" . Otrais lasījums. Arī steidzams. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva

(LZS). Augsti godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentiem nr.4210 un nr.4210B. 1.priekšlikums ir no iekšlietu ministra Krastiņa kunga — izteikt 2.pantu jaunā redakcijā. Šo priekšlikumu komisija atbalsta. Lūdzam arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

K.J.Druva.

2.priekšlikums ir no tieslietu ministra — precizēt 4.pantā terminu "aktualizēšana", un jūs redzat pārējo piedāvājumu. Šo priekšlikumu komisija iesniedz savā redakcijā un lūdz jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 4.panta pirmās un otrās daļas redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva

. Nākošais ir 4.priekšlikums no iekšlietu ministra Krastiņa kunga — izslēgt no 8.panta otrās daļas vārdus "reģistra", un šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt svītrot 8.panta otrajā daļā vārdu "reģistra". Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākošais — 5.priekšlikums — ir no Saeimas deputāta Leiškalna kunga — izteikt 11.panta otro daļu jaunā redakcijā. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Leiškalna kungs runās par savu priekšlikumu.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Aicinu jūs uzmanīgi izlasīt priekšlikumu. Jāteic, ka tas nekādā veidā neietekmē Pilsonības likumu vai cilvēku reģistrēšanu. Tas ir priekšlikums, kas ļoti sīki un instruktīvi apraksta procedūru un patiesībā izslēdz to, kas šodien bieži traucē gan cilvēkiem, gan ierēdņiem pašiem — izslēdz ierēdņu subjektīvu vērtēšanu. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo es domāju, ka lielai polemikai šeit nav jēgas. Priekšlikuma sākumā ir jau teikts, ka gadījumos, kurus neregulē Pilsonības likums. Ja Pilsonības likums regulē kādu gadījumu, tad šis likums šajā procedūrā vairs nepiedalās. Tas ir instruktīvs priekšlikums, kuru ir ierosinājusi vai kurš nāk no pašu pilsonības un imigrācijas darbinieku dzīlēm, un likums precīzi paredz un apraksta katru gadījumu, lai tiktu izslēgts, kā jau es teicu, šis ierēdņu subjektīvais vērtējums, reģistrējot Iedzīvotāju iedzīvotāju reģistrā. Aicinu atbalstīt komisijas noraidīto redakciju!

Sēdes vadītājs

. Kārlis Druva.

K.J.Druva

(LZS). Augsti godātie deputāti! Arī es atbalstu šo priekšlikumu, jo patiešām tas noregulē šo jautājumu mazliet ciešāk un labāk, nekā tas ir traktēts piedāvātajā redakcijā, un līdz ar to es atbalstu Leiškalna kunga redakciju. Lūdzu arī jūs to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates beidzam. Vai komisijas vārdā jūs vēlaties ko piebilst?

K.J.Druva

. Es lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam deputāta Leiškalna priekšlikumu — izteikt 11.panta otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Komisija to ir noraidījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 7, atturas — 5. Priekšlikums pieņemts.

K.J.Druva

. Nākošais ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga priekšlikums — izslēgt 11.panta trešo daļu. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja, savukārt atbalstīja nākošo — deputāta Leiškalna priekšlikumu — izteikt 11.panta trešo daļu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs

. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 6. un 7.priekšlikumu un līdz ar to akceptē šī 11.panta trešās daļas redakciju? Piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākošais ir iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvātais grozījums — izslēgt 11.panta trešajā daļā vārdu "reģistram". Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

K.J.Druva

. Nākošais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums — 16.panta pirmās daļas 3.punktā izslēgt vārdus "un prokuratūras". To komisija atbalstīja. Atbalstīja arī iekšlietu ministra Krastiņa kunga piedāvāto redakciju 16.pantam un tā izmaiņas. Atbalstīja arī tieslietu ministra Rasnača kunga piedāvātos grozījumus 16.pantam. Un jūs redzat redakciju labajā pusē.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt likumprojekta 16.panta pirmās un otrās daļas redakcijai, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija? Piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākošais ir tieslietu ministra piedāvātais grozījums likumprojekta 18.pantā — Ministru kabinetam izdot noteikumus par maksājumu valsts nodevu un tā tālāk. Šo piedāvāto grozījumu komisija izteica savā redakcijā, un jūs redzat šo labojumu labajā pusē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par likumprojekta 18.panta redakciju. Pieņemts.

K.J.Druva

. Līdz ar to ir izsmelti visi piedāvātie grozījumi, lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajam, galīgajam lasījumam.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 1, atturas — 4. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības"" , trešais, galīgais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Aigars Jirgens.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.4458. Pirmais ir deputāta Bartaševiča priekšlikums — papildināt 1.panta pirmās daļas 1.punktu ar vārdiem jums iesniegtajā redakcijā. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs

. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts komisijas viedoklis.

A.Jirgens.

2. arī ir deputāta Bartaševiča priekšlikums — izteikt 1.panta pirmās daļas 3.punktu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam otro deputāta Bartaševiča priekšlikumu, teksts un tā saturs jums ir redzams. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 25, atturas — 15. Nav pieņemts.

A.Jirgens.

3. ir deputāta Bartaševiča priekšlikums — izslēgt 1.panta trešās daļas 5.punktu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vēlas runāt deputāts Bartaševičs. Lūdzu!

A.Bartaševičs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Uzskatu, ka būs nepareizs ieskats otrā lasījuma redakcijā, jo tā prasa neatzīt par likuma subjektiem nepilsoņus, kam jau bija citas valsts pilsonība. Ko tas nozīmē reālajā dzīvē? Tas nozīmē, ka mēs ar vienu roku dodam, ar otru atņemam nepilsoņu statusu. Nācās dzirdēt īpaši no "Tēvzemes" puses, ka par tādu bijušo pilsonību var arī uzskatīt bijušo PSRS pilsonību. Tādā gadījumā vispār nevaram piešķirt nepilsoņu statusu šā likuma izpratnē nevienam. Ir arī tādi cilvēki, kuri jau pēc neatkarības atgūšanas saņēma un pēc tam atteicās no citas valsts pilsonības, tie bija krievu pilsoņi, Ukrainas pilsoņi, un uz šo brīdi, ja mēs pieņemsim tādu redakciju, viņiem vispār nebūs nekāda statusa. Viņiem nav ne Krievijas, ne Ukrainas, pieņemsim, pilsoņa statusa un viņi nevar kļūt šeit par nepilsoņiem Latvijā. Šie cilvēki būs vispār bez dokumentiem. Mēs tikko labojām ar šiem priekšlikumiem, labojām situāciju ar 6 tūkstošiem cilvēku, ar nepilsoņiem, kam nav tiesību ne uz kādu dokumentu, bet ar šo konkrēto apakšpunktu mēs varam desmit reizes pavairot nepilsoņu skaitu bez dokumentiem. Tāpēc es lūdzu tomēr balsot par manu priekšlikumu un nevairot nepilsoņu skaitu Latvijā bez statusa.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā Jirgena kungs vēlas ko teikt? Lūdzu!

A.Jirgens

(TB/LNNK) . Godātie deputāti! Es gribēju vērst uzmanību uz šo 5.punktu, šeit ir runa par personām, kuras pēc 1992.gada 1.jūlija bez termiņa ierobežojuma ir reģistrētas dzīvesvietā, pierakstītas Neatkarīgo valstu savienības dalībvalstīs, tas nozīmē, ka šīs personas ir izbraukušas ārpus Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi, un nebūtu nekāda pamata uz viņām attiecināt nepilsoņu statusu. Tātad komisijas vārdā aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam 3. — deputāta Bartašēviča priekšlikumu — svītrot 1.panta trešās daļas 5.punktu. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 5, pret — 34, atturas — 15. Nav pieņemts.

A.Jirgens.

Un 4. ir deputāta Bartaševiča priekšlikums — papildināt 5.pantu ar jaunu ceturto daļu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Kurā lappusē tas ir?

A.Jirgens.

Pēdējā, 5.lappusē.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Deputāts Bartaševičs vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu!

A.Bartaševičs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie deputāti! Es ļoti īsi. Šis labojums, es piedāvāju tikai kā drošības līdzekli, jo likuma traktējums var novest mūs ļoti tālu, un nepilsoņu skaits bez dokumentiem tikai pavairosies atkal, jo var izveidoties situācija, ka cilvēkam jau bija piešķirtas tiesības uz nepilsoņa pasi, un pēc šī likuma grozījuma pieņemšanas mēs viņam atņemsim šo statusu, tas ir ļoti bīstami, un es piedāvāju, lūdzu tomēr atbalstīt manus priekšlikumus, lai nokārtotu situāciju.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jirgena kungs.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Likumam nekādā veidā nevar būt atpakaļejoša spēka, un tas nevar pasliktināt nevienas personas esošo situāciju, jo šis likuma grozījums paplašina nepilsoņu subjektu loku, nevis sašaurina, tā kā šis priekšlikums nav nepieciešams, un bez tam jau ceturtā daļa eksistē, tā ka mēs nevaram par to nobalsot.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam deputāta Bartaševiča priekšlikumu — papildināt 5.pantu ar ceturto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 6, pret — 40, atturas — 10. Nav pieņemts.

A.Jirgens.

Komisijas vārdā aicinu pieņemt trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 2, atturas — 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā" , pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva

(LZS). Augsti godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentiem nr.4448 un 4381. Aizsrdzības un iekšlietu komisija savā kārtējā sēdē apsprieda piedāvātos grozījumus "Latvijas Republikas valsts robežas likumā". Tajā pašā laikā komisija nolēma, pirmkārt, atbalstīt šos grozījumus un arī nolēma lūgt jūs nobalsot par steidzamību šiem likuma grozījumiem.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.J.Druva.

Tagad lūdzu deputātus nobalsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par to, kad iesniedzami priekšlikumi, līdz kuram datumam, un kad skatāms otrajā, galīgajā, lasījumā.

K.J.Druva.

Es lūgtu priekšlikumus iesniegt līdz 3.septembrim un tos izskatīt sēdē 17.septembrī.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumi par priekšlikumu — līdz 3.septembrim un izskatīt 17.septembra sēdē. Nav iebildumu. Paldies! Pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodarbinātību"" , trešais, galīgais, lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs

(TB/LNNK). Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti! Izskatīsim dokumentu ar nr.4445. Trešais lasījums. 1.priekšlikums no frakcijas "Latvijai", ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

R.Jurdžs.

Nākamais priekšlikums arī ir no frakcijas "Latvijai", ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī šim komisijam atzinumam par 2.priekšlikumu deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs.

3. ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums, ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Un izteikts komisijas redakcijā. Vai deputāti piekrīt tam? Piekrīt. Pieņemts.

R.Jurdžs.

Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu nobalsot par trešo, galīgo, lasījumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem"" , trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Pēteris Keišs.

P.Keišs

(LC). Cienījamie deputāti! Izskatām dokumentu nr.4446. Uz trešo lasījumu deputāti nav iesnieguši nekādus priekšlikumus. Līdz ar to balsojams otrais lasījums.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Godātie kolēģi, ir piecu, sešu deputātu paraksti, kuri lūdz saskaņā ar Kārtības ruļļa 136.pantu šo likumprojektu "Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem"" nepieņemt trešajā lasījumā, nodot atpakaļ komisijai. Acīmredzot deputāts Roberts Jurdžs vēlas runāt kā viens no šī priekšlikuma autoriem. Lūdzu!

R.Jurdžs

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Otrajā lasījumā tika pieņemtas izmaiņas, kas paredz palielināt no 5 uz 15% ieguldījumus ārvalstīs, tas ir, vērtspapīros, nekustamā īpašumā un citur, un arī tika iebalsoti priekšlikumi, kas paredz palielināt ieguldījumus 5 uz 10% viena emitenta vērtspapīros, tātad 5% no kopējā fonda aktīva vērtības un tikai 5% pārvērst par 10%. Labklājības ministrija ir satraukusies par pensijas reformas attīstības gaitu, jo privātie pensiju fondi ir šīs reformas sastāvdaļa un pirmie privātie pensiju fondi ir īpašā uzmanībā. Arī no Finansu ministrijas puses bija iebildumi par šo procentu daļu palielināšanu dažādās iestādēs, bet pagājušo reizi Saeimu neizdevās pārliecināt. Starptautiskie notikumi Krievijā liecinā, cik riskanti ir ieguldīt vienā uzņēmējā, vienā valstī, un mēs redzam, kā tieši tās bankas, kuru ieguldījumi, teiksim, šajā gadījumā Krievijā, lielāki par 5%. Jūs to visu redzat televīzijā, lasāt masu medijos, un tātad mēs ierosinām atgriezt šo likumprojektu atpakaļ komisijā, atkārtot trešo lasījumu un vēlreiz apspriest, vai mēs atļausim šiem pensiju fondiem riskēt. Vai nebūtu drošāk, ka mēs tomēr nosakām šo procentu robežu tā, jaunam bērnam neļaujot nomirt jau pirmajā dzīves gadā, jo, ja pirmie pensiju fondi sabruks, tad šī privāto pensiju fondu ideja neattīstīsies Latvijā, un tas ir bīstami. Tātad aicinu nodot atpakaļ komisijā!

Sēdes vadītājs.

Ludmila Kuprijanova vēlas runāt pret šo priekšlikumu.

L.Kuprijanova

(DPS). Cienījamie kolēģi! Es gribētu jums atgādināt to, ko teica Pēteris Keiša kungs, par to, ka neviens priekšlikums uz trešo lasījumu netika iesniegts. Iesniegšanas termiņš bija gandrīz pusotrs mēnesis.

Otrs, par ko es gribētu jūs informēt. Uz šo brīdi vēl neviens fonds nav reģistrējies, jo notiek strikta pārbaude Apdrošināšanas inspekcijas institūcijās. Tādēļ es domāju, ka būs reģistrēts vismaz pirmais šāds pensiju fonds mūsu valstī. Pēc tam, kad tas savāks klientus, lai viņam būtu tik daudz, ka būtu, ko ieguldīt. Es, protams, uzreiz atvainojos priekš stenogrammas, bet es domāju, ka tajā laikā Krievijā varbūt jau trešā valdība būs.

Pēdējais arguments. Es patiešām neuzskatu, ka visi, kad būs jaunie pensiju fondi, redzot visu situāciju, kāda šobrīd ir Krievijā, ka viņi tūlīt pat skries un speciāli tur ieguldīs līdzekļus. Man nav tāda pamata apšaubīt garīgo domāšanu vispār šiem cilvēkiem, kas šos fondus organizē. Tādēļ es aicinu jūs neatbalstīt šo priekšlikumu, nobalsot trešo lasījumu, un, ja beigu beigās būs patiešām nevis emocionāli, bet motivēti grozījumi šajā likumā, neviens neliedz arī nākošajai Saeimai, es domāju, vēl līdz nākošajai Saeimai nebūs neviens fonds reģistrēts oficiāli, to visu var apskatīt un vēl kaut ko grozīt likumā. Šobrīd es neredzu nekādu pamatojumu likumu, kam neviens priekšlikums uz trešo lasījumu nav iesniegts, dot atpakaļ komisijai. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputātu priekšlikumu par likumprojekta nodošanu atpakaļ komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 30, atturas — 7. Priekšlikums nav pieņemts. Balsosim par likuma pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 8, atturas — 14. Likums ir pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Apsardzes uzņēmējdarbības likums" . Otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva

(LZS). Augsti godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentiem nr. 2730 un nr. 4421. Pirmais priekšlikums "Apsardzes uzņēmējdarbības likumam" ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums pirmās nodaļas nosaukuma maiņai. Šo piedāvāto grozījumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta nosaukumam "Apsardzes darbības likums". Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākamais priekšlikums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — mainīt pāris vārdus. Tam seko Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir pieņemts, ņemot vērā Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakciju. Visbeidzot 4.priekšlikumā jūs redzat pilnu tekstu, ko piedāvā Aizsardzības un iekšlietu komisija. Lūdzu jūs šo tekstu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 1.panta 1.punkta redakcijai.

K.J.Druva.

Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums — likumprojekta 1.pantā izteikt terminu "apsardze" ar skaidrojumu, kuru jūs redzat. Šo arī pieņēma. Aizsardzības un iekšlietu komisijas pilnu redakciju jūs redzat labajā pusē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 1.panta 2.punkta redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums 1.panta 2.punktā, arī šis priekšlikums tika pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākamais ir iekšlietu ministra vietas izpildītāja Kaksīša kunga piedāvātais grozījums. Šo piedāvāto grozījumu komisija pieņēma. Ir arī Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums. Arī to komisija pieņēma savā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt 1.panta 4.punkta tekstam? Piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums — papildināt likumprojekta 1.pantu ar jaunu terminu, ievietojot to kā 1.panta 5.punktu. Jūs redzat redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums — papildināt likumprojekta 1.pantu ar jaunu terminu. Redakciju jūs redzat.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt arī 6. un 7.punkta redakcijai.

K.J.Druva.

Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — papildināt likumprojektu ar terminu "Apsardzes tehniskās sistēmas skaidrojums". Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums — papildināt 1.pantu ar 8.punktu. Abus šos piedāvātos grozījumus komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 8.punkta redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums likumprojekta 2.panta pirmajā daļā. Komisija to atbalstīja komisijas redakcijā, noraidīja otro daļu no šā piedāvātā grozījuma un arī noraidīja Juridiskā biroja 3. piedāvājumu — izslēgt vārdus "sniedzot apsardzes pakalpojumus..." un tā tālāk. Visbeidzot komisija noformēja visu šo 2.pantu. Jūs redzat redakciju. Lūdzu jūs to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas secinājiem par 13., 14., 15. un 16.priekšlikumiem? Līdz ar to — vai deputāti piekrīt likumprojekta 2.panta pārvietošanai uz otro nodaļu un tā redakcijai "Apsardzes uzņēmuma darbības veidi"? Piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir tieslietu ministra piedāvātais grozījums — izslēgt 2.panta otro daļu. To komisija pieņēma daļēji. Arī iekšlietu ministra vietas izpildītāja Kaksīša kunga piedāvāto grozījumu — izslēgt 2.panta otro daļu — komisija pieņēma un atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 17. un 18.priekšlikumu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākamais ir komisijas ierosinājums — izslēgt 3.pantu. To komisija atbalstīja. Līdz ar to nav balsojams nākošais priekšlikums — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums ar jaunu redakciju.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt priekšlikumam — svītrot likumprojekta 3.pantu? Piekrīt. Pants tiek svītrots.

K.J.Druva.

Nākamais ir komisijas piedāvātais grozījums — izslēgt 4.pantu. Daļēji ir arī atbalstīts Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums un arī tieslietu ministra piedāvātais grozījums — izslēgt 4.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 4. pantu? Piekrīt. Pants tiek svītrots.

K.J.Druva.

Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ar jaunu nosaukumu noteikt otro daļu. Šo piedāvāto grozījumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt likumprojekta otrās nodaļas "Apsardzes uzņēmuma darbība" 2.panta "Apsardzes uzņēmuma darbības veidi" redakcijai tādā tekstā, kā to ir akceptējusi atbildīgā komisija? Līdz ar to 25., 26., 27. un 28.priekšlikuma atzinumiem par šiem priekšlikumiem. Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākamais ir 29.priekšlikums, Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, izslēgt likumprojekta 6.pantu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt svītrot likumprojekta 6.pantu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais priekšlikums. Likumprojekta 7.pantu izteikt jaunā redakcijā, tajā pašā laikā izteikt 7.panta pirmo daļu jaunā redakcijā, ko komisija akceptēja daļēji, tāpat aizstāt trešajā un ceturtajā daļā vārdu "uzņēmējam" ar vārdiem "apsardzes uzņēmumam". Tālāk izslēgt trešajā daļā vārdus "apsardzes signalizācijas". Visus šos priekšlikumus komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Vai jūs piekrītat likumprojekta 3.panta "Speciālās atļaujas licences apsardzes pakalpojumu sniegšanai" visām šīm sastāvdaļām? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

K.J. Druva.

Līdz ar to mēs esam ...

Sēdes vadītājs.

42.pantu skatām.

K.J.Druva.

Ejam uz...

Sēdes vadītājs.

42.priekšlikumu.

K.J.Druva.

42.priekšlikums. Iekšlietu ministra vietnieks Kaksīša kungs ieteica 8.panta pirmajā daļā izslēgt vārdus "kas dotu tiesības pieņemt lēmumus, veikt kontroles un uzraudzības funkcijas". Šo priekšlikumu komisija atbalstīja. Noraidīja tieslietu ministra piedāvāto. 8.pantā ir nepieciešams precizēt. Jūs redzot redakciju. Tieslietu ministra piedāvāto grozījumu komisija noraidīja. Atbalstīja Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu. Visu to veica Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvatajā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Vai jūs piekrītat atbildīgās komisijas atzinumiem par šiem priekšlikumiem? Sākot no 42. — 51., kas visi attiecas uz likumprojekta 5.panta pirmo, otro un trešo daļu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts. Skatām 52.priekšlikumu.

K.J.Druva.

Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais priekšlikums — izteikt 9.panta nosaukumu jaunā redakcijā. To komisija atbalstīja. Atbalstīja arī tieslietu ministra piedāvāto grozījumu 9. un 10.pantā. Visu to veica, izsakot to Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem par 52., 53. un 54. priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts komisijas viedoklis.

K.J.Druva.

Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais priekšlikums — aizstāt 9.panta trešo daļu. Šo piedāvāto grozījumu komisija atbalstīja, bet neatbalstīja izteikt otrās daļas 2.teikumu jaunā redakcijā. Jūs redzat pieņemto slēdzienu. Aizsardzības un iekšlietu komisija iesaka izteikt 9.panta otro daļu. Jūs redzat šo redakciju.

Sēdes vadītājs.

Vai kolēģi piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem par 55., 56., 57. un 58.priekšlikumu? Tie visi skar 9.panta atsevišķas sadaļas. Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir komisijas piedāvātais priekšlikums — izslēgt 10.pantu un tajā pašā laikā noraidīt Saeimas Juridiskā biroja grozījumus šajā pantā. Lūdzu arī deputātus to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 10.pantu. Pants tiek svītrots.

K.J.Druva.

Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvājums likumprojekta 11.pantā. To komisija pieņēma precizētā redakcijā. Jūs redzat otro, trešo un ceturto daļu. Tos visus atbalstīja, bet neatbalstīja iekšlietu ministra vietas izpildītāja Kaksīša kunga piedāvāto redakciju un atbalstīja pašas komisijas piedāvāto grozījumu 11.panta 5.punktā.

Sēdes vadītājs.

Pēc jaunās numerācijas, godātie kolēģi, tas ir 6.pants. "Speciālās atļaujas (licences) anulēšana". Vai jūs piekrītat atbildīgās komisijas atzinumam par likumprojekta 6.panta (pēc jaunās numerācijas) pirmās un otrās daļas redakciju? Piekrīt. Paldies! Pieņemti atbildīgās komisijas atzinumi par priekšlikumiem, sākot no 61. līdz 66. ieskaitot. Paldies!

K.J.Druva.

Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums — izteikt 12.panta nosaukumu jaunā redakcijā. To komisija neatbalstīja, kaut gan atbalstīja pati savu ieteikumu — izteikt 12.panta nosaukumu šādā redakcijā: "Apsardzes pakalpojumu līgums". Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums — izteikt 12.panta pirmo daļu jaunā redakcijā. To komisija atbalstīja savā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 67., 68. un 69. priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Līdz ar to akceptējam likumprojekta 7.panta (pēc jaunās numerācijas) nosaukumu "Apsardzes pakalpojumu līgums" un tā tekstu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums — izslēgt 12.panta otro daļu un noraidīt tajā pašā laikā jaunu redakciju, kuru bija piedāvājis Saeimas Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot 12.panta otro daļu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 12.panta trešo un ceturto daļu. To komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. 12.panta trešā un ceturtā daļa tiek svītrota. Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākošais. Saeimas Juridiskais birojs ierosināja likumprojekta 13. pantā jaunus vārdus. Tos komisija atbalstīja — arī aizstāt 1. daļā vārdu "uzņēmējdarbības" ar vārdu "darbībai" un izslēgt vārdu "veikšanai" un sekojošos grozījumus, kas skar 13. pantu. Tātad, jūs redzat, ir piedāvāti grozījumi no komisijas, tieslietu ministra un iekšlietu ministra vietas izpildītāja, to visu veicot Aizsardzības un iekšlietu komisijas izteiktajā jaunajā redakcijā. Tātad līdz 81. priekšlikumam.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 8. panta "Apsardzes uzņēmuma tiesības" 1. un 2. daļas redakcijai? Līdz ar to turpmāk skatām 83. priekšlikumu.

K.J.Druva.

Nākošais ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums likumprojekta 14. pantā — aizstāt vārdus 1. daļā "uzņēmumiem, uzņēmējdarbībām" ar vārdiem "apsardzes uzņēmumam", tālāk jūs redzat 2. daļu. Komisija pirmo un otro priekšlikumu atbalstīja, trešo noraidīja, noraidīja arī iekšlietu ministra vietas izpildītāja priekšlikumu, un visu to, kā jūs redzat, papildināja jauna numerācija 9. panta jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 9. panta, pēc jaunās numerācijas, nosaukumam — "Apsardzes darbības ierobežojumi" — un tā tekstam. Paldies! Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums izslēgt 14. panta 2. daļu. To komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot 14. panta 2. daļu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas ierosinājums — papildināt likumprojektu ar jaunu trešo daļu, mainot nākamo daļu numerāciju, un jūs redzat tekstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 3. nodaļas nosaukumam "Iekšējās drošības dienests un tā darbība" un 10. panta 1. un 2. daļas tekstam. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums 3. daļā 3. nodaļas nosaukumu izteikt jaunā redakcijā, ko atbalstīja Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 90. un 91. priekšlikumu? Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākošais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas ierosinājums — papildināt 4. nodaļu ar jaunu pantu, un jūs redzat redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 11. panta, pēc jaunās numerācijas, redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākošais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — likumprojekta 15. pantā izslēgt panta nosaukumā vārdu "vispārējās", to komisija atbalstīja. Atbalstīja arī otro ieteikumu — noraidīja iekšlietu ministra vietas izpildītāja priekšlikumus un arī pirmo priekšlikumu, bet pieņēma otro priekšlikumu precizētā redakcijā un neatbalstīja aizsardzības ministra Jundža priekšlikumu. Līdz ar to jūs redzat pilnīgi jaunu redakciju 12. pantam labajā pusē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 12. panta redakcijai? Pieņemts.

K.J.Druva.

Man šķiet, ka vēl vajadzēja minēt arī to, ka šeit bija arī iekšlietu ministra piedāvātais grozījums, bet es saprotu, ka ... visi saprot, par ko mēs tikko pieņēmām jauno redakciju 12. pantam.

Tātad nākošais, ko skatām, ir 98. priekšlikums — Aizsardzības un iekšlietu komisija iesaka izteikt 16. panta nosaukumu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 13. panta nosaukumam — "Apsardzes darbinieki, kas veic bruņotu apsardzi" un tā pirmās, otrās, trešās, ceturtās daļas redakcijām. Pieņemts.

K.J.Druva.

Paldies! Nākošais ir 107. piedāvātais grozījums. Aizsardzības un iekšlietu komisija un Ģenerālprokuratūra iesaka 18. panta pirmo daļu papildināt ar vārdiem "tiem ir jābūt atbilstošiem veterināro noteikumu prasībām" un lūdzu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 15. panta redakcijai? Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākošais ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums — izteikt 19. panta 1. daļu jaunā redakcijā. Un to komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 16. panta, pēc jaunās numerācijas, nosaukumam un redakcijai.

K.J.Druva.

Nākošais ir 109. priekšlikums. Aizsardzības un iekšlietu komisija iesaka papildināt 20. panta 1. daļas 2. punktu ar jauniem, precizētiem vārdiem. Lūdzu jūs arī atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 17. panta redakcijai? Pieņemts. Nākošais ir 111. priekšlikums.

K.J.Druva.

Jā, nākošais ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas kundzes piedāvātais grozījums likumprojekta 21., 22. pantā — paredzēt, ka apsardzes uzņēmumu atbildība tiek noteikta attiecīgajos līgumos. Šo piedāvāto grozījumu komisija neatbalstīja, bet atbalstīja Saeimas Juridisko biroju — aizstāt 21. pantā vārdu "tiesību" ar vārdu "normatīvo".

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 18. panta redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākošais ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums — izteikt 22. pantu jaunā redakcijā. To komisija neatbalstīja, bet atbalstīja paši savu priekšlikumu — 22. pantā izslēgt vārdu "klientiem", un tālāk kā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Arī 19. panta redakcijai deputāti piekrīt? Paldies! Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākošais ir 115. priekšlikums. Aizsardzības un iekšlietu komisija iesaka 23. pantā 1. daļā izslēgt vārdus "un citas valsts institūcijas savas kompetences ietvaros".

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 20. panta nosaukumam un tekstam. Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākošais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — izslēgt 23. panta 2. daļu, tajā pašā laikā noraidot Saeimas Juridiskā biroja priekšlikuma abas daļas.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 23. panta 2. daļu. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir 119. priekšlikums. Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina 24. pantā izslēgt vārdus "likumos noteiktajos gadījumos un kārtībā".

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu par 21. panta nosaukumu un redakciju nav? Paldies! Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākošais ir 120. priekšlikums — Saeimas Juridiskais birojs ierosina izslēgt pārejas noteikumu 2. punktu "ja valsts nodevas apmērus nosaka Ministru kabineta noteikumi", to komisija atbalstīja. Atbalstīja arī Finansu ministrijas valsts sekretāres ieteikumus un Finansu ministrijas valsts sekretāres vietnieces Sudrabas kundzes priekšlikumu — izslēgt pārejas noteikumu 2. punktu.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt likumprojekta pārejas noteikumu 1., 2. un 3. punkta redakcijai, ko ir akceptējusi atbildīgā komisija? Piekrīt. Paldies! Pieņemts. Un pēdējais ir 127.priekšlikums.

K.J.Druva.

Jā... Nākošais priekšlikums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas ierosinātais — izslēgt vārdus "likums stājas spēkā 1997. gada" un tā tālāk. Šo grozījumu atbalsta un lūdz arī jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Līdz ar to ir izsmelti visi piedāvātie grozījumi. Paldies par jūsu uzmanību! Šis bija viens no sarežģītākajiem likumprojektiem, ko komisija bija strādājusi, tādēļ mums pagāja milzīgi ilgs laiks, kamēr mēs beidzot savācām attiecīgu redakciju, un vēlreiz pasaku jums paldies par jūsu....

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu, Druvas kungs, kādi ir apsvērumi par trešo lasījumu?

K.J.Druva.

Lūdzu uz 10. septembri.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 10. septembrim. Nav iebildumu? Nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Nacionālās drošības likums" , pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Kristovskis. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis

(TB/LNNK). Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Jūsu priekšā dokuments nr. 4404 — Nacionālās drošības likumprojekts. Kā zināms, šim likumprojektam ir diezgan ilga tapšanas vēsture, jo 1987. gada februārī Valsts prezidents griezās pie Saeimas ar lūgumu izveidot darba grupu šāda likumprojekta tapšanai. Likumprojekta darba grupu vadīja Nacionālās drošības padomes sekretārs, un šāds likumprojekts, pirmais likumprojekts, jāatzīst, tapa 1997. gada rudenī. Tad šis likumprojekts nonāca apspriešanā Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā un Saeimas Nacionālās drošības komisijā, un šajās komisijās likumprojekts tika atzīts par nepietiekami sagatavotu. Un tad šīs komisijas izveidoja darba grupu no Saeimas deputātiem, un jāatzīst, ka tika veikts diezgan liels analītiskas izpētes darbs, jo tika pētīta ne tikai parlamentāro demokrātiju pieredze, bet arī prezidentālu valstu un monarhisko demokrātiju pieredze tieši saistībā ar nacionālās drošības jautājumu. Mēs saņēmām arī atsevišķu vēstniecību palīdzību, kuras atsūtīja savus likumprojektus... savus likumus nacionālās drošības jautājumos, un redzējām, ka dažādās valstīs pastāv dažāda kārtība. Bet izveidotā komisija, es domāju, diezgan sekmīgi šo darbu izpēti veica un noturot vairāk nekā desmit sēdes, vienojās par nacionālās drošības likumprojekta tekstu, kurš ir nonācis jums šeit pirmā lasījuma redakcijā.

Jāatzīst, ka arī vēl diskusijās pēc nosūtīšanas jau pirmajā lasījumā komisija uzskata, ka ir vēl daži jautājumi jāprecizē otrajā un trešajā lasījumā, bet, kopumā ņemot, likumprojekts ir vērsts uz to, lai pēc iespējas efektivizētu valsts augstāko amatpersonu un institūciju atbildību nacionālās drošības jautājumos. Un lai arī būtu pēc iespējas precīzāk noteikti šo valsts politiskās atbildības instrumentu un arī izpildvaras augstākko amatpersonu saskares jautājumi. Jo dažkārt īsta neizpratne vai nesaskaņas, kuras nebija atregulētas līdz šim vai izkaisītas dažos atsevišķos likumos, bija par iemeslu, ka mūsu valsts izpildmehānisms vai izpildvara nepietiekami efektīvi un ātri novērstu tos draudus vai arī neveic nepieciešamo analīzi uz mūsu valstī pastāvošajiem draudiem, un līdz ar to šādu situāciju nevarēja uzskatīt par apmierinošu.

Tātad likumprojektā ir vairākas nodaļas, un es gribētu minēt, ka likuma mērķis ir tātad Latvijas valsts nacionālās drošības sistēmu veidojošo institūciju vienoti tiesiskie un organizatoriskie pamati. Un kā atsevišķu nodaļu es gribētu minēt, ka šajā likumā ir valsts apdraudējuma pārvarēšana, tātad pirmo reizi mūsu valstī ir vienots likums, kurā apdraudējuma pārvarēšana, tātad valsts apdraudējuma krīzes situācijas ir uzskatītas, izvērstas. Līdz šim tās ir pastāvējušas dažādos dokumentos un nebija īsti vienotas sistēmas. Kā arī ir izvērsta nodaļa par valsts apdraudējuma novēršanas koncepcijas plāna izstrādāšanas apstiprināšanas kārtību un kontroli. Jo, kā mēs zinām, daudzi likumi, kas saistīti ar koncepcijām, ar plāniem, vai tas būtu gan par nacionālo drošību, gan par valsts aizsardzību, līdz šim nepietiekami ir bijuši reglamentēti, un līdz ar to katrai valdībai ir bijis savs ieskats, arī ir bijuši mēģinājumi dažādām mūsu valsts pārvaldes institūcijām šos dokumentus izstrādāt varbūt nereglamentētos termiņos vai arī izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtība līdz šim nav bijusi izvērsta. Un līdz ar to faktiski tāds tiesisks konceptuāls pamats nereti ir pietrūcis un klibojis, un atsevišķās situācijās ir pietrūkusi varbūt iespēja vērst uzmanību uz trūkumiem, uz tām amatpersonām, kuras varbūt tomēr ir bijušas tā vai citādi atbildīgas par to jautājumu kārtošanu vai efektīvāku pārvaldīšanu.

Acīmredzot es vairāk jūsu uzmanību neaizkavēšu, šis likumprojekts ir bijis jūsu priekšā jau ilgāku laiku, ir bijis iespējams iepazīties. Varbūt tad vēl kāds debatēs uzstāsies un teiks vēl kādu savu viedokli, bet es aicinu, no savas puses, kā referents šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 3, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu.

Ģ.V.Kristovskis.

Cienījamie kolēģi! Es liktu priekšā līdz 3.septembrim iesniegt priekšlikumus likumprojektam.

Sēdes vadītājs.

Līdz 3.septembrim.

Ģ.V.Kristovskis.

Labi, līdz 10.septembrim.

Sēdes vadītājs.

Līdz 10.septembrim. Paliek spēkā, Kristovska kungs, 10.septembris. Vai deputāti tam piekrīt? Piekrīt. Paldies.

Nākamais jautājums — Latvijas Republikas Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas, lai noskaidrotu "Latvenergo", "Bankas Baltija" un Lihtenšteinas firmu cesijas līguma rezultātā zaudēto 3 miljonu latu lietu, komisijas ziņojums. Komisijas vārdā — deputāts Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs

(LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Jūsu priekšā ir divi dokumenti. Tas ir nr.4815A un nr.4185, kur viens starpziņojuma formā un viens ziņojuma formā atspoguļo gandrīz jau gadu garo mūsu izmeklēšanas komisijas darbu. Un šī darba rezultāti, kuri šobrīd, diemžēl man jāsaka, par cik krimināllieta, ar kuru būtiski ir saistīts komisijas darbs, šobrīd ir tikai, teiksim, zināmā mērā pusceļā. Mēs nevaram šo te mūsu ziņojumu apzīmēt ar vārdu — galaziņojums. Tajā pašā laikā es gribētu atzīmēt, ka tieši pēdējā laikā krimināllietas tālāk virzībā ir vērojams samērā straujš progress, un es ceru, ka arī mūsu izmeklēšanas komisijai būs iespēja vēl dot papildziņojumu vai nepieciešamības gadījumā iesniegt arī zināmus lēmuma projektus arī Saeimai laika gaitā, kad krimināllietas tālākas virzības rezultātā parādīsies vai apstiprināsies jauni fakti. Bet pirms es ķeros pie paša ziņojuma, kurš viss ir jūsu priekšā, kurš ir publicēts presē, es tikai daļēji faktiski ziņošu par izmeklēšanas komisijas secinājumiem un rekomendācijām, kādus mēs varam dot uz šobrīdi, atkārtoju.

Es gribētu pateikt pāris vārdus par šo lietu kopumā. Es uzskatu, ka šī "Latvenergo" un "Bankas Baltija" afēras lietas izmeklēšana ir zināms rubikons Latvijas tiesiskās un politiskās sistēmas attīstības vēsturē, un tieši tāpēc varbūt te nav svarīgi, vai iet runa par lielāku vai par mazāku summu, jo te mēs dzirdam pārmetumus, kāpēc tik liels troksnis par 3 miljoniem, ja ir citas afēras par vairāk miljoniem. Šeit ir jautājums par principu, jo tikai tādā gadījumā, ja tiešām šī "Latvenergo" lieta, kurai, tieši pateicoties komisijas darbībai, tik ilgu laiku bija pievērsta visas sabiedrības uzmanība, es domāju, ka šī sabiedrības uzmanība arī nemazināsies pret šo "Latvenergo" lietu, tikai gadījumā, ja šī lieta beigsies ar visu, pasvītroju — visu šinī afērā iesaistīto personu nostāšanos tiesas priekšā un taisnīgas tiesas saņemšanu, taisnīga tiesas sprieduma saņemšanu, tikai tad mēs varēsim teikt, ka Latvija ir pārgājusi zināmu rubikonu, kura vienā pusē ir politisku un administratīvu amatpersonu visatļautības sindroms, un līdz ar to Latvija kā valsts, kas vairāk līdzinās nevis Eiropas valstij, bet dažam labam mūsu Austrumu kaimiņam vai Latīņamerikas zemei, otrā pusē, ja mēs pārejam šo rubikonu, tad Latvija kļūst par eiropeisku valsti, kurā neatkarīgi no amatpersonas ieņemamā stāvokļa likums ir vienāds visiem un visi vienādi tiek sodīti par izdarītajiem pārkāpumiem.

Es to saku tāpēc, ka mana dziļākā pārliecība ir tāda, ja man kāds liktu vienā teikumā pateikt, kas bija galvenais apstāklis, kas veicināja "Latvenergo" afēras iespējamību, tad es atbildētu — tā bija tieši, diemžēl tajā laikā, Šķēles valdības laikā, valdošā augstāko politisko un administratīvo amatpersonu visatļautības sajūta. Tā sajūta bija tā, kas arī veicināja faktiski šīs afēras izdarīšanu. Un tikai tad, kad beidzot būs viena pabeigta afēra ar notiesātām, arī visaugstāk iesaistītajām amatpersonām šinī afērā, sabiedrībā kaut cik varbūt atjaunosies uzticība politiskajai sistēmai un kaut cik radīsies pārliecība, ka šī ierēdņu visatļautība tiek izbeigta. Tieši tāpēc es uzskatu šo lietu par tik būtisku. Tieši tāpēc komisija jau savā pirmajā sēdē izvēlējās stilu, kas varbūt atšķīrās no iepriekšējo izmeklēšanas komisiju stila, proti, mēs strādājam ļoti publiski, mēs visu laiku informējam sabiedrību par tām lietām, kas notiek komisijā, speciāli, lai uzturētu sabiedrības neatslābstošu interesi par šo lietu un lai arī nekādā veidā neļautu tādiem vai citādiem politiskiem spēkiem, vai varbūt kādiem citiem spēkiem mēģināt šo lietu notušēt, bremzēt vai kaut kādā veidā pagriezt citādā gultnē, nekā faktiski to prasa šīs lietas patiesā izmeklēšana.

Tagad pie paša ziņojuma. Tas ir jūsu priekšā. Atkārtoju vēlreiz, tas tika nopublicēts, un man negribētos jūsu priekšā lasīt tagad visu šo ziņojumu. Tāpēc es atļaušos pamatā jūs iepazīstināt ar izmeklēšanas komisijas pamatsecinājumiem un rekomendācijām, kas attiecas gan uz izmeklēšanas iestādēm, gan uz valsts varas un pārvaldes iestādēm. Un šeit es atkārtoju vēlreiz šo frāzi. Tie ir secinājumi un rekomendācijas, ko mēs varam dot šodien. Bet arī krimināllieta turpinās šodien. Es pāris vārdus pateikšu par to pašās beigās. Un varbūt jau nākošnedēļ vai aiznākošnedēļ komisija varēs iesniegt arī zināmu papildu ziņojumu Saeimai.

Bet tomēr par tiem secinājumiem un rekomendācijām, ko mēs varam izdarīt uz šo brīdi. Pirmais — noklausoties liecības un apkopojot arī citus komisijas rīcībā nonākušus dokumentus un pastarpinātu informāciju, komisija viennozīmīgi secina uz šo brīdi, ka šāda "Latvenergo" un "Bankas Baltija" savstarpējo saistību nokārtošana, kas realitātē ir notikusi un ir nesusi sabiedrībai, visiem mums tātad, kaitējumu 3 miljonu latu apmērā, nebūt nebūtu iespējama tikai pateicoties divu ierēdņu, pašreiz apsūdzēto divu ierēdņu, "Latvenergo" amatpersonu — prezidenta Birkāna un viceprezidenta Purņa — nolaidīgai rīcībai vai, kā tagad tiek kvalificēts, pilnvaru pārsniegšanai. Komisijai ir pamats domāt, ka "Latvenergo" vadība rīkojoties varēja just politisku spiedienu vai politisku atbalstu savai rīcībai. Par šādu politisku atbalstu varētu tikt no darījumā iesaistītām pusēm interpretēts kaut vai tas, ka divas ar politiskām aprindām saistītās personas ir šinī darījumā piedalījušās, proti, bijušā Ministru prezidenta biedra biroja vadītājs Supes kungs un Ministru prezidenta Andra Šķēles ārštata padomnieks Grūtupa kungs. Kaut arī komisijas rīcībā šobrīd nav tiešu pierādījumu, ka Ministru prezidenta biedrs Čevers vai Ministru prezidents Andris Šķēle būtu tieši pilnvarojis šīs abas personas kārtot šo darījumu. Bet atkārtoju vēlreiz, jo viņu piedalīšanās tika apliecināta no vairākiem lieciniekiem komisijā, kas tika uztverta kā politisks atbalsts šim darījumam neatkarīgi no tā, vai to ir gribējušas šīs personas vai nē, un acīmredzot tās ir vienas sekas, ar ko mums ir jārēķinās, domājot par to, ko augstas amatpersonas ņem par saviem padomniekiem. Ja par saviem padomniekiem viņi ņem advokātus, tādā gadījumā, lai kā mēs runātu par advokātu varas neatkarību, diemžēl mums jārēķinās, ka klienti, kam ir darīšana ar šo advokātu, tajā pašā laikā ņem vērā faktu, ka šie advokāti ir padomnieki vai ir saistīti ar augstām politiskām amatpersonām, un tas ir bijis apliecināts komisijā.

Tātad neatkarīgi no tā, vai viņi ir pilnvaroti vai nē, diemžēl šo advokātu neatkarība ir samērā nosacīta. Tāpat komisija viennozīmīgi uzskata, ka neiztur nekādu kritiku pieņēmums, ka šī darījuma iniciators un darījuma rezultātā vienīgie peļņas ieguvēji būtu Lihtenšteinā reģistrētā IFCE firma, un līdz ar to it kā vienīgais noziegums ir divu "Latvenergo" amatpersonu Birkāna un Purņa nolaidība vai viņu dienesta pilnvaru pārkāpšana, kuru rezultātā ir bijusi iespēja šai te firmai nopelnīt Lihtenšteinas firmai 3 miljonus latu. Es domāju, ka arī jūs, deputāti, diez vai par loģisku uzskatīsiet to, ka tiešām Lihtenšteinā divi advokāti vai kaut kādas juridiskās firmas vadītāji, lasot Latvijas presi, uzzina, ka ir tāds Latvijas "Latvenergo" un "Bankas Baltija" parādu jautājums, un tad nolemj, ziniet, brauksim uz Latviju, būsim par starpniekiem, nopelnīsim 3 miljonus un brauksim atpakaļ. Es domāju, ka tas ir pietiekami skaidrs, ka nav nekāda pamata to uzskatīt, ka ir noticis. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka ir sabiedrībai nozagti šie 3 miljoni un ka šos 3 miljonus ir piesavinājušās personas šeit Latvijā, un attiecīgā Lihtenšteinas firma IFCE ir izmantota tikai kā instruments, nevis pats kā cesijas un attiecīgā parāda nokārtošanas iniciators.

Izejot no augšminētā, komisija uzskata, ka būtu neattaisnojami... Šobrīd tas nav noticis, mēs ceram, ka tas nenotiks, Purņa un Birkāna krimināllietas par dienesta pilnvaru pārsniegšanu atdalīšana no pārējās krimināllietas un novirzīšana uz tiesu. Es domāju, ka šāda atdalīšana varētu traucēt īstās patiesības noskaidrošanai nākotnē.

Komisija uzskata, atkārtoju vēlreiz, tas ir komisijas uzskats, un prokurors, protams, ir tas, kas pieņem galīgo lēmumu, šeit es negribu, lai tas tiktu uztverts kā kaut kādā veidā obligāts vai spiediens, bet tas ir komisijas uzskats, ka šī lieta ir pārkvalificējama no tādas, kāda tā ir šobrīd. Šobrīd tā ir vienkārša lieta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu pret divām konkrētām amatpersonām uz jau daudz smagāku noziegumu — uz lietu, kas būtu kvalificējama kā piesavināšanās grupā ar iepriekšēju nodomu. Šāda pārkvalifikācija varētu būtiski mainīt visas lietas tālāku virzību.

Tālāk, noklausoties dažādu personu liecības, komisijai ir pamats uzskatīt, zināmā mērā paradoksāls fakts, ka uz šobrīdi ir četras personas — Supe, Čapkevičs, Grūtups un Vītoliņš, kas ir vispilnīgāk informētas gan par darījumu organizāciju, gan par tām iespējamajām politiskajām apritēm vai amatpersonām, kuras vai nu savtīgos, vai nesavtīgos nolūkos ir pildījušas vai nepildījušas savus pienākumus, lai šī afēra varētu notikt.

Tātad paradoksālā kārtā mēs zinām četras personas, kas principā zina visu, pat skaitļus, es domāju. Bet tajā pašā laikā tieši šīs četras personas aizstāv likums no liecināšanas. Trīs no viņiem aizstāv likums "Par advokatūru", un vienu no viņiem aizstāv likums, kas nodrošina bankas klientu noslēpumu saglabāšanu. Paradokss. Mēs zinām, ka zina, bet ir likumdošanas akti, kas mums neļauj faktiski šo informāciju no šīm personām iegūt.

Tāpēc mēs uzskatām, ka, pirmkārt, vajadzētu nopietni revidēt pastāvošo likumdošanas aktu interpretāciju, sevišķi Advokatūras likuma interpretāciju sadaļā par to, kas īsti ir kvalificējams par juridisko palīdzību un kas nav. Es atceros mūsu strīdu ar Kaksīša kungu, mēs apspriedām Juridiskās komisijas priekšlikumu, un te nu ir tas spilgtais piemērs, ka tieši interpretācijas problēma, kurā brīdī mēs varam pielietot Saeimas nesen izdarītos grozījumus un kurā brīdī mēs nevaram pielietot Saeimas izdarītos grozījumus, ir zināmā mērā traucēklis tam, lai šī krimināllieta virzītos tālāk.

Es uzskatu un komisija uzskata, ka tomēr nesen izdarītie grozījumi Advokatūras likumā ļauj prokuratūrai rīkoties, interpretēt juridisko palīdzību, interpretēt, ka attiecīgie advokāti nav realizējuši juridisko palīdzību, un tādā gadījumā arī paģērēt viņus pie liecības. Acīmredzot arī apsūdzības izvirzīšana kādai no šeit minētajām personām tāpat varētu radikāli mainīt izmeklēšanas iestāžu iespēju iegūt informāciju tālākas krimināllietas attīstībā.

Tālākais secinājums. Komisija uzskata, ka izmeklēšanas iestādēm būtu arī jāpaplašina to cilvēku loks, pret kurām tiek veiktas operatīvās izstrādes lietas, nebaidoties iekļaut operatīvās intereses lokā arī tās uz darījuma brīdi politiski atbildīgās amatpersonas, kuras potenciāli varbūt varēja savtīgos nolūkos rīkoties vai nerīkoties, lai darījums varētu notikt. Iepriekšējā ziņojuma tekstā jūs varat apskatīt, kur ir izanalizēts par attiecīgo amatpersonu, par toreizējā Ministru prezidenta, par toreizējā ekonomikas ministra, par Privatizācijas aģentūras direktora, kurš vēl aizvien ir Privatizācijas aģentūras direktors, rīcību, un katrā gadījumā tās ir tās trīs personas, kuras visas trīs varēja novērst šo darījumu. Tas ir pilnīgi skaidrs. Un komisijai neliekas pārliecinoši tie argumenti, ko min šīs trīs amatpersonas, kāpēc viņas nav novērsušas šo darījumu. Tieši tāpēc mēs uzskatām, ka prokuratūrai nevajadzētu kautrēties un uzsākt operatīvo izstrādes lietu arī pret, iespējams, kādām no šīm amatpersonām, atkārtoju vēlreiz — bijušo premjerministru Andri Šķēli, pašreizējo Ministru prezidentu Guntaru Krastu, pašreizējo Privatizācijas aģentūras direktoru Jāni Nagli, tieši tāpēc, lai vai nu apstiprinātu aizdomas, vai noņemtu aizdomas, jo diemžēl sabiedrībā valda diezin kāpēc uzskats, ka operatīvā izstrāde nozīmē tikai uzreiz telefonu sarunu noklausīšanos vai kāda tur spiega uzsēdināšanu uz staba. Operatīvā izstrāde var nozīmēt vispār informācijas vākšanu par attiecīgo pilsoņu rīcību attiecīgā laika periodā, par viņa ekonomiskā stāvokļa izmaiņām, cik tās attaisnojamas vai neattaisnojamas, par viņu kontaktiem, par viņu sakariem, un šīs informācijas krāšanas rezultātā tad vai nu prokurors nolemj tālāk, ka šī informācija ir pietiekama, lai noņemtu jebkuras aizdomas un šo lietu izbeigtu, vai arī prokurors nolemj, ka tomēr lieta izskatās nopietna un pret attiecīgām personām jau jārīkojas savādāk, ieskaitot apsūdzības izvirzīšanu viņiem.

Tas pats, protams, attiecas arī uz to, ka operatīvās uzmanības vērti būtu arī manis jau minētās tās saucamās juridiskās palīdzības, es minu — tā saucamās juridiskās palīdzības, jo te būs tas interpretācijas strīds, sniedzēji Supe, Grūtups un Čapkevičs, un arī, iespējams, ka Cakara darbība būtu speciālas operatīvās uzmanības vērta. Mēs minam šo faktu tāpēc, un varbūt kādam liekas samērā absurdi, kāpēc komisija piemin šo operatīvās darbības uzsākšanu, jo pēc idejas neviens it kā nesaka iepriekš, ja par kādu uzsāk operatīvo darbību.

Mēs minam to tāpēc, ka tas nenozīmē, ka noteikti pret šiem cilvēkiem tiks uzsākta. Tāpat mēs nezinām, iespējams, ka uz kādu no šīm personām jau ir uzsākta. Mēs minam tāpēc, lai būtu pilnīgi skaidri un politiski pateikts, ka šajā valstī jebkurš ir pilnīgi vienlīdzīgs likuma priekšā. Neatkarīgi no tā, vai viņš ir bijis Ministru prezidents, vai viņš ir šobrīd Ministru prezidents, vai viņš ieņem kādu citu amatu, un te nevar būt citu argumentu, kā tikai konkrētā izmeklējošā prokurora motīvi. Diemžēl mums ir pamats bišķiņ šaubīties, vai dažreiz cilvēka ieņemamais amats tomēr netraucē viņa pietiekami konsekventu izmeklēšanu, kaut vai es minēšu faktu, ka, neskatoties uz to, ka, neapvainojot nekur toreizējo ekonomikas ministru Guntaru Krastu, tomēr viņš bija viena no būtiskām personām visā šajā personu lokā, kas varēja ietekmēt darījumu, man jāsaka, ka pretēji Andrim Šķēlem un pretēji Jānim Naglim, piemēram, Guntars Krasts līdz šim brīdim vēl ne reizi nav uzaicināts pat uz nopratināšanu prokuratūrā. Kas mums rada zināmas bažas par to, ka tomēr ieņemamais amats varētu atstāt kaut kādu efektu uz prokuratūras apņēmību darīt to vai citu, un tieši tāpēc mēs arī savās rekomendācijās ierakstām šo punktu, ka neviens šajā gadījumā nav brīvs no iespējamās izmeklēšanas, un pasaules precedentu ir pietiekami, arī kad izmeklēšanas tiek uzsāktas visdažādākā veidā pret visaugstākām amatpersonām.

Tāpat mēs uzskatām, ka Ministru kabinetam, par cik tas nav Saeimas kompetencē, bet tomēr Ministru kabinetam būtu rūpīgi jāizanalizē Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora Jāņa Nagļa rīcība, jādod tai novērtējums un jāiesniedz komisijai informācija par atbilstošo lēmumu pieņemšanu, nu, noteiktā termiņā. Mēs šeit uzrakstījām līdz 1.septembrim, mēs nebijām paredzējuši, cik ilgā laikā tiks izskatīts šeit, bet tomēr jūs arī, tie, kas iepazīsities ar visu pilno ziņojuma saturu, konstatēsiet, ka acīmredzami Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors ir principā vienpersoniski pieņēmis attiecīgo lēmumu, ar kuru akceptējis "Latvenergo" un attiecīgās Lihtenšteinas firmas divpusējo līgumu par savstarpējo saistību nokārtošanu jeb tas, ko mēs sakām, tajā skaitā cesijas līgumu. Valdes locekļi, man jāsaka, komisijas sēdē īsti nevarēja sniegt motivāciju tam, ne arī īsti, kas tas komiskākais, vispār varēja atcerēties, kur vispār notika attiecīgā valdes sēde, kas tajā tika spriests un vai viņi vispār ir redzējuši attiecīgo dokumentu, līdz ar to mums ir jāsecina, ka ģenerāldirektors ir principā vienpersoniski pieņēmis šo lēmumu, un, es domāju, ka Ministru kabinetam šajā gadījumā būtu Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora loma jānovērtē.

Tālāk mēs uzskatām, ka, kā jau es teicu, uz šo brīdi kriminālizmeklēšana nav izbeigta, un tāpēc komisija turpina sadarboties intensīvi ar prokuratūru, un mēs uzskatām, ka par tālāko izmeklēšanas gaitu ģenerālprokuroram vai prokuratūras attiecīgam pārstāvim, vislabāk, protams, izmeklējošam prokuroram, šajā gadījumā Birutai Ulpei, būtu jāsniedz informācija, tas notika jau pagājušā nedēļā, 21.augustā, kā mēs bijām te paredzējuši, nākošo reizi mēs paredzam septembrī, tas ir, 18.septembrī, ja ir kaut kāda ekstra informācija, komisija varētu sanākt uz ārkārtas sēdi un apspriest šo ārkārtas informāciju. Man jāsaka, ka nesen mums notika saruna ar prokuratūras pārstāvjiem, un pretēji varbūt publiski izskanējušam viedoklim par to, ka komisija traucē šobrīd prokuratūras darbu it kā aiz pārliekas politizācijas, ir tieši otrādi, tieši no prokuratūras puses bija lūgums, ka, iespējams, mūsu komisijai būs jāsasauc ekstra sēdes un jānoklausās vēl kādi liecinieki, kurus prokuratūra uzskatīs tajā brīdī par nepieciešamu tieši uzklausīt Saeimas izmeklēšanas komisijā. Tāpēc es gribu teikt, ka faktiski mūsu produktīvā sadarbība turpinās.

Tālāk viens secinājumu bloks, ko es gribētu šeit minēt no tribīnes, tomēr skar Saeimu un tos likumdošanas un normatīvos aktus, kas acīmredzot Saeimai ir jālabo. Man nav tās ilūzijas, ka Saeima varētu paspēt līdz nākošām vēlēšanām visus šos labojumus izdarīt, bet es domāju, ka ar mūsu izmeklēšanas komisijas rekomendācijām iepazīsies arī nākamās Saeimas deputāti, un katrā ziņā mēs varam jau zināmas iestrādes veikt šo likumdošanas aktu labošanā, jo tieši šo likumdošanas aktu nepilnība ir bijusi par vienu no apstākļiem, kas veicināja šīs afēras realizāciju. Un, proti, es minēšu sekojoši: pirmkārt, likumā "Par akciju sabiedrībām" ir jānosaka stingrāk akciju sabiedrību valžu un uzraudzības institūtu savstarpējā atbildība, kā arī ir jāpanāk maksimāla depolitizācija akciju sabiedrības pārvaldē. Izmeklēšanas gaitā mums bija jākonstatē, ka "Latvenergo" faktiski bija pārtrūkušas jebkuras normālas korporatīvās saites starp uzraudzības institūciju "Latvenergo" padomi, "Latvenergo" valdi un "Latvenergo" ģenerāldirektoru, nenotika savstarpējā informācija, un lēmumi tika pieņemti faktiski pretēji "Latvenergo" interesēm, neatbilstoši statūtiem, nesaskaņojot to ar nepieciešamām institūcijām. Likumā ir pietiekami precīzi jānosaka tomēr šīs savstarpējās attiecības.

Tālāk. Otrs. Likumā "Par valsts un pašvaldību īpašumu privatizāciju" sadaļā par Privatizācijas aģentūras pienākumiem privatizējamos uzņēmumos mums jānosaka tomēr, kādi ir Privatizācijas aģentūras uzdevumi valsts kapitāldaļu pārvaldē, jo šajā izmeklēšanas gaitā mēs konstatējām, ka bieži vien Privatizācijas aģentūra tomēr tieši, kuras galējais paraksts faktiski ir tas, kas akceptē tādu vai citādu darījumu, informētību par to, kas īstenībā notiek, ir ļoti formāla. Kaut vai pieminēsim piemēru, kad liktenīgajā Privatizācijas aģentūras valdes sēdē, kurā tika ļoti steidzīgā kārtā akceptēts attiecīgais "Latvenergo" un Lihtenšteinas līgums, nepiedalījās tā saucamais kurators no Privatizācijas aģentūras, Ēlerta kungs vispār netika uzaicināts, tātad netika pat uzklausīta persona, kas it kā formāli no Privatizācijas aģentūras puses vispār par šo uzņēmumu ir atbildīga. Acīmredzot likumā ir pietiekami stingri jānosaka, kādi pienākumi ir Privatizācijas aģentūras valdei attiecībā pret valsts uzņēmumiem, kas ir nodoti privatizācijai, vai pret to valsts daļas pārvaldi, kas ir nodota tāpat Privatizācijas aģentūras rīcībā.

Nākamais. Acīmredzot vislielākās kaislības izsaucošais un arī tas, kas izsauks šīs kaislības nākošajā Saeimā vai arī šajā Saeimā, ja mēs sāksim to debatēt, tas ir, jāizdara izmaiņas Advokatūras likumā un Kriminālprocesā, tādas, kas nepārprotami norobežotu juridisko palīdzību no iespējamas advokātu piedalīšanās jau nozieguma organizācijā. Un kas neabsolutizētu zvērinātu advokātu tiesības nedot liecības, kas nepieciešamas nozieguma atklāšanā. Es gribu teikt, ka mums šajā gadījumā ir unikāls likums, jo tomēr mūsu kopā ar ģenerālprokuroru pētījumi rāda, ka katrā valstī ir atrunas pie kādiem mehānismiem un kādas institūcijas var uzdot par pienākumu advokātam dot liecības. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs ir speciāls tiesnesis, kas risina to jautājumu, pie kuras griežas apsūdzība, un, ja ir pietiekami pierādījumi vai argumenti, tādā gadījumā tiesnesis var uzlikt par pienākumu advokātam uzstāties šajā jautājumā un dot liecības. Mums nav tādas institūcijas, mums ir tikai sabiedriskas... nu, profesionālas organizācijas — tāda kā Advokatūras kolēģija, tādas kā varbūt citas institūcijas, kuras, protams, visas ir ieinteresētās puses, savā laikā ir bijuši precedenti, kad Advokatūras kolēģija ir iesniegusi attiecīgas lūgumus advokātiem runāt, bet tas viss ir neobligāti, un likumā nav paredzēti šādi procesi. Tas ir šobrīd viens no klupšanas akmeņiem.

Tālāk — viens būtisks likumprojekts, kas noteikti ir jārevidē, tas ir likums, kas regulē un nosaka brīvo ekonomisko zonu jeb kā mēs tautā saucam — ofšoru kompāniju darbību bankas sektorā. Es uzskatu, ka pašreizējā situācija, kāda eksistē, un nosacījumi, kādā veidā tā saucamās ofšora bankas, ofšora uzņēmumi un ofšora bankas darbojas Latvijas Bankas ietvaros, nekādā veidā nav pieņemami, jo faktiski padara par pilnīgi nekontrolējamiem jebkurus naudas maksāšanas veidus vai katrā ziņās padara tos par gandrīz vai nekontrolējamiem.

Un beidzamais. Noteikti ir jāizstrādā un jāpieņem, un es domāju, ka to droši vien nevarēs izdarīt šī Saeima, bet es šeit piekrītu Juristu biedrības vēstulei, speciāls likums par Saeimas izmeklēšanas komisiju, jo uz šobrīdi ir paradoksāla situācija. Neviens, kas ierodas Saeimas izmeklēšanas komisijā, netiek brīdināts, un viņam arī nedraud nekāda atbildība par melošanu izmeklēšanas komisijā. Mums ir gadījumi, kad cilvēki liecina vienu komisijā un pēc tam prokuratūrā maina savas liecības. Pēdējais gadījums bija ar, piemēram, Birkāna kunga liecību, kur viņš pēc tam, pēc vairākkārtējas un mēnešiem ilgas slimošanas prokuratūrā no tās faktiski atkāpās, bet tādi gadījumi ir ļoti daudz. Un diemžēl nav likuma, kas uzliek atbildību cilvēkiem par nepatiesas liecības sniegšanu izmeklēšanas komisijā. Tāpat, protams, ir jānosaka izmeklēšanas komisijas statuss un jānovērš tās pretrunas, kas eksistē starp Satversmi un Kārtības rulli, kas nosaka izmeklēšanas komisijas tiesības ar speciālajiem likumiem, tādiem kā Advokatūras likums, Tiesu varas likums, varbūt vēl kādi citi likumi banku sfērā, jo iznāk paradokss. No vienas puses, Satversme un Kārtības rullis faktiski dod neierobežotas tiesības deputātiem un Saeimas izmeklēšanas komisijai, no otras puses, speciālie likumi tādas pašas tiesības dod attiecīgo profesiju pārstāvjiem nerunāt, neliecināt vai atteikties no liecības izmeklēšanas komisijā, un tas noteikti būtu jālabo. Noteikti būtu jāievieš tas, ka izmeklēšanas komisija tiek zvērināta, jo informācijas konfidencionalitāte, kas tiek pasniegta komisijā, ir būtiski saistīta ar to, cik lielā mērā liecinieki ir vai nav gatavi informēt par to, par ko viņi grib informēt komisiju, un cik lielā mērā prokuratūra ir gatava informēt mūs par izmeklēšanas gaitu. Es burtiski nobeigšu, Dobeļa kungs, neuztraucieties, pāris sekundēs.

Tātad tie ir tādi pamatpunkti un secinājumi, kurus šobrīd var izdarīt mūsu komisija un par kuriem ir nobalsojis komisijas vairākums, un mēs arī uzskatām, ka komisijai ir jāturpina darbs, saņemot papildu informāciju, ir jāsagatavo papildu ziņojums Saeimai vai arī papildu lēmuma projekts.

Un nobeigumā es gribētu pateikt pāris vārdu. Tieši pēdējā laikā ir tiešām noticis samērā radikāls pagrieziens izmeklēšanas gaitā, jo, proti, tas, ko ļoti daudzi liecinieki uzskatīja kā pašu par sevi saprotamu, ka no Lihtenšteinas nav iespējams iegūt nekādu legālu informāciju, ir izrādījies par nepatiesību.

Un 4.augustā mēs esam saņēmuši vai, pareizāk sakot, Latvijas prokuratūra ir saņēmusi Lihtenšteinas augstākā tiesneša sankciju — izdarīt dokumentu izņemšanu un nopratināšanu Lihtenšteinā, kas var būtiski pavērst šo jautājumu, pavirzīt uz priekšu un, galvenais, realizēt faktiski mūsu jau komisijas ziņojumā paredzēo ideju par lietas pārkvalifikāciju no vienkāršas dienesta pilnvaru pārsniegšanas uz piesavināšanos, jo... jā, tieši tā, grupā, jo, ja gadījumā atklāsies, ka Lihtenšteinas attiecīgie darboņi, divi vai trīs nav saņēmuši 3 miljonus un tāpēc nav gatavi maksāt 750 tūkstoš latu nodokļu Latvijas valstij, tādā gadījumā būs pierādīts fakts, ka nauda ir palikusi Latvijā, un tātad faktiski tā ir nozagta šeit. Es domāju, ka informācija, ko iegūsim no Lihtenšteinas mēs vai prokuratūra, varētu būt būtiska, un man ir cerība par to informēt arī Saeimu tālākā izmeklēšanas gaitā.

Un nobeigumā vēl viena nedaudz provokatīva frāze. Es zinu, ka varbūt es nedrīkstētu izmantot tribīni un to teikt, bet tomēr... Un varbūt es esmu pārāk aizdomīgs, bet tomēr man liekas neliela sakritība, ka tieši tad, kad no Lihtenšteinas tiek saņemta šī būtiskā tiesneša sankcija, kas acīmredzami var izmainīt radikāli kriminālās izmeklēšanas gaitu, sākās visas šīs peripetijas, kas šobrīd mums ir ar ģenerālprokuroru, kurš vai nu ārēja spiediena rezultātā, vai kāda cita spiediena rezultātā šobrīd ir iesniedzis atlūgumu, un faktiski, es nezinu, varbūt es kļūdos, bet man ir tāds iespaids, ka tie, kuri ir speciāli varbūt organizējuši to vai radījuši apstākļus, kas ir spiedis ģenerālprokuroru spert šo soli, ir varbūt tie paši, kas ir nobijušies no rezultātiem, ko mēs tuvākā laikā iegūsim no Lihtenšteinas. Un tieši tāpēc es uzskatu, ka jebkura novēlošanās ar ģenerālprokurora jautājuma risināšanu ir nepiedodama, ir jāpieņem galīgais lēmums — vai nu ģenerālprokurors paņem savu iesniegumu atpakaļ un paliek amatā, vai arī Saeima lemj par ģenerālprokurora atbrīvošanu un jauna ģenerālprokurora iecelšanu, bet situācija, kad stāvoklis ar ģenerālprokuroru ir neskaidrs, tomēr var, es nesaku, ka tagad tas notiek, bet var apdraudēt arī "Latvenergo" lietas tālāku izmeklēšanu, tāpēc es ceru, ka tas vistuvākā laikā tiks atrisināts un nekas netraucēs "Latvenergo" lietai virzīties uz priekšu un beigties ar taisnīgu tiesu visām šajā afērā iesaistītajām personām. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma divi paziņojumi. Druvas kungam par komisijas sēdi.

K.J.Druva

(LZS). Augsti godātie deputāti! Es lūdzu Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļus tepat blakus telpā atnākt pēc pārtraukuma sākuma, mums jāapspriež viens svarīgs jautājums.

Sēdes vadītājs.

Vārds Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! No komisijas es aicinu uz komisijas sēdi tūlīt komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Atgādinu, ka tūlīt Sarkanajā zālē es aicinu Prezidija locekļus un Frakciju padomes locekļus. Pārtraukums līdz pulksten 15.35.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks .

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Pulkstenis ir tieši tik, lai mēs sāktu savu darbu. Turpinām izskatīt izmeklēšanas komisijas ziņojumu. Referents Panteļējeva kungs savu ziņojumu ir sniedzis. Atklājam debates. Pirmais debatēs vēlas runāt Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man ir gandarījums, ka beidzot mūsu parlaments ir noklausījies mūsu komisijas ziņojumu. Ir divējāda sajūta. No vienas puses, es neesmu gluži apmierināts ar padarīto darbu. Ar to, ko mēs esam veikuši. No otras puses, ka tas tik tiešām ir sākums, lai beidzot mēs varētu spert soļus tiesiskas valsts virzienā, kad tiek nosauktas amatpersonas, kuras ir uzskatāmas par līdzvainīgām visā šajā afērā.

Kas ir manas neapmierinātības iemesls? Tas ir pietiekoši vienkāršs. Mūsu komisija it kā iesāka ar trim miljoniem. Diemžēl komisijas darbības laikā mēs saskārāmies ar faktiem, ka būtu jārunā nevis par trim miljoniem, bet vismaz par 200 miljoniem ASV dolāru lieliem zaudējumiem, kuri ir radušies "Latvenergo" darbības vai bezdarbības rezultātā. Diemžēl šajā kontekstā arī nav nosauktas pilnīgi visas vainīgās, vismaz politiskās amatpersonas.

Es gribu atgādināt, ka diemžēl mūsu komisija nepaspēja pievērst pienācīgo uzmanību afērai, kura ir saistīta starp "Latvenergo" un "Rīgas siltums" 63 miljonu latu apmērā. Mūsu komisija tikai pieskārās Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kredītam 71 miljona ASV dolāru apmērā, bet neattīstīja šo lietu atkal laika trūkuma dēļ.

Šeit vēl varētu pieminēt 37 miljonus lielu summu, kura ir radusies attiecībās starp "Latvenergo" un "Kuģniecību". Tā šo uzskaitījumu varētu turpināt. Viens no galvenajiem slēdzieniem, pie kuriem ir nākuši komisijas locekļi, un viņu ir vairākums, ka acīmredzot "Latvenergo" vispār nekad nav bijis parādā "Bankai Baltija". Šie 10 miljoni, manuprāt, ir absolūti nepamatoti.

Kādā ziņā man ir gandarījums tieši par komisijas darbu. Es šeit negribu runāt pat par trim miljoniem, kuri ir aizgājuši kādai privātpersonai kabatā. Lielākais gandarījums ir tas, ka Šķēles iecerētā afēra, kad viņš bija valdības vadītājs, kur tika plānots aktīvi iesākt "Latvenergo" privatizāciju 1997.gada septembrī, ir totāli izgāzusies.

Es gribu atgādināt jums arī pāris skaitļu. "Latvenergo" aptuvenā vērtība, bilances vērtība sastāda apmēram 920 miljonu latu. Novērtēts uz privatizāciju par 92 miljoniem latu. Ņemot vērā visas šīs afēras, reālā naudas summa, kura tika plānota samaksāt par šo milzīgo energo uzņēmumu, sastādīja 14 miljonu latu. Faktiski vērtība atšķiras gandrīz 100 reizes no patiesās vērtības.

Mums visiem ir ļoti labi zināms, ka tas, kuram piederēs "Latvenergo", arī diktēs visus spēles noteikumus mūsu valstī. Mēs visi būsim atkarīgi no šā monopoluzņēmuma, un par to mēs varam pārliecināties, ja mēs paanalizējam afēru, kura saistīta ar "Lattelekom". Ka tarifi mums aug nevis pa dienām, bet pa stundām.

Diemžēl komisija bija spiesta iziet ārpus savām pilnvarām, kuras mēs paši it kā sev bijām noteikuši. Mums bija jānosaka tikai tie likumi, kuri ir pieļāvuši vienu vai otru afēru, mums bija jānosauc arī politiski atbildīgās amatpersonas. Mēs to arī izdarījām pietiekoši sen, bet savā darbībā komisija sastapās ar atsevišķiem tādiem pārsteiguma pilniem faktiem, ka, ja nebūtu aktīvi darbojusies mūsu komisija, tad ļoti pasīvi būtu darbojusies arī Ģenerālprokuratūra. Acīmrerdzot ne pret vienu amatpersonu, iespējams, nebūtu celta apsūdzība. Tas ir viens no lielākajiem komisijas nopelniem, ka tomēr kaut kāda virzība šeit notiek.

Arī komisijas ziņojumā ir ietverta sekojoša lieta, ka objektīvie faktori, kuri traucējuši šīs krimināllietas tālākai izmeklēšanai, ir operatīvās darba grupas sadrumstalotība un iegūtās informācijas neefektīva izmantošana. Ģenerālprokuratūras nepamatota piesardzība tiesu sankciju saņemšanā, drošības līdzekļa piemērošanā un apsūdzību izvirzīšanā aizdomās turamajām personām. Ģenerālprokuratūras nepamatota iesaistīšanās politiskās polemikās ar atsevišķiem Saeimas deputātiem...

Sēdes vadītājs

. Piecas minūtes ir pagājušas. (Starpsauciens: "Papildu laiku! Stundu!")

J.Ādamsons

. Ja man varētu iedot divas minūtes, es neizmantošu tad otru laiku.

Sēdes vadītājs

. Cik, lūdzu, Ādamson?

J.Ādamsons

. Divas minūtes.

Sēdes vadītājs

. Vai ir iebildumi kādam, ja Ādamsona kungs runā vēl divas minūtes? (No zāles: "Stundu!")

J.Ādamsons

. Es varētu, runājot par šo problēmu, izmantot arī veselu stundu tāpēc, ka tā ir ļoti nopietna. Vakar es atgriezos no starptautiska semināra, kurš notika Baltijas asamblejas ietvaros Narvā, kur tikās politiķi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentiem. Viena no centrālajām problēmām bija problēma, tieši veltīta energosistēmas privatizācijai. Paldies Dievam, ka Lietuvas kolēģi ir mācījušies no mums un pieņēmuši likumu, kurš nepieļauj energosistēmas privatizāciju. Ka 100% akciju pieder valstij. Arī Igaunijas kolēģi ir pārskatījuši šo normu un iepriekšējos privatizācijas noteikumus ir atcēluši.

Atgriežoties pie ģenerālprokurora kandidatūras un pie iemesliem, kāpēc es esmu kategoriski iestājies par to, ka ģenerālprokurors nevar vadīt šo sistēmu. Man ir jāpiekrīt arī Panteļējeva kungam, ka ģenerālprokurors iesniedza savu atlūgumu tajā laikā, kad tiek saņemtas atbildes no Lihtenšteinas. Bet to, kas skar Lihtenšteinas un mūsu izmeklēšanas komisijas un Ģenerālprokuratūras attiecības, šeit atkal ir vesela virkne pārsteigumu.

Vairāk nekā pusgadu atpakaļ mūsu komisija panāca, ka Lihtenšteina sniegs mums nepieciešamo palīdzību. Diemžēl Ģenerālprokuratūras pārstāvji nav atraduši iespēju apmeklēt Lihtenšteinu, lai šo palīdzību saņemtu. Tas ir absurda kalngals! Es uzskatu, ka ģenerālprokurors, kurš lobē viena vai otra ekonomiskā grupējuma intereses, nedrīkst atrasties savā amatā! Diemžēl Ģenerālprokuratūra arī neuzskata par nepieciešamu pārbaudīt to informāciju, kura ir publicēta Viļa Selecka grāmatā, kur saskaņā ar likumu būtu nepieciešams vismaz ierosināt pārbaudi, bet tas arī nenotiek. Nemaz nerunājot par krimināllietas ierosināšanu, ja ir nepieciešamie fakti.

Sēdes vadītājs

. Ādamsona kungs, arī divas minūtes ir pagājušas!

J.Ādamsons

. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Nākamajam vārds Gundaram Valdmanim, pie frakcijām nepiederošam deputātam. Lūdzu!

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība". Prezidij! Sadarbības padome un tauta! Jūs esat redzējuši teātri, kas ir ticis spēlēts iknedēļu, daudzas stundas ir veltītas. Brīvs reklāmu laiks. Redziet, Godmaņa laikā no Kriminālkodeksa izņēma veselu nodaļu par noziegumiem pret valsts un tautas mantu.

Kad mēs to Juridiskajā komisijā pārrunājām, tad mani sauca par komunistu un visu ko, bet tad prokurors un tiesas senāta priekšsēdētājs piekrita. Ja tādi panti būtu, tad varētu sodīt šo tautas apzagšanu. Kad es to liku priekšā Saeimai, ka ir jāievieto atpakaļ Kriminālkodeksā, gandrīz visa Saeima balsoja pret. Jo, redzi, Sadarbības padome grib šo tautu izzagt. Tagad, sēžot arī komisijā, jūs varbūt atminat, ka pienāca lūgums, lai mani izslēdz no tās komisijas, jo es prasīju citiem nepatīkamus jautājumus. Es prasīju par "Latvenergo" vērtību. Prasīju daudziem. Krasta kungs atzinās, ka "Latvenergo" varētu pelnīt 200 miljonu latu vairāk gadā, ja pareizi pārdotu Daugavas HES ūdeņus. Bet "Latvenergo" viņš taisījās pārdot par 24 miljoniem. Vienreiz par 24 miljoniem latu, lai gan ar katru gadu tai vajadzētu pelnīt vairāk nekā šodien par 200 miljoniem latu.

Mēs komisijā izsaucām vairākus konsultantus. Un es atkal prasīju nepareizos jautājumus. Es prasu: "Konsultanta kungi, kam jūs kalpojat, vai patiesībai?" "Nē, mēs tā kā advokāti, mēs kalpojam mūsu klientam. Mēs dodam to atbildi, ko klients grib." Tad saprotiet, kā mūsu tauta tiek izzagta, jo konsultanti pastāstīja, ka "Latvenergo" ir vērts tikai 96 miljonus, lai nebūtu parādu. Lai gan ir vērts 500 reižu vairāk, kā mums skaidroja "Latvenergo" prezidents. Es neparakstīju šo teātra izdoto dokumentu, un man ir gods par to. Jo viņi slēpj daudz, daudz vairāk, nekā viņš varētu pastāstīt.

Viņi slēpj, ka pirmajās sēdēs Sausnīša kungs, Nagļa kungs atklāti teica, ka šis ir normāls darījums, ka tur nekas nav nepareizs, normāls komercdarījums. Tad viņi to darījumu atļāva. Slēpj, kā Sausnīša kungs paziņoja savai padomei, ka nedrīkst rakņāties. Publikai nav jāzina. Bet visvairāk viņi slēpj to, ka Latvijā tieslietu sistēma nemaz nedarbojas. Es prasīju prokuroriem, es prasīju citiem: "Kas mums būtu jāatrod, lai jūs varētu kādu tiesāt?" Un viņi nespēja atbildēt. Jo, redzi, vainīgo tur ir ļoti daudz. "Latvenergo" bijušais prezidents skaidro, ka viņš nesaprot, kāpēc viņš ir vainīgs, jo viņš ir tikai klausījis un klusējis. Viņš ir goda vīrs. Viņš nedrīkst tautai pateikt, ka "Latvenergo" ir vērts 50 miljardus tāpēc, ka viņa priekšnieki negrib to. Tā viņš noklusē. Viņa priekšnieki gribēja izzagt no latviešu tautas 3 miljonus, bet noklusē. Un īpatni, ka tas parāds, pret kuru tā cesija bija, to noliedza, tas, kas it kā to bija taisījis. Koemeca kungs, kas sen jau ir aizgājis aizsaulē, laikam negadījuma dēļ. Viņš teica saviem grāmatvežiem, un tā arī norēķinu centra grāmatveži izprata, ka tāds darījums nemaz nav bijis. Bet kādam gribējās to darījumu uztaisīt. Izmeklēšanas komisijā mēs redzējām, cik veikli cilvēki var rakstīt parādus, un cilvēki, kas pat nerunā latviešu valodu, no Ventspils. Mēs redzam, kas valda pār mūsu zemi. Un no šitā posta mums ir jātiek vaļā. Un to teātra spēli mums vajadzētu beigt. Neviens šeit nemeklē īsti vainīgos.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis .

Sēdes vadītājs

. Laiks iztecējis, Valdmaņa kungs. Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš

(DP, KDS, LZP). Cienījamie kolēģi! Vispirms gribu pateikt paldies komisijai par šo ilgo darbu un tomēr par rezultātiem, kas mums dod zināmu skaidrību par notiekošo... Arī tie ir rezultāti. Kaut arī nav vainīgie vēl nosaukti vārdā un nav saukti pie tiesas, bet skaidrība jau ir sākums uz šīs nelaimes risinājumu.

Tie 3 miljoni zaudējumu mūsu valsts budžetam jau ir tikai tāds neliels simbols. Es domāju, ka tikko teiktais, ko dzirdējām no kolēģa Ādamsona, arī atspoguļo mūsu stāvokļa nopietnību, un tad nav jābrīnās, ka mums trūkst līdzekļu vairāk nekā Igaunijā un Lietuvā tādās sfērās kā izglītība, veselības aprūpe, valsts aizsardzība, trūkst zinātnei, un uz visām pusēm mums trūkst. Nu nav ko brīnīties, ja viņi plūst miljoniem un miljoniem kaut kur uz ārzemju firmām un bankām, un neviens par to nav atbildīgs.

Tātad kas te notiek. Vai tā ir likumu nepilnība? Labā atziņa, ko mēs dzirdējām no Panteļējeva kunga, ka ir dažu likumu trūkums... Ja tas ir tā, tad es teiktu, ka nav spiedīgāka uzdevuma šai Saeimai, neviens cits likumprojekts nav tik spiedīgs, kā tieši to labojumu vai papildinājumu pieņemšana, kas darītu iespēju šādas norises izsekot un sekmīgi atrisināt. Varbūt tā ir amatpersonu nespēja. Tā liekas, ka prokuratūrai nav spēka un mūsu visai tiesību sistēmai nav spēka. Bet nevar būt tā, ka viss ir kārtībā. Varbūt, ka abi trūkumi jeb to summa ir mūsu lielā nelaime, ka mums ir attiecīgu likumu trūkums, kas dotu vajadzīgo instrumentu tiesību iestādēm, un arī amatpersonu kaut kur kaut kādā veidā nespēja, varbūt šī summa ir mūsu nelaime. Bet katrā ziņā nevar teikt, ka viss ir kārtībā.

Un tāpēc es iesaku, lai mēs papūlamies, pirms 6. Saeima beidz savu darbu, sakārtot likumdošanu, tas ir mūsu primārais uzdevums, tik tālu, lai varam nākotnē novērst un, ja notiek, tad izsekot un atrisināt visus šāda veida pārkāpumus, celt gaismā, lai turpmāk vairs mūsu valstī šādi zaudējumi nerastos.

Sēdes vadītājs.

Viktors Dinēvičs.

V.Dinēvičs

(DPS). Godājamais Prezidij, cienījamās dāmas un kungi! Senos laikos bija tādi simboliski svētumi, tā saucamās svētās govis. Bet tagad izrādās, ka "svētās govis" ir arī mums brīvajā Latvijā. Vispirms jau mēs sadūrāmies ar tādu "svēto govi" — Valsts banka, kura tēlo valsti valstī, par ko mēs pārliecinājāmies, apskatot budžeta jautājumus nesen.

Tālāk mēs satiekamies jau ar "svēto govi", ko sauc par masu informācijas līdzekļiem, kuri uzskata sevi jau paši par tautu, nu dabīgi, ka atsevišķi, ne jau visi... un par vienīgajiem tautas pārstāvjiem un vienīgajiem tautas taisnības nesējiem.

Nu mēs esam sadūrušies, noklausoties Panteļējeva kunga ziņojumu, ar vēl vienu "svēto govi" — prokuratūru. Latvijā it sevišķi ir jāieklausās tādas prokuratūras vadības uztraukumos, kurus mēs dzirdējam visi gan pa radio, gan televīzijas pārraidēs par to, ka Saeimas komisija atļaujas norādīt, kā un kas darāms. Bez šaubām, profesionalitāte ir apsveicama lieta, tomēr profesionalitāte nav vienīgā prokuratūras štata darbinieku prerogatīva, ir vēl citi juristi, kas lietu pārzina ne sliktāk kā prokuratūras štata darbinieki. Tādēļ nav mums Saeimā pieņemama tāda prokuratūras nostādne, ka tā vienīgā spēj pieņemt pareizus lēmumus par to, pēc kura panta ierosināma viena vai otra lieta. Bez šaubām, prokuratūra pēc sava statusa ir tiesīga to darīt un tas viņai ir jādara. Bet tai arī ir jāatbild par to, ko tā dara. Noklausoties Panteļējeva kunga ziņojumu, varam secināt, ka 3 miljonu lietā nepieciešams ir ierosināto lietu pārkvalificēt pēc citiem pantiem. Ja tas būtu vienīgais gadījums, teiksim, to 3 miljonu lietā, nu tad varētu teikt, ka tā ir kļūda vai kaut kāda nezināšana. Bet izrādās, ka ar līdzīgu situāciju man nācās pašam sadurties, strādājot G—24 apakškomisijā, izskatot jautājumu par tām krimināllietām, kas ir ierosinātas par G—24. Un uzkrītoši ir tas, ka arī šeit lietas ierosinātas pēc tādiem pantiem, kur jau iepriekš zināms, ka rezultāta nebūs. Tajā pat laikā par šo problēmu, tas ir, par valsts naudas izšķērdēšanu, kodeksā, es gan konsultējos ar citiem juristiem, es pats neesmu tik zinošs kodeksa jautājumos, ir daudzi citi panti, pēc kuriem varēja ierosināt veikt lietu izmeklēšanu un gūt rezultātus ar vainīgo atrašanu, bet nevis ar lietas samudžināšanu.

Tādēļ uzskatu, ka prokuratūrai ir nopietni jāieklausās Saeimas komisijas norādījumos 3 miljonu lietā un neuzskatīt sevi par vienīgo kompetento profesionāli, un elastīgāk uz priekšu jāierosina lietas pēc tādiem pantiem, kas palīdz vainīgo atrast, bet nevis to samudžināt. Es domāju, ka mēs arī G—24 apakškomisijā... nu vēl galīgā lēmuma nav, arī iesim tādu pašu ceļu, ka prokuratūrai tomēr būs jārēķinās ar Saeimas domām un "svēto govju" laikam ir jābeidzas.

Sēdes vadītājs.

Ilmārs Bišers.

I.Bišers

(DPS). Godājamie kolēģi! Sakarā ar ierobežoto debašu laiku es negribētu plašāk izteikties un izvērtēt visu komisijas ziņojumu kopumā, es gribētu tikai runāt par vienu jautājumu, kas bieži vien saistās ar šo lietu, ar mūsu likumdošanas nesakārtotību. Ziniet, tās runas par mūsu likumdošanas nesakārtotību ir parasti ļoti raksturīgas tiem, kas negrib vai neprot kaut ko darīt. Un tad viņiem visur ir vainīga nesakārtotā likumdošana. Es negribu teikt, ka mūsu likumdošana būtu ideālā stāvoklī, bet katrā ziņā tā lielā mērā nodrošina jau šodien cīņu ar noziedzību.

Un šeit es gribētu pieskarties dažiem momentiem. Es, no vienas puses, varētu piekrist Panteļējeva kunga apgalvojumam, kas izskanēja ne tikai ziņojumā šodien, ka būtu nepieciešams sīkāk noteikt šīs izmeklēšanas komisijas kompetenci. Bet tajā pašā laikā es gribu teikt, ka šī kompetence ir jau tomēr ierobežota un zināmas nepieciešamās tiesības ir. Protams, tās varētu būt lielākas, jo daudzām ārzemju parlamentārajām komisijām tās ir daudz lielākas, it sevišķi vēl tiesības pieaicināt neatkarīgos prokurorus, pieņemt citus pasākumus, nozvērināt, un tā tālāk un tā tālāk. Un man liekas, ka mēs to neizmantojam.

Nākošais jautājums šeit tieši ir saistīts ar to, ka daži advokāti uzskata, ka viņi var nenākt. Es domāju, ka komisija šajā ziņā neizmantoja tās tiesības, kas tai ir. Advokatūras likums gan saka, ka advokāti var neliecināt par zināmiem jautājumiem, bet nekur un neviens likums neatļauj advokātam neierasties uz komisijas sēdi un neliecināt par tiem jautājumiem, par ko viņiem ir tiesības liecināt un ko komisijai ir tiesības pieprasīt. Un arī līdz šim pastāvējušie ierobežojumi runā tikai par to, ka viņi nedrīkst liecināt par to, ko viņi ir uzzinājuši sakarā ar savu klientu uzdevumu, tas ir, respektīvi, ja viņiem ir vienošanās ar klientu un viņi ir veduši lietu. Tātad katrā ziņā no šiem advokātiem būtu jāpieprasa, ar kādu klientu tad viņiem ir šī vienošanās un iekš kam tā klienta vienošanās pastāv, kādi uzdevumi ir viņiem uzticēti. Un, ja viņi ir darījuši kaut kādus citus darbus ārpus šīs vienošanās, kas viņiem ir, tad par tiem viņiem ir jāliecina attiecīgajai komisijai un viņi nevar izvairīties no šādām liecībām.

Un visbeidzot vēl viens tas stāsts, ko arī viens komisijas loceklis te sirsnīgi izplatījis savā laikā, ka šo darījumu ir veicinājis tas mūsu labojums maksātnespējas likumā, kas noteica, ka piedziņu var izdarīt... piedziņas izdarīšana tiek apturēta, ja ir nodots privatizācijai, un šajā gadījumā var privatizēt tikai ar Privatizācijas aģentūras piekrišanu. Un ka tāpēc, lūk, parādījusies šī Luksemburgas firma. Vai tiešām to var saprast tā, ka šis labojums jau attiecas vienādā mērā uz Beriju un attiecas vienādā mērā arī uz šo Luksemburgas firmu? Un vai varētu iedomāties, ka Luksemburgas firma varētu panākt šo Privatizācijas aģentūras piekrišanu vieglāk nekā šeit esošais Berija kungs, kas ir Latvijas tiesas iecelts likvidators? Tas ir arī pilnīgi absurds, jo viņi abi ir vienā stāvoklī, un neviens Luksemburgas firmas pārstāvis nenāktu šeit un neprasītu un neriskētu iegudīt savu naudu, ja viņam nebūtu drošība, ka Privatizācijas aģentūra šādu piekrišanu dos. Tātad, ja viņi vispār ir uz to parakstījušies, ja viņi vispār ir kaut ko darījuši, tad katrā ziņā viņiem jau bija tas nodrošinājums kā Privatizācijas aģentūras piekrišana iepriekš un nevis pēc tam.

Un visbeidzot. Par tā saucamo daudzcietušo oriģinālu — garantijas oriģinālu, kas ir cietis. Mūsu likumdošana, respektīvi, Ministru kabineta noteikumi par lietvedību, stingri nosaka, kādām ir jābūt dokumentu kopijām. Un tie, kas ir redzējuši to kopiju, kas atrodas šajā lietā, uzskata, ka tas vispār nav dokuments, ka tam nav visu to nepieciešamo regāliju, lai to varētu pieņemt par dokumentu un ievietot jebkurā krimināllietā vai civillietā. Tātad es domāju, ka visi šie momenti, ko es minēju, vajadzētu tos komisijai vērst savā tālākajā darbībā.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Manuprāt, primārais šajā lietā ir tas, ka Saeimai faktiski bija jāuzņemas prokuratūras funkcijas,un tas ir bēdīgi, nožēlojami un slikti. Jo Saeima nav profesionāla, deputāti nav gatavi šim darbam, varbūt ar ļoti maziem izņēmumiem, un, protams, ka šo darbu profesionāli veikt nespēj. Un nespēs droši vien arī nākotnē. Redziet, un tāpēc komisijas priekšsēdētājs bija spiests konstatēt un sacīt secinājumos, ka ir progress izmeklēšanas gaitā. Pēc ilgas izmeklēšanas ir progress izmeklēšanas laikā. Bet vai tas ir daudz vai maz, kad mēs gaidījām šo rezultātu? Un ne velti Panteļējeva kungs teica — tikai tad, kad vainīgie, tā sakot, saņems sodu, tad provizoriski Latvija kļūs par tādu un tādu valsti, un tā tālāk. Tā ir tāda filozofija, kuru mēs varam filozofēt jebkurā vietā, kafiju dzerot.

Jā, taisnība, ka šī izmeklēšanas komisija bija kā tāds savdabīgs Damokla zobens, kā drauds, sak’, noķersim tos blēžus beidzot, kuri te Latvijā ir dažādos laikos izsaimniekojuši simtiem miljonu latu dažādās afērās, kuras nu ir sen jau aizmirstas. (No zāles deputāts M.Lujāns: "Pēter, nekas nav aizmirsts.") Protams! Diemžēl aizmirsts tāpēc, ka nekas netiek darīts šīs lietas labā. Un, lūk, mani apbēdināja, godīgi sakot, izmeklēšanas gaitā sekojošais, ka faktiski izmeklēšana tika pārvērsta par divu cilvēku izrādīšanos. Faktiski divu cilvēku, jo pārējie komisijas locekļi bija visai atturīgi intervijās un tā tālāk. Tas bija Panteļējeva kungs, kas allaž, katru reizi, tā sakot, ola vēl nebija izdēta un šodien vēl nav izdēta, kad kladzināja uz visām pusēm, un, protams, Ādamsona kungs. Divi vīri. Es domāju, ka izmeklēšanas komisijai to nevajadzēja darīt, jo tas lielā mērā traucēja izmeklēšanas komisijas darbu. Ja iepriekšējā reizē, nobeidzot kāda cilvēka izprašņāšanu, tūlīt publiski paziņo pa visu Latviju, ka, lūk, tas un tas, tad jau nākamais, kurš droši vien tiks aicināts uz komisijas sēdi, jau sāk spicēt ausis un gatavoties visām šīm lietām, kā komisiju pēc tam veiklāk apvest ap pirkstu.

Tādēļ man liekas, ka nākotnē šie noteikumi par izmeklēšanas komisijām ir jāpapildina, un diez vai vajadzīgs komisijas locekļu zvērests. Varbūt lai, lūk, nenotiktu šādas lietas. Vienīgais, godīgi sakot, tas abstraktais, kas, man liekas, varbūt dos rezultātu, ko jūs teicāt par Lihtenšteinu, ka nāk ziņas no turienes. Bet tas ir pagaidām, tā sakot, mums neatklāts un tikai tādu vīziju līmenī. Varbūt. Tā kā tas ir gadu garumā, cilvēku interese, protams, ir sakāpināta, un cilvēki gaidīja, nervi tika kutināti, nu ir labi, bet es domāju, ka te patiešām ir jādomā par to, kā aktivizēt citu institūciju darbu, kas atbildīgi patiešām par to, lai šādas lietas tiktu atklātas. Un skaidrs, ka ir ļoti grūti izmeklēšanas komisijai, es to ar atbildības sajūtu saku, iedziļināties šādās lietās.

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es citēšu dažas rindas no viena pētījuma. Darījuma laikā Šķēle bija premjers. Viņam zvanīja, viņu brīdināja, ka briest blēdība, tomēr, kā vēlāk pats apgalvoja, viņš neko ne jutis, ne zinājis, it kā ausīs būtu korķi, acīm priekšā apsējs, mutei — atslēga. Atkal pazib pieminētais Andris Grūtups — smalko darījumu meistars, Šķēles kompanjons vairākos brutālos privatizācijas gadījumos. Tātad atkal zināma aina. Zagļi krūmos velk maisu ar miljoniem, un nepavisam nejauši tuvumā nonāk arī mūsu varonis. Un nekad viņš neko ne redz, ne zina, un, protams, viņa kabatā ne santīma. Tā paziņo prokurori. Taču loģika liek domāt pavisam ko citu. Notikumu gaita liecina, ka afēra nebija iespējama bez visaugstāko varas iestāžu atbalsta. Ne velti Saeimas deputātu komisija ierosināja sākt operatīvās izmeklēšanas lietu pret Šķēli. Biznesa aprindās cirkulē viedoklis, ka "Latvenergo" 3 miljoni bija viens no tiem darījumiem, kas palīdzēja "AveLat" grupai atrisināt finansiālas problēmas, kas tika minētas pētījumu sākumā. Ar "Latvenergo" saistās vēl daži mīklaini darījumi un ieceres, kuros atkal bija iesaistīts Šķēle. Aizdomas izraisīja Šķēles milzīgā ieinteresētība ņemt 72 miljonus ASV dolāru lielo kredītu no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas. Es ceru, ka, kolēģi, to mēs atceramies. Daudzi izteicās, ka šie miljoni nav vajadzīgi un ka tie saistīs rokas Latvijas valdībai. Bet Šķēle visus iebildumus noraida. Pēc tam atklājās, ka mūsu valsts hidroelektrostacijas bija ieķīlātas par nožēlojami zemu cenu — 92 miljoniem dolāru. Speciālisti apgalvoja, ka to patiesā vērtība ir desmit reizes lielāka. Vai nebija izkaldināti plāni vēl vienai grandiozai afērai — "Latvenergo" iztirgošanai un tā tālāk?

1995.gada decembrī, kad sākās diskusijas par Šķēles piemērotību premjera amatam, daudzi sprieda — bagātais, kas paspējis miljonus saraust, vairs nezags. Naivas cerības! Sīkais zaglēns laimīgs par krūmos atrastu tukšu pudeli, bet superblēdim jānočiepj miljoni, lai gandarījumu justu visi. Es citēju, tas ir radioklausītājiem, varbūt, ja klausās, lai zinātu. Tā ir Viļa Selecka sarakstītā grāmata "Andris Šķēle — leģendas un patiesība". Šie nav mani vārdi.

Sēdes vadītājs.

Andris Rubins.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Andris Rubins, Latvijas atdzimšanas partija. Deputāti! Marjašas kundze gribot dzirdēt par prezervatīviem. Marjašas kundze, es jums vēlāk individuāli to izstāstīšu. (No zāles deputāte R.Marjaša: "Paldies!") Šodien mēs noklausījāmies Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumu. Tas, ka tos 3 miljonus neatradīs, tas mums jau bija skaidrs pašā sākumā. Jo komisiju sāka vadīt "Latvijas ceļa" pārstāvis Panteļējevs un viņa vietnieks, bijušais "Latvijas ceļa" pārstāvis Ādamsons. Un izmeklēja. Ko viņi izmeklēja? Kā pazuda "Latvenergo" 3 miljoni, kur atļauju Privatizācijas aģentūra deva "Latvenergo" pārskaitīt naudu. (Starpsauciens: "Kur tā nauda?") Kas tad ir Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors? Tas arī ir "Latvijas ceļa" pārstāvis Naglis. Un iedomājieties, ja "Latvijas ceļš" izmeklē kāda cita afērista Nagļa, vai ne, lietu. Naglis to pārskaitījumu, cik mums ir zināms, viņš to ir veicis sestdienā kopā ar Šadinovu. Laikam savā mājā, kur viņi kopā dzīvo. Deva atļauju pārskaitīt to naudu uz Lihtenšteinas firmu. Nu padomājiet! Un Panteļējevs te pūš visu laiku miglu veselu gadu, ka viņš nu atradīs. Kur tad tā nauda ir? Tā nauda jau — sen ir zināms, kur tā ir. Ja tiešām valstī grib atrast to naudu, tad aizsūtiet visus kopā ar izmeklēšanas komisiju uz kūdras purvu, lai viņi visi tur strādā. Ar visiem tiem advokātiem, kas tur iejaukti, un tad, kad viņi saka, ka viņi var pateikt, kur tā nauda ir, tad laidiet viņus ārā, un, ja viņi nevar pateikt, lai viņi tur strādā atlikušo laiku. Un strādā mierīgi, taisa briketītes, un tautai būs briketītes, ko kurināt, un to naudu ar laiku jau atradīs, jo citam varbūt tur apniks un gribēs kaut kādas citas izmaiņas. Tas jau ir skaidrs.

Tagad Ādamsons uztraucies, skrien pie Panteļējeva. Jūs taču visi draugi — Panteļējevs, Ādamsons, Naglis. Viss "Latvijas ceļš". Un tā nauda, to noteikti zina cilvēki. To noteikti zina, gan Panteļējevs, gan Ādamsons te citreiz nāk uzstāties, ka viņš visu zina. Nu, ja jūs ziniet, Ādamson, tad jūs esat līdzdalībnieks. Tad Ādamsons ir līdzdalībnieks. Ādamsons ir tas pats "Latvijas ceļa" filiāle, no kā tas "Latvijas ceļš" sastāv. "Latvijas ceļš" tagad iztaisīja nez cik filiāļu. Viena — Ādamsona filiāle, viena — Šķēles filiāle, un te gatavo. Un tautai visu laiku pūš miglu acīs. Tā kā tas viss ir skaidrs. Visiem vajag kopā... (Starpsauciens: "Noķert zagļus ir ļoti grūti.") Bet ja kā komisijas vadītājs būs viens no "Latvijas ceļa" pārstāvjiem, šoreiz Panteļējevs, jo viņš labi māk runāt, viņš, saprotiet, senāk vadīja ideoloģiskajā darbā, daudz strādāja, veci cilvēki saka, kuri ņēma "Rīgas Balsi", vienmēr 2.lapā Panteļējevs stāstīja par komunisma gaišo nākotni. Ja Panteļējevs izmeklēs otru "Latvijas ceļa" pārstāvju mahinācijas, tad nu ko jūs te gribat atrast? Labi, vēlēšanas kampaņa jums iet. Strādājiet! Bet, ja mēs gribam to lietu parlamentā izmeklēt, tad nekad nedrīkst būt, ka vienas partijas cilvēks vai vadītājs izskatītu citu partijas afēristu darbību. To jau te viens, te vairāki kādreiz ir runājuši, ka Privatizācijas aģentūru atlaidīs, bet Ministru kabinets, es nezinu, Krasta kungs nekā tur nevar izdarīt. Vai nu viņš ir par mīkstu, vai viņš arī ir ierauts tajā lietā iekšā. Viņš kādreiz bija ministrs par privatizāciju, kad notika visa šitā te afēra. Un kas tautai? Tautai nekas nav. Pat Marjašas kundze, kā jūs te sakāt, grūti ar tām citām lietām.

Sēdes vadītājs.

Ģirts Kristovskis.

Ģ.V.Kristovskis

(TB/LNNK). Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es ļoti, protams, gribētu just līdzi komisijai, ko vadīja Panteļējeva kungs, vada, tiešām, vēl joprojām, jo šai komisijai, deputātu komisijai nav kriminālprocesuālu tiesību, un es domāju, ka daudzi gribētu redzēt to, kā šī komisija vai nu izvēlas kādu drošības līdzekli, vai uzliek roku dzelžus, un personām, kuras komisija savā darbā ir noskaidrojusi un tur aizdomās, ko komisijas locekļi droši vien tikai labāk zina. Bet es, protams, noklausījos šo ziņojumu un arī mazliet rūpīgāk iepazīšos vēl arī ar rakstīto tekstu, un jebkurā gadījumā varētu teikt, ka es esmu pateicīgs komisijai par to, ka mēs esam informēti par to, ko acīmredzot nevarētu izdarīt, ja šāda komisija nebūtu izveidota, ja visa šī informācija paliktu tikai prokuratūras ietvaros.

Tomēr vienlaicīgi arī jāsaka, ka man nav skaidrs, kāpēc mani bijušā partija savulaik neizvirzīja darbam šajā amatā, jo man tomēr ir jurista izglītība, pieredze iekšlietu ministra amatā, un jāsaka, ka arī es esmu izstrādājis savā laikā darbu, kurš saucas "Organizētā noziedzība, problēmas un apkarošanas iespējas Latvijas Republikā". Tā ka šinī gadījumā jāsaka, ka, Rubina kungs, es nevaru piekrist jums, ka "Latvijas ceļš" ir savus cilvēkus izsūtījis uz citām partijām un izveidojis filiāles, jo tā nevar vienkārši būt, jo tad man nav skaidrs, kāpēc es netiku izvēlēts no manas partijas. Bijušās.

Bet nu atgriežoties... Faktiski mani rosināja arī tā pati tēma, ko teica Bišera kungs. Man bija cits uzdevums. Bet tas, ko teica Bišera kungs. Jā, tiešām, to faktiski ierosināja Paulis Kļaviņš — par "caurajiem" likumiem. Rosinājums bija arī vēl līdz šīs Saeimas beigām šos likumus pielabot. Tomēr es gribu teikt, ka tā nu nav. Un nekad nebūs valstī, tiesiskā valstī nebūs tāda kārtība, ka visi likumi paredzēs visas situācijas un ka likumi tiks izveidoti tādi, ka negodīgi cilvēki, es vēlreiz uzsveru, negodīgi cilvēki, nemēģinās šīs lietas apiet. Tātad runa ir par ierēdņiem, runa ir par tiem cilvēkiem, kuri faktiski tā vai citādi tuvākajā vai tālākajā distancē no visas šīs 3 miljonu lietas ir atradušies. Runa ir par šo cilvēku profesionalitāti. Runa ir par viņu atbildību, runa ir par viņu morāli, runa ir par viņu ētiku, par noziedzīgajām tieksmēm, nolaidību vai, varētu arī teikt, par ieņemamā stāvokļa izmantošanu. Visas šīs lietas ir pat ļoti svarīgas, un tās nevar palikt aizkadrā. Pat morāli, ētiku, profesionalitāti ir daudz svarīgāk šajā situācijā noskaidrot, pat nevis kur šī nauda ir palikusi. Ja mēs atradīsim šo naudu, labi, 3 miljoni atgriezīsies. Bet, ja mēs neatradīsim un šiem cilvēkiem nepateiksim tieši atklāti un sejā, ka tieši viņu vainas dēļ, viņu nolaidīgās, noziedzīgās rīcības dēļ, ir iespējama mūsu valstī šāda zagšana, tad arī faktiski rezultāts nebūs sasniegts. Bet, ja mēs šos cilvēkus zinām, tad tas jau ir ļoti daudz. Jo pēc būtības, lai arī kādi būtu likumos "caurumi", ikvienam profesionālam cilvēkam, jo augstākā amatā viņš atrodas, ir labāk jāredz šīs problēmas. Viņam ir jābūt gatavam šādas rīcības, šādas noziedzīgas rīcības novērst.

Un ja šeit varētu tikai teikt, ka šie cilvēki nezināja, tad viņi varētu nākamajā dienā godīgi teikt: "Jā, es tiešām nezināju. Šeit ir tā nauda, un tā manā rēķinā tika ieskaitīta, un šeit ir tas rēķins. Es tiešām šeit biju tas nezinītis." Neviens no šiem cilvēkiem šādu atklātību nevar veikt un nevar sevi šādā veidā nostādīt. Tātad šie cilvēki faktiski ir negodīgi, aprēķināti piedalījušies organizētā noziedzībā pret valsti, sabiedrību un konkrēto uzņēmumu. Tātad jautājums ir par to, ko darīt ar šādiem cilvēkiem?

Ar interesi nāk prātā nesen lasītais par kādiem uzņēmējiem Rietumos, ka ir tāds kredītuzticamības reitings, to droši vien biznesmeņi zina labāk. Arī par atsevišķām personām. Ne tikai par konkrētām firmām. Par atsevišķām personām tiek pateikts, vai šai personai vispār var ticēt. Jā, viņa ir piedalījusies šaubīgos darījumos. Nav varēts šo cilvēku vainu pierādīt tiešā veidā, bet viņa ir palikusi aizdomās turamo sarakstā. Neuzticamo cilvēku sarakstā. Acīmredzot tad šī ir tā vieta, ka mums ir jāveido valstij šāds saraksts, kurā ieraksta cilvēkus, kuriem mēs vairs nevaram uzticēties. Viņus nevar notiesāt. Viņu vainu nevar pierādīt. Bet var pierādīt viņu negodīgumu un viņu naivitāti, kura savienojas ar noziedzību. Tā kā tas varbūt būtu mans priekšlikums esošajai komisijai, mums visiem to domu turēt pie sirds un tiem, kas turpinās darbu nākamajā Saeimā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Ir vēl viena "svētā govs", kura nav īsti varbūt pārrunāta šodien, un tā ir Privatizācijas aģentūra. Manuprāt, bez Privatizācijas aģentūras atļaujas, vai nu sestdien vai kur, ar Šadinovu kopā vai atsevišķi, Nagļa kungs tomēr atļāva šo darījumu nokārtot. Droši vien, ka vienīgais, kas no šī darījuma oficiāli ieguva peļņu, tas bija advokāts Grūtups. Šis inteliģentais un, man šķiet, ļoti glumais kungs, kurš šad tad redzams tepat pastaigājamies no Saeimas uz Ministru kabinetu un atpakaļ uz prezidenta pili, kas bija vienlaicīgi padomnieks ne tikai Berijam, bet arī Ulmanim un Šķēlem, vislabāk to zinātu pateikt, jo viņš ir oficiāli nopelnījis 250 000 latu. Kuram gan labāk tas būtu zināms? Diemžēl to varētu varbūt uzzināt tikai Novika kungs, ar viņu parunājoties, bet tas ir sen zem zemes. Tā kā mums pārējiem te nekas nespīd. Ļoti veikli mūsu pašu izdotais likums viņu sargā. Un viņam nekas nav jāsaka. Tā ka nez vai mēs kādreiz to uzzināsim. Manuprāt, Nagļa kungs vīpsnā par mums visiem, jo viņam jau oficiālā alga ir desmit reizes lielāka nekā deputātiem, tas ir, katram no mums. Tā kā viņš var darīt, kā grib, ko grib un kad grib. Un ļoti labi ir zināms, ka Nagļa kungs varēja neiesniegt deklarāciju, par to arī nekas īpašs nebija. Krasta kungs teica, ka viņš arī neko nevar viņam izdarīt, kad es ar viņu runāju saistībā ar Ķemeru viesnīcas pārdošanu, un nu ir rezultāts. Ķemeru viesnīca ar visām gleznām tiek pārdota. Piemēram, Uģa Skulmes "Ziedi" 1950.gada — par 100 latiem, Karagodina "Ziedi" — par 40 latiem. Aleksandra Zviedra "Vakars" — par 15 latiem. Flīģelis, kas Ķemeru viesnīcas zālē atrodas, tas baltais, lielais flīģelis — par 100 latiem. Lustra četržuburu bronzas 30.gadu — par 60 latiem. Viss tajās cenās, ko Privatizācijas aģentūra nosaka, ka 80% var apmaksāt sertifikātos. Tātad nekādas īpašas izredzes te nav. Tas varbūt no tādām padrūmām noskaņām un pārdomām.

Bet es gribu uzsvērt, ka šāda privatizācija, kas tagad notiek, runāja par to, ka "Lattelekom" to jau ir pierādījis, ka, nododot privātajās struktūrās, īpaši ārzemju kompāniju rīcībā, spiež mūsu patērētāju, spiež viņa maku un saērcina tautu, jo tie sakari jau ir kļuvuši vājāki. Vismaz mūsu savstarpējie. No Jūrmalas nevienu vakaru nevar piezvanīt uz Rīgu.

Tāpat Francija, kurai ir vienota energosistēma un kurai ir vieni no lētākajiem tarifiem (runāju par enerģijas tarifiem) tikai tāpēc, ka tā ir valsts struktūra. Savukārt Vācijā tā ir privatizēta. Un šeit tarifi ir ievērojami augstāki. Tā kā patērētājiem šis privatizācijas variants, kas saistīts ar "Latvenergo", ir ļoti neizdevīgs. Tas ir izdevīgs tikai tiem, kuri varētu par 90 miljoniem šo uzņēmumu nopirkt.

Atmodas laikā viss bija ļoti vienkārši. Visu sagraut, visu sadalīt un visu pārveidot, bet visticamāk šeit ir jādomā par Latvijas nacionālās bagātības, par Daugavas spēkstaciju iegūšanu kāda īpašumā. Šī novērtēšana tiešām ir tikai 95 miljoni, ja tā vērtība ir 10 vai pat 100 reizes lielāka. Gan Stalidzānes kundze, gan Grabovska kungs no elektrotīkliem ir jautājuši to Šķēlem un Krastam. Viņi jautāja: "Kas valdību uz to spieda?" Krasta kungs, kurš toreiz bija ekonomikas ministrs, nav atbildējis uz šiem jautājumiem.

Es gribētu pateikt, ka tautai ir jāsaprot, kas būs, ja mēs visi kopā neatbildēsim par mūsu valsti, ja mēs visi kopā nesapratīsim, ka tomēr ir jāpiedalās politikā, ir jāpiedalās tātad savas valsts pārvaldīšanā. Vēl ir viens mēnesis laika. Pārdomāsim visu to. Daudz ko varēs atcelt no šiem likumiem, kas ir pieņemti, un katrā ziņā tādus cilvēkus, kuriem mēs nevaram uzticēties, kuriem mēs esam zaudējuši uzticību, lai viņi būtu kādi Atmodas laika darbinieki vai tie cilvēki, kuriem esam ticējuši. Jā, vilšanās ir rūgta, bet šodien mēs esam šīs vilšanās galapunktā, un mums ir jāpārveido mūsu nākotne, iesaistoties politikā, aktīvi balsojot un zinot, par ko mēs balsojam. Arī "Latvenergo" darbinieki var mums palīdzēt, skaidrojot visu to, un kopīgi mēs varētu aizstāvēt mūsu nacionālās bagātības. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šeit daudzas runas ir izskanējušas pēc 3 miljonu komisijas gala ziņojuma vai ziņojuma sakarā, un daudzas lietas šeit ir pateiktas, bet tā patiesība, kas ir aiz šīm lietām, ir ļoti vienkārša. Tā patiesība ir tāda, ka prokuratūra negrib šo lietu izmeklēt. Tā ir tik vienkārša patiesība, ko katrs var saprast, un tas ir viens ļoti vienkāršs izskaidrojums tam, kāpēc šīs lietas uz priekšu nav virzījušās, un mēs varam šeit šo lietu konkrēti izanalizēt pa punktiem, ka prokuratūra nav nomainījusi drošības līdzekli pret apcietinājumu tām divām personām, kurām ir izvirzīta apsūdzība. Tas ir "Latvenergo" prezidentam un viceprezidentam — Birkānam un Purnim. Šie cilvēki, kaut arī apsūdzība ir izvirzīta, viņi staigā uz brīvām kājām un var justies tā, it kā viņus kāds joprojām piesegtu un ka nekas nopietns viņiem nedraud.

Otra lieta. Tas ir jautājums par advokātiem. Tātad par Čapkeviču, Supi un Grūtupu. Un ir pilnīgi skaidrs, ka šie cilvēki zina to, kādā veidā šis darījums ir tapis, bet šobrīd arī, kamēr nav viņiem izvirzīta apsūdzība, tikmēr Advokatūras likums atļauj viņiem piesegties ar šo advokatūras statusu. Šeit arī ir vajadzīga pilnīgi konkrēta rīcība no prokuratūras puses, izvirzot konkrētas apsūdzības šiem advokātiem. Tādas iespējas ir bijušas.

Bet, ja mēs skatāmies šo lietu plašākā kontekstā, tad šī nepavisam nav vienīgā lieta, kur prokuratūra parāda savu darbību liela izmēra noziegumu slēpšanā.

Es varu pilnīgi skaidri runāt par vairāk nekā 220 uzņēmumu privatizāciju nomā ar izpirkumu, kur saskaņā ar Valsts kontroles darbinieku aprēķiniem valstij ir nodarīts kaitējums, kas ir 1 miljarda latu apmērā. Prokuratūrai bija likumā noteiktas funkcijas — veikt šī privatizācijas procesa uzraudzību tajā laikā, kad tas notika. Prokuratūra šo uzraudzību neveica, un tā šo uzraudzību neveica, neskatoties uz to, ka bija no cilvēkiem saņemtas konkrētas sūdzības. Tā vietā tika doti dezinformējoši slēdzieni no prokuratūras puses par to, ka vienā vai otrā uzņēmumā šādi likuma pārkāpumi vispār nav pieļauti.

Es šeit runāju pilnīgi konkrēti par Valsts kokapstrādes rūpnīcas privatizāciju Rīgā, kas atrodas Sarkandaugavā, Tvaika ielā. Privatizācija nomā ar izpirkumu, un prokuratūra dezinformē sabiedrību. Var atrast vēl arī daudzas citas lietas, bet jau šī viena lieta par šiem 220 uzņēmumiem un 1 miljarda latu kaitējuma nodarīšana ir pietiekami nopietna, lai izvirzītu jautājumu par Ģenerālprokuratūras vadības nomaiņu. Es ļoti ceru, ka šis Skrastiņa kunga iesniegtais demisijas pieteikums, ka tas arī šādā veidā tiks loģiski atrisināts. Bet uz visu šo nelikumību fona, kas tiek pieļautas, ir ārkārtīgi skumji vērot šo politisko teātri, kur dažādi varas grupējumi, kas ir vienā vai otrā veidā pilnīgi konkrēti saistīti ar šīm nelikumībām, tagad nu spēlē kaut kādu politisko teātri, tā virspusēji cenšas viens otru apkarot, pateikt kaut ko sliktu, bet ne jau līdz galam. Tikai tā, lai tur kaut kādas duļķītes parādītos ūdens virspusē, bet nopietni līdz ļaunuma saknei nevienam nav intereses šeit aizrakties. Un var jau arī saprast. Šie politiskie un ekonomiskie grupējumi, kas nosaka varu mūsu valstī, tie savā starpā ir tik cieši saistīti, ka, sākot nopietni izmeklēt un analizēt kādu vienu konkrētu gadījumu, atklāsies arī daudzas citas lietas, un to arī šie grupējumi, pat ja gribētu, viņi nevarētu izdarīt.

Un ir ārkārtīgi skumji, ka uz šī politiskā teātra fona cilvēki atkal noticēs skaistiem solījumiem jaunām partijām, kas ir tikai jaunas avju drēbes tiem pašiem vecajiem varas vilkiem, tiem pašiem šī vecā režīma kalpiem. Vai nu solījumiem noticēs no jauno lielbagātnieku partijas, vai arī sarkano sociķu puses, kas sola šeit visu izmeklēt, bet kas tik lieliski spēj spēlēt vienu un to pašu spēli, kas ir... strādā Latvijai nelabvēlīgo ārējo spēku interesēs. Un, protams, mēs varam nevelt arī vainu uz šiem ārējiem spēkiem, bet ir jautājums — ko mēs varam darīt paši? Un šī ir atbilde — pastāvēt par taisnību un pastāvēt par patiesību, un tikai tā mēs varēsim izveidot nākotnes valsti brīvu no politmafijas. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ernests Jurkāns.

E.Jurkāns

(DPS). Augsti godātais Prezidij, godātie deputāti! Mums ir jāuzdod sev jautājums, kāpēc tas viss ir noticis, un vai būs tādi apstākļi — juridiskie un morālie, kas mums ļaus pārliecināties, ka tas nenotiks nākošreiz. Man nav šādas pārliecības. Un es pateikšu, kāpēc. Arī šeit atsevišķiem kolēģiem, kuri balsoja par vienu citu lietu, kura tika norakta veiksmīgi jau pusgadu. Es domāju, ka izmeklēšanas komisija ir pieļāvusi apzināti vai neapzināti paviršību, ja to tā varētu nosaukt, un ne tikai izmeklēšanas komisija, arī prokuratūra, jo tāda iespēja vēl pastāv šodien — atklāt, pierādīt un nosaukt tās personas, kuras izveidoja finansu norēķinu centru. Tikai tas deva iespēju pēc tam, un tur bija ielikti šie pamati šai 3 miljonu afērai, kuru veiksmīgi izmantoja vēl citas amatpersonas vai personas. Mēs zinām, kurā laikā tas tika izveidots, pat kuros kabinetos tika spriests par šo finansu norēķinu centru, un komisijas ziņojumā diemžēl nav neviena vārda.

Un otrā lieta. 5. Saeimas laikā mēs izveidojām tā saucamās vai tā saucamo G—24 kredītu izmeklēšanas komisiju, kura tā arī savu darbu veiksmīgi nepabeidza. Šīs Saeimas laikā mēs izveidojām vēl vienu komisiju, un tapa gala ziņojums jau ar konkrētiem uzvārdiem un ar būtībā aprakstītām viņu darbībām no politiskā viedokļa, es varētu teikt, jo nav juridisku secinājumu vainas pakāpēm. Un pusgadu atpakaļ mēs veiksmīgi norakām arī šīs komisijas ziņojumu ar nodomu, ka Budžeta komisija to precizēs. Pusgadu jau šīs komisijas ziņojums tiek precizēts. Tagad ir palicis mēnesis, un varēs izmest miskastē. Un tā arī notiks. Un tāpēc arī tapa šī 3 miljonu lieta, jo tie, kas to darīja, ir pilnīgi pārliecināti, ka nekas ar viņiem nebūs. Un tiešām tas ir, kā Saeimas, tā arī prokuratūras un Ģenerālprokuratūras goda jautājums, lai atklātu un pieņemtu visas juridiskās normas, lai nākotnē tas netiktu. Ņemot vērā attieksmi, kādā veidā šie procesi notiek tagad, diemžēl man nav pārliecības, ka tas nenotiks rīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns — otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Jurkāna kungs šeit minēja, ka neesot garantiju par to, ka šādi notikumi, šādi noziegumi neatkārtosies tālāk nākotnē. Bet es pateikšu, kur ir šī atbilde un kā šo garantiju var iegūt. Pateikšu, kā valstī var nodrošināt kārtību.

Un pirmais konstruktīvais punkts ir tāds, ka mums valstī ir vajadzīga viena spēcīga antikorupcijas policija ar plašām pilnvarām, kura spēj panākt to, ka politiķi, kas ir nelikumīgi iedzīvojušies uz tautas rēķina, ka tiem ir jāatrodas cietumā, turpat, kur visiem pārējiem noziedzniekiem.

Un kopējā situācija ir tāda, ka valstī mēs uzlabojumu varēsim panākt tikai tad, ja valsts vadībā būs ideālisti, kas spēs nolikt valsts intereses pirmajā vietā, kaut nedaudz augstāk par savām personiskajām. Tas mazumiņš ir vajadzīgs. Un to ir iespējams izdarīt, un ir iespējams pārtraukt šo grandiozo izmēru valsts izlaupīšanu un pārtraukt varas ņirgāšanos par savu tautu gan šajā 3 miljonu lietā, gan arī visās pārējās. Un es ticu, ka to var izdarīt. Es ticu savai tautai, es ticu tās gara spēkam, un es ticu, ka, uz tā balstoties, ir iespējams izveidot valsts varu, kas spēj kalpot tautas nevis politmafijas grupējumu interesēm. Būs grūti, būs neiedomājami grūti, bet grūtības var pārvarēt, un es ticu, ka visi kopā un ar Dieva palīgu mēs to izdarīsim. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš

(TKL). Apsveicu politiskā teātra meistaru, jaunu meistaru — Andreju Panteļējevu, kurš ir sasniedzis gandrīz tādus pašus rezultātus kā vecie politiskā teātra meistari tēvzemieši un viņu vadītājs Māris Grīnblats!

Es jums gribu vēl piebilst, kas nezina, kas tur ir noticis, bet kas bija juristu aprindās jau zināms vairāk nekā pirms gada, pirms komisija bija sākusi darboties, tie tad ņemiet un izlasiet 29. jūlija "Dienas Biznesa" vidējo atvērumu, kur Paidera kungs ir pasakas formā pateicis to, kas mums jau bija pirms gada zināms, un tur ir skaidri saprotams, ka jūs esat visi sasmērēti, un tāpēc nekas netiks atrisināts, tas bija zināms jau pirms gada, un viss tas ir lielisks politisks teātris, kas lieku reizi apliecina, ka politmafija darbojas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs

(LC) . Jā, nu, pirmkārt, es gribu pateikt, ka acīmredzot ir skaidra viena persona, ko mūsu komisijai jāuzaicina uz komisijas sēdi, tas ir Jānis Mauliņš, es ceru, ka jūs liecināsiet komisijā par to, ko jūs gadu atpakaļ jau zinājāt. Tuvāko komisijas sēdi mēs noturēsim, un mēs noklausīsimies jūsu liecību.

Kas attiecas par uzstāšanos debatēs, tad mans liels paldies tiem, kas ir izlasījuši ziņojumu un sevišķi piezīmes, kas ir izteiktas no mūsu cienījamo juristu puses, Bišera kunga, arī no pārējiem. Vienīgā problēma mums, neprofesionāliem juristiem, ir parasti tā, ka profesionālie juristi, es esmu vairākas reizes piedzīvojis komisijas sēdes laikā, ka par vienu un to pašu normu, kaut vai par to pašu Civilprocesa kodeksu, trīs juristi, es domāju, par kuru profesionalitāti, jūs, Bišera kungs, neiebildīsiet, piemēram, Višņakovas kundze, Šadinova kungs un Grūtupa kungs, dod trīs diametrāli pretējas interpretācijas visos trijos gadījumos. Tā kā profesionalitāte vien droši nav ķīla, lai pateiktu, vai attiecīgais jurists interpretē tā vai citādi kādu lietu, bet katrā ziņā es ņemšu... mēs ņemsim, komisija, noteikti vērā jūsu piezīmes, un es pateicos par šīm piezīmēm.

Nedaudz runājot par to, ko teica Tabūna kungs. Tika pieņemts apzināts lēmums komisijai strādāt publiski, jo, neskatoties uz visu to, ko jūs saucat par zīmēšanos, man jāsaka, ka tieši publiskais darba veids bija tas, kas nodrošināja komisijas darba vai izmeklēšanas darba neatgriezeniskumu. Un ticiet man, ka nav nemaz tā, kā varbūt jums liekas, nebūt nav tā, ka Panteļējevs gāja un visi uzreiz teica, kas viņiem bija mēles galā. Tieši otrādi, dažreiz mēs pat ar prokuratūras pārstāvjiem saskaņojām, un to, ko prokuratūra nevarēja atļauties pateikt, pateicu es, jo prokuratūra bija ieinteresēta, lai tas publiski izskanētu un lai būtu attiecīgā reakcija, lai pēc tam varētu iespējami konfrontēt to ar citām liecībām. Tā nav neapzināta darbība — šī publiskā... Tā ir apzināta darbība, un es ieteiktu visām izmeklēšanas komisijām, tajā skaitā, man liekas, jūsējai, par kuru vairs mēs īsti nezinām, vai tā vēl ir vai nav, par televīziju un radio, tomēr arī pielietot šo metodi, lai sabiedrība zinātu, ka vispār tādas komisijas vēl dzīvo, elpo, strādā un ko tās dara, jo šis publiskais veids ir tas, kas nodrošina tomēr sabiedrības interesi par šo lietu, kā arī nodrošina zināmus panākumus izmeklēšanā, kaut vai, atkārtoju vēlreiz, provocējot citus cilvēkus dot liecības, tos, kas, piemēram, ir aizskarti iepriekšējo cilvēku dotajās liecībās. Starp citu, tas nebūt nenozīmē, ka es vai Ādamsons vienmēr preses konferencē esam runājuši pilnīgi visu, kas ir noticis komisijā. Jautājumus, kurus mēs esam nosprieduši, ka tie ir konfidencionāli, tie ir tādi palikuši, un tie nebūt nav visi izklāstīti.

Rubina kungam un Ozoliņa kungam man ir lūgums atšķirībā no iepriekšējiem kolēģiem izlasīt ziņojumu. Tur ir 27. lappuse, kur ir pietiekami daudz pateikts par Privatizācijas aģentūru, rekomendācijās ir atsevišķs punkts par Nagļa kungu, un absolūti te nav svarīgi, vai viņš ir "Latvijas ceļa" biedrs vai nav "Latvijas ceļa" biedrs, mūsu komisijas darbā piedalījās visu partiju biedri, pārstāvēto partiju biedri, lēmums tika pieņemts kolektīvi, un, ja jūs paskatīsities rūpīgi to ziņojumu, diez vai jūs konstatēsit, ka Privatizācijas aģentūra būtu sevišķi kaut kādā veidā apieta vai attiecībā pret to būtu izlietotas kaut kādas maigas frāzes.

Rubina kungam kaut kā vienkārši laikam sajuka "Rīgas Balss" ar "Atmodu", jo "Rīgas Balsī" es tiešām nekad neesmu publicējies, bet "Atmodā" gan es rakstīju tiešām rakstus, bet acīmredzot nu tie cilvēki, kas ir viņu konsultējuši, ir tiešām tik veci, ka vairs neatšķir lietas savā starpā un arī, atkārtoju vēlreiz, tāpat par partijas piederību, izlasiet, lūdzu, rūpīgi ziņojumu, Rubina kungs, tas ir iespējams. Tas ir uzrakstīts latviešu valodā. Es domāju, ka jūs mākat lasīt latviešu valodā.

Un nobeigumā — ko es gribētu pateikt. Par vienu tādu lietu. Ziniet, Hamlets teica, ka kaut kas nav kārtībā šajā karaļvalstī, un te visu laiku tiek cilāts šis jautājums par to prokuratūras attiecību, par Saeimu, mēs varam mest akmeņus prokuratūras dārziņā, prokuratūra var mest mūsu dārziņā akmeņus. Bet kaut kas nav kārtībā, jo tiešām, teiksim, arī operatīvā izstrāde, kas tiek veikta pret aizdomās turētajiem, uzrāda, ka viņi gaida vēlēšanas. Pilnīgi atklāti viņi savā starpā... un saka, ka mums tikai ir jāsagaida vēlēšanas, un tad viss mainīsies. Un tas nozīmē, ka kaut kas šajā karaļvalstī nav kārtībā, ja krimināllietā kāds gaida vēlēšanas un uzskata, ka kaut kas mainīsies atkarībā no vēlēšanu rezultātiem.

Un acīmredzot tomēr mums ir jāpadomā, ka tiesību sargājošās institūcijas, tai skaitā prokuratūras, neatkarība no politiskās elites, kas ir vai nu tāda vai šitāda, pēc vēlēšanām cita, nav pietiekami nodrošināta. Un tieši tāpēc tiem cilvēkiem varbūt ir kaut kāds pamats atsaukties, gaidīt vēlēšanas, nedot liecības, nemitīgi slimot, sabotēt faktiski liecību došanu ar domu, ka kaut kas pēc vēlēšanām mainīsies. Tas ir fakts.

Bet te ir arī akmens mūsu dārziņā. Mēs esam tie, kas esam pieņēmuši tādus likumus, ka šādas te domas cilvēkiem var rasties. Un tieši tāpēc es aicināšu jau tagad komisijas vārdā atbalstīt, acīmredzot nākošajā nedēļā mēs izskatīsim iesniegtās izmaiņas Prokuratūras likumā. Tas būs viens maziņš solītis tajā virzienā, lai tiesu varas un politiskās varas savstarpējā neatkarība tiktu garantēta un lai izvairītos turpmāk no situācijas, ka liecinieki atsakās liecināt un saka — es pagaidīšu vēlēšanas un pēc tam es domāšu, varbūt stāstīt, varbūt nē. Tā ka es iesaku tiešām jau nākošajā reizē ķerties pie darba, kaut vai ar šīm izmaiņām Prokuratūras likumā, kas jau ir iesniegtas un izskatītas Iekšlietu un aizsardzības komisijā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Jautājuma izskatīšanu beidzam.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums likumā "Par pašvaldībām"" . Pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Kalviņš, darba kārtības 35.jautājums saskaņā ar mūsu vienošanos. Lūdzu!

J.Kalviņš

(DP, KDS, LZP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ja iespējams, paņemiet dokumentu nr.4393. Pēc pašvaldību iniciatīvas un Pašvaldību savienības iniciatīvas formulējums ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā veidots, situācija ir tāda, ka saistībā ar reģionālo attīstību, it sevišķi tas saistās ar Latgales rajoniem, kur ir īpaša aktivitāte, arī Rīga un Pierīga, mēs esam tādā situācijā, ka steidzīgi ir jāizdara izmaiņas likumā "Par pašvaldībām", lai šīs pašvaldības varētu reģistrēt kopīgus uzņēmumus, kur nodarbojas ar plānošanu saistībā ar reģionālo attīstību. Un tādēļ es gribētu lūgt kolēģus atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Piedodiet, vispirms par steidzamību tātad. Balsojam likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Kalviņš.

Lūdzu pieņemt to pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 1, atturas — nav. Pieņemts. Kādi apsvērumi par priekšlikumu iesniegšanu otrajam lasījumam un izskatīšanu?

J.Kalviņš.

Es lūdzu priekšlikumu iesniegšanas laiku noteikt līdz šā gada 11.septembrim.

Sēdes vadītājs.

Līdz 15.septembrim. Iebildumu nav. Un kad izskatām?

J.Kalviņš.

Izskatām plenārsēdē — 17.septembrī šajā gadā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Paldies!

J.Kalviņš.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais jautājums saskaņā ar mūsu vienošanos — ir 33. — likumprojekts "Enerģētikas likums" , trešais lasījums. Tautsaimniecības komisijas vārdā — deputāts Ernests Jurkāns.

E.Jurkāns

(DPS). Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.4464. Likumprojekts "Enerģētikas likums". Tātad 1. — deputāta Leiškalna priekšlikums — papildināt 1.panta 1.punktu ar vārdu, ja jūs atļausiet, necitēšu tālāk, jo jums ir priekšā šis priekšlikums. Komisijas viedoklis ir — atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par deputāta Leiškalna priekšlikumu. Kolēģi, tālāk jūs redzat šeit dokumentā ir — redakcionāli precizēt. Varbūt ka tos mēs vienkārši neizskatīsim tā, katru atsevišķi. Ja kādam ir iebildumi, tad sakiet.

E.Jurkāns.

Tas ir komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Redakcionāli precizēt, nemainot tekstu pēc būtības. Paldies! Par 2.priekšlikumu.

E.Jurkāns.

2.priekšlikums — iesniedzis deputāts Ādamsons. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 2.priekšlikumu?

E.Jurkāns.

Čepāņa kungs, bet komisija šo otrā lasījuma redakciju precizē un lūdz atbalstīt precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Komisijas slēdziens ir neatbalstīt šo konkrēto, bet izteikt 1.panta 11.punktu precizētā redakcijā. Deputāti tam piekrīt. Paldies, pieņemts.

E.Jurkāns.

Ja deputāti piekristu, tad mēs tāpat varētu atbalstīt šos precizējumus, kas ir nākošajos pantos.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Paldies!

E.Jurkāns.

Paldies liels! 3. — deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums — izteikt 1.panta 31.punktu jums piedāvātā redakcijā, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns.

4. ir deputāta Leiškalna un Ādamsona priekšlikums. Komisija atbalsta, bet lūdz akceptēt precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns.

Tāpat komisija lūdz atbalstīt 5.priekšlikumu — iesniedz deputāts Leiškalns un atbalsta to, bet precizētā redakcijā. Komisija pieņem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Jurkāns.

Tālāk 6. — deputāta Leiškalna priekšlikums, kuru komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Debatēs, Leiškalna kungs, jāpiesakās pie vārda noteiktā kārtībā. Jūs to neesat izdarījis. Bet, ņemot vērā mūsu labās attiecības, lūdzu!

K.Leiškalns

(LC) . Paldies, priekšsēdētāja kungs. Tas tiešām ir normāls parlamentārs sadarbības piemērs. Ja es būtu pieteicies pēc 7.priekšlikuma. Ābiķa kungs, ne tādas, kā jums ar Šķēles kungu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu par lietu!

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Es ieteiktu jums tomēr iedziļināties 6.priekšlikumā, ko ir uzrakstījis deputāts Leiškalns vienatnē, un 7.priekšlikumā, kas ir radīts kopā ar deputātu Ādamsonu, un atbalstīt, jo tas ir redakcionāli precīzāks pēc būtības. Pēc būtības jau tur nekas nemainās, bet es domāju, ka 6.priekšlikums ir labāks. Es pat nezinu, kāpēc komisija nolēma neatbalstīt, jo komisija visumā atbalstīja lielāko daļu no tiem 78 priekšlikumiem, ko es esmu iesniedzis, bet pie 1.panta komisija uzskatīja par vajadzīgu noraidīt šos priekšlikumus. Bet es domāju, ka manis izlabotā redakcija nav būtiski atšķirīga, bet ir noteikti labāka par otrā lasījuma redakciju. Paldies par uzmanību! Aicinu atbalstīt 8., 9. un tāpat 10.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jurkāna kungs!

E.Jurkāns

(DPS) . Es lūgšu uzmanību. Komisija ļoti dziļi izvērtēja šos piedāvājumus, bet tomēr palika pie iepriekšējās redakcijas, kas tika atbalstīta pirmajā un otrajā lasījumā. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam 6. — deputāta Leiškalna priekšlikumu — papildināt 1.pantu ar terminiem šādā redakcijā. Un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 7, atturas — 27. Man žēl, bet nav pieņemts.

E.Jurkāns . Tātad Leiškalna kungs jau teica, lai atbalstītu deputāta Leiškalna un Ādamsona kunga 7.priekšlikumu, bet komisija to neatbalsta tādā pašā veidā, izanalizējot pirmā un otrā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs

. Kolēģis Leiškalns lūdza balsot arī par šo viņa priekšlikumu, tādēļ lūdzu... Paldies, Leiškalna kungs, tātad viņš nelūdz balsojumu. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 7. — deputātu Leiškalna un Ādamsona priekšlikumu. Komisija tātad to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 5, atturas — 23. Arī nav pieņemts.

E.Jurkāns

. 8. priekšlikums tāpat ir deputāta Leiškalna un deputāta Ādamsona priekšlikums — papildināt 1.pantu ar terminu jums piedāvātā redakcijā, pārnesot no 17.panta. Komisija līdzīgā veidā neatbalsta.

Sēdes vadītājs

. Par šo priekšlikumu grib runāt deputāts Kārlis Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Beigās pateikts, kas te ir par lietas būtību. Patiesībā tālāk likuma tekstā ir vesela virkne ar pantiem, kas pēc būtības ir terminu skaidrojumi. Ir vēlāk vesela virkne pantu, kuriem nav cita seguma kā termina skaidrojums.

Ņemot vērā likumdošanas praksi, un ja mēs vispār šajā likumā terminu skaidrojumus bijām likuši sākumā, tad tos vajag attiecīgi arī ielikt kā terminu skaidrojumus, nevis mētāt pa visiem pantiem lietas, kuras var pateikt likuma 1.pantā. Mēs jau te varam strīdēties. Tagad, kāpēc es neuzstāju uz balsojumu? Pēc būtības mēs jau šo normālo likumdošanas sistēmu esam izjaukuši. Ja mēs ierakstīsim veselu pantu, kurā nebūs nekāda cita seguma, kā izskaidroti termini, kas ir neatkarīgais ražotājs, kas ir atkarīgais patērētājs un tamlīdzīgi. Mēs taču varējām mierīgi nobalsot šos visnotaļ liberālos priekšlikumus, kuri pēc būtības pašu problēmu neiespaido ne vienā, ne otrā virzienā, tikai zināmā mērā sakārto attiecīgo likumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs

. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Komisijas vārdā — Jurkāna kungs, lūdzu!

E.Jurkāns

(DPS). Es lūdzu uzmanību, kolēģi! Tātad, kolēģi, būtībā sekojošais Leiškalna kunga priekšlikums ir pamatots no procedūras viedokļa, kā mēs esam strādājuši līdz šim. Bet tā kā šis likums ir specifisks, kur pēc termina skaidrojumiem ir vesela virkne pantu, un lai saskatītu jebkurš, kurš šo likumu pielieto, un labāk būtu pārredzami terminu skaidrojumi un līdz ar to arī šīs normas, līdz ar to komisija tomēr neatbalstīja Leiškalna kunga priekšlikumu un paliek pie pirmā un otrā lasījuma redakcijas. Un es lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu, kurš neatbalsta Leiškalna kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 8.priekšlikumu. Kolēģi, mums cita ceļa gluži vienkārši nav. Mums ir jāiet šo ceļu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 4, atturas — 27. Arī nav pieņemts.

E.Jurkāns

. 9. priekšlikums tāpat ir Leiškalna kunga un Ādamsona priekšlikums. Komisija neatbalsta, un es lūdzu Leiškalna kungu piekrist, par cik mēs jau par principu esam nobalsojuši.

Sēdes vadītājs

. Vai kolēģi piekrīt komisijas atzinumam par 9.priekšlikumu? Paldies, pieņemts.

E.Jurkāns

. Līdzīgā veidā komisija neatbalsta arī deputāta Leiškalna un deputāta Ādamsona priekšlikumu, kurš ir nr.10.

Sēdes vadītājs

. Paldies, deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 10.priekšlikumu.

E.Jurkāns

. 11. — Leiškalna priekšlikums, ko komisija neatbalsta. Viņš piedāvā papildināt likumprojektu ar jaunu 2.pantu jums priekšā esošā redakcijā.

Sēdes vadītājs

. Kolēģis Leiškalns vēlas runāt. Izlemsim šo jautājumu, tad arī beigsim šodien. Lūdzu!

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Es tik tiešām nevēlos runāt. Bet izlasiet, kas ir pateikts šajā papildinājumā par 2.pantu, un, lūdzu, atbalstiet to. Tas ir ļoti precīzi. Es negribu kavēt šīs augstās sapulces laiku, vēl jo vairāk tāpēc, ka pēc 3 minūtēm mēs izklīdīsim kā Dieva avis. Atbalstām deputāta Leiškalna priekšlikumu, kas ir precīzi saskaņots ar likumu un runā par šī likuma reglamentācijas un darbības jēgu vispār. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Jānis Ādamsons. Kolēģi! Divas minūtes ir palikušas.

J.Ādamsons

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Paradoksāli, bet mēs ar Leiškalna kungu neesam saskaņojuši savus priekšlikumus, un tie ir iesniegti pilnīgi autonomi. Un tātad, ja deputāti no dažādām partijām iesniedz šos te priekšlikumus, acīmredzot ir jēga ieklausīties šo priekšlikumu būtībā. Es šajā konkrētajā gadījumā aicinu atbalstīt Leiškalna kunga priekšlikumu, kurš precīzi definē šī likuma jēgu. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Kolēģi, debates beidzam. Nobalsosim šo priekšlikumu un tad pārtrauksim. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam, kolēģi, par Leiškalna priekšlikumu, ko atbildīgā komisija nav atbalstījusi. Priekšlikums nr.11. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 3, atturas — 30. Ar šo kolēģa Leiškalna uzvaru tad šodien arī beigsim.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēties lūdzu ar identifikācijas kartītēm. Un kolēģi Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis

(6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Juris Dobelis, Jānis Straume, Juris Sinka, Vents Balodis, Guntars Grīnblats, Juris Galerijs Vidiņš, Andris Tomašūns, Andrejs Panteļējevs, Kristiāna Lībane, Jānis Ābele, Dainis Turlais, Leonards Tenis, Ludmila Kuprijanova, Juris Kaksītis, Ojārs Grinbergs, Jānis Mauliņš, Janīna Kušnere, Uldis Veldre, Jānis Kazāks, Odisejs Kostanda, Ervids Grinovskis, Jānis Rubulis, Māris Vītols, Raitis Apalups, Viesturs Gredzens un Māris Rudzītis.

Sēdes vadītājs

. 27.augusta Saeimas sēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā kārtējā sēde nākošajā nedēļā — 3.septembrī pulksten 9.00. Paldies! Uz redzēšanos!