Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas dokumenti. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.09.1998., Nr. 249/250 (1310/1311) https://vestnesis.lv/ta/id/49561

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas Stenogramma

Vēl šajā numurā

01.09.1998., Nr. 249/250 (1310/1311)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Frakciju viedokļi

Pēc 1998. gada 27. augusta sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

J.Dobelis

(frakcija "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"): Atlikušajā darba laikā Saeimā būtu vēlams strādāt pie tiem likumprojektiem, kas ir visvairāk vajadzīgi un aktuāli. Neapšaubāmi, mūsu apvienība īpašu uzmanību pievērsīs tiem, kas skar Latvijas kā nacionālas valsts intereses. Nedaudz tātad par to, kas noticis šodien.

Otrajā lasījumā pieņemts likumprojekts "Likums par īres valdēm". Mēs jau vairākus gadus centāmies šo projektu izstrādāt, tāpēc labi, ka to izdevās pieņemt, jo tas būtiski atvieglo un palīdz kārtot attiecības starp tiem, kas īrē, un tiem, kas izīrē, kā arī aiztaupa lieku darbu tiesām un atļauj skaidrot neskaidros jautājums šīm īres valdēm. Tā kā tas bija ļoti vajadzīgs un praktisks likumprojekts. Zināmas raizes reizēm rada pārāk steidzīgi pieņemtie dokumentu projekti, kuros netiek ievēroti esošie likumi, kā arī tādi likumprojekti, kas mums ir būtiski. Piemēram, šodien Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtie standartizācijas noteikumi, kas neapšaubāmi ir vajadzīgi, jo veido mūsu ceļu uz Eiropas Savienību. Tajā pašā laikā likumprojekta 15. pants nedod iespēju pilnībā izmantot mūsu valsts valodas aizsardzību un rada bažas, tāpēc tas būs jāpārstrādā, jo pašreizējā redakcija paredz iespēju netulkot dokumentus, kas ienāk šī likuma noteiktajā kārtībā. Mūsu apvienība izteica zināmas bažas, un mums būs savs ierosinājums, strādājot pie nākamā lasījuma, tātad pie likumprojekta papildinājumiem un labojumiem.

Labi ir tas, ka šoreiz izņēmuma kārtā izdevās iegūt tik lielu balsotāju skaitu, kas nodrošināja Latvijas Republikas Satversmes grozījumu pieņemšanu otrajā lasījumā, jo tur mūs ļoti interesēja iestrādātā norma par latviešu valodas vietu mūsu valstī, tātad par Satversmes aizsardzību latviešu valodai.

Vēl varu sniegt patīkamu ziņu — tā kā Centrālā vēlēšanu komisija ar nelielu balsu vairākumu pieņēma lēmumu, ka tautas nobalsošana un Saeimas vēlēšanas notiks vienā dienā, tad, liekas, īsti vietā bija arī šodien Saeimā pieņemtie grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu", kas sakārto šīs normas un ļauj pareizi nokārtot visas procedūras, kas paredzētas šādā gadījumā. Pilnīgi loģiski no daudziem apsvērumiem, ka šīm procedūrām — tautas nobalsošanai un parlamenta vēlēšanām — jānotiek vienā dienā.

Vēl tāds neliels ieskats dažos lēmumprojektos, par kuriem gribētos izteikt savas pārdomas. Par kārtējo neuzticības izteikšanu varētu teikt, ka vai nu nav jau nedaudz par vēlu, vai tā nav pārāk liela izrādīšanās, šodien vēl mēģinot nodarboties ar neuzticības izteikšanu. Tas pārvēršas par ko līdzīgu plakātismam. Protams, šis kārtējais mēģinājums cieta pilnīgu neveiksmi, taču dīvaini ir tas, ka šajā pārliecinošajā mazākumā savas vietas ieņēmusi arī Tautas partija, kas pēc īpatnējiem izteikumiem par grozījumiem Pilsonības likumā, kas trīs reizes mainījās uz visām pusēm, beidzot it kā ieņēmusi noteiktu vietu, lai gan arī ar visādām atrunām. Šodien Tautas partija skaidri parādīja savu attieksmi pret esošo koalīciju — visi ir slikti, taču nāksim mēs un būsim tie vienīgie labie. Bet tā nu laikam īsti nebūs, jo pēdējie SKDS pētījumu rezultāti liecina, ka arī citi nav nemaz tik slikti. Katrā ziņā veiksmi jāvēl visiem, bet pirmkārt tiem Saeimas deputātiem, kas vēl vēlas strādāt arī laikposmā līdz 3. oktobrim.

K.Lībane

(frakcija "Latvijas ceļš"): Man runāt ir vieglāk, jo Dobeļa kungs parādīja labas tēmas un savu aizkustinošo pārliecību par to, kurš no mums referendumā paliks mazākumā, kurš — vairākumā. Man liekas, ka par to lems tauta, bet Saeimas darbu ietekmē abi — gan tuvojošais referendums, gan vēlēšanas, jo šīs lietas būs cieši saistītas.

"Latvijas ceļš" diezgan daudz strādā ne tikai Saeimā. Šodien bija tāda, nu, teiksim, vidēja diena, un labākā lieta bija tā, ka otrajā lasījumā izdevās pieņemt grozījumus Satversmē, jo zālē bija tam nepieciešamais deputātu skaits, kā arī izdarījām grozījumus tautas nobalsošanas likumā, tādējādi dodot iespēju ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem pa pastu ne tikai vēlēt par deputātu kandidātiem, bet arī piedalīties tautas nobalsošanā. Tas patiešām nodrošinās vienādas iespējas visiem tiem, kas gribēs piedalīties, — atrast laiku un šajā vienā dienā atnākt un izteikt savu pārliecību tautas nobalsošanā. "Latvijas ceļš" uzsācis nopietnu darbu, lai cilvēki būtu informēti par to, kāda būs viņu izvēle, lai viņi zinātu, kas ir šajos Pilsonības likuma grozījumos gan attiecībā uz daudz pieminētajiem bērniem, gan naturalizācijas logiem, gan personām ar kriminālu pagātni, kurām tiks liegta iespēja iegūt pilsonību, gan daudzām citām lietām, ko paredz konkrētais likums. Pavisam drīzā laikā jūs mūsu darbu redzēsiet presē un televīzijā, dzirdēsiet pa radio. Mēs ceram, ka tas jums palīdzēs izdarīt pareizo izvēli.

Otra lieta, kas iepriecina, ir tā, ka Latvijā ieradušies EDSO eksperti valodas likuma jautājumā un viņu darbs nav izrādījies destruktīvs. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļiem izdevies panākt pieņemamu šī likuma redakciju, kas ļauj mums diezgan droši teikt, ka, vai nu īsi pirms vēlēšanām, vai, sliktākajā gadījumā, uzreiz pēc tām, bet noteikti vēl šīs Saeimas laikā, izdosies pieņemt valodas likumu.

Arī valdību veidojošās frakcijas apsprieda to, kas jāizdara, mēs sastādījām sarakstus un tabulas, kurās kā pirmā sadaļa iekļauti tie likumi, kas nepieciešami, lai Latvija varētu iestāties Eiropas Savienībā, savukārt otrajā sadaļā ir ministriju prioritātes un tālāk — pārējie likumprojekti. Darba ir daudz, bet tas viss ir padarāms. Mēs strādāsim līdz vēlēšanām, un, es domāju, ka vēl intensīvāk plenārsēdēs pēc vēlēšanām. Tam atbilst arī šodienas lēmums, ka nepieciešamības gadījumā tiks rīkotas arī ārkārtas sēdes.

R.Dilba

(Latvijas Zemnieku savienības frakcija):

Protams, vispirms jāpieskaras jautājumam par iesniegto lēmuma projektu izteikt neuzticību ekonomikas ministram L.Strujeviča kungam. Latvijas Zemnieku savienība visu laiku iestājusies par to, ka privatizācijas procesam jābūt pietiekami caurspīdīgam, ka tajā jāpiedalās daudz lielākam cilvēku skaitam, nekā tas bijis līdz šim, kad daži valdes locekļi varēja lemt par maksāšanas līdzekļu maiņu. Jau krietni pirms tam bijām iestājušies par likumu izmaiņām, kas noteiktu privatizācijas dalībnieku loku, it sevišķi, ja runa ir par lielo objektu privatizāciju. Tādos gadījumos noteikti jābūt redzamam, kā tas notiks, un tajos jāiesaistās plašam personu lokam, tajā skaitā arī ekspertiem. Protams, šis ir gadījums, kas saistīts ar maksāšanas līdzekļu maiņu un kur L.Strujeviča kungs kā jauns ministrs bija sācis strādāt tā likuma ietvaros, kas bija pieņemts iepriekš un uz kura pamata jau daudz kas bija noticis. Viņš pieņēma lēmumu mēģināt šo procesu sakārtot, bet kopumā tas, protams, nedeva efektu, un, ņemot vērā šo iepriekšējo izvērtējumu, arī Ekonomikas ministrija sagatavoja priekšlikumus par izmaiņām likumā, un šodien Tautsaimniecības komisijas sēdē mēs tos izskatījām un pieņēmām. Tā ka maksāšanas līdzekļu maiņa ir noteikta un līdz ar to — arī šī problēma, kas nebija atrisināta ar noteikumu palīdzību un ko varēja izlemt neliela daļa cilvēku. Tagad viņi to vairs nevarēs izdarīt.

Otrs ļoti svarīgs jautājums ir saistīts ar lauksaimniecību. Latvijas Zemnieku savienība pagājušajā plenārsēdē iesniedza intervences pasākumu projektu, bet diemžēl Saeima to nepieņēma un atstāja tā izskatīšanu uz šo plenārsēdi. Bet, kā jūs zināt, otrdien par šo jautājumu bija sasaukta ārkārtas plenārsēde, kurā izskatīja labības intervences pasākumus, ko būtībā laboja un izteica ne tā, kā to bija izdarījis Ministru kabinets. Mēs saprotam, ka intervences pasākumi graudu tirgū ir ļoti maza daļa no tām problēmām, kas šogad ir lauksaimniecībā. Smaga, pat traģiska situācija veidojas daudziem zemniekiem, tāpēc vakar LZS centrālās padomes sēdē mēs pieņēmām lēmumu, ka valdībai vajadzētu izsludināt ārkārtas situāciju Latvijas laukos sakarā ar nelabvēlīgajiem laika apstākļiem un sniegt palīdzību lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem, lai samazinātu radušos zaudējumus. Tātad runa ir par ļoti nopietnu krīzi, kas izveidojusies ne tikai graudu tirgū, bet arī piena, zivju un citos tirgos. Protams, tas ir saistīts arī ar Austrumu tirgu un Krievijas rubļa lielo kritumu. Tā kā šeit samilzušas ļoti smagas problēmas, būtu nepieciešams izsludināt ārkārtas situāciju. Zemkopības ministrijai tuvāko dienu laikā tā jāizvērtē, lai tālāk, ņemot vērā reālās iespējas, mazinātu smago situāciju laukos. Arī Tautsaimniecības komisija nolēma rītdien līdz pulksten 17 pieņemt priekšlikumus šī jautājuma normalizēšanai, lai jau nākamajā otrdienā varētu tikt pieņemts attiecīgs lēmums.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija):

Jā, patiešām, šajā nedēļā bija divas saspringtas dienas. Man liekas, ka lielākajai daļai, it sevišķi lauciniekiem, kurus mīl Zemnieku savienība, Tautas partija un arī pārējās valdošās koalīcijas partijas, bija lielas un nopietnas problēmas. Un bija arī ļoti īpatnēja sēde, kurā pēc DPS un opozīcijas partiju iniciatīvas tika iztirzāts jautājums par situāciju lauksaimniecībā, tajā skaitā arī tas, par cik iepirks graudus valsts labības rezervei. Un izrādījās, ka tieši tajā pašā dienā cienījamais G.Krasta kungs arī nolēma iepirkt graudus. Tikai tas bija kā tāds alternatīvs solis, lai parlaments nomierinātos un neuztrauktos. Patiešām, bija karstas un ilgas diskusijas, un beigās parlaments vienprātīgi pieņēma lēmumu, ko bija piedāvājis gan "Saimnieks", gan pārējās opozīcijas partijas.

Vēl viena paradoksāla situācija ir tā, ka šodien cienījamais R.Dilbas kungs graužas par zemnieku slikto stāvokli, bet ir aizmirsis, ka vēl nesen pats bija zemkopības ministrs, kura laikā, kā to šodien norādīja arī cienījamais jaunais zemkopības ministrs A.Rāviņa kungs, īpatnēja situācija izveidojās ar vienoto Baltijas tirgu, kurā Lietuvas valdība saviem zemniekiem dotē graudus vismaz 10 latu apmērā. Un izrādās, ka tikai pēc gada, kad jau A.Šķēles kungs un R.Dilbas kungs bija aizgājuši, Latvijas valdība sāka domāt par to, ka kaut kādā veidā jāaizstāv mūsu mīļais un mazais latvju zemnieks. Bet par ko gan domāja visa iepriekšējā valdība, kuru vadīja tautas un zemnieku draugs A.Šķēle, par ko domāja arī cienījamais E.Dilbas kungs? Cik ilgi būs jāgaida, un vai zemnieki vispār spēs atgūties no šīs jaunās, vienotās Baltijas ekonomiskās zonas? Bet patīkami ir vismaz tas, ka šogad zemniekiem būs iespēja pārdot savus graudus vismaz par kaut kādu samaksu, jo citādi A.Šķēles pārstrādes uzņēmumi, dabiski, ir noteikuši dempinga cenas, kas pat nekompensē līdzekļus, kas jāiztērē benzīnam, minerālmēsliem un izejvielām, nemaz nerunājot par darba atalgojumu. Kas būs nākamgad? Bet par to jau laikam lems 7.Saeima.

Kā jau minēju, šodien bija interesanta un diezgan smaga sēde. Jā, patiešām, otrajā lasījumā tika pieņemti Satversmes grozījumi. Diemžēl Tautas saskaņas partija, no vienas puses, ir spiesta atbalstīt šos grozījumus, kaut arī pilnībā aizmirsta partijas iniciatīva par konstitūcijas grozījumiem, ko bijām iesnieguši izskatīšanai Saeimā, jo vēlākajā darba gaitā parādījās tikai "Tēvzemei un Brīvībai" priekšlikumi. Protams, Satversmes otrajai daļai par cilvēktiesībām bija jābūt, un, iespējams, ka pie tās atkal strādās jau 7. Saeima.

Šodien mēs beidzot arī uzzinājām, ka tautas referendums notiks vienlaicīgi ar Saeimas vēlēšanām. Tautas saskaņas partija aicinās savus vēlētājus atbalstīt Pilsonības likuma grozījumus, jo citādi viss Latvijas politiskais spektrs pārvērtīsies kārtējā lielā balagānā, kad "Tēvzemei un Brīvībai" un citas partijas aicina iet uz Eiropas Savienību, bet tajā pašā laikā es neņemos spriest, kā viņi rudenī domā izpildīt Eiropas Savienības prasības par mājas darbu veikšanu. Un diez vai atkal būs jābrīnās, ka Igaunija jau trīs soļus ir priekšā, un, iespējams, būs arī Lietuva. Savukārt Latvija kārtējo reizi nepilda mājas darbus un atgādina slinku skolnieku, kurš slēpjas aiz stūra, grauž konfektes un domā, cik labi būtu dzīvot kā pārējiem skolniekiem.

Bet tikai tautas rokās ir tas, kādā Latvijā mēs gribam dzīvot. Tas vairs nav tālu — tikai līdz 3.oktobrim, kad dosimies pie vēlēšanu urnām un referendumu lemsim, kāda būs Latvijas nākotne.

E.Jurkāns

(Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija):

Runāšu par trim lietām, kas man šķiet ļoti svarīgas. Tātad, kā bijām solījuši, "Saimnieka" partija un frakcija sagatavoja divus būtiskus likumprojektus, kas pašlaik iesniegti Saeimas Prezidijam. Jau apmēram pirms pusgada visiem pagastiem izsūtījām aicinājumu sūtīt uz mūsu frakciju priekšlikumus par lauksaimniecības pašpārvaldi laukos. Būtība ir sekojoša: šodien laukos ir gandrīz 20 asociācijas un klubi, 7 partijas atbalsta laukus, bet situācija ir tāda, kādu to tikko raksturoja E.Dilbas kungs un M.Lujāna kungs.

Izstrādātais likums koncentrēs pašpārvaldi un noteiks lauksaimniecības kameru funkcionēšanu, kurai būs līdzīgi darbības principi, kādi bija iestrādāti un darbojās brīvvalsts laikā, tikai ar noteikumu, ka nepieciešami grozījumi lauksaimniecības likumā. Šīm kamerām paredzēta iespēja runāt ar valdību, un, kamēr nav panākta vienošanās starp lauksaimniecības kameru, kura pārstāv visas lauku nozares un apakšnozares, netiek pieņemts budžets. Šodien ir dažādi viedokļi un nozaru attieksme, un līdz ar to lauki ir tādi, kādi tie ir. Es ceru, ka Saeima atbalstīs šo likumprojektu un visdrīzākajā laikā varēs to izskatīt. Šo likumprojektu esam izsūtījuši visiem Latvijas pagastiem, tāpēc iedzīvotāji varēs ar to iepazīties un sūtīt mums savus priekšlikumus. Tāpat aicinu to pašu darīt arī visu pagastu vadībai, jo tas ir ļoti būtiski.

Vēl viens mūsu likumprojekts paredz pārdalīt pievienotās vērtības nodokli un apmēram 5% no tā novirzīt pašvaldību budžetiem. Tātad tas ir jautājums par tirdzniecības vietām — pagastos un mazpilsētās, kur notiek tirdzniecība un kur reģistrētas uzņēmējsabiedrības, kurām pieder šie veikali, no to tirdzniecības apgrozījuma pievienotās vērtības nodokļa 5% tiek ieskaitīti pašvaldības budžetā. Tā būtu normāla pārdale starp pašvaldību un valsts budžetu, un pašvaldības saņemtu zaudētos 30 miljonus latu, kas A.Šķēles valdības laikā bezdeficīta budžeta dēļ tika atņemti.

Tagad nedaudz precizējošas lietas par laukiem. Tiešām, man jāpiekrīt M.Lujāna kungam, kurš teica, ka gan R.Dilbas kungs, gan A.Rāviņa kungs vairāk nekā gadu bija zemkopības ministri, un tagad šajā nozarē jāizsludina ārkārtas stāvoklis. Kur tad viņi bija līdz šim? Lauksaimniecības likums tika pieņemts pirms pusotra gada, tajā bija stingri noteikts, ka valdībai jāizveido skaidra un konkrēta labības tirgus politika. Bet tās nav, tāpēc šodien mēs strādājam kā ugunsdzēsēji. Pēc "Saimnieka" iniciatīvas tika sasaukta ārkārtas sēde un pieņemts, mūsuprāt, pragmatisks lēmums. Valdība piekāpās sākt graudu iepirkumu ar 1.septembri, nevis 1.oktobri, kā bija plānots iepriekš, bet tajā pašā laikā tā nolēma samazināt iepriekš noteiktās graudaugu cenas. Tāpēc bija mūsu priekšlikums, kuru šodien iesniedzam attiecībā uz citu Saeimas lēmumu un kas nosaka, ka valdība atgriežas pie sava iepriekš pieņemtā lēmuma, — kviešu graudiem cena ir 74 lati par tonnu, bet rudzu graudiem — 69 lati par tonnu. Mūsu iepriekš nobalsotajā lēmumā bija ļoti būtisks punkts par to, ka pārstrādes uzņēmumi un Labības tirdzniecības aģentūra iepērk vai atmaksā graudaugu ražotājiem par nodoto produkciju ne mazāk kā 50% summas jau nodošanas dienā. Pārējā naudiņa tiek atmaksāta saskaņā ar likumu ne vēlāk kā mēneša laikā.

Vēl mēs ierosinājām aizvērt Lietuvas un Latvijas robežu tikmēr, kamēr valdība veic graudu intervences pasākumus, jo nav citas iespējas — pēc graudiem nāks lēti milti.

Mūsuprāt, valdībai jāizstrādā arī konkrēts mehānisms, kā zemniekiem tiks kompensēti zaudējumi, kas radušies sakarā ar katastrofālajiem dabas apstākļiem, it īpaši tas attiecas uz Latgales reģionu. Nākamajā nedēļā mēs informēsim par mūsu priekšlikumiem grozījumos likumā par cukuru, jo tā ir būtiska problēma Latvijas cukura ražošanā.

K.Čerāns

(frakcija "Latvijai): Šonedēļ Saeimā notika divas sēdes, un viens no svarīgākajiem jautājumiem, neapšaubāmi, bija jautājums par graudu iepirkumu un valsts intervenci labības tirgū. Šie jautājumi bija jāsakārto, un Saeima pieņēma arī lēmumu. Mēs redzam šo absurdo situāciju, ka augusta beigās mums jālemj par šī gada graudu ražas likteni, bet arī šī lemšana acīmredzot ir tikai tāpēc, ka tuvojas vēlēšanas. Kopumā valdošie grupējumi parādījuši savu lauku vidi iznīcinošo un tikai lielsaimniekus atbalstošo politiku, pilnībā ignorējot mazo un vidējo zemnieku un tradicionālo vidi un nolemjot tos sagraušanai. Pagājušā gada rudenī valdošajiem grupējumiem bija absolūti vienalga, kādas šoruden būs graudu pārdošanas perspektīvas zemniekiem. Tas viņiem bija vienaldzīgi arī šā gada martā, kad tautas kustība "Latvijai" graudu tirgus sakārtošanai virzīja deputātu pieprasījumu. No ministrijas sekoja tikai atrakstīšanās, un diemžēl nav sekojusi arī nekāda tālāka rīcība.

Domāju, ka cilvēki laukos jau šobrīd var izdarīt secinājumus un vērtēt politiskos spēkus, kas bijuši šajā valdībā un ir atbildīgi par lauksaimniecības politiku. Tieši pēc darbiem jāveic šī vērtēšana, un, kad tie tiks analizēti, tad arī vēlēšanās pieņemtais lēmums būs objektīvs.

Vēl gribu pieminēt divus smagus jautājumus, kurus Saeima skatīja šodien. Pirmkārt, lēmuma projekts par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram L.Strujevičam. Mēs zinām, ka privatizācijas procesā ir pieļautas milzīgas nelikumības un drausmīga izmēra valsts izlaupīšana — uzņēmumu privatizācija nomā ar izpirkumu valstij nodarījusi apmēram miljardu latu kaitējumu, un tie ir cēloņi tam, ka valstij nav līdzekļu pensijām. Arī par to jādomā ļoti nopietni, bet konkrēti šajā gadījumā bija lēmums, kā uzdāvināt 8 miljonus latu Ventspils uzņēmumu grupai. Vislielākā problēma šeit ir tā, ka šo notikumu sakarā ekonomikas ministra padomniekam Andim Bumbierim nācās šķirties no savas dzīvības. Ir skaidrs, ka tā nebija pašnāvība, un nevienam cilvēkam to neiestāstīs. Viņa nāve kādam bija vajadzīga, bet tas tikai vēl lieku reizi norāda uz grupējumu varu mūsu valstī, kas spēj aizsniegties ārkārtīgi tālu — daudz tālāk, nekā cilvēki spēj iedomāties un nekā tas vispār būtu pieļaujams. Patiesībā šie grupējumi spēj kontrolēt visu, ieskaitot lēmumus, kas tiek pieņemti likumdevēju līmenī, cilvēkus un, protams, arī presi.

To pašu parādīja arī 3 miljonu komisijas ziņojuma apspriešana "Latvenergo" un "Bankas Baltija" lietā, kur situācija arī ir pilnīgi skaidra — prokuratūra ir tā, kas neveic izmeklēšanu un kuras vainas dēļ vēl joprojām nav atklāti īstenie vainīgie. Un tās ir pavisam vienkāršas lietas — gan drošības līdzekļa maiņa tām personām, kurām izvirzīta apsūdzība, gan apsūdzības izvirzīšana personām, kuras skaidri pārzina šo darījumu, — advokāti A.Čapkevičs, M.Supe un A.Grūtups. Jo, kamēr nav izvirzīta apsūdzība, viņi var klusēt, aizbildinoties ar Advokatūras likumu.

Pabeigt gan gribu ar priecīgāku ziņu, proti, Saeima šodien nodeva komisijām un arī pieņēma pirmajā lasījumā noteikumus, kas paredz kārtību, kādā veidā politiski represētajām personām atmaksājama nauda par kompensācijas sertifikātiem, kuri pretlikumīgi ar A.Šķēles valdības rīkojumu viņiem tika uzspiesti kā kompensācija par okupācijas režīmā atņemto mantu. Tie bija dziļi amorāli noteikumi, kas ļoti dziļi skāra politiski represētās personas 1996.gadā bezdeficīta budžeta vārdā. Bet šogad, pateicoties frakcijas "Latvijai" deputātu iniciatīvai un citu deputātu atbalstam, Satversmes tiesai izdevās pierādīt, ka šie noteikumi ir ne tikai amorāli, bet arī pretlikumīgi. Tagad tie ir atcelti, un jau šī gada budžetā šim mērķim atvēlēti 3 miljoni latu. Arī Saeima jau skatīja kārtību, kādā veidā politiski represētās personas šo mantas sertifikātu vietā varēs saņemt naudu. Lai gan valdošās partijas saka, ka politiski represētās personas var gaidīt uzaicinājumu ierasties un dzēst šos sertifikātus naudā, mans ieteikums tomēr būtu painteresēties pašiem par to, kā šis process tālāk virzās, lai šo naudu varētu saņemt bez aizķeršanās.

A.Kreituss (Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija):

Vispirms esmu priecīgs paziņot, ka mūsu frakcijai pievienojies vēl viens deputāts — profesors Elmārs Zelgalvis no Zīgerista partijas un no šodienas frakcijā ir 11 deputātu. Domāju, ka turpmāk varēsim strādāt daudz konstruktīvāk, jo acīmredzot cilvēkam apnikusi tā tukšā runāšana un kapu zemes maisu dalīšana.

Gribu runāt par trīs lietām. Pirmkārt, pieminēšu "Latvenergo" ziņojumu, kuru, manuprāt, daudzi būs noklausījušies. Šis ziņojums ir diezgan pamatīgs, smalks un izlasāms "Latvijas Vēstnesī", bet esmu arī zināmā mērā sarūgtināts, jo, neskatoties uz to, ka mēs labi zinām, kas bija pie varas — "Latvijas ceļš", tēvzemieši un "Saimnieks" — un ka bez viņu ziņas un politiskā atbalsta tas nevarēja notikt, tai pašā laikā jūs redzat, ka laiks rit, bet visi vilcinās. Tagad, kad septembra sākumā ir iespēja braukt uz Lihtenšteinu un uzklausīt darījumā iesaistītos cilvēkus, mūsu prokuroriem atkal rodas kaut kādi sarežģījumi, ģenerālprokurors pēkšņi grib atkāpties, un tas viss ievelkas, jo vieni ļauj, bet otri neļauj, atkal sākas sarunas par to, ka jāpārveido likumi... Un tas neizbēgami liek domāt par to, ka kādi spēki par visu varu grib šo jautājumu novilcināt. Uzskatu, ka gandrīz vai jāsaka tā — tas ir visa parlamenta goda jautājums, ne tikai tiem, kas veidoja un vadīja šo valdību. Tātad visa parlamenta goda jautājums ir nosaukt vainīgos. Un ne tikai nosaukt — domāju, ka partijām, kas šīs lietas zina un tajās piedalās, Saeimā nav vietas.

Otrkārt, gribu pieminēt lietu, kas nav citādi saucama kā lielā blēdība, varbūt to varētu nosaukt vēl skarbāk. Tas ir jautājums par ēkas pirkšanu Rīgā, Dzirnavu ielā, par 600 000 latu Prokuratūras vajadzībām. Protams, jautājums kļuvis sarežģītāks sakarā ar to, ka šī ēka nopirkta tieši Prokuratūras vajadzībām. Tomēr šeit ir daudz nelikumību, un visu šo procesu vadījusi Demokrātiskā partija "Saimnieks" — viņu bijušais ministrs, tagad ēnu ekonomikas ministrs A.Sausnīša kungs. Šeit ir pārkāptas zemes īpašnieka tiesības, jo Žagara kungam bija pirmpirkuma tiesības un viņš varēja šo māju nopirkt. Šajā gadījumā nav korekti veikta mājas novērtēšana, jo — paši vērtēja, paši pārdeva, bet cena ir vismaz divreiz lielāka nekā tirgus cena. Vispirms jau ir jautājums par to, kā centrālsabiedrība "Turība" šo māju ieguva, jo tas veids ir apšaubāms, un skaidri iezīmējas interešu konflikts, jo A.Sausnīša kungs kā bijušais ministrs strādājis "Turībā" par augstu priekšnieku, pie tam no dokumentiem izriet visāda veida datumu nesakritība. Vārdu sakot, viss ir izdarīts tā, lai zemes īpašnieks, kuram bija pirmpirkuma tiesības, šo ēku nevarētu nopirkt. Uzskatu, ka par šādu lietu jārunā skaidra valoda, jo, ja jau reiz nevar aizstāvēt cilvēku, kas šajā gadījumā strādā Saeimā, ja viņš nevar atrast palīdzību, kā tad var cerēt uz palīdzību daudzi vienkāršie cilvēki, kurus šādos īpašuma tiesību jautājumos ierēdņi dzenā no kabineta uz kabinetu! Galvenais tomēr ir tas, ka no valsts kabatas ar vieglu roku izvelk 600 000 latu, bet pēc tam klāt prasa vēl aptuveni 400 000 latu, lai šo māju remontētu. Esmu pārliecināts, ka Prokuratūras vajadzībām iespējams iegādāties daudz lētāku un labāku māju.

Un pēdējais jautājums ir par graudu iepirkšanu. Gribu pievienoties tiem, kas te jau runāja par uzpircēju monopolu, kas ir galvenā problēma, un tas zemniekiem jāsaprot, jo tieši uzpircēju monopols ir tas, kas viņus novedis šādā stāvoklī, kā arī tas, ka zemnieki nav līdzīpašnieki lielajiem graudu uzpirkšanas uzņēmumiem. Tāpēc pirmkārt intervences laikā nedrīkstētu atļaut ievest graudus no ārpuses, kā arī jāpārbauda, cik daudz graudu ir pašreizējos krājumos, lai pavasarī nebūtu visādu nesaskaņu. Pie tam jāpanāk, lai zemniekam tiek maksāts uzreiz jeb, sliktākajā gadījumā, mēneša laikā jāizmaksā puscena, kā minēts lēmumprojektā. Protams, pašreiz nevajadzētu pārāk optimistiski klausīties tajos labdaros, kas ir opozīcijā un vienā balsī runā, ka jāmaksā lielākas cenas, nekā apsola valdība. Nenoliedzami, daudz kas jādara labāk, tikai šajā gadījumā gribētos arī Demokrātiskajai partijai "Saimnieks" prasīt — kāpēc tad jūs to nedarījāt, jūs taču visu laiku bijāt valdībā un kopā ar Zemnieku savienību varējāt strādāt! Jūs to visu varējāt izdarīt, bet pirms īsa brīža izmukāt no valdības, un tagad varat visu un visus kritizēt. Domāju, ka valdība dara to, ko šobrīd var izdarīt, bet, protams, šis process jākontrolē daudz stingrāk.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!