Divas tautas, divas valstis —  Norvēģija un Latvija — ciešā rokasspiedienā

Vakar,2.septembrī, Latvijā divu dienu valsts vizītē ieradās Viņu Majestātes Norvēģijas karalis Haralds V un karaliene Sonja

No rīra ieradušies no Igaunijas ar karalisko jahtu "Norge" Rīgas pasažieru ostā, Viņa majestāte karalis Haralds V un karaliene Sonja limuzīnā, motociklistu eskorta pavadībā devās uz Rīgas pili, kur 10. 00 notika oficiālā sagaidīšanas ceremonija. Augstie viesi parakstījās Goda viesu Zelta grāmatā. Rīgas pils Zelta zālē notiks Norvēģijas karaļa un karalienes Sonjas saruna ar Latvijas Republikas valsts Prezidentu Gunti Ulmani un Ainu Ulmanes kundzi.

Pēc tam Viņu majestātes kopā ar Valsts Prezidentu Gunti Ulmani un Ainu Ulmanes kundzi devās uz Rīgas Brāļu kapiem, kur nolika vainagu. Atgriezušies savā rezidencē uz karaliskās jahtas, Norvēģijas karalis un karaliene tieši dienas vidū pusstundu veltīja sarunai ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, galvenokārt gan kuplā skaitā atbraukušajiem norvēģu žurnālistiem. Latvijas presi bija uzticēts pārstāvēt "Latvijas Vēstnesim", bet elektroniskos medijus- Latvijas radio komentētājai.

Simbolisks bija Latvijas okupācijas muzeja apmeklējums valsts vizītes turpinājumā - šeit augstie viesi varēja iepazīties par dramatiskajiem Otrā pasaule skara un turpmāko okupācijas gadu notikumiem Latvijā. Jo svarīgāks šis apmeklējums tāpēc, ka arī Norvēģija Otrā pasaules karā pārcieta vācu okupāciju, un karaļa ģimenei ar tolaik tikai trīs gadus veco Kroņprinci Haraldu nācās uz pieciem gadiem atstāt dzimteni.

Pēcpusdienā Norvēģijas karalis Haralds V apmeklēja Saeimu, kur tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Alfrēdu Čepāni. Pēc tam Viņa majestāte Rīgas Domē tikās ar tās priekšsēdētāju Andri Bērziņu un domniekiem. Tikmēr karaliene Sonja ar Ainu Ulmanes kundzi Lietišķās mākslas muzejā atklāja norvēģu mākslas izstādi .

Pievakarē Norvēģijas Karalis un Karaliene Sonja Lielās Ģildes ēkā noklausījās simfoniskās mūzikas koncertu un tikās ar vietējās norvēģu kopienas pārstāvjiem. Valsts vizītes pirmo dienu noslēdza Valsts vakariņas, ko Latvijas Republikas Valsts Prezidents un Aina Ulmanes kundze bija sarīkojuši par godu augstajiem viesiem .

Šī, valsts vizītes otrā diena sākas ar Norvēģijas Karaļa un Latvijas Republikas Ministru prezidenta sarunu Viņa Majestātes rezidencē. Tad Norvēģijas karalis kopīgi ar Latvijas Republikas Valsts Prezidentu tirdzniecības centrā "Mols" atklās Norvēģijas Tirdzniecības kameras, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Norvēģijas vēstniecības rīkoto semināru par tirdzniecības iespējam Latvijā , bet pēc tam brauks uz Baltijas bataljona mācību centru un Ādažu poligonu , lai noskatītos militāro mācību demonstrējumus un tiktos ar militārpersonām. Haralds V atklās arī jauno "Statoil" termināli Rīnūžos , kas ir viens no lielākajiem Norvēģijas investīciju projektiem mūsu Latvijā.

Karaliene Sonja kopā ar Ainu Ulmanes kundzi šodien dodas uz Valmieru, lai apmeklētu Vidzemes augstskolu, īpašu uzmanību pievēršot sadarbībai ar Lilenhammeres augstskolu Norvēģijā. Pēc tam Viņas majestāte un Aina Ulmanes kundze apmeklēs Valmieras cietumu, lai iepazīstos ar Norvēģijas palīdzības projekta īstenošanu šīs iestādes modernizēšanā, un atklās Tūra Heijerdāla izstādi Valmieras teātrī.

Pēcpusdienā Norvēģijas Karalis Haralds V un Karaliene Sonja savā rezidencē rīkos pieņemšanu par godu Latvijas Republikas Valsts Prezidentam un Ainai Ulmanes kundzei.

16.00 Viņa majestāte Norvēģijas karalis Haralds V un Viņas majestāte karaliene Sonja atstās Latviju, lai dotos uz Lietuvu - beidzamo punktu trīs Baltijas valstu apciemojumu sērijā.

"LV" informācija

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Augstie viesi Rīgas pilī — Viņu Majestātes Norvēģijas karalis Haralds V un karaliene Sonja, Aina Ulmanes kundze un Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Viņa Majestāte Norvēģijas karalis Haralds V no jahtas "Norge" klāja — uz Latvijas zemes Daugavas krastā

Viņa Majestāte Norvēģijas karalis Haralds V, Viņas Majestāte karaliene Sonja —"Latvijas Vēstnesim"

Uz Norvēģijas karaliskās jahtas

Vakar, jau savas valsts vizītes pirmajās stundās, atgriezušies no vainaga nolikšanas ceremonijas Brāļu kapos, Viņu Majestātes karalis Haralds V un karaliene Sonja uz karaliskās jahtas pieņēma norvēģu un latviešu žurnālistus. Pārstāvēt Latvijas presi šajā reglamentētajā notikumā bija uzticēts "Latvijas Vēstnesim" un foto aģentūrai A.F.I., bet elektroniskos plašsaziņas līdzekļus — Latvijas Radio komentētājai un Latvijas Televīzijas operatoram.

Pirmais žurnālistus uz karaliskās jahtas "Norge" ("Norvēģija", sveica Viņa Majestātes karaļa un Viņas Majestātes karalienes privātsekretārs Magne Hāgens (Magne Hagen) , izvietojot jahtas greznajā ēdamzālē ap galdu un paskaidrojot, ka šī ir tā pati vieta, kur karalis un karaliene ietur maltītes. Atbildot "Latvijas Vēstnesim", karaļa privātsekretārs paskaidroja, ka jahta "Norge" būvēta 1937. gadā Lielbritānijā, un ir Norvēģijas uzņēmēju dāvinājums karaliskajai ģimenei.

Karalis Haralds V un karaliene Sonja pie žurnālistiem iznāca atturīgi korektos tērpos, bez oficiālās sagaidīšanas ceremonijas regālijām un ar savu pasvītroti draudzīgo attieksmi pret plašsaziņas līdzekļiem piešķīra pasākumam vairāk draudzīgas sarunas, nevis preses konferences raksturu. Šo noskaņu pastiprināja arī daudzo norvēģu žurnālistu atraisītā izturēšanās sava karaļa klātbūtnē.

"Latvijas Vēstnesis": —

Jūsu Majestāte, vispirms, lūdzu, kāds ir jūsu viedoklis par Baltijas valstīm kopumā un īpaši Latviju? Un ko jūs domājat par mūsu valstu sadarbību?

Karalis Haralds V: —

Es jums ar prieku varu sacīt, ka mūsu divpusējās Norvēģijas un Latvijas attiecībās nav nekādu problēmu. Tāpat kā nav problēmu Norvēģijas divpusējās attiecībās ne ar vienu no Baltijas valstīm. Mums ir ļoti sekmīga sadarbība. Jūsu valsts pavisam nesen ir kļuvusi atkal neatkarīga, un tagad jums ir vienlaikus jāveic daudz uzdevumu. Un mēs ar lielu prieku vērojam, cik daudz jūs jau esat sasnieguši. Tas arī bija viens no galvenajiem šis manas valsts vizītes nosacījumiem.

"Latvijas Vēstnesis"

(jautājums karalienei Sonjai): — Jūsu Majestāte, kādi ir jūsu pirmie iespaidi Latvijā?

Karaliene Sonja: —

Šeit, Latvijā, es beidzot pirmo reizi vizītes laikā ieraudzīju sauli. Protams, vizīte tikai nupat kā sākusies, taču vizītes programma ir ļoti interesanta. Un mani paši pirmie iespaidi ir brīnišķīgi. Es esmu ļoti priecīga par to, ka rīt man būs iespējams apmeklēt arī kādu mazāku Latvijas pilsētu — Valmieru. Varu teikt, ka es, gatavojoties šai vizītei, daudz lasīju par Latviju.

"Latvijas Vēstnesis":

— Ko jūs domājat par mūsu valstu kultūras sakariem? Spilgts piemērs tiem ir latviešu diriģents Mariss Jansons, kurš jau deviņpadsmit gadus vada Oslo simfonisko orķestri.

Karalis Haralds V:

— O, viņš ir paveicis patiešām lielu darbu. Viņš ir izveidojis, es neteiktu, ka pašu labāko, taču ļoti labu simfonisko orķestri, kas bauda plašu starptautisko atzinību. Viņš ir daudz izdarījis Norvēģijas simfoniskā orķestra attīstīšanā.

Karaliene Sonja: —

Es esmu patiesi ļoti priecīga, ka tieši viņš strādā ar šo orķestri, un es ļoti priecājos par jūsu tautieša izcilajiem panākumiem.

Jautājums: —

Norvēģijas ekonomika ir ļoti ieinteresēta Baltijas valstīs un īpaši Latvijā. Šī vizīte tam ir vēl viens apliecinājums. Kā karalis raugās uz to, ka Norvēģijai ir tik spēcīga komerciālā interese Latvijā? Varētu taču izvērst sadarbību arī citos veidos.

Karalis Haralds V: —

Norvēģijas ieguldījumi Latvijā nebūt nav tikai savtīgi, tie ir izdevīgi arī Latvijai. Es arī par to runāju ar prezidentu Ulmani. Mēs runājām arī par to, ka ir jāattīsta un jāpadziļina arī citi sadarbības veidi. Latvijai jau ir plaša sadarbība ar "Statoil", tagad tā varētu tikt attīstīta arī ar citiem Norvēģijas naftas uzņēmumiem. Rīt, vizītes otrajā dienā, šie jautājumi tiks apspriesti uzņēmēju seminārā šejienes jaunajā tirdzniecības centrā.

Jautājums: —

Vai jūs esat paredzējis tikties arī ar Latvijas krievvalodīgo pārstāvjiem, kas veido lielu daļu no Latvijas iedzīvotāju skaita?

Karalis Haralds V: —

Mēs par viņiem runājām ar prezidentu Ulmani. Latvija cenšas šos cilvēkus integrēt, izvēršot plašu latviešu valodas mācību programmu, un mēs Latvijai sniedzam palīdzību šo programmu īstenošanā. Latvija tiešām nopietni mēģina ar valodas apmācību integrēt krievvalodīgos iedzīvotājus Latvijas sabiedrībā.

Jautājums: —

Jūsu Majestāte, šis ir lielu pārmaiņu gadsimts. Vai šīs pārmaiņas skārušas arī Norvēģijas karaļnamu?

Karalis Haralds V: —

Protams, šis ir pārmaiņu laiks, un viss tajā mainās. Un, protams, pārmaiņas ir skārušas arī Norvēģijas karaļnamu. Šodienas pasaulē gandrīz vai ik mirkli notiek lieli svarīgi notikumi. Var teikt, ka šodien piecās minūtēs mēs uzzinām vairāk, nekā agrāk uzzināja pusgadā. Un, protams, pārmaiņas ir skārušas arī mūsu karaļnamu. Tomēr es domāju, ka ir svarīgi saglabāt arī senās tradīcijas. Taču pārmaiņas, protams, notiek, un es tām cenšos pielāgoties. Piemēram, nedomāju, ka pirms 50 gadiem es būtu varējis ar jums tā vienkārši sēdēt pie viena galda (smiekli, jautrība) .

Jautājums: —

Jebkura valsts vizīte saistīta arī ar formālo rituālu. Vai karalis šajā jomā ir atradis ko jaunu?

Karalis Haralds V : —

Jā, ir arī jauni elementi. Taču es uzskatu, ka tomēr svarīgi ievērot un paturēt cieņā tradīcijas. Tagad gan pasaulē ir tendence atteikties no tradīcijām, bet es uzskatu, ka der palikt pie nozīmīgākajām tradīcijām.

"Latvijas Vēstnesis": —

Jūsu Majestāte, Norvēģija pēdējos gadu desmitos pārsteigusi pasauli ar saviem straujajiem attīstības tempiem. Jūs esat guvuši spožus panākumus ekonomikā, un tas ļāvis attīstīt arī citas dzīves jomas. No malas raugoties, varētu pat likties, ka Norvēģijā vispār nav nekādu problēmu. Tomēr tā nemēdz būt. Kādas ir jūsu valsts aktuālākās problēmas?