Divas tautas, divas valstis —  Norvēģija un Latvija — ciešā rokasspiedienā

Vakar,2.septembrī, Latvijā valsts vizītē ieradās Norvēģijas karalis Haralds V un karaliene Sonja

Latvijas Valsts prezidenta rīkotajās vakariņās par godu Norvēģijas karalim un karalienei. Uzrunu saka Viņa Majestāte Norvēģijas karalis Haralds V Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis un Aina Ulmanes kundze

Viņas Majestāte Norvēģijas karaliene Sonja un Latvijas Ministru prezidents Guntars Krast

Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs un Gunta Krastas kundze

Latvijas labklājības ministrs Vladimirs Makarovs un Aija Krištopanes kundze

Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

Jūsu Majestātes karali Harald V un karaliene Sonja!

Dāmas un kungi!

 

Ar patiesu gandarījumu kā savus viesus šovakar sveicu Viņa Majestātes Norvēģijas karali Haraldu V un karalieni Sonju! Šī ir vēsturiska vizīte, jo Norvēģijas karali Latvijas tauta sagaida pirmo reizi. Tā pauž abpusēju vēlmi vērst plašumā sadarbību starp mūsu valstīm un tautām.

Dziļi simboliski, ka šovakar esam pulcējušies pirms daudziem gadsimtiem celtajā Rīgas pilī. Tepat lejā nebeidzamā straumē plūst latviešu tautas likteņupe Daugava. Tā mūsu tautai izsenis kalpoja par ceļu uz Eiropas kultūras un saimnieciskajiem centriem. Upes rāmā plūsma atgādina par Ziemeļeiropas tautu vienoto laika un telpas uztveri. Gluži tāpat kā agrāk, arī karaliskā jahta šorīt Rīgā ieradās, šķeļot senā vikingu jūras ceļa viļņus.

Jūsu Majestātes!

Jūsu vizīte Latvijā notiek laikā, kuru var raksturot ar pastāvīgi augošu mūsu valstu iedzīvotāju savstarpējo saskarsmi. Par to varam būt gandarīti. Jau izsenis mūsu tautas meklēja tuvākos ceļus vienai pie otras. Par to stāsta tālās pagātnes mēmie liecinieki — skandināvu rūnakmeņi.

Nākamo gadsimtu skrējienā mūsu tautu vēstures līnijas sakļāvās Hanzas pilsētu savienības kopīgā ritmā. Vēl šodien Rīgas pilsētas ģerbonis Bergenas ostā liek straujāk iepukstēties ne vienai vien latvieša sirdij.

Šie atsevišķie vēstures fragmenti dabiski iekļaujas šodienas Latvijas un Norvēģijas sadarbības dinamikā. Abpusēja interese, kopīga iniciatīva un augsta efektivitāte — tie ir svarīgākie mūsu valstu sadarbību raksturojošie elementi. Latvijā ir uzņēmējdarbībai labvēlīga vide, par ko uzskatāmi liecina pieaugošā Norvēģijas uzņēmēju iesaistīšanās mūsu tautsaimniecībā. Domāju, ka vizītes laikā Jums, Jūsu Majestāte, būs iespējams par to pārliecināties.

Ar prieku vēlos atzīmēt, ka arvien biežāk Norvēģijas vārds tiek minēts visos Latvijas novados. Ar Lillehammeres universitātes atbalstu Valmierā ir atvērta Vidzemes augstskola. Ir sākts darbs pie Latvijas lauksaimniecības attīstības un pētījumu centra izveides Latvijas Lauksaimniecības universitātē.

Baltijas un Skandināvijas valstu kopīgo centienu viens no pārliecinošākajiem piemēriem ir mūsu sadarbība BALTBAT projekta ietvaros. Mēs esam ieinteresēti paplašināt sadarbību ar Norvēģiju militārajā jomā un augstu vērtējam Jūsu valsts atbalstu Latvijas dalībai NATO. Baltijas valstu drošība ir arī Norvēģijas un visas Eiropas drošība.

Tomēr ne tikai praktiskais izdevīgums tuvina mūs. Pie jūras dzīvojošie, paplašinot savus, vienlaikus paplašina arī citu tautu apvāršņus. Šādi Latvija iepazina Tūru Heijerdālu. Šādi caur Edvarda Grīga mūzikas harmoniju Norvēģijas fjordi, klintis un liktenis ienāca latviešu sirdīs. Uz kopīgo garīgo vērtību pamata ir celta mūsu valstu sadarbības celtne.

Jūsu Majestātes!

Nākotne izvirza jautājumu par mazo valstu lomu pasaules procesos. Vēl skaidrāk nekā iepriekš mazās valstis jūt nepieciešamību iet vienā solī, sargājot savu iedzīvotāju tiesības izdarīt brīvu izvēli un pašiem veidot savu dzīvi.

Šo nepieciešamību apzinās arī Latvijā, jo uz ārpasauli raugāmies ar mazas Ziemeļvalsts acīm. Tieši tādēļ sevišķu prioritāti piešķiram Baltijas valstu sadarbībai. Tādēļ jaunu sadarbības formu radīšana trīs Baltijas valstu un piecu Ziemeļvalstu starpā ir šodienas uzdevums kopīgai ziemeļu nākotnei.

XXI gadsimts no mums vēl vairāk nekā iepriekš prasīs skaidru savu vīziju redzējumu, uzdrīkstēšanos, stratēģisku domāšanu un atbildību. Eiropa nav abstrakta kategorija. Tai ir savu reģionu radīta identitāte, un tās nākotne ir reģionu nākotne. Tādēļ jaunu nozīmi iegūst mijiedarbība starp Baltijas jūras, Barenca jūras un Arktikas reģioniem, kā arī Latvijas atbalstītā Ziemeļu dimensijas politiskā koncepcija.

Latvija ir ceļā uz dalību Eiropas Savienībā un NATO. Šajās organizācijās vēlamies ieiet ar skaidri izteiktu eiropeisku identitāti, tas ir, ar augstu iedzīvotāju dzīves līmeni, augstām sociālās aizsardzības garantijām, augstākiem demokrātijas standartiem, kuri kalpotu par piemēru citiem, ar stiprām ģimenēm, sakārtotām attiecībām starp indivīdu un valsti. Tā mēs saprotam latviskumu, kas izteikts ziemeļu identitātē, atspoguļots vienotā Eiropā.

Bet šodien ar latviešu cilvēkam raksturīgo godaprātu un lietišķumu sakārtojam savas mājas un cenšamies tās padarīt patīkamākas.

Caur pilsoniskās aktivitātes atraisīšanu katram, kas to vēlas, ir jābūt reālai iespējai piedalīties sabiedriskās dzīves veidošanas procesā.

Latvijas politiskie spēki ir spēruši stratēģiskas nozīmes soli integrētas sabiedrības virzienā. Tauta ir aicināta izteikt savu viedokli par izmaiņām Pilsonības likumā. Tā ir demokrātiskā brieduma pazīme. Sabiedrības integrācija Latvijā nav tikai Latvijas problēma. Risinājumu jāmeklē arī kopējā Eiropas kontekstā.

Jūsu Majestātes, dāmas un kungi!

Mūsu valstu attiecību saturs spilgti apliecina, ka Latvijas un Norvēģijas tautas kopīgiem spēkiem meklē labākās atbildes nākotnes izaicinājumiem. Par to varam būt gandarīti un lepni.

Es uzsaucu tostu par Viņu Majestātēm Norvēģijas karali un karalieni! Par Latvijas un Norvēģijas tautām!

Uzruna Valsts prezidenta rīkotajas vakariņās Rīgas pilī 1998.gada 2.septembrī

Viņa Majestāte Norvēģijas karalis Haralds V:

Prezidenta kungs un

Ulmanes kundze!

Jūsu Ekselences, dāmas un kungi!

 

Mēs ar karalieni ar lielu prieku gaidījām šo valsts vizīti Latvijā un esam pateicīgi par mums parādīto silto uzņemšanu, kā arī par labvēlīgajiem vārdiem, kas tikko tika veltīti mums un mūsu zemei.

Latvija un Norvēģija ģeogrāfiskā ziņā neatrodas tālu viena no otras. Tomēr vēsturisko notikumu dēļ neesam varējuši kopt tik ciešus sakarus, kādus būtu ļāvis šis attālums. Bet šodien mums beidzot ir iespēja ar jums tikties un mazliet iepazīties ar šo skaisto Hanzas pilsētu.

Agrākos laikos starp Rīgu un Hanzas pilsētu Bergeni bija ļoti cieši sakari. Norvēģu zivju izstrādājumiem bija labs noiets Latvijas tirgos, un Bergenes kuģu piestātnē ar prieku saņēma labības kravas no Latvijas.

Liecību par ciešajiem tirdzniecības sakariem varam atrast Hanzas muzejā Bergenē. Tur Tirgotāju namā pie sienas pienaglotu var redzēt Rīgas pilsētas ģerboni. Tieši te pirms daudziem gadiem risinājās rosīgā tirdzniecības darbība.

Pirms gandrīz sešdesmit gadiem Latvija un pārējās Baltijas valstis tika izstumtas no brīvo nāciju loka. Baltijas jūra, kas daudzus gadsimtus bijusi pulsējoša dzīvas satiksmes dzīsla, kļuva par nepārvaramu barjeru sakariem abos virzienos.

Norvēģija nekad nav atzinusi Padomju Savienības okupāciju Latvijā. Tādēļ mēs ar lielu prieku 1991.gada 27.augustā atjaunojām diplomātiskos sakarus.

Gan Latvija, gan Norvēģija ir senas zemes, bet tikai nesen tās ir kļuvušas neatkarīgas valstis. Abas šī gadsimta laikā divreiz ir atguvušas brīvību un neatkarību. Latvija atkal ir ieņēmusi vietu brīvo Eiropas nāciju vidū, kas tai pēc taisnības pienākas, un aktīvi piedalās starptautiskajā sadarbībā, reģionāli — caur Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbību, Baltijas jūras valstu padomē, EDSO un Eiropas Padomē, un globāli — Apvienoto Nāciju Organizācijā. No Norvēģijas puses esam konsekventi atbalstījuši Latvijas centienus pievienoties Eiropas un eiroatlantiskajām sadarbības struktūrām, tai skaitā ES un NATO. Mēs arī turpmāk aktīvi un no visas sirds atbalstīsim šos pūliņus.

Ar lielu prieku varam vērot spēcīgi pieaugošo Latvijas un Norvēģijas sadarbību politikā, kultūrā un ekonomikā. Norvēģu uzņēmējdarbība sāk ieņemt visai ievērojamu vietu it sevišķi Rīgā, un Norvēģija tagad ir viena no lielākajām investētājām Latvijā. Norvēģija ir arī aktīvi piedalījusies Baltijas miera uzturēšanas spēku Baltijas bataljona Ādažos veidošanā un apmācībā.

Latviešu dziedātprieks un koru darbība ir plaši pazīstama un unikāla pasaules mērogā. Kora dziedāšana ir izteiksmes veids, kas vieno un rada spēcīgu kopības izjūtu. Dziesma vienmēr ir bijusi un joprojām ir ļoti svarīgs līdzeklis, lai izteiktu nacionālo identitāti. Tauta, kas cīņā par neatkarību ieroču vietā izmanto dziesmas, patiesi ir kultūras tauta.

Šodien mums ar karalieni bija iespēja apmeklēt šīs pilsētas skaisto Operas namu. Tur mums atgādināja mūzikas vēsturē pazīstamo intermeco, jo repertuārā bija "Klīstošais holandietis". Rihards Vāgners, kurš divus gadus darbojies Rīgā, finansu jomā nebija tik apdāvināts kā mūzikā. Rezultātā viņš nonāca tik lielos parādos, ka bija spiests bēgt no pilsētas. Viņa ceļamērķis bija Anglija, taču pēc spēcīgas vētras kuģis pietauvojās Norvēģijas krastā. Šis dramatiskais piedzīvojums iedvesmoja viņu sakomponēt operu "Klīstošais holandietis". Ņemot to vērā, es domāju, ir jauki, ka varam pastāstīt, ka pastāv aizraujošs kultūras projekts, kurā iesaistītas abas mūsu valstis. 2001.gadā ir paredzēts tieši šo operu uzvest Dienvidnorvēģijā — vietā, kur komponists meklēja patvērumu no dabas spēkiem —, piedaloties Rīgas Operas korim un orķestrim. Arī tas, ka šis pasākums plānots uz 2001.gadu, ir īpaši, jo Rīgai tad būs 800 gadu.

Mums, norvēģiem, šķiet pārsteidzoši dzirdēt par lielo interesi, kāda pastāv par norvēģu valodu un literatūru Latvijā. Vairāk nekā tūkstotis latviešu, pārsvarā jaunieši, ir apguvuši vai vēl mācās norvēģu valodu Rīgā un citās pilsētās. Daudzi no norvēģu darbiem tika pārtulkoti latviešu valodā jau laikā starp abiem pasaules kariem, un grāmatveikalu plauktos atrodami arī mūsdienu norvēģu rakstnieku darbi. Latviešu tradicionālā tautas mutvārdu dzeja — dainas — atgādina ritmu mūsu pašu dziesmās un arī ir tulkotas norvēģiski. Šajās četrrindēs gūstam ieskatu latviešu dabas un pasaules uztverē. To teksti pauž arī pārdomas par dzīvi un reliģiju. Stāsta, ka jebkuram dzīves notikumam no šūpuļa līdz kapam ir sava tautasdziesma. Šeit atkal varam saskatīt līdzību ar mūsu pašu tautas dziesmām.

Runājot par latviešu un norvēģu kultūras sakariem, es labprāt vēlētos minēt kādu sīkumiņu, par ko nav panākta vienprātība. Izslavētie dūraiņi eksistē gan Latvijā, gan Norvēģijā, taču jautājums ir: kurš bija pirmais skaisto cimdu rakstu atklājējs. Šeit visi uzskata, ka tautiskie cimdi ir arhetipiski latviski, bet Norvēģijā neviens nešaubās, ka Selbū novada dūraiņi ir izsena norvēģu tradīcija. Es tagad nedomāju, ka šim konfliktam būtu liela nozīme attiecībās starp mūsu valstīm, bet būtu interesanti uzzināt atbildi.

Vēl kaut kas neapstrīdami latvisks un ko mēs neprasām, lai uzskatītu par norvēģisku, ir viens no visu laiku lielākajiem diriģentiem — Mariss Jansons. Latvija viņu ir tikai aizdevusi Norvēģijai un Oslo simfoniskajam orķestrim, par ko mēs esam ļoti pateicīgi. Tādēļ ar lielu prieku mēs labprāt aizdodam jums dažus no mūsu diriģentiem un solistiem.

Ļaujiet man, prezidenta kungs, nobeigt ar apgalvojumu, ka rezultāti, ko Latvija ir sasniegusi kopš neatkarības atgūšanas, ir iespaidīgi. Esmu pārliecināts, ka ar cilvēciskām īpašībām, kādas piemīt latviešu tautai, Latviju sagaida gaiša nākotne.

Es lūdzu visus klātesošos man pievienoties, paceļot kausu par Latvijas Republikas prezidentu un Ulmanes kundzi, ar vissirsnīgākajiem visa laba vēlējumiem Latvijai un latviešu tautai.

 

Uzruna Valsts prezidenta rīkotajas vakariņās Rīgas pilī 1998.gada 2.septembrīs