Uzbekistānā

1.septembrī tika svinēti valsts svētki — Neatkarības diena

Par valsts demokrātisku attīstību

Risinādami šos jautājumus, neatkarīgās valsts parlamentārieši aktīvi pētīja vairāku ārvalstu, piemēram, ASV, Vācijas, Itālijas, Francijas, Lielbritānijas un Turcijas, parlamentārisma praksi, jo tām bija tiesiskas demokrātiskas valsts celtniecības pieredze.

Turklāt Uzbekistānas parlaments kļuva par autoritatīvāko starptautisko parlamentāro organizāciju pilntiesīgu locekli. Jau 1992.gadā Parlamentu savienības, kurai ir vairāk nekā gadsimtu ilga darba pieredze šajā jomā, kārtējā sesijā Uzbekistāna tika uzņemta šajā organizācijā kā 119. dalībvalsts.

Par svarīgu notikumu parlamentārisma attīstībā republikā kļuva tās iestāšanās EDSO Parlamentu asamblejā, ko dibināja 1975.gada Helsinku Noslēguma aktu un 1990.gada Parīzes Jaunās Eiropas hartu parakstījušo valstu parlamentu vadītāji. Šī organizācija ir izveidota, lai veicinātu dažādu valstu parlamentāriešu dialogu un risinātu aktuālas mūsdienu problēmas.

Runājot par Uzbekistānas autoritātes palielināšanos starptautiskajā arēnā, jāatzīmē, ka 1996.gadā par vienu no EDSO Parlamentu asamblejas priekšsēdētāja vietniekiem tika ievēlēts Erkens Halilovs — Uzbekistānas Olij Mažlisa (parlamenta) priekšsēdētājs. Šo domu apstiprina arī fakts, ka tieši Taškentā pagājušā gada septembrī notika EDSO Parlamentu asamblejas seminārs un paplašinātā biroja sēde.

Neatkarīgās Uzbekistānas parlaments aktīvi attīsta arī divpusējos sakarus ar daudzu valstu parlamentiem. Turklāt tie aizvien paplašinās. Kā zināms, Uzbekistāna, Kirgizstāna un Kazahstāna ir parakstījušas dokumentu par vienotas ekonomiskās telpas izveidi. Pirms gada Vidusāzijas valstu vadītāji kārtējās tikšanās reizē Čulponatā pieņēma arī lēmumu par Vidusāzijas valstu parlamentu padomes izveidi. Atbilstošo dokumentu parakstīja arī Tadžikistāna.

Starpparlamentāro sakaru būtiska sastāvdaļa ir informācijas apmaiņa. Studējot mūs interesējošo citu valstu likumus, parlamentārieši tos aplūko caur mūsu tautas mentalitātes, republikas potenciāla prizmu, izvērtē to izmantošanas iespējas pēc atbilstošas pārstrādes. Bez tam prakse liecina, ka virkne valstu izmanto Uzbekistānas Republikas Olij Mažlisa pieredzi likumrades jomā.

Arvien vairāk paplašinās parlamentāriešu delegāciju apmaiņas vizītes.

Analīze rāda, ka lielāko interesi par Uzbekistānu izrāda Eiropas valstis un ASV. Vairāk nekā puse delegāciju, kas apmeklē Olij Mažlisu, nāk no šīm valstīm.

Īstenojot savstarpēji izdevīgas sadarbības politiku, Uzbekistāna pati kļuva par atklājumu pasaulei. Tā tik strauji un harmoniski iekļāvās pasaules kopienā un kļuva par tās pilntiesīgu locekli, ka valstī strādājošie ārzemju uzņēmēji brīnās, kā tik savdabīga zeme tik ilgi varējusi atrasties ārpus pasaules tirgus.

Šodien viņu izbrīnu nomaina sajūsma par pārmaiņām, kas prezidenta Islama Karimova vadībā notiek visās Uzbekistānas sabiedrības dzīves jomās.