Uzbekistānā

1.septembrī tika svinēti valsts svētki — Neatkarības diena

Par valsts ekonomikas attīstību

Kopš 90. gadiem Uzbekistānas ārējā ekonomiskajā darbībā (ĀED) ir notikušas zināmas kvalitatīvas izmaiņas. Visupirms starprepublikāniskie sakari, kas agrāk bija plānveidīgi, pārveidojās par starptautiskiem un ieguva tirgus attiecību formu. Pagātnē palika šaurā specializācija, kā arī darba un ražošanas dalīšana savienības ietvaros. Priekšplānā izvirzījās nacionālās intereses: izejvielu tirdzniecība par pasaules cenām, sadarbības pārorientēšana uz augstām tehnoloģijām un "know–how", investīcijas un kooperācija. Iznākumā Uzbekistānas ārējās tirdzniecības struktūra arvien vairāk zaudēja iezīmes, kas raksturīgas ekonomiski vāji attīstītām valstīm.

Izzūdot valsts monopolam šajā sfērā, tūkstošiem Uzbekistānas uzņēmumu un uzņēmējstruktūru radās iespēja tieši iesaistīties ārējos tirgos. Daudziem no tiem ĀED kļuva par ikdienas saimnieciskās prakses neatņemamu sastāvdaļu.

Paplašinājās Uzbekistānas ĀED ģeogrāfija. Šobrīd Uzbekistānas partneri ir vairāk nekā 120 pasaules valstis. 1997.gadā republika uz Eiropu eksportēja preces un pakalpojumus par 3,22 mljrd. ASV dolāru, Āziju —par 1,02 mljrd., Āfriku — 0,18 mljrd., Ameriku — 0,4 mljrd., Austrāliju — un Okeāniju — 0,03 mljrd.

Preču apgrozījuma ziņā Uzbekistānas lielākie partneri ir Dienvidkoreja (13,4% kopējā tirdzniecības apjoma) un Krievija (aptuveni 18%).

Jauna Uzbekistānas ekonomiskās sadarbības forma ir investīcijas un konkrēti perspektīvie projekti. Kopējais investīciju apjoms 1998.gada sākumā bija 54 mljrd. sumu, kas 1,4 reizes pārsniedz 1996.gada apjomu.

Vērojamas arī izmaiņas Uzbekistānas ĀED preču nomenklatūras struktūrā. Lai gan kokvilnas šķiedra saglabā līderpozīcijas eksportā — aptuveni 36% republikas eksporta apjoma — manāms augsto tehnoloģiju produkcijas eksporta pieaugums, kas iezīmē pakāpenisku pāreju uz jaunu ārējās tirdzniecības fāzi.

Importa struktūrā saglabājas mašīnu un iekārtu apjoms — 45,9% no kopējā importa, to nosaka ražošanas modernizācijas vajadzības. Turpretī pārtikas preču piegādes samazinājušās par 38 %. Tas panākts, pateicoties iekšzemes ražošanas pieaugumam.

Kā jauna ĀED nozare Uzbekistānā sekmīgi attīstās ārzemju tūrisms.

Pasaules pieredze liecina, ka ĀED liberalizācija vien nevar būt valsts ārējās ekonomiskās politikas vienīgais noteicošais komponents. Valsts ražošanas kāpumu ir visai grūti panākt bez aktīviem protekcionisma pasākumiem. Selektīva šādu barjeru ieviešana ir attaisnojama un nepieciešama jauno ekonomisko struktūru adaptācijas un veidošanās apstākļos, piemērs tam varētu būt Uzbekistānas autorūpniecība.

Uzbekijas informācijas aģentūra "Žahon"

"Latvijas Vēstneša"

(Juris Afremovičs) tulkojums

Katara ir viena no savdabīgākajām valstīm pasaulē. Lai arī piecreiz mazāka par Latviju gan teritorijas (tikai 11 tūkstoši kvadrātkilometru), gan iedzīvotāju skaita (562 tūkstoši) ziņā, šī Persijas līča valsts tomēr ir trešā lielākā dabasgāzes eksportētāja, kā arī viena no vadošajām naftas tirgotājām pasaulē.

Kataras ekonomika pēdējos desmit gados bijusi visnotaļ stabila. Valsts nacionālais kopprodukts no 6 153 miljoniem ASV dolāru 1985. gadā desmit gados pieaudzis līdz 7 031 miljonam. Nacionālās valūtas — Kataras riāla — kursa attiecība pret ASV dolāru (3,64) nav mainījusies desmit gadus. 75% no Kataras eksporta veido nafta un gāze, 15% — citu ķimikāliju eksports un tikai 6% — metāla izstrādājumi. Lielākā ārējās tirdzniecības partnere Katarai ir Japāna ar 6% Kataras kopējā eksporta un 16% importa apjomā. Otrā lielākā eksportvalsts ar 5% ir Korejas Republika, bet otra lielākā importa valsts — ASV ar 12% no kopējā importa apjoma. Kataras lielāko eksportpartneru trijnieku noslēdz Apvienoto Arābu Emirāti ar 5% kopapjoma, bet importpartneru — Apvienotā Karaliste ar 10%.

Kataras iedzīvotāju skaits ik gadu pieaug vidēji par 2,5%, un 27,6% iedzīvotāju ir jaunāki par 14 gadiem. Iedzīvotāju mūža vidējais ilgums ir sievietēm 74, vīriešiem 69 gadi. No katriem 1000 jaunpiedzimušajiem neizdzīvo 20 bērni. Pilsētās, galvenokārt jau galvaspilsētā Dohā, mīt 32% Kataras iedzīvotāju, un pilsētnieku skaits ik gadu palielinās vidēji par 2,9%. Savukārt lauku iedzīvotāju skaits kopš 90. gadu sākuma ik gadu samazinājies vidēji par 0,7%. Izglītībai Katara atvēl 3,2% no nacionālā kopprodukta. Uz katriem 100 000 iedzīvotājiem ir 3579 studenti, turklāt liela daļa jauno katariešu studē ārzemēs, galvenokārt ASV augstskolās.

Katara kopš 1971. gada 21. septembra ir ANO locekle. Katara ir arī aktīva OPEC un vairāku reģionālo naftas eksportētājvalstu organizāciju locekle.

Diplomātiskās attiecības starp mūsu valstīm nodibinātas tikai 1996. gada 10. decembrī, un šobrīd aktuālākais uzdevums ir abpusēja informācijas apmaiņa. Divos lielākajos Kataras laikrakstos parādījušās samērā plašas publikācijas par Latviju, kas, pēc ziņām no Kataras, izraisījušas visai lielu interesi. Savukārt "Latvijas Vēstneša" lasītāji plašāku ieskatu par Kataru varēja gūt aprakstā "Starp Dienvidu pērli un Ziemeļu dzintaru", kas tapa, "LV" ārpolitikas redaktoram apmeklējot Kataru pēc šīs valsts vēstnieka Bādera Omara ad Dafas ielūguma. Laiks, kas pagājis kopš šī ceļojuma uz Kataru, ir apstiprinājis aprakstā pausto atziņu aktualitāti.

Vispirms jau Katara liek būtiski pārlūkot priekšstatu par lielām un mazām valstīm. No katariešu viedokļa Latvija ir samērā liela valsts ar varonīgu tautu un lielu nākotni.

Katara liek arī apjaust par mūsu vēl neizmantotajām iespējām, vispirms jau par naftas krājumiem Baltijas jūrā, Latvijas un Lietuvas piekrastē. Katarai ir bagāta pieredze ar naftas ieguvi saistīto problēmu risināšanā — ieskaitot neskaidru jūras robežu izraisītās grūtības. Tā, atklājot bagātas naftas atradnes Kataras un Apvienoto Arābu Emirātu piekrastē, katarieši ar kaimiņvalsti vienojās par kopīgām investīcijām un kopīgu tobrīd vēl nezināmā peļņas apjoma sadali pēc principa 50:50. Sarežģītāka situācija gan tagad izveidojusies ar 40 kilometrus attālo Bahreinu — angļu administrācija, savulaik atstājot šo reģionu, grūti izprotamu apsvērumu dēļ atvēlēja Bahreinai niecīgo Kamielēna salu, kas atrodas tikai kilometru no Kataras krasta. Šim paradoksam nebija būtiskas nozīmes, kamēr pāris kvadrātkilometrus mazajā saliņā netika atklātas naftas pazīmes. Tagad Bahreinieši Kamielēna salā novietojuši savu robežsargu posteni un sākuši naftas izpētes urbumus. Bet katarieši ir nobažījušies, ka naftas krājumi Kamielēna salā varētu sniegties arī zem Kataras pussalas. Tad konflikta situāciju lūgs atrisināt starptautiskai tiesai.

Katara liek domāt arī par vēl neizmantotajām abu/mūsu valstu sadarbības iespējām. Pēc Kataras tirdzniecības un rūpniecības kameras ģenerāldirektora Dr. Madžeda al Malki domām, Kataras uzņēmēji būtu ieinteresēti Latvijas kokmateriālu un koka izstrādājumu importā, jo Kataras pussalu aizņem galvenokārt tuksnesis. Labs noiets būtu arī Latvijas dārzeņiem un augļiem — pagaidām katarieši tos importē galvenokārt no Izraēlas. Latvija bagātajai Katarai ir arī potenciāli izdevīga investīciju vieta — rūpēs par dienu, kad izbeigsies naftas un gāzes krājumi, katarieši aizvien intensīvāk meklē savas nākotnes ekonomikas modeli, un viens no variantiem ir investīcijas perspektīvos ārzemju projektos.

Labas sadarbības iespējas ir arī intelektuālajā jomā. Šajās dienās Rīgas Stradiņa universitātē sāks studijas pirmais Katara pavalstnieks, un pēc katariešu intereses par mūsu valsti jūtams, ka tas ir ilgstošas sadarbības sākums.

Nesen "Latvijas Vēstneša" redakcijā pienāca Kataras lielākā arābu valodas laikraksta "Arrayah" eksemplārs ar plašu komentāru par mūsu valsti. To ilustrē "Latvijas Vēstneša" fotoreportāža no Kataras. Publikācijas autors Aimans Abouši ļoti atzinīgi novērtējis Latvijas preses informāciju par "tālo Persijas līča zemi, kas Latvijā vēl nesen bija sveša un nezināma". "Arrayah" sniedz visai detalizētu informāciju par Latviju, ievadot komentāru ar vārdiem: "Mums prieks, ka tagad arī mēs varam stāstīt par šo tālo zemi Austrumeiropā, kas nesen izkļuvusi no PSRS un atkal ir patstāvīga valsts." Rakstā teikts, ka "Latvijai nav daudz derīgo izrakteņu, jo valsts teritorijas lielu daļu klāj meži", akcentētas Latvijas labās tranzīta un arī starptautiskā tūrisma iespējas.

Analizējot Latvijas politisko situāciju, Kataras laikraksts uzsver mūsu valsts vēlmi iestāties Eiropas Savienībā un NATO savas drošības nostiprināšanai. Atzīmēta arī Krievijas negatīvā attieksme pret šiem Latvijas centieniem. "Latviešiem labi saprotama Kuveitas smagā pieredze Irākas agresijas laikā," raksta "Arrayah" komentētājs, piebilstot, ka Latvijas parlaments šopavasar apliecināja valsts gatavību ar simboliskiem spēkiem piedalīties eventuālajā ASV un citu rietumvalstu militārā operācijā miera nodrošināšanai Persijas līcī.

"Latvijas galvenā bagātība ir tās strādīgā, drosmīgā un garā stiprā tauta, kas ilgi cīnījusies par tiesībām pašai savā zemē lemt savu likteni," teikts "Arrayah" komentārā "Katara un Latvija. Soļi pretim attīstībai".

"LV" informācija