Mājsaimniecību budžetu pētījumi toreiz un tagad

Metodiskas īpatnības

Nopietnāki mājsaimniecību budžetu pētījumi sākās pagājušā gadsimta otrajā pusē Anglijā, Beļģijā un citās Eiropas valstīs. Sākotnēji tiem bija visai ierobežots uzdevums — pierādīt nepietiekamo pārtikas patēriņu strādnieku ģimenēs. Taču samērā drīz pētījuma mērķus un novērošanas objektu paplašināja, attiecinot tos arī uz pārējām sabiedrības grupām.

Latvijā pirmās neatkarības laikā mājsaimniecību budžetu pētījumus veica divas reizes: 1926./1927. un 1936./1937. saimniecības gadā. Pirmā pētījuma rezultāti ir atspoguļoti krājumā "Darba statistika 1928.", bet par otrā pētījuma rezultātiem ir sagatavota un izdota atsevišķa grāmata "Ģimeņu budžeti 1936./1937." (sastādītājs P.Dāvidsons. — R.: Valsts statistikas pārvalde, 1940 — 208 lpp.; turpmāk atsaucēs — Ģ.B.).

Salīdzinot Latvijā veiktos mājsaimniecību budžetu pētījumus toreiz un tagad, var atzīmēt šādas galvenās metodiskās īpatnības.

Divdesmito un trīsdesmito gadu mājsaimniecību budžetu pētījumus organizēja un veica kā vienreizējus pasākumus pavisam divas reizes. Mūsdienās mājsaimniecību budžeta pētījumus veic nepārtraukti.

Toreiz pētījums aprobežojās ar algotu darbu strādājošo mājsaimniecībām, izslēdzot tās mājsaimniecības, kurās ražojošās saimniecības ienākumi pārsniedza algas ienākumus. Mūsdienās cenšas aptvert visus sociālos slāņus.

Vēsturiskajā pētījumā mājsaimniecības aptaujai izraudzījās ar pašpieteikšanās paņēmienu, tātad tikai pēc brīvprātības principa. Mūsdienās realizē stratificētu gadījumizlasi, nodrošinot daudz augstāku datu pārstāvību.

Toreiz katras pētījumā iekļautās mājsaimniecības budžetu novēroja visu saimniecības gadu, tagad — vienu mēnesi, nākamajā mēnesī ņemot citas mājsaimniecības.

1936./1937. g. budžetu novērojumus veica 76 fiziskā darba strādnieku un 128 garīgu darbu strādājošo mājsaimniecībās. Novērojumu katrā mājsaimniecībā turpinot 12 mēnešus, iegūst 2448 novērojumu mēnešus. 1997. gada budžetu statistika novēroja 7881 mājsaimniecību vienu mēnesi katru, tātad tāds pats ir novērojumu mēnešu skaits. Vēsturiskais novērojums pēc apjoma veido 31 procentu no mūsdienu pētījuma.

Bija virkne īpatnību arī datu apstrādē. Piemēram, konstatējuši, ka pētījumam ir pieteikušās proporcionāli daudz vairāk garīgu darbu strādājošo mājsaimniecību nekā fiziska darba strādnieku mājsaimniecību, tālaika statistiķi nolēma šīs grupas pētīt atsevišķi, neaprēķinot abu grupu vidējos rādītājus.

Minētās un vēl daudzas citas metodiskās atšķirības apgrūtina vēsturisko un mūsdienu pētījumu rezultātu tiešu skaitlisku salīdzināšanu. Sevišķi nedroši ir salīdzināt dažādus rādītājus absolūtā izteiksmē (latos). Daudz drošāk salīdzināt relatīvos rādītājus un likumsakarības, jo tās mazāk ietekmē vēsturisko pētījumu rezultātu nepietiekamā reprezentativitāte un citas īpatnības.