Frakciju viedokļi

Pēc 2000. gada 13. janvāra sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

J.Jurkāns (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija): Vispirms sveiciens visiem jaunajā gadā! Droši vien svarīgākā lieta ir veselība. Kā mēs zinām, Latvijā plosās gripa, tāpēc es novēlu visiem neslimot un pēc iespējas labāku garastāvokli.

Šodien tiešām jāsaka, ka bija visīsākā šinī gadā Saeimas plenārsēde, kurā nekādi sevišķi grūti jautājumi netika cilāti. Taču šodien Ādamsona komisija atsāk atkal vākt parakstus par Prokuratūras lietas izskatīšanu jeb, teiksim, lai izskatītu, kā Prokuratūra veic pedofilijas lietas izmeklēšanu.

Kā zināt, vecais gads un jaunais gads pagāja it kā tādā deputātu cīniņā pret trešo varu — tiesu varu. Vismaz tā tika mēģināts medijos to pasniegt. Es pieņemu, ka tie deputāti, kas parakstīja šo lūgumu izskatīt, pārbaudīt Prokuratūru, nemēģina cīnīties ar tiesu varu, bet tas gan ir mēģinājums pārliecināties, ka Prokuratūra ļoti profesionāli veic savu darbu tieši šinī laukā, jo tā pārliecība jeb apziņa, ka mēs nedzīvojam tiesiskā valstī, ir, no tās mēs netiekam vaļā un es domāju, ka mēs atradīsim kopēju valodu tuvākajā laikā un mēģināsim kopīgiem spēkiem novērst šo, piedodiet, riebīgo izjūtu dzīvot valstī, kur nevalda likums.

K.Lībane (savienības "Latvijas ceļš" frakcija): Ir beidzies Saeimas sesiju starplaiks. Tie deputāti, kas atpūtās šajā starplaikā, ir atgriezušies rosīgā darbā. Un tie, kuri neatpūtās un turpināja strādāt arī Saeimas sesiju starplaikā, tiem nu būs jāstrādā vēl vairāk nekā šīs iepriekšējās pāris nedēļas.

Šodiena gan patiešām nenesa nekādas būtiskas likumdošanas iniciatīvas. Taču, protams, ka arī Saeimas sesijas laikā politiskā dzīve nebija aprimusi un bija, ja ne partiju vienoti, tad vismaz atsevišķu politiķu ļoti interesanti dažādi aicinājumi.

Un kā tāds pats skaļākais no tiem, protams, jāmin Ādamsona kunga un viņa vadītās komisijas locekļu aicinājums apspriest iespējamās izmaiņas Prokuratūras likumā. "Latvijas ceļš", ar lielu cieņu izturoties pret jebkuru aicinājumu apspriest likumdošanas iniciatīvas, uz to reaģēja. Valdes sēdē apspriedām šādu iespēju, izanalizējām spēkā esošo Prokuratūras likumu no tā kvalitātes viedokļa un atzinām par pilnībā atbilstošu stingram varas dalīšanas principam Latvijas Republikā, kā arī vēl vairāk — atbilstošu tām Eiropas Padomes rekomendācijām, ko šobrīd apspriež tajā organizācijā un kas tiks pieņemts vēlākais maijā. Uzskatām, ka agrāk par maiju, kad šīs rekomendācijas stāsies spēkā, Latvijā šo likumu aiztikt, vērt vaļā un kaut kādā ziņā pēc sava prāta labot nebūtu vēlams.

Bez tam mēs arī to izskatījām no attieksmes viedokļa, no likumdevēja attieksmes viedokļa pret tiesu varu un nonācām pie tā paša secinājuma, ka Prokuratūras likums nebūtu šobrīd grozāms. It īpaši jau ne tādā veidā, kas kaut kādā veidā atvieglotu ģenerālprokurora iecelšanas vai atcelšanas kārtību, vai arī mīkstinātu tos kritērijus, kurus šobrīd spēkā esošais likums izvirza ģenerālprokurora amata kandidātiem kvalifikācijas un pieredzes ziņā. Un "Latvijas ceļa" frakcija vakar pilnībā atbalstīja šo jau iepriekš pieņemto valdes lēmumu. Tā kā tā ir mūsu attieksme pret pašu skaļāko Saeimas sesiju starplaika notikumu.

Kas attiecas uz mūsu darbību turpmāk, tad jau pašā tuvākajā laikā "Latvijas ceļa" frakcija pievērsīsies risinājumam, kas varbūt arī neprasīs formulējumu problēmai par to, ka stipendijas turpmāk tiks apliktas ar nodokļiem, un tas Latvijai draud ar būtiskiem zaudējumiem. Mums ir tapis zināms, ka Džordžs Soross ir faktiski darījis zināmu, ka iespējams tā dēļ Latvijā, kura ir palikusi pēdējā Austrumeiropas valsts, kurā darbojas šīs viņa stipendijas programmas — Latvija saņem apmēram 1 miljonu katru gadu — tās varētu tikt apturētas, un mēs esam uzdevuši Budžeta un finansu komisijas vadītājai meklēt kādus risinājumus līdz nākamajai nedēļai, lai sabalansētu tās definīcijas un tās normas, kas ir spēkā esošajos likumos, un tajā pašā laikā nepalaižot garām būtiskas iespējas piesaistīt privātu naudu izglītībai Latvijā.

Mēs nākamajā nedēļā skatīsim tos jautājumus, ar kuriem strādā Dzīvokļu apakškomisija. Tie ir sagatavotie grozījumi Dzīvokļu īres likumā, Denacionalizācijas likumā, Namīpašumu atgūšanas likumā. Skatīsim tos no politiskā viedokļa un darīsim zināmu sabiedrībai, kas no tā "Latvijas ceļam" ir un kas nav pieņemams un kādi ir mūsu priekšlikumi.

A.Požarnovs (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija): Ja izvērtējam šodienas plenārsēdi, tad jāsaka, ka deputāti ir atgriezušies Saeimā, komisijas tikai sākušas strādāt, tādēļ nebija daudz sagatavotu likumprojektu, kuri izskatāmi Saeimā. Varētu teikt, ka Saeima tikai sāk iestrādāties.

Tātad šodien daži likumprojekti tika nodoti komisijām, bet vistuvākajā laikā Saeimā būs intensīvs darbs, jo valdība ir pieņēmusi vairākus likumus 81.panta kārtībā un atbilstoši noteiktajai kārtībai tie tagad būs jāizskata Saeimā.

Es gribētu pieminēt dažus likumus attiecībā uz sociālo sfēru. Un, proti, ir izdarīti 81.panta kārtībā grozījumi Ārstniecības likumā, kas nosaka, ka tiek atlikta uz diviem gadiem ārstniecības iestāžu sertifikācija. Pretējā gadījumā bija iestrādājusies pretruna, ka visām ārstniecības iestādēm jābūt sertificētām, bija sertificētas tikai dažas, līdz ar to neveidojās jaunas ārstu prakses un bija problemātisks jautājums par citu iestāžu darbību. Farmācijas likumā izdarīts grozījums un, protams, izdarīti grozījumi arī vairākos likumos, kas skar pensijas. Ministru kabinets izdarīja 81.panta kārtībā grozījumus Iekšlietu un aizsardzības ministrijas darbinieku izdienas pensijas likumos. Tamdēļ, ka tautas nobalsošanas rezultātā, gala rezultātā tika pieņemta tāda redakcija, ka strādājošiem pensionāriem tiek izmaksāta pensija līdz 60 latiem un pārējo pensiju, pilnu pensiju, var saņemt tādā gadījumā, ja nestrādā, tad šī norma ir jāpiemēro visiem vienādi. Un tamdēļ arī izveidotos tāda paradoksāla situācija gadījumā, ja neizdarītu grozījumus citos likumos, ka tie, kuri saņem izdienas pensijas, kamēr viņi ir jauni, kamēr vēl viņi strādā, tikmēr viņi saņem lielas izdienas pensijas, un tikko viņiem iestājas pensijas vecums, tā, turpinot strādāt, viņiem šī pensija tiek samazināta. Tamdēļ arī Ministru kabinets izdarīja grozījumus divos, bet sakarā ar to, ka prokurora izdienas pensijas šajā Saeimas laikā jau tika grozītas, tad Ministru kabinets to nevarēja darīt. Un tamdēļ šodien Saeima nodeva to komisijai, lai likumu skatītu vispārīgā kārtībā. Protams, bija debates par to, vai ir nepieciešams vai nav nepieciešams grozīt šo likumu, bet, ja Saeima nebūtu to skatījusi, tad izveidotos paradoksāla situācija, ka prokurori ir vienīgā kategorija, kas savā darbības laikā var saņemt pilnu izdienas pensiju, un es baidos, ka visa sabiedrība vērstos negatīvi pret prokuroriem.

Bet es vēl gribētu nedaudz pakomentēt šo spēli — spiedieni un pretspiedieni. Kas ir izdarījis uz kuru prokuroru spiedienu, kas nē. Daži prokurori ir paziņojuši, ka ies pensijā. Es gribētu komentēt, ka zināmā mērā tas ir saistīts ar to, ka faktiski šobrīd mainās pensionēšanās noteikumi prokuroriem, un tāpēc es pieļauju domu, ka daļa šo klajo paziņojumu nav gluži tādi, kādi tie bija, bet sakarā ar šo pensionēšanās sistēmu.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija): Ir sācies jaunais gads, un Saeima ir uzsākusi savu darbību. Šodien izskatīts varbūt mazāk likumprojektu, jo iepriekšējais gads tika pabeigts, Saeima visus savus likumprojektus izskatīja, un nepalika nepadarīti darbi. Tautas partijas frakcija ir uzsākusi darbu pie vairākiem būtiskiem jautājumiem, un, lai arī Saeimā varbūt darbība nebija tik intensīva, lēmumi tiek pieņemti valdībā, un arī frakcijā un partijā. Viens no būtiskajiem lēmumiem, ko ir pieņēmusi valdība un es uzskatu par ļoti svarīgu, ir konceptuālais jautājums par vienota atalgojuma sistēmu valsts sektorā no valsts budžeta finansētajās iestādēs. Konceptuāli šis jautājums ir skatīts, tiks pabeigts līdz likumprojekta izstrādei, cerams, ka marta mēnesī līdz aprīlim. Tas nozīmē, ka visur būs skaidri saprotama vienkārša atalgojuma sistēma visiem no valsts budžeta finansētajiem darbiniekiem. Nebūs nekādu līguma darbu, nekādu citu darbu, nebūs nekādu piemaksu, ja būs darbs kādās padomēs vai kur citur, tas tiks iekļauts darba līgumos, darba nosacījumos, un piemaksas nekādas nebūs. Tas ir liels solis uz priekšu, kas nav izdevies varbūt veselai virknei pēdējo valdību,— sakārtot šo no valsts finansēto darbinieku algas.

Otra lieta, par ko jau nākamnedēļ spriedīs Tautas partijas frakcija, ir izglītības darbinieku atalgojuma paaugstināšanas shēma vairākiem gadiem uz priekšu, kā tā notiks, un arī reformas plāns. Tautas partijas frakcija to apspriedīs trešdien. Likums nosaka, ka līdz martam tam jābūt pieņemtam. Tātad tas būs skaidrs no 1.marta — skolotāji saņems lielākas algas, un viņiem būs skaidrs, kā šīs algas mainīsies tuvāko četru gadu laikā. Tās ir tās lietas, kas šobrīd ir izstrādātas, tiek izstrādātas Tautas partijas frakcijā, varbūt būs arī citas iniciatīvas tuvākajā laikā.

S.Dreimane (Jaunās partijas frakcija): Es vairāk vēlētos parunāt par to, kādus likumprojektus deputāti izskatīs šīs sesijas laikā, kas varētu būt pietiekami interesanti, un aicināt arī aktīvi paust savu viedokli par tiem likumprojektiem, kuri tiek izskatīti Saeimā, kuri tiek izskatīti komisijās un kuri tiek izskatīti arī valdībā.

Viens no interesantākajiem likumprojektiem, kurš tiks skatīts nākotnē, tas ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības likums. Likums, par kuru ir tik daudz runāts, tēma, par kuru ir tik daudz spriests, beidzot UNESCO sesijā Parīzē vienbalsīgi pieņemts lēmums atbalstīt šo projektu. Tādēļ šobrīd bumba ir mūsu vārtos, un mums ir jāsāk aktīvi darboties, lai vismaz šinī gadsimtā Latvija tiktu pie savas jaunas modernas bibliotēkas. Es domāju, ka Saeima ļoti pozitīvi vērtēs šo jauno likumprojektu. Protams, tas ir saistīts ar līdzekļiem. Bet, ja mums nebūs labas gribas izpausmes, tad, es domāju, ka līdzekļi šinī gadījumā arī neko nelīdzēs.

Vēl trešajā lasījumā gaida savu dienas gaismu Valsts fondēto pensiju likums. Neskatoties uz to, ka šis likums tiks pieņemts trešajā lasījumā, es vēlreiz gribētu atgriezties pie domas, ka šodien situācija ir tāda, ka mēs vēl jo vairāk pārliecināmies, ka grozījumi Valsts pensiju likumā acīmredzot ir bijuši kļūdaini. Par to liecina šis lielais atlūgumu skaits no strādājošajiem pensionāriem, no labiem speciālistiem. Ļoti skumji, ka tie skolotāji, kuri pasniedz fiziku, ķīmiju, matemātiku, svešvalodas, šobrīd ir tā prioritāte, kas aiziet no skolām. Es ceru, ka skolotāji vēl nostrādās šo mācību gadu, pēc tam lūkosimies, ko varētu darīt visi kopā, lai šo situāciju uzlabotu.

Šodien tika runāts arī par studentiem, par viņu stipendijām un to aplikšanu ar nodokli. Ļoti pozitīvs piemērs man likās tas, ko mēs esam saņēmuši mūsu frakcijā no studentu apvienības priekšsēdētāja Andra Malēja — pašu studentu izstrādātais projekts, kādā veidā valsts varētu finansēt, kādā veidā valsts varētu kreditēt studentus, kuri mācās un kuri arī strādā. Man šis projekts likās ļoti simpātisks, un tas vēlreiz apliecina, ka deputātiem vajadzētu ieklausīties ikvienā cilvēkā, kas izrāda aktivitāti likumdošanas jomā, kurš strādā, redz un patērē šo, teiksim, nepieciešamību, šo savu profesiju, savu nodarbošanos un kura ir viņa dzīves saturs. Viņi redz, kādā veidā varētu uzlabot šo situāciju, kādā veidā varētu būt gan paši ieguvēji, gan valsts nebūtu zaudētāja. Tādēļ es gribētu aicināt savus kolēģus vairāk ieklausīties pašos studentos, jo es šodien esmu ļoti apmierināta ar to, cik ārkārtīgi gaiša un pozitīva mums ir jaunatne, kura nebūt nav mazāk izglītota kā mūsu Saeimas deputāti un kura ļoti aktīvi seko likumdošanas procesam.

A.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Vispirms gribētu novēlēt visiem Latvijas Republikas pilsoņiem, iedzīvotājiem, veselību un mīlestību ģimenē, labklājību, laimīgu jauno gadu un jauno gadu simtu visai latviešu tautai un Latvijas tautai.

Šodien plenārsēdē, manuprāt, bija interesants valdības piedāvātais grozījums prokuroru izdienas pensiju likumā. No sociāldemokrātu viedokļa šeit valdība mēģina paplašināt jau iesāktās iestrādes tieši Pensiju likumā un attiecināt arī uz to, ka prokuroru izdienas pensijām arī vajadzētu būt šai ierobežojošajai normai strādājošajiem pensionāriem — 60 lati, tādā gadījumā to varētu attiecināt arī uz visiem prokuroriem, kuri strādā. Mūsuprāt, šī norma vispār ir nepieņemama visiem pensionāriem, un arī Pasaules banka ir izteikusi visnotaļ pamatotas kritikas elementus par cilvēktiesību pārkāpumiem likumā "Par valsts pensijām". Nu ko mēs varam teikt? Mēs uzskatām, ka tas ir noraidāms principā. Un pats galvenais — šis likums ir vērtējams pavisam citādāk, jo arī sociālo budžetu tas neskar, un nekādu finansiālu nepieciešamību nav, ja nu vienīgi ir vēlme visu veidot pēc vienas sistēmas, pie tam vēl kļūdainas.

Otrs jautājums, ko es gribētu uzsvērt, ir tas, kas, manuprāt, ir ārkārtīgi vērtīgs un nozīmīgs un kuru vajadzētu izvērtēt visai Latvijas tautai, ir tas, ka praktiski valdības partijas pamazām Andra Šķēles kā Ministru prezidenta vadībā cenšas veidot strauju "Latvenergo" privatizācijas sagatavošanu atbilstoši gan šim memorandam ar Starptautisko valūtas fondu, gan arī tiem principiem, kas ir ietverti kredītlīgumā 1996.gadā un tā saistībās. Mūs ļoti baida situācija , "Latvenergo" praktiski virza uz sadalīšanu, un pirmais privatizācijas objekts, tātad izpārdošanas objekts, būtu sadales elektrotīkli, kam, atbilstoši šī kredītlīguma saistībām pie tādas visnotaļ normālas interpretācijas, var radīt ļoti bīstamas politiskas un ekonomiskas sekas tieši iespēja privatizēt Daugavas hidroelektrostaciju par pašreiz noteikto absurdi zemo vērtību— tikai par 29 miljoniem latu, kā tas ir noteikts memorandā Starptautiskā valūtas fonda un kredītlīguma saistībās ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku. Tāpēc sociāldemokrāti darīs visu iespējamo, lai šāda afēra te neveidotos, jo hidroelektrostaciju vērtība ir noteikti tikpat liela, cik mēs varam redzēt attīcīgi Krišjāņa Valdemāra centram — vienai jaunai ēkai, kas uzcelta Rīgā un tas, protams, norāda uz ļoti zemu vērtību, kāda noteikta Daugavas spēkstacijām. Tāpēc ir jādomā par veidiem, kā rīkoties opozīcijai, lai šādu lietu piebremzētu, jo ir skaidrs, ka Latvijas tautsaimniecība un arī tautas labklājība ir atkarīga tieši no tā, kādi būs elektroenerģijas tarifi, kāda būs iespēja mūsu ekonomikai attīstīties patstāvīgi, un tas, protams, arī ietekmēs mūsu politisko neatkarību.

Saeimas preses dienests