— Latvijas veselībai

Piektdien, 4.septembrī, Labklājības ministrijā notika preses konference sakarā ar Pasaules bankas (PB) misijas nobeiguma rezultātiem. Tajā piedalījās Luīze Foksa, Pasaules bankas Eiropas un Viduseiropas reģiona sociālās attīstības sektora programmas grupas vadītāja, Tomass Palu, Pasaules bankas Baltijas valstu veselības programmas vadītājs, PB misijas vadītājs, Viktors Jaksons, veselības valsts ministrs, un Imants Rezebergs, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks veselības aprūpes jautājumos un projekta vadītājs.

Pasaules demokrātisko valstu pieredze liecina, ka, uzsākot jebkuru liela mēroga reformu, tai ir jāatvēl līdzekļi no valsts budžeta. Arī Latvijā, pārejot uz jaunu valsts iekārtu, bija jāmaina veselības aprūpes sistēma, taču nebija līdzekļu. Jaunā veselības reformas koncepcija Latvijas valdībā tika apstiprināta vēl 1996.gada vasarā. Un 1997.gada 6.jūnijā starp Pasaules banku un LR Finansu ministriju tika parakstīta vienošanās par atbalstu Latvijas veselības aprūpes reformas īstenošanā.

Veselības valsts ministrs Viktors Jaksons atzīmēja:

— Daudz un ilgi gada garumā esam runājuši par to, lai mūsu veselības aprūpe varētu attīstīties, un ikreiz kā viens no obligātajiem faktoriem šai ziņā tika minēts, ka bez Pasaules bankas kredīta un visa, kas ar to saistīts, nav iespējama normāla attīstība. Un šodien tuvojamies šī projekta nobeigumam, kas patiesībā ir ne tikai PB, bet arī mūsu veselības aprūpes sistēmas kopējais projekts. Šajā projektā bijām spiesti parādīt attīstību konkrēti — stadijas, rādītājus, kuri jāsasniedz noteiktā laikā, un tikai tad varēs virzīties tālāk. Katrā gadījumā šī projekta struktūra un viss, kas tajā ietverts, mūs ļoti apmierina. Pasaules bankas misija Baltijas valstu veselības programmas vadītāja Tomasa Palu vadībā Latvijā uzturējas no 24.augusta līdz 5.septembrim. Mērķis — lai Labklājības ministrija kopā ar veselības valsts ministru Viktoru Jaksonu, Ārstniecības, Sabiedrības veselības departamentu vadītājiem un Valsts obligātā veselības apdrošināšanas Centrālā fonda (VOVA CF) vadītājiem un speciālistiem izskatītu ministrijas sagatavoto un PB atbalstīto Latvijas veselības aprūpes projektu PB kredīta saņemšanai.

Un vēl kāds aspekts, kas var interesēt mediķus un visu sabiedrību: sarunas vēl nav pilnībā beigušās. Kopā ar Finansu ministriju vēl jāprecizē, kā tiks nodrošināts veselības aprūpei pietiekams, stabils finansējums, lai šī sistēma varētu attīstīties un arī nākotnē atmaksāt šo kredītu. Šī projekta pamatā ir reģionālās attīstības princips, tātad pakāpeniski jāizstrādā reģionu attīstības plāni.

Tuvāko divu gadu laikā tiks sagatavoti precīzi mehānismi, paaugstinātas to speciālo institūciju, darbinieku zināšanas un kapacitāte, kuriem jānodrošina šis process. Un tikai tad, sasniedzot noteiktus rezultātus, šis projekts turpināsies, būs zināma garantija sabiedrībai par to, ka nauda netiks izmesta vējā.

Minēto projektu paredzēts īstenot divos posmos. Pirmajā — no 1999.līdz 2000.gadam — reformas realizācijai paredzētais PB kredīts ir aptuveni 10 miljonu ASV dolāru. Tajā tiks sakārtota sistēma un sagatavota to ilgtermiņa investīciju ieguldīšana jau otrajā posmā. Projekta otrais posms sāksies 2001.gadā, kad tiks novērtēts pirmajā posmā sasniegtais un diskutēts par turpmāka kredīta piešķiršanu līdz 2004.gadam. Otrajā fāzē tiek lēsts, ka PB kredītā piešķirs aptuveni 30 miljonus ASV dolāru.

Savukārt Luīze Foksa atzīmēja, ka otrajā posmā iedzīvotāji vairāk izjutīs šīs kreditēšanas rezultātus, bet savs labums būšot arī pirmajā posmā. Viņa piebilda, ka Austrumeiropas sektorā Pasaules banka šādu palīdzību veselības aprūpes attīstībai sniedz pirmo reizi. PB pārstāvji ir gandarīti par sarunām Latvijas valdībā, ministrijā — šeit ir vajadzīgā bāze, atbalsts un tāpēc cerība, ka Labklājības ministrija spējīga īstenot šo projektu.

Bet Imants Rezebergs detalizētāk pastāstīja par to, ko vēlamies panākt, īstenojot šo kredītprojektu. Projekts ir veidots no četriem komponentiem.

Pirmais — veselības aprūpes finansēšanas reforma, kuras mērķis ir izveidot racionālu, kontrolējamu un pacientu vajadzībām atbilstošu veselības aprūpes plānošanas un finansēšanas sistēmu. Reformas gaitā ir iecerēti vairāki pasākumi: piemēram, ārstu izglītošana ģimenes ārstu sertifikāta iegūšanai, medicīnas māsu mācības sabiedrības veselības māsas statusa iegūšanai un citi. Būs jāpabeidz reģionālo slimokasu sistēmas izveide valstī, jāpilnveido veselības aprūpes informācijas iegūšanas metodes.

Otrais projekta komponents ir veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju sistēmas reforma. Te paredzēta primārās veselības aprūpes sistēmas kā reformas prioritātes galēja izveide.

Trešais komponents — komunikācijas plāns veselības aprūpes reformas stratēģiju ieviešanai. Labklājības ministrija sadarbībā ar Pasaules banku veidos divu gadu sabiedriskās saziņas programmu, lai iepazīstinātu sabiedrību ar veselības aprūpes reformas galvenajām problēmām.

Ceturtais komponents — projekta vadība. Tas paredz projekta vadības organizāciju starp dalībniekiem — Labklājības ministriju, Pasaules banku un citiem finansu donoriem, VOVA Centrālo fondu un reģionālajām slimokasēm.

Un Pasaules bankas misijas vadītājs Tomass Palu atzīmēja, ka ar Latviju norit sadarbība jau četrus gadus, līdz šim galvenais bijis politiskais dialogs. Nupat izveidotais kredītprojekts ir šo četru gadu dialoga iznākums. PB balsta savu darbību uz ekonomiskiem pamatiem. Ekonomikas efektivitātes faktors ir viens no svarīgākajiem visās investīcijās.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, kad un kur kredītprojektu plānots parakstīt, L.Foksa teica: — Septembra beigās varētu beigties visas sarunas, tad jākārto jautājumi, kas saistās ar juridisko pusi, piemēram, kura institūcija būs atbildīga par konkrētu projekta daļu u.tml. Domāju, ka parakstīšana varētu notikt šī gada beigās Vašingtonā.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore

Izmantojot Labklājības ministrijas

Sabiedrisko attiecību nodaļas materiālus