Par Latviju un Eiropas Savienību

Piektdien, 4.septembrī, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš tikās ar Eiropas Komisijas DG IA ģenerāldirektoru Ginteru Burghardu ( Gūnter Burghardt ). Amatpersonas pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā (ES).

G.Burghards uzsvēra, ka ES paplašināšanās ir visas asociētās valstis iekļaujošs process, kas pastāvīgi attīstās. Neviena no kandidātvalstīm nav gatava uzsākt formālas iestāšanās sarunas, tādēļ uz visām attiecas sagatavošanās dalībai stratēģija, pievienošanās partnerība, nacionālais progresa ziņojums, likumdošanas caurlūkošanas process ( schreening ), regulāri ziņojumi, kas uzrādīs, kandidātvalsts vietu. Tādējādi šo valstu integrācijas process var tikt palēnināts, liekot novērst problēmas, vai paātrināts, piemēram, uzaicinot uz iestāšanās sarunām.

Nav pareizi salīdzināt dalību ES ar NATO. ES ir daudznacionāla valstu savienība ar savu identitāti un dalībvalstu neatkarības stiprināšanas problēmu.

ES iekšējās reformas (finansu politika, struktūrfondi, kopējā lauksaimniecības politika, institūciju darbība) plānots pabeigt 1999. gadā. No to rezultātiem būs atkarīga ES spēja uzņemt jaunas dalībvalstis.

Likumdošanas caurlūkošanas procesu ar visām kandidātvalstīm plānots pabeigt 1999.gada pirmajā pusē. Līdz 1998.gada beigām turpinās daudzpusējais jeb grupu ES likumdošanas salīdzināšanas posms. 1999.gada pirmajā pusē noritēs divpusējā fāze, kas ir orientēta uz iestāšanās sarunu tēmu identifikāciju.

Pilsonības likuma grozījumu jautājumā ES atbalsta EDSO rekomendāciju izpildi, tas ir arī Kopenhāgenas politikā kritērija elements. ES ir gatava arī turpmāk atbalstīt latviešu valodas mācības.

Tika pārrunāta ES un ASV transatlantiskā sadarbība un atzīmēts, ka Baltijas harta varētu piedāvāt jaunus virzienus līdzšinējā ES un ASV sadarbībā.

Atzīmēts, ka Latvija ir uzrādījusi labu progresu Kopenhāgenas kritēriju izpildē. Progresa ziņojums parādīs, vai Latvijas valsts pārvaldes spējas un ES likumdošanas pārņemšana un ieviešana kvalitatīvi atbilst iestāšanās sarunu uzsākšanai.

Ekonomiskā sadarbība ir ES īstenais virzītājspēks. Tādēļ ļoti svarīga ir kandidātvalsts spēja izturēt dalībvalstu konkurences spiedienu vidēji ilgā perspektīvā. Tas nozīmē privatizācijas, makroekonomikas stabilitāti, mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, finansu struktūru stabilitāti.

Ārlietu ministrijas preses centrs