• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Stāsta pirmais latvietis, kas savā algā saņems eiro. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.09.1998., Nr. 255/256 https://www.vestnesis.lv/ta/id/49617

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Uzņēmēju diena Latvijā un Igaunijā, Valkā un Valgā

Vēl šajā numurā

08.09.1998., Nr. 255/256

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Stāsta pirmais latvietis, kas savā algā saņems eiro

Atverot Rīgā grāmatu "Eiropas apvienošanās... Integrācija un suverenitāte"

DE2.JPG (18592 BYTES)DE3.JPG (24743 BYTES)

DE1.JPG (23003 BYTES)

"Latvijas Vēstnesi"! Paldies par Jūsu lielisko darbu. Lasu nepacietīgi internetā.

Eiropas pamati ir diezgan blīvi un tomēr saprotami!

1998. gada 4. septembrī B. Deksnis

Eduarda Bruno Dekšņa vārds "Latvijas Vēstneša" lasītājiem jau ir pietiekami labi pazīstams pēc autora analītiskajām un bagātā faktu materiālā balstītajām apcerēm par Eiropas integrāciju. Piektdien, 4. septembrī, Latvijas Universitātē notika E. B. Dekšņa jaunā apjomīgā darba — grāmatas "Eiropas apvienošanās... Integrācija un suverenitāte" atvēršanas svētki. Autors uz šo ikvienam rakstītājam patīkamāko brīdi bija īslaicīgi ieradies tēvzemē, izraujoties no ikdienas darba Eiropas Savienības iestādēs Briselē.

Grāmatas atvēršanu ievadīja tās priekšvārda autors, Latvijas aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis :

— Mana sadarbība ar Eduardu Bruno Deksni aizsākās pirms diviem gadiem, kad iznāca viņa pirmā grāmata "Eiropas Savienība: mīti un īstenība", tad es vēl strādāju citā amatā. To es atgādinu tāpēc, lai atbildētu ārlietu ministram Valdim Birkavam, kas nupat jautāja: vai tad aizsardzības ministrs nolēmis NATO vietā integrēties Eiropas Savienībā? Gribu teikt, ka arī no aizsardzības viedokļa šī grāmata un pati par sevi Eiropas Savienība ir ārkārtīgi svarīga. Pagājušā nedēļā Latvijā notika konference "Eiropas Savienība un NATO", kur daudzi runātāji par vienu no svarīgākajiem drošības garantiem nosauca tieši Eiropas Savienību. Kas tad šobrīd apdraud Latviju? Vai tas ir militārs ārvalstu uzbrukums vai iekšēji bruņoti nemieri, vai tomēr mūs varbūt apdraud pavisam citas problēmas? Tādas kā ārkārtīgi sarežģītā ekonomiskā situācija, kas saistīta ar veselu virkni neatrisinātu problēmu, augstais noziedzības līmenis, terorisms, narkotiku kontrabanda? Tas viss pie mums diemžēl ir augstā līmenī un nenoliedzami rada draudus drošībai. Kura organizācija (ja mēs gribētu NATO un Eiropas Savienību nolikt uz viena plauktiņa) šos riska faktorus varēs atrisināt labāk? Protams, katrai no šīm organizācijām ir sava vieta, tomēr jāteic, ka Eiropas Savienībai ir pietiekami liela loma Latvijas drošības garantēšanā līdzās NATO.

Un tāpēc man vēl jo vairāk ir prieks, ka latviešu sabiedrībai, politiķiem, studentiem — visiem tiem, kas interesējas par Latvijas nākotni, — ir pieejama grāmata "Eiropas apvienošanās... Integrācija un suverenitāte". Un jo vairāk prieks, ka šo grāmatu ir uzrakstījis cilvēks, kas Eiropas Savienībā, ja tā varētu teikt, sēž pašā vidū. Kad Eduards Bruno Deksnis sāka rakstīt šo grāmatu, viņš bija Eiratoma pētniecības centrā Oksfordā, bet šobrīd jau viņš strādā Eiropas Komisijā Briselē. Un līdz ar to varam apgalvot, ka šo grāmatu ir sarakstījis latvietis, kas jau pilnībā ir integrējies Eiropas Savienībā.

Pēc tam kuplo interesentu, zinātnieku un plašsaziņas līdzekļu pārstāvju pulku uzrunāja Eduards Bruno Deksnis:

— Jāteic, ka es otro grāmatu rakstīju pat ar lielāku interesi nekā pirmo. Ja pirmā grāmata bija esošās literatūras apkopojums, tad otrajā es centos vispirms pats sev noskaidrot, kāpēc Eiropas apvienošanā ir notikušas tik pretrunīgas lietas. Jo, ja jūs pajautāsit, tad visi ir izbrīnīti, kāpēc tieši lauksaimniecība bija tas svarīgais pasākums, kas savilka kopā Eiropas valstis līdz tam brīdim, kad valstis ir varējušas atrast kopīgu valodu un uzņemties diezgan lielu slodzi kopējā drošības politikā un daudz, daudz lielāku — kopīgajā ārpolitikā.

Un vēl var pieminēt arī to, ka mana alga no nākamā gada tiks izmaksāta eiro. Tas katrā ziņā ir fakts, kas vairs nav apstrīdams.

Tomēr nekas tā neliecina par šo suverenitātes sakausējumu, par šo ļoti būtisko, varētu teikt, atturīgo, draudzēšanos, kas notiek starp atsevišķām Eiropas valstīm, kā lauksaimniecība. Es ļoti ceru, ka, ņemot vērā lauksaimniecības vietu Latvijā, kas vismaz emocionāli ir ļoti nozīmīga, šo grāmatas daļu jūs pacentīsities izlasīt, lai gan tā nebūt nebūs viegla lasāmviela. Citādi grāmata ir domāta ļoti plašam cilvēku lokam Latvijā, kas tur atradīs pamatinformāciju, jo ir diezgan daudz norāžu un izziņas materiālu, ko meklēt tālāk. Lasiet šo grāmatu kā sākumpunktu jūsu tālākiem pētījumiem un dziļākai pastiprinātai interesei par Eiropu.

Ne jau katrreiz autoram viņa grāmatas atvēršanas svinīgajā gaisotnē nākas sēdēt starp diviem ministriem. Šoreiz tā bija, un tāpēc gluži likumsakarīgi vārds tika dots ārlietu ministram Valdim Birkavam :

— Man šis ir ļoti priecīgs brīdis, jo visam manam darbam kopš neatkarīgās Latvijas atjaunošanas nāk klāt latviešu valodā viens fundamentāls ķieģelis, kas palīdzēs atbildēt uz daudziem jautājumiem. Bet tik un tā daudzi jautājumi paliks neatbildēti tāpēc, ka mainās Eiropas Savienība, mainās paplašināšanās process, maināmies mēs paši.

Šodien no rīta sarunā ar Hansu Dītrihu Genšeru viņš teica: "Ja mans tēvs redzētu, kas šodien notiek Vācijas un Francijas attiecībās, viņš nekad neticētu..." Un man šķiet, ka tas ir viens no vislielākajiem gadsimta sasniegumiem — dramatiskais, fantastiskais uzlabojums Vācijas un Francijas attiecībās. Tas, kas faktiski kļuva par Eiropas apvienojošo spēku blakus trīs mazu valstu ļoti ciešai sadarbībai. Un šobrīd mēs atkal redzam paralēles no Eiropas pirmsākumiem — mēs, trīs mazas valstis, lielā Eiropas Savienība un mūsu bažas: kāpēc no vienas savienības pārvietoties uz otru savienību, un kāpēc tas vispār mums ir vajadzīgs un vai vajadzīgs? Vai vairāk atbalstīt Jundzi vai Birkavu, vai iet uz NATO vai Eiropas Savienību, vai arī iet uz abām? Šī grāmata palīdzēs izpratnei galvenokārt jauniešiem, kas šeit mācās, arī politiķiem, kas dažkārt vēl joprojām jauc Eiropas Savienību un Eiropas Padomi. Mums ir nepieciešamas dziļas zināšanas. Jo tikai ar dziļām zināšanām par Eiropas Savienību mēs vienkārši un saprotami izskaidrosim visiem mūsu valsts iedzīvotājiem, kāpēc mums ir vajadzīga Eiropas Savienība. Ja te kāds šaubās par to, vai ir vai nav vajadzīga, esmu gatavs ziedot savu brīvo laiku un runāt ar viņu.

Es nešaubos ne mirkli, lai gan es apzinos mūsu ceļa grūtības un apzinos arī Eiropas Savienības mīnusus. Mums ir izvēle. Vai būt Eiropas Savienībā vai turpat blakus dramatiskos notikumos, kolīzijās un krīzēs iesaistītās Krievijas ietekmes sfērā? Jā, mums ir izvēle. Un šī izvēle būs atkarīga no mums pašiem, no mūsu gudrības vai, es teikšu, arī no mūsu muļķības. Bieži vien pats lielākais ienaidnieks mēs esam paši sev.

Par mudinājumu, lai izdarītu pareizo izvēli, es gribu pateikt sirsnīgu paldies Eduardam Bruno Deksnim. Un viņš jau arī patiesībā mūs ar Jundzi ļoti precīzi apvieno, jo viņš pārstāv kopējo ārējo jeb drošības politiku. Un tā ir tāda reta sagadīšanās, ka mums pa vidu ir viens īsts eiropietis, īsts Eiropas cilvēks, viens īsts Eiropas Savienības entuziasts, turklāt vēl latvietis. Mēs jūgsim viņu šim vezumam priekšā. Viņam bez sava Eiropas Savienības pilsoņa un eiro pirmā latvieša lietotāja pienākumiem neapšaubāmi ir arī latviskais pienākums, ko viņš pilda gods godam. Es esmu priecīgs, ka šī ir otrā grāmata, domāju, ka jābūt arī trešajai, ceturtajai un piektajai.

Pēc tam autors gandrīz stundu veltīja autogrāfu rakstīšanai paša grāmatā. Gaidot savu kārtu, bija iespēja atšķirt apgāda "Junda" izdevuma sākumlapu un izlasīt īsziņu:

"Eduards Bruno Deksnis dzimis 1947. gadā Vācijā, beidzis Makgila ( Mc Gill ) universitāti Kanādā, Prinstonas ( Princeton ) universitāti ASV, Eseksas ( Essex ) universitāti Lielbritānijā. Ieguvis filozofijas doktora ( Ph.D. ) grādu lietišķajā matemātikā. No 1979. gada strādājis Euratom pētniecības centros Vācijā un Lielbritānijā. 1991. — 1998. g. bijis Euratom štata darbinieks, kopš 1998. gada strādā ES iestādēs Briselē."

Kamēr top ieraksts, Eduards Bruno Deksnis atzīstas, ka "Latvijas Vēstnesi" regulāri lasot internetā. Viņa datorā gan neesot latviešu burtu, un tikai mūsu valodai raksturīgās zīmes dators aizvietojot ar kaut kādiem simboliem. Bet tos viņš esot atšifrējis, nu varot lasīt pavisam tekoši un bez aizķeršanās.

Andris Sproģis,

"LV" nozaru virsredaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!