Valkas un Valgas uzņēmēju diena notika Latvijas un Igaunijas robežpilsētās sestdien, 5.septembrī. Kā informēja Valkas rajona padomes izpilddirektors Kārlis Albergs, ar saviem stendiem izstādēs abās pilsētās piedalījās ap 50 uzņēmumu.

Uzņēmēju diena tika atklāta Valkā, kur kultūras namā bija izvietota izstādes ekspozīcija. Uz uzņēmēju dienu bija ieradušies Saeimas deputāti Roberts Dilba, Viesturs Gredzens, Pauls Putniņš, ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs un zemkopības ministrs Andris Rāviņš. Pasākumu atklāja Valkas rajona padomes priekšsēdētājs Uldis Birkenšteins un Valgas apriņķa vecākais Reinis Randvers, uzrunu teica zemkopības ministrs Andris Rāviņš.

Uzņēmēju dienas ietvaros Valgā notika seminārs par aktuāliem uzņēmējdarbības jautājumiem. Tajā par uzņēmējdarbību veicinošas vides veidošanu runāja zemkopības ministrs Andris Rāviņš un Igaunijas vides aizsardzības ministrs Pīps Arū. Par investīciju piesaisti reģionam ziņoja Igaunijas Ekonomikas ministrijas kanclers (valsts sekretārs) Marguss Leivo. No Latvijas puses par šo jautājumu runu teica ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs. Ziņojumu par Igaunijas muitas politiku nolasīja Igaunijas finansu ministrs Marts Opmans, bet par jaunumiem Latvijas muitas procedūrā informēja LR Muitas pārvaldes procedūras daļas priekšnieks A.Grikmanis.

Par savām problēmām un priekšlikumiem seminārā runāja Valkas rajona un Valgas apriņķa uzņēmēji.

Uzņēmēju dienas noslēdzās Valkā, tika sveikti pasākuma rīkotāji un veicinātāji, risinājās neformālas uzņēmēju, pašvaldību un valdību pārstāvju sarunas.

Jānis Īslīcis

Latvijas Krājbankas filiāļu pārvaldes vadītājas vietnieks Aigars Strauss, ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs un Valkas rajona padomes priekš-sēdētājs Uldis Birkenšteins atceļā no semināra Valgā

Sarunā ar ekonomikas ministru Valkas rajona padomes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītāja Maija Zalcmane, rajona izpilddirektors Kārlis Albergs, Saeimas deputāts Pauls Putniņš Foto: Rūta Bierande — "Latvijas Vēstnesim"

Ar valsts politiku,

piesaistot investīcijas reģioniem

Ekonomikas ministrs

Laimonis Strujevičs:

Runa uzņēmēju dienā Valkā un Valgā 1998.gada 5.septembrī

Augsti godātie deputāti, ministri, cienījamie uzņēmēji!

Dāmas un kungi!

Man ir liels prieks piedalīties šeit, Valgā, seminārā, kura darba kārtībā ir aktuāli tautsaimniecības attīstības jautājumi. Jo īpaši apsveicams fakts, ka šī pasākuma rīkotājas ir pašvaldības, šoreiz Igaunijas un Latvijas pašvaldības.

Savā runā es vēlos nedaudz raksturot Latvijas pašreizējo ekonomisko politiku investīciju jomā un pastāstīt par iespējām investīcijas piesaistīt reģioniem.

Investīciju politika ir saistīta ar valsts ekonomisko politiku. Man kā ekonomikas ministram ir patīkami atzīmēt, ka Latvija ir guvusi panākumus ekonomikas pārkārtošanā no plānveida uz tirgus saimniecību un tirdzniecisko sakaru attīstīšanā gan ar Eiropas Savienību, gan arī kaimiņvalstīm un citiem pasaules reģioniem.

Šogad jūlijā 12 mēnešu inflācija nokritās līdz zemākajam līmenim kopš ekonomisko reformu uzsākšanas — līdz 4,6%, iekšzemes kopprodukts (IKP) turpina strauji pieaugt. Tā šā gada I ceturksnī, salīdzinot ar 1997.gada I ceturksni, tas pieauga par 7,6%. Ir pamats domāt, ka arī II ceturksnī IKP pieauguma tempi ir bijuši augsti (oficiālā statistika savu vērtējumu dos tikai šā mēneša beigās).

Ekonomiskās aktivitātes pieaugums ir vērojams gandrīz visās tautsaimniecības pamatnozarēs. Veiksmīgi attīstās tranzītbizness, kas sekmē straujus pieauguma tempus transportā. Augsti pieauguma tempi ir vērojami rūpniecībā un celtniecībā. Pieaug arī mazumtirdzniecības apgrozījums, ko sekmē iedzīvotāju reālo ienākumu pieaugums un jaunu pakalpojumu veidu, piemēram, līzinga, arvien plašāka pieejamība.

Sakarā ar pēdējiem notikumiem Krievijā izskan bažas, ka tie varētu ietekmēt arī mūsu ekonomiku un samazināt izaugsmes tempus. Protams, ekonomiskie satricinājumi mums tik tuvā un lielā kaimiņvalstī nevar neatstāt sekas arī uz mūsu ekonomiku. Jau ir vērojams kritums Rīgas Fondu biržā. Pienāk signāli, ka Krievijas maksātnespējas dēļ tiek pārtraukts atsevišķu mūsu preču eksports uz šo valsti.

Tomēr es gribētu izteikt pārliecību, ka notikumi Krievijā, lai gan tie rada ekonomiskos zaudējumus atsevišķiem Latvijas uzņēmējiem, tomēr nespēs sagraut mūsu tautsaimniecību, bet tikai nedaudz mazinās tās attīstības tempus.

Neatkarības gados mūsu valsts ir spējusi pārorientēt savu ekonomiku un samazināt atkarību no Krievijas. Par to liecina šādi skaitļi: 1998.gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas apgrozījums ar Krieviju bija 13,4% no kopējā tirdzniecības apgrozījuma (starp citu, šobrīd ar Vāciju tirdzniecības apgrozījums ir pat lielāks nekā ar Krieviju — 16,3% no kopējā apgrozījuma). Aprēķini rāda, ka tikai apmēram 5—6% Latvijas IKP ir tieši saistīti ar mūsu uz Krieviju eksportējamo preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu.

Mēs esam ieinteresēti ekonomiskajā sadarbībā ar visām kaimiņvalstīm. Īpaša attieksme ir pret mūsu ziemeļu un dienvidu kaimiņiem, jo Baltijas valstis kopā var labāk pierādīt sevi pasaulē.

Tirdzniecības apgrozījumā ar Igauniju 1998.gada pirmajos sešos mēnešos preču eksports bija 4,3% no kopējā apgrozījuma, bet imports — 6,4%. Tātad Latvijai ārējās tirdzniecības bilance ar Igauniju diemžēl ir negatīva.

Starptautisko attiecību jomā Latvija kopš neatkarības atgūšanas ir īstenojusi brīvās tirdzniecības politiku, dibinot labas attiecības un spēcīgu savienību ar visiem mūsu kaimiņiem.

Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas noteiks valsts izaugsmes tempus, būs tas, cik veiksmīgi izdosies piesaistīt investīcijas. Jo tieši tās ir nepieciešamas, lai nodrošinātu jaunu tehnoloģiju, modernu iekārtu, mūsdienīga menedžmenta ienākšanu Latvijā.

To apzinoties, valdība ar savu politiku veido investīcijām labvēlīgu klimatu. Tas nav vienkāršs uzdevums, un to nevar izveidot ar vienu vai otru likumdošanas aktu. Tikai uz tirgu orientētas reformas un tirgus institūciju tālāka attīstība, uzņēmējdarbības vides uzlabošana spēs radīt uzticību investoros, vienalga, vai tie būtu pašmāju vai ārzemju.

Ir jāatzīmē, ka investīciju piesaistes ziņā Latvijā pēdējos gados ir noticis lūzums. Statistikas dati rāda, ka investīcijas kopš 1995.gada pieaug. 1996.gadā tās pieauga par 21%, bet 1997.gadā — vēl par 11%, tādējādi radot pamatu tautsaimniecības izaugsmei turpmākajos gados. Būtiski ir tas, ka arvien vairāk tiek investēts ražojošajā sfērā.

Liela loma eksportspējīgu ražotņu veidošanā, kā arī ārzemju pieredzes, tehnoloģijas un vadības procesa pārņemšanā ir ārvalstu investīcijām. Kā labu piemēru gribu atzīmēt Valmieras stikla šķiedras rūpnīcu un akciju sabiedrību "Brocēni", kur tika veiksmīgi piesaistīti ārvalstu investori ražošanai, un ir prieks atzīmēt, ka produkcija galvenokārt tiek realizēta ārvalstīs.

Kopš 90.gadu sākuma līdz 1997.gada beigām kopējais uzkrāto ārvalstu investīciju apjoms Latvijā ir bijis 2,2 miljardi latu, bet 1997.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tas pieaudzis par 42%.

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ārvalstu uzņēmēji Latvijā tiešo investīciju veidā ir ieguldījuši 305 latus jeb 517 ASV dolārus. Tādējādi Latvija ir iekļuvusi to Viduseiropas un Austrumeiropas pārejas ekonomikas valstu vidū, kas ir līderes ārvalstu investīciju piesaistīšanas ziņā. Tas tika atzīmēts arī Pasaules ekonomikas forumā Zalcburgā 1998.gada jūnijā un arī Baltijas jūras valstu ekonomikas ministru tikšanās reizē Viļņā 1998.gada jūlijā. Es gribu atzīmēt, ka šajā ziņā Latvija neatpaliek no tām Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm, kas ir uzaicinātas uz sarunām pirmajā grupā par iestāšanos Eiropas Savienībā, bet ir pat šo valstu vidū!

Latvijā, tāpat kā Igaunijā, īstenotās ekonomiskās reformas ir atzinīgi novērtētas starptautiskajās ekonomiskajās institūcijās. Neatkarīgo starptautisko aģentūru "Standart & Poor’s" un "Moody’s" noteiktie Latvijas kredītreitingi ir vieni no augstākajiem Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs. Piešķirtie kredītreitingi atbilst tā sauktajai investīciju pakāpei. Tas nozīmē, ka Latvija ir viena no valstīm, kurām finansu institūcijas var aizdot naudu ar prognozējamu un saprotamu risku. Arī Igaunija investē Latvijā — Igaunijas investīcijas ir 4% no ārvalstu investīciju kopapjoma, taču jāņem vērā, ka daļa no šīm investīcijām jāattiecina uz Somiju, jo tās Latvijā ienāk caur Igaunijā reģistrētiem Somijas kopuzņēmumiem. Lielākais Igaunijas investors Latvijā ir "Hansabank" — novērtējums 10,3 miljoni ASV dolāru.

Arvien vairāk ārvalstu kompānijas un finansu institūcijas Latviju sāk apzināt kā vietu, kur ir iespējams izdevīgi un ar samērojamu risku ieguldīt. Par to nākas pārliecināties, tiekoties ar ārvalstu vēstniekiem un citu valstu valdību pārstāvjiem. Tā, piemēram, Vācija jau ir izveidojusi vairākus kopuzņēmumus ar Latviju, gatavojas vēl dažādiem projektiem. Šonedēļ tiekoties ar Norvēģijas tirdzniecības un rūpniecības ministrijas vadību, tika uzsvērta ieinteresētība sadarboties ar Baltijas valstīm, tajā skaitā ar Latviju.

Tomēr ir jāatzīmē, ka lielākā daļa ārvalstu ieguldījumu ir investēta uzņēmumos Rīgā, kā arī lielākajos Latvijas rajonu centros: Daugavpilī, Ventspilī un Liepājā. Šajās pilsētās ir visattīstītākā tehnoloģija, attīstīta pakalpojumu nozare, plašs piegādātāju klāsts, kā arī stratēģisks novietojums un laba infrastruktūra. Svarīga nozīme šīm pilsētām ir arī kā ostas pilsētām, svarīgiem tranzīta punktiem starp Austrumiem un Rietumiem. Interesi izraisa arī speciālās ekonomiskās zonas.

Tātad ir jāsecina, ka uz reģioniem investīcijas pagaidām "nāk" lēnāk nekā centrā. Tam, manuprāt, ir gan objektīvi, gan arī subjektīvi iemesli.

Pie objektīvajiem iemesliem es pieskaitītu nevienmērīgi attīstīto infrastruktūru, kas ir mantojums no iepriekšējās sabiedriski politiskās iekārtas. Piecdesmit padomju varas gados Latvijā bez ekonomiska pamatojuma tika attīstītas nozares, kurām nebija nedz nepieciešamo ražošanas faktoru, nedz arī vietējā noieta tirgu. Tādējādi izveidojās mākslīga un deformēta ekonomikas teritoriālā struktūra. Arī pāreja uz tirgus ekonomiku saasinājusi vairāku Latvijas reģionu problēmas. Ne visi privatizācijas projekti ir veiksmīgi sagatavoti, bieži ir slikts vadības līmenis. Īpaši tas attiecināms uz lielajiem uzņēmumiem.

Subjektīvie iemesli — tā ir nepietiekama aktivitāte vai pat pašu neizdarība uz vietām. Investīcijas ir nevis jāgaida, bet jācīnās par tām. To pierāda visas ekonomiski attīstītās pasaules prakse. Notiek konkurences cīņa par investīcijām ar projektu piedāvāšanu potenciālajiem investoriem. Savā starpā cīnās pilsētas, rajoni, valstis un pat valstu grupas. Latvija nav izņēmums.

Valsts palīdzība Latvijas reģioniem investīciju piesaistē ir ierobežota, tomēr tāda pastāv. Minēšu dažus piemērus.

Latvijas Attīstības aģentūras (LAA) rīcībā ir vairāki instrumenti, kuru mērķis ir veicināt investīciju un sadarbības partneru meklēšanu, kā arī veicināt eksportu. Daži piemēri.

• LAA var palīdzēt ar finansēm un konsultācijām izstrādāt priekšprojektus, kuru mērķis piesaistīt investīcijas un veicināt eksportu.

• LAA ir dibinātāja Norvēģijas un Latvijas uzņēmējdarbības attīstības fondam, kas veic ieguldījumus dažādos projektos. Līdzīgi darbojas arī Baltijas un ASV uzņēmējdarbības fonds, kurā uzņēmēji var saņemt finansējumu.

• Savu darbību uzsākusi garantiju aģentūra, kas uzņemsies daļu riska gadījumā, ja projekta iesniedzējam būs grūti saņemt kredītu.

• LAA struktūrā atrodas Eiropas informācijas (EiroInfo) centrs, kurā iespējams iegūt informāciju gan par preču realizācijas tirgiem, gan meklēt sadarbības partnerus ārvalstīs. Šajā centrā iespējams arī izvietot informāciju par uzņēmumu starptautiskajās datu bāzēs ar mērķi realizēt produkciju vai piesaistīt partnerus projektu realizācijai.

• LAA ir sagatavota eksporta atbalsta programma ar mērķi realizēt produkciju vai piesaistīt partnerus dažādiem projektiem.

• LAA organizē apmācības, seminārus par eksporta iespējām un atsevišķiem rietumvalstu tirgiem.

Svarīga lieta valdības ekonomiskajā politikā ir valsts investīciju programmai (VIP). Šī programma galvenokārt ir mērķēta uz bāzes infrastruktūras sakārtošanu. Pēdējos gados ar VIP palīdzību ir īstenoti daudzi nozīmīgi projekti. Tā, piemēram, 1997.gadā tika pabeigta Salaspils 330 kV slēgiekārtas rekonstrukcija, tilta pār Daugavu remonts Jēkabpilī, Brocēnu viadukta rekonstrukcija u.c.

Kopumā valdība plāno palielināt VIP finansējumu no budžeta. Vidēja termiņa ekonomiskajā stratēģijā, ko valdība pieņēma šā gada martā, ir paredzēts kopbudžeta ieguldījumu investīcijām pakāpeniski palielināt līdz 146 miljoniem latu jeb 2,5% no IKP 2003.gadā (1999.gadam tā apjoms ir plānots 50 miljonu latu). Turpmākajos gados ir paredzēts VIP ietvaros rekonstruēt Daugavas HES kaskādi, modernizēt Austrumu–Rietumu dzelzceļa koridoru, īstenot Ziemeļvidzemes reģiona atkritumu saimniecības pilotprojektu u.c.

Lai palielinātu privātā sektora līdzdalību infrastruktūras investīciju projektos un uzlabotu to darbības efektivitāti, ir izstrādāts likuma projekts par koncesijām. Šī likuma pieņemšana dos iespēju valsts un pašvaldības infrastruktūras īpašuma objektus uz laiku nodot privātajam sektoram. Ir jāatzīmē, ka koncesija tiks piešķirta izsoles vai konkursa kārtībā. Beidzoties koncesijas termiņam, tās objekts pāriet atpakaļ valsts vai pašvaldības īpašumā bez īpašas papildu atlīdzības izmaksas koncesionāram.

Nedaudz raksturošu, kāds ir Valsts investīciju programmas devums Valkas rajonam.

VIP ietvaros no valsts pamatbudžeta no 1995. līdz 1998.gadam Valkas rajonā tika īstenoti projekti par kopējo summu 793 tūkstoši latu enerģētikas, labklājības un izglītības nozarēs. Ir pabeigta Strenču ūdensapgādes un attīrīšanas iekārtas rekonstrukcija, uzcelta moderna katlumāja.

Šobrīd lielākais projekts, kas tiek jau īstenots, ir Strenču skolas atjaunošana. Tā izmaksas no valsts budžeta ir 1,4 miljoni latu. Ir arī citi projekti: Valkas siltumapgādes rekonstrukcija, specializētā valsts sociālās aprūpes centra "Valka" rekonstrukcija u.c. Kopumā Valkas rajonā VIP ietvaros ir ieguldīts valsts vidējā apjoma robežās.

VIP projektu īstenošana no tā ieceres līdz realizācijai ir darbietilpīgs process. Taču galvenais, lai ieceres īstenotos, ir labi izstrādāt un pamatot projektu. Šeit, protams, lielākā atbildība ir pašvaldībām. Padomus, kā izstrādāt un iesākt projektus, var iegūt Ekonomikas ministrijas attiecīgajā departamentā vai tajā nozares ministrijā, uz kuru attiecas projekts.

Lai izlīdzinātu ekonomisko augsmi, Latvijā tiek īstenota īpaši atbalstāmo reģionu ekonomiskās attīstības veicināšanas programma.

1997.gada augustā pēc noteiktiem kritērijiem tika izveidots potenciāli īpaši atbalstāmo reģionu saraksts. Tajā tika iekļautas 112 pašvaldības, tai skaitā no Valkas rajona trīs:

— Grundzāles pagasts;

— Sedas pilsēta ar lauku teritoriju;

— Zvārtavas pagasts.

Visas minētās pašvaldības tika uzaicinātas iesniegt savas konkrētās attīstības programmas, lai pēc to izvērtēšanas Reģionālās attīstības padome lemtu par ieteikumu valdībai par šī īpašā statusa piešķiršanu. Pēc šo programmu izvērtēšanas Starpministriju komisijā Reģionālās attīstības padome ieteica Ministru kabinetam piešķirt īpaši atbalstāmā reģiona statusu Grundzāles un Zvārtavas pagastam. Ar MK 1998.gada 29.aprīļa rīkojumu tas arī tika piešķirts. Diemžēl Sedas pilsētas pašvaldība neatsaucās uz Ekonomikas ministrijas atkārtotu aicinājumu par savas pilsētas attīstības programmas izstrādi un līdz ar to nesaņem valsts atbalstu uzņēmējdarbībā.

Ir jāatzīmē, ka, iegūstot statusu, netiek garantēts automātisks valsts atbalsts šādam reģionam. Ar šī statusa piešķiršanu pašvaldībām un to uzņēmējiem sākas visnopietnākais darbs, jo jāizstrādā un jāsagatavo līdzfinansēšanai no reģionālā fonda līdzekļiem iepriekš sagatavotajās un Ekonomikas ministrijai iesniegtajās attīstības programmās ietvertie projektu pieteikumi. Diemžēl, kā rāda līdzšinējā prakse, vairums projektu pēc tiem vai citiem kritērijiem neatbilst iepriekš noteiktajām Ekonomikas ministrijas prasībām.

Kopumā valstī, realizējot atbalstāmo reģionu attīstības programmu, līdz šā gada 10.augustam Reģionālās attīstības padome ir izlēmusi sniegt atbalstu 53 projektiem. Reāli atbalstu jau ir saņēmuši 22 projekti. Pārsvarā atbalsts ir kredītu procentu daļējas vai pilnīgas nomaksas veidā. Valsts dotās iespējas pagaidām netiek vēl pilnībā izmantotas.

Beidzot savu runu, es gribu izteikt cerību, ka reģioni aktīvāk strādās pie projektu izstrādes, nevis pasīvi gaidīs, bet cīnīsies par šo projektu realizāciju.

Es gribu pateikties visiem šī semināra rīkotājiem un dalībniekiem.

Semināra dalībniekiem novēlu lietišķus kontaktus un tālākus panākumus investīciju piesaistē un kopuzņēmumu veidošanā, kā arī labā sadarbībā starp Igauniju un Latviju. Ekonomiski spēcīgas Baltijas valstis var teikt savu vārdu arī pasaules ekonomikā.

Pateicos par uzmanību!