Ikvienam ejot savu dzejas ceļu

Klāt Raiņa dzejas dienas

— kā ik rudeni

Ar dzejas brīdi Ineses Zanderes, Pētera Brūvera un citu vidējās paaudzes dzejnieku iekārtotajā izstādē "Mans stends Literatūras muzejā" vakar, 7.septembrī, Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā savu ritējumu sāka ikgadējās Raiņa dzejas dienas. Tāda pati personiskas līdzdalības ievirze būs rītdienas sarīkojumam, par kuru tālāk stāsta Ilze Knoka, kas ir viena no ieceres autorēm.

Raiņa dzimšanas dienā — 11.septembrī — tradicionālā dzejas stunda pie Raiņa pieminekļa ar Olafa Gūtmaņa uzrunu un viesien no Beļģijas, Īrijas un Lietuvas. Bet Raiņa nāves dienā — 12.septembrī — pulksten 15.42, tieši tai stundā un minūtē, kad pirms 69 gadiem beidzās dzejnieka šīszemes gaitas, Raiņa un Aspazijas memoriālajā vasarnīcā Majoros šīs piemiņas vietas jauno koncepciju pieteiks režisors Viktors Jansons kopā ar arhitekti Ināru Caunīti, māksliniekiem Ilmāru Blumbergu un Ivaru Mailīti, tēlnieku Gļebu Panteļējevu un komponistu Andreju Selicki. Raksturojot mūsu laikmeta mākslinieku skatījumu uz Raini un XXI gadsimta nākotnes muzeju, Viktors Jansons raksta:

"Mums ir jāuzbūvē Memoriāls ne atmiņu lietām, bet Ģēnija nāvei. Šeit apmeklētāji nenāks satikties ar Raiņa un Aspazijas lietām, šeit tiks dota iespēja satikties ar

ceļu,

kustību

un gaitu,

pārdzīvojot nāvi

kā augšāmcelšanās brīnumu."

Šogad Dzejas svētki satiekas ar Lībiešu kultūras dienām Rīgā. 12. septembrī Reiterna namā notiks lībiešu dzejas sarīkojums un svinīgi tiks atvērta lībiešu dzejas izlase "Es viltīgāks par tevi, menca!".

Jaunie autori savukārt 17.septembrī pulcēsies Klāva vakarā, kad tiks pasniegta arī Klāva Elsberga prēmija.

Apgāds "Zinātne" tikšanos ar lasītājiem rīko 16.septembrī Imantas kultūras un atpūtas centrā. Bet 22. septembrī svinīgi tiks atvērta bērnu dzejas izlases "Garā pupa" desmitā grāmata.

Dzejas dienu sarīkojumi, kā allaž, notiek visā Latvijā. To veidošanā rosīgi piedalās pašvaldības.

"LV"

Katrs nāk ar savu Raini

Dzejas dienas ir arī Raiņa dienas. Kopš pērnajām Raiņa dienām notikusi stīvēšanās ap "plīša Raini" Dailes teātrī, ap piketu pie Raiņa pieminekļa un karuseļiem pie Raiņa. Sabiedrība tikusi aicināta atbildēt uz tādiem jautājumiem kā "Vai Raiņa tēlu drīkst izmantot modernās mākslas akcijās?", "Vai jums ir pretenzijas pret to, ka Esplanādē Raiņa pieminekļa pakājē iekārtots atrakciju parks?", "Kas Raiņa piemineklim piestāv vairāk: piketētāji vai karuseļi?" Un vērā ņemams ļaužu pulks gan presē, gan televīzijā un radio mēģinājuši formulēt savu attieksmi pret Raini, precīzāk, pret to Raiņa tēlu, kāds tas izveidojies mūsu iztēlē.

Tā kā diskusijas ap pieminekļiem, jau esošiem un vēl tikai ceļamiem, pilsētu laukumos apskatāmiem un mūsu apziņā mītošiem, pēdējā laikā ir gluži vai ikdienas parādība, tad arī versijas par Raiņa tēlu še gauži piemērotas un iederīgas.

Profesionālos rainistus tās tikai priecē, jo viņu (viņi — īstajā vārdā Raiņa un Aspazijas izpētes nodaļas darbinieki Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā) pienākums ir ne vien sniegt labi domātas rekomendācijas Raiņa tēla pilnveidē, bet — un jo īpaši — apzināti reāli mūsu lietošanā esošās Raiņa tēla formas, veidus un paveidus. Kā arī gādāt, lai vispārējās trūcības apstākļos dažādība neapsīkst un mums nevajadzētu pietikt visiem ar vienu vienīgu, vienotu, no mūsu dzīvajiem jutekļiem atvienotu Raini.

Tamdēļ laikā, kad Dzejas dienu dalībnieki spriedīs par tradīciju ilgstamību un mainību, rainisti mūs visus aicina piedalīties akcijā "Katrs nāk ar savu Raini!", kur no savas puses piedāvā vienu daļu no muzeja krājumā esošām Raiņa tēla variācijām (skulptūrās un portretos). Īpašu uzsvaru liekot uz nezināmu autoru darbiem, jo, patiesi, ikkatram ir tiesības uz savu Raini. Savukārt mēs visi tiekam aicināti atnest un demonstrēt savā rīcībā esošo Raini, lai kādā materijā tas būtu iemiesots — jebko, kas mums pašiem par viņu atgādina (Rainis var piedalīties un izpausties tiklab vēl nevienam nezināmā rokrakstā, kā arī bēdīgi slaveno karuseļu ieejas biļetē).

Akcija "Katrs nāk ar savu Raini!" notiks trešdien, 9.septembrī, Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja kinozālē Pils laukumā 2.

Dipl. philol. Ilze Knoka,

Latvijas Universitātes doktorante

Arī šis attēls redzams ekspozīcijā "Katrs nāk ar savu Raini!"