Frakciju viedokļi

Pēc 1998. gada 3. septembra sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

K.Leiškalns

(frakcija "Latvijas ceļš"): Laikam šodien jāsāk ar nedēļas aktivitātēm, no kurām lielākā, neapšaubāmi, bija 1. septembris, kad sākās jaunais mācību gads. Skaidrs, ka daudzi politiķi bija vietās, kur notika skolu atklāšanas. Jāteic gan atklāti, ka Latvijā šogad no jauna tika atklātas tikai divas skolas, un, esot Majoru skolā, pārliecinājos, ka nauda, kas investēta izglītībai, varbūt pat ar disciplīnas pārkāpumiem pret valdības viedokli iebalsotās summas, devušas labāko un pozitīvāko rezultātu. Katrā gadījumā — Majoru deviņgadīgā skola jau šobrīd saucama par gaismas pili.

Citas šīs nedēļas aktivitātes vairāk saistītas ar notikumiem Krievijā un B.Klintona vizīti šajā valstī, bet vairāk par to mūs, protams, skārusi un zināmā mērā darījusi bažīgus finansu un valsts varas politiskā krīze, kas vērojama Krievijā. "Latvijas ceļa" frakcijas un partijas vārdā gribu izteikt pateicību tiem 36 procentiem vēlētāju, kas nobalsoja par mums 5. Saeimas vēlēšanās, jo mūsu reforma, neskatoties uz dažām kļūdām, satricinājumiem un atkāpēm, ir bijusi pareiza, un, ja Krievijas ekonomiskā krīze ietekmē gandrīz visu pasauli, nosacīti tā ietekmē arī Latviju, tās tirdzniecības aktivitātes, bet jāteic, ka mūsu finansu tirgū valda absolūta stabilitāte, neskatoties pat uz tiem satricinājumiem, kas skāra Komercbanku. Jāteic, ka esam tikuši cauri viegli, un tam pamatā ir 5. Saeimas un pirmo divu vai trīs Latvijas valdību darbs. Tāpēc vēlreiz paldies tiem, kas balsoja par "Latvijas ceļu", arī A.Kreituss man šobrīd paspieda roku, neskatoties uz viņu tālāko politisko izvēli, jo daudzi atkāpjas no savām sākotnējām politiskajām partijām, un daudziem tam ir objektīva motivācija.

Ja runājam par parlamenta darbu šobrīd, tad jāteic, ka tuvējā priekšvēlēšanu gaisotne zināmā mērā samaitā parlamenta darbu. Domāju, ka Saeimas Prezidijs pieņēma nepareizu lēmumu — vasarā mums vajadzēja strādāt, bet tagad — septembra mēnesī — varēja būt atvaļinājums, jo tajos runas plūdos, izskatot Enerģētikas likumu, ļoti maz bija normatīvu lietu, bet daudz — lielo un morālo kategoriju, piemēram, par to, vai privatizēt "Latvenergo" vai ne. Savukārt G.Valdmaņa kunga regulārā uzstāšanās, manuprāt, šobrīd nokaitinājusi ne vienu vien Saeimas deputātu, arī mani, jo mums jāpieņem gandrīz piecdesmit dažādu likumprojektu visdažādākajos lasījumos, un tie likumprojekti, kas netiks pieņemti 6. Saeimā, 7. Saeimā jau atgriežas pirmajā lasījumā, tādējādi liels un nopietns deputātu darbs tiks atsviests sākuma stadijā.

No šodien pieņemtajiem likumprojektiem man tiešām jāatzīmē Enerģētikas likums, kas pieņemts trešajā, galīgajā lasījumā un par ko runās arī mans kolēģis Ģ.Kristovska kungs. Mums šodien Saeimas tribīnē bija neliela saraušanās, bet tas pieder pie politikas ikdienas. Tāpat atzīmējami arī grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā un divi likumprojekti vēlēšanu kontekstā, kā arī grozījumi likumā par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu. Šobrīd spēkā esošā likumdošana paģērēja tautas nobalsošanu rīkot svētdienā, bet Satversme nosaka, ka Saeimas vēlēšanas notiek tikai vienā dienā — sestdienā, kas, manuprāt, bija diezgan pārsteidzīgs lēmums, jo domāju, ka mūsu sabiedrībai vajadzētu šo izvēli izdarīt divās dienās. Par to liecina arī šī brīža socioloģiskās aptaujas, kas rāda, ka 28 procenti vēlētāju vēl nav izlēmuši, par ko balsot, un bieži vien šis lēmums tiek atlikts uz pēdējo brīdi.

M.Lujāns

(Tautas saskaņas partijas frakcija): Daļēji varētu piekrist LC pārstāvim K.Leiškalna kungam, bet Enerģētikas likumā, kas šodien tika pieņemts trešajā lasījumā un kas cienījamajam prezidenta kungam būs jāizsludina, bija arī vairākas svarīgas normas, tajā skaitā mēģinājums sākt "Latvenergo" privatizāciju. Situācijā, kad Latvijas iedzīvotāji jau saskaras ar neveiksmīgu monopolstāvokļa uzņēmuma privatizāciju, tas ir "Lattelekom", kārtējo reizi valdošais vairākums mēģināja uztiept parlamentam un sabiedrībai arī "Latenergo" privatizāciju. Viens no galvenajiem argumentiem bija tas, ka valsts uzņēmumi nespēj funkcionēt kā peļņu nesošas iestādes. Bet šeit drīzāk jārunā par lielu ierēdņu grupu, šo uzņēmumu pārvaldītāju nekompetenci vai apzinātu uzņēmuma graušanu. Šodien mēs par to varam runāt, jo lielākajā daļā pasaules valstu ļoti normāli funkcionē valsts uzņēmumi, kas valstij dod peļņu. Bet divtik uzmanīgiem jābūt ar monopoluzņēmumiem, jo pēkšņi kāda neliela grupa cilvēku var iegūt pārvaldītāju tiesības, un tad būs kā ar "Avelat" grupas pārstrādes uzņēmumiem, kas diktēs dempinga cenas vai pieprasīs milzu cenas no visiem Latvijas iedzīvotājiem. It sevišķi bīstami tas varētu būt gadījumā ar "Latvenergo". Protams, var piekrist, ka vēlēšanas ir diezgan nervozs brīdis, bet vēlēšanu tuvošanās ir sava veida šķīstītava vai vētītava, un arī K.Leiškalna kungam būs jāatbild par to, ko LC ne tikai 5. Saeimā, bet arī 6. Saeimā labu darījis tautai un sabiedrībai. Tādēļ katram vēlētājam nopietni jāpārdomā — vai viņu pārņem nostalģiskas atmiņas par to, ko kādreiz kāds ieguldījis, vai arī ir reāls situācijas vērtējums. Diemžēl nevaru būt tik optimistisks kā K.Leiškalna kungs, kas paziņo, ka ekonomiskā vai banku krīze Krievijā jau ir garām. Man liekas, šis vilnis tikai sākas, jo tagad mēs redzam to krīzes momentu, kas parādās Lietuvā, un pēc tam šis vilnis velsies tālāk, iespējams, uz Ukrainu un citām bijušajām NVS valstīm. Bez tam nevar aizmirst, ka G.Krasta kunga vārdi par ekonomisko palīdzību un uzņēmēju pārorientāciju no Krievijas tirgu uz citiem tirgiem palikuši tikai skaistu vārdu līmenī, jo līdz šim Latvijas uzņēmējiem lielākais tomēr bijis Krievijas tirgus, ar kuru ne V.Birkava kungs spējis atrast kontaktus, ne arī šī valdība risina šos jautājumus. Kas notiks brīdī, kad arī Latvijā sāksies nopietna banku krīze, tas atkal ir balts plankums. Pilnīgi reāli, ka to būs jārisina jaunajai valdībai, kas tiks veidota jau novembrī vai decembrī. Iespējams, ka kaut kādā veidā arī Krievijas tirgus krīze var skart gan Latvijas banku sistēmu, gan mūsu valsts uzņēmējus.

E.Jurkāns

(Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija): Šodien mani kolēģi jau runāja par Enerģētikas likumu un, manuprāt, pamatoti, jo šī likuma izskatīšana aizņēma gandrīz visu dienu, un tas tika pieņemts trešajā un galīgajā lasījumā. Jāatzīmē, ka pirmo reizi pēc neatkarības atgūšanas pieņemts fundamentāls likums, kas konkretizē un regulē tiesiskās attiecības starp elektroenerģijas ražotājiem un patērētājiem.

Liela polemika bija par priekšlikumu attiecībā uz to, kādai jābūt "Latvenergo" īpašuma formai un uzņēmuma nākotnei vispār. Pirms diviem mēnešiem, kad tika skatīts likums par valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, mēs iesniedzām priekšlikumu, kuram analoģisku iesniedzām arī šoreiz, jo uzskatām, ka "Latvenergo" jābūt valsts īpašumā. Diemžēl toreiz valdošā koalīcija, tajā skaitā "Latvijas ceļš" un "Tēvzemei un Brīvībai", nenobalsoja par šo priekšlikumu, bet, paldies Dievam, viņi nedaudz mainījuši savas domas un šodien gandrīz vienbalsīgi nobalsoja par to. Tas nozīmē, ka elektrostacijas, pārvades līnijas un Inčukalna pazemes gāzes krātuve vismaz pagaidām paliek valsts īpašumā, un līdz ar to valdībai jādomā, kādu uzņēmuma privatizācijas koncepciju pieņemt. Tas ir liels pluss, kas sasniegts ilgās pārdomās un lielos strīdos. Paldies, ka Saeima bija pietiekami vienprātīga.

Frakcijas sēdē šodien pieņēmām divus būtiskus paziņojumus. Viens saistīts ar lauku lietām, otrs — ar īpaši atbalstāmajiem reģioniem un speciālajām ekonomiskajām zonām.

Par lauku lietām — mēs uzskatām, ka laukos ir katastrofāla situācija, ko vēl vairāk saasina lieta, par kuru zemnieku saimniecības un lauku uzņēmumi jau ir pārliecinājušies. Tātad no budžeta bija nepieciešams iedalīt 9 miljonus latu, lai atmaksātu akcīzes nodokli par patērēto dīzeļdegvielu lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas vajadzībām. Šī gada budžetā tika iebalsoti 6,2 miljoni latu, kas, kā jau teicu, ir nepietiekami, jo jau trūkst apmēram 2,8 miljoni. Bez tam 2,2 miljoni no šī gada budžeta tika izmantoti, lai atmaksātu pagājušā gada parādu. Tātad būtībā šogad budžetā paredzētā summa nosedz tikai pusi nepieciešamību, tāpēc stāvoklis lauksaimniecībā ir katastrofāls. Bez tam Valsts kase un, esmu pārliecināts, arī vairāki rajoni un pagasti kavē izmaksu par izmantoto dīzeļdegvielu, līdz ar to zemnieki pilnā apjomā nevar uzsākt rudens darbus. Tāpēc mēs uzskatām, ka valdībai šī gada izdevumos jāparedz iztrūkstošie 3 miljoni latu, lai norēķinātos par šo akcīzes nodokli par izmantoto dīzeļdegvielu lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai.

Mums ir arī ziņas, ka Finansu ministrija grib mainīt nākamajam gadam paredzēto kārtību, kā tiek atmaksāti līdzekļi par dīzeļdegvielu, un, ja tā valdībā tiek akceptēta, būtībā zemnieki šo atmaksu vairs nesaņems, jo tā tiks ieviesta subsīdiju veidā. Tāpēc uzskatām, ka, veidojot nākamā gada budžetu, jāsaglabā līdzšinējā kārtība, bet ar noteikumu, ka likums tiek izpildīts pilnā apjomā un šie līdzekļi iedalīti. Citas iespējas nav, un laiks vairāk negaida — esam jau nokavējuši.

Otrs jautājums ir par īpaši atbalstāmajiem reģioniem un speciālajām ekonomiskajām zonām. Pilnīgi nepiedodami, ka Finansu ministrija jau divus mēnešus tirdī šo zonu vadības — es runāju par Rēzekni un Liepāju. Man teikuši, ka, piemēram, Seska kungs, Liepājas pilsētas mērs, pusmēneša laikā divpadsmit reizes bijis Rīgā, lai sakārtotu šo jautājumu, bet Finansu ministrija nepiekāpjas. Runa ir par to, ka Finansu ministrija grib iesniegt grozījumus likumos un mainīt nodokļu paketi par sliktu brīvajām ekonomiskajām zonām. Mēs uzskatām, ka brīdī, kad šīs speciālās ekonomiskās zonas tikko sākušas strādāt — Liepājā nedaudz vairāk par gadu, Rēzeknē — nepilnu gadu — , mainīt spēles noteikumus ir nepiedodami, jo tas atbaida investorus un nerada valstī stabilu likumdošanu.

R.Dilba

(Latvijas Zemnieku savienības frakcija): Jā, šodien tiešām pieņemts ļoti svarīgs likums, tas ir, Enerģētikas likums, kas skar ļoti daudzus, jo elektrība un energoresursi — siltums un viss pārējais — vajadzīgs visiem. Šajā likumā beidzot esam sakārtojuši savstarpējās attiecības gan uzņēmumiem, kas nodarboojas ar energoražošanu, gan, pats galvenais, patērētājiem — kādā veidā viņi var saņemt šo produktu. Bez tam beidzot ar likuma normām noteiktas savstarpējās attiecības ar mazajiem elektroenerģijas ražotājiem, tas ir, mazajām hidroelektrostacijām, dažādām koģenerācijas iekārtām un tiem, kas varētu veidoties nākotnē — vēja ģeneratoriem un citiem dažāda veida energoražotājiem. Tātad likums regulēs šos nosacījumus, un dzīve parādīs, kā tas veiksies.

Otrs svarīgākais jautājums, kas tika izskatīts un pirmajā lasījumā pieņemts, ir lēmumprojekts par problēmām, kas saistītas ar lauksaimniecību sakarā ar nelāgajiem laika apstākļiem. Par šī lēmumprojekta pirmo punktu pārmetumi Latvijas Zemnieku savienībai, kāpēc neko neesam darījuši agrāk. Bet mēs visu laiku iestājāmies par to un paši pirmie paziņojām, ka intervences pasākumi labības tirgū kviešiem jāsāk ar 74 latiem tonnā, rudziem — ar 69 latiem tonnā. Diemžēl iepriekš šie priekšlikumi, kā arī tas, ka intervences pasākumi jāsāk nevis ar 1. oktobri, bet 1. septembri, netika ņemti vērā. Kad tas tika balsots valdības sēdē, Latvijas Zemnieku savienības ministri balsoja par to. Bet ar nožēlu jāsaka, ka citi to neatbalstīja, un toreiz šo priekšlikumu nepieņēma tādā veidā, bet ar citiem nosacījumiem, kurus jūs jau zināt.

Otrs svarīgākais jautājums ir tas, ka valdībai jārod iespēja kompensācijām lauksaimniekiem sakarā ar nelabvēlīgo laika apstākļu radītajiem zaudējumiem. Šeit runa ir ne tikai par graudiem, bet par visu lauksaimniecisko produkciju. Šis lēmumprojekts it kā vairāk ir par šīm graudu problēmām, tāpēc varbūt kāds var pārprast, bet runa ir par to, ka jāizvērtē visas nozares, jo arī piena lopkopībā un kartupeļu audzētājiem noteikti ir daudz problēmu, it sevišķi zemienēs var gadīties tā, ka ļoti daudzām kultūrām būs lieli zudumi. Ir gan cerības, ka cukurbiešu ražai šogad vajadzētu būt lielai, ka tik izdotos to novākt!

Izskanējuši arī daudzi pārmetumi — ko tad Saeima nepieņem konkrētu lēmumu. Bet Saeima nevar pieņemt konkrētu lēmumu, nosakot valdībai, cik miljonu tai jāatrod. Ņemot vērā konkrētus skaitļus, šo kompensāciju apjomu iespējams sadalīt attiecīgajām nozarēm un zemniekiem. Protams, es saprotu, ka zemnieki gaida uzreiz viennozīmīgu lēmumu, bet tā nav parlamentārā prakse, ka Saeima to nosaka. Tādā gadījumā parlaments katru reizi vieniem noteiks vienus miljonus, otriem — otrus, trešiem — trešos, un beigu beigās budžetā būs sajukums. Esam iestājušies par to, ka valdībai jāatrod iespēja un jānosaka šie nosacījumi. Zemkopības ministrija jau sākusi izvērtēt visas nozares — cik un kādi zudumi radušies, bet ir skaidrs, ka kopumā gan Austrumu tirgus, gan pārējie sadārdzinājumi, kas nāca lauksaimniecībā, radījuši lielus zaudējumus.

Ģ.V.Kristovskis

(apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija): Acīmredzot mans viedoklis par jauno Enerģētikas likumu, kas tika pieņemts Saeimā, nebūs tik optimistisks, neskatoties uz to, ka mūsu komisija, kas bija atbildīgā, par šo likumprojektu ir labās domās. R.Dilbas kungs tikko jau minēja šo jautājumu, kas ir sakārtots mazajiem energoražotājiem. Manuprāt, jaunas pieejas nav, jo faktiski šajā likumā atrunātas tās pašas trīs gadus vecās normas, kas bija likumā par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā un kas radīja veselu virkni problēmu mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kuri bija saistīti tieši ar šo biznesu. Es pat gribētu teikt, ka likumā saglabājušās pretrunas ar Eiropas Enerģētikas hartu, kas šobrīd atrodas izskatīšanā Saeimā. Tajā ir vairāki svarīgi punkti, kas saistīti ar tirgus mehānismu un cenu efektīvu funkcionēšanu energoražošanā. Kāpēc runāju tieši par vidējiem un mazajiem uzņēmējiem? Kā jau minēju, trīs gadus spēkā bija normas, kas it kā noteica dubultos tarifus. Tajā pašā laikā, ja mēs paskatāmies, cik tad koģenerācijas stacijas uzbūvētas, cik vēju ģeneratori uzstādīti Latvijā, neskatoties pat uz to, ka šiem uzņēmējiem ir dubultais elektroenerģijas iepirkšanas tarifs? Tātad ir jautājums — kur slēpjas problēma? Kā "Tēvzemei un Brīvībai" partijas deputāts iesniedzu veselu virkni priekšlikumu, kas faktiski vērsa uzmanību uz to, ka lielas problēmas sastopam tieši ierēdņu vidū.

Tie, kas darbojas Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamentā, var pietiekami labi manipulēt un nenākt pretī uzņēmējiem, kas iesaistās enerģētikas uzņēmējdarbībā, tādējādi radot problēmas. Tāpēc neesmu pārliecināts, ka jaunais likums atrisinās jau esošo situāciju. Minēšu vienu piemēru. Es ierosināju, ka, ja nu reiz kādam uzņēmējam uztic iesaistīties šajā biznesā un izsniedz licenci, tad viņam neapšaubāmi arī jābūt skaidram tarifam, kāds būs investīcijas atgūšanai. Diemžēl šis priekšlikums netika pieņemts, un jautājums atkal palika neskaidrs. Tas nozīmē, ka licences joprojām izsniegs Ekonomikas ministrija, bet noteikumi, ar kādiem šie cilvēki darbosies, joprojām nav atrisināti. Tātad īsta prieka par to, ka pieņemts jauns likums, nav. Domāju, ka jau iepriekšējais likums radīja veselu virkni civiltiesiskas saistības starp uzņēmējiem un valsti vai "Latvenergo". Bet šīs attiecības, kas izveidojušās, tagad paliek pietiekami neskaidras. Formulējums par to, vai šīs civiltiesiskās attiecības ir spēkā līdz galam, joprojām man nav skaidrs. Vai ierēdņi ministrijā ņems vērā likumu, kas faktiski to nosaka? Bet nu redzēsim, to parādīs tikai laiks.

K.Čerāns

(frakcija "Latvijai"): Šodien Saeima, skatot Enerģētikas likumu, par kuru kopumā arī es neesmu sajūsmā, tomēr pieņēma vienu ļoti pozitīvu un būtisku lēmumu. Ar 63 balsīm par, vienu balsi pret un četrām balsīm atturoties parlaments atbalstīja Tautas kustības "Latvijai" priekšlikumu šajā likumā noteikt, ka Latvijai stratēģiski svarīgi energoapgādes objekti — Daugavas hidroelektrostacijas, augstsprieguma pārvades tīkli un pazemes gāzes krātuvju pazemes daļas — saglabājami valsts īpašumā un tos nevar izmantot kā ķīlu kredītu saņemšanai, izņemot gadījumus, kad kredīti tiek ņemti šo objektu atjaunošanai vai modernizācijai. Tāds bija Tautas kustības "Latvijai" priekšlikums, un tādu to šodien atbalstīja Saeima.

Ļoti būtiski, ka valstij stratēģiskajiem objektiem jāpaliek valsts īpašumā. Jāpasaka skaidri, ka liberāļi, kas aizstāv tikai privāto īpašumu, kļūdās — veiksmīgi var saimniekot arī uzņēmumi, kuriem ir dažādas īpašuma formas, jo viss atkarīgs tikai no tā, vai īpašuma apsaimniekošana notiek godīgi un vai, to apsaimniekojot, nenotiek zagšana.

Zīmīgi, ka šādu pašu Tautas kustības "Latvijai" priekšlikumu likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" vēl šī gada 1.aprīlī atbalstīja tikai 26 Saeimas deputāti, un ar balsu vairākumu tas tika noraidīts. Tas acīmredzot bija politiskās bezatbildības laiks, kad deputāti vēl atļāvās vairāk domāt par to grupējumu interesēm, kuras tie pārstāv, bet tagad, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, deputāti arvien skaidrāk izjūt tautas sāpes, tāpēc atbalsta tos lēmumu projektus, kurus tauta no viņiem pieprasa.

Šajā sakarā tā ironiski jādomā par to, ka varbūt Saeimas vēlēšanas būtu rīkojamas ja ne katru gadu, bet vismaz reizi divos gados, jo tad vairāk būtu tādi brīži, kad deputāti ieklausītos tautas balsī. Bet jāsaka, ka par principu, ka valstij stratēģiski svarīgi īpašuma objekti nav privatizējami, Tautas kustība "Latvijai" nesekmīgi iestājusies jau vairāk nekā divus gadus, sākot no 1996.gada februāra — faktiski no 6. Saeimas darbības sākuma. Mūsu priekšlikumi ir bijuši gan par to, lai Privatizācijas aģentūras lēmumi būtu pārsūdzami tiesā, gan par visaptverošās privatizācijas ierobežošanu, sevišķi attiecībā uz šiem valstiski stratēģiskajiem uzņēmumiem. Bet rezultātu mums izdevās panākt tikai tagad, jau vēlēšanu priekšvakarā. Nu bet labāk tagad, nekā tas vispār nebūtu panākts.

Šis priekšvēlēšanu laiks ir arī lielais politiskās dižošanās laiks, kad mēs redzam, kā Zemnieku savienība un Šķēles partija dižojas ar 3% subsīdijām zemniecībai, kas patiesībā bija Tautas kustības "Latvijai" priekšlikums, kuru Saeima atbalstīja 1996.gada 17.oktobrī.

Demokrātiskā partija "Saimnieks" dižojas kā privatizācijas pretinieks un tautas īpašuma aizstāvis, kaut gan vēl šodien deputāts V.Dinēvičs ar savu priekšlikumu centās virzīt uzņēmumu "Latvenergo" uz vienotu privatizāciju, valsts monopola vietā izveidojot privāto monopolu.

Jā, šodien šiem politiskajiem varas grupējumiem jādomā par to, kā saglabāt varu uz nākamajiem četriem gadiem. Tāpēc "sasmērēto" veco partiju vietā tika piedāvātas jaunas partijas, kas atkal aizstāvēs šo pašu lielbagātnieku intereses. Par to cilvēkiem jādomā. Vēlēšanu kampaņās tiek ieguldīts milzīgs līdzekļu apjoms, dažas labas partijas reklāma redzama vai uz katra stūra. Tas var ļaut cilvēkiem pajautāt: "Kur šī nauda ņemta, vai tiešām tikai no puķu tirgošanas? Kāpēc tā šādos mērogos tiek grūsta vēlēšanu kampaņā?" Partiju paveiktie darbi ir vislabākais kritērijs arī attiecībā uz nākotnes izvēli.

Masu informācijas līdzekļi šodien vēl strādā valdošās elites labā. Tāds secinājums rodas, klausoties radiopārraidē par Tautas kustības "Latvijai" priekšlikumu, kas tika atbalstīts. Jā, tika pieminēts, ka šāds grozījums Enerģētikas likumā ir atbalstīts, bet neviens vārds netika pateikts par to, ka tas nāk no Tautas kustības "Latvijai". Ar to, šo divu gadu laikā strādājot Saeimā, mums nācies saskarties vairākkārt. Tomēr domāju, ka cilvēki iemācījušies sadzirdēt vārdus starp rindiņām un spējuši saskatīt, kādas metodes šodien spēj izmantot politiskā mafija. Jo arī šodien jāskata politiskais teātris, kas tiek spēlēts mūsu valstī — ģenerālprokurors J.Skrastiņš iesniedz demisijas rakstu, bet Augstākās tiesas priekšsēdētājs to nepieņem. Šis ir konkrēts politiskais teātris, un mums jājautā — vai J.Skrastiņa kungs brīdī, kad šo demisijas rakstu iesniedza, nezināja, ka to tālāk nevirzīs? Bet atkal tautas acīs nospēlēts kārtējais teātris. Vēl vairāk — cilvēki, kas nostiprinājušies šajos krēslos, aizstāv veco režīmu.

Jā, tāda ir šodienas realitāte, bet tautai ir iespēja vēlēšanu dienā visam tam pielikt punktu. Ceru, ka šis punkts arī tiks pielikts.

I.Kreituse

(Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības un Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija): Šodien visi kungi runā tikai par Enerģētikas likumu, it kā nekas cits nebūtu noticis. Visi slavē, cik viņi bijuši pareizi un cik pareizi nobalsojuši. Jā, šis balsojums parādīja, ka Latvijā principā nav politiski atšķirīgu partiju, jo visi nobalsoja par valsts īpašuma saglabāšanu. Vairs nav ne labējie, ne centriskie, visi nezin kāpēc iebraukuši kreisajā spārnā, no kura, kad runā ar vēlētājiem, tik ļoti mēģina atkratīties vaļā.

Tāpēc gribu teikt — neskatieties uz šo balsojumu, bet paskatieties, ko partijas raksta savās programmās un ko dara praksē. Tagad, pirms vēlēšanām, jums iebalsos ne to vien.

Bet šodien 6.Saeimas vēsturē bija interesanta lieta, jo pirmo reizi Saeimas Prezidijs atļāvās neizskatīt un vispār neiekļaut dienas kārtībā likumprojektu, ko iesnieguši deputāti, atsaucoties uz Kārtības rulli. Līdz šim praksē bija tā, ka Prezidijs neiebilda, pieņēma, uzrakstīja lēmuma projektu, turpat nobalsoja un iekļāva dienas kārtībā. Lai nu tā būtu, jo Prezidijam palīgā nāca nu jau potenciālais Latvijas Republikas tieslietu ministrs, šobrīd gan tikai Saeimas Juridiskā biroja vadītājs G.Kusiņa kungs. Lai nu notiek, jo izrādās, ka gan "Latvijas ceļam", gan Zemnieku savienībai un "Tēvzemei un Brīvībai" — visiem bail, ka kaut kas varētu notikt un nepiepildīties viņu prāts referendumā jautājumā par grozījumiem Pilsonības likumā. Kas tad īsti bija šis jautājums? Mūsu partiju apvienība — Darba partija, Kristīgi demokrātiskā savienība un Latvijas Zaļā partija — nāca ar aicinājumu visām Saeimas frakcijām — noliksim malā politiskās ambīcijas, iespēju veikt bezmaksas priekšvēlēšanu akciju un padomāsim par cilvēkiem, kas dzīvo Latvijā! Padomāsim par valsti, kurā esam un kuru gribam redzēt Eiropā! Pieņemsim steidzamības kārtā grozījumus Pilsonības likumā, kas jau saņēmuši 51 Saeimas deputāta atbalstu un pret kuriem nav protestējusi neviena frakcija un partija, tas ir, atcelsim "naturalizācijas logus" un ļausim visiem Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, nokārtojot latviešu valodas un vēstures eksāmenu, iegūt Latvijas pilsonību! Bet bērnu jautājums lai paliek referendumam. Arī tādā gadījumā, ja to nepieņemtu līdz 3.oktobrim, šī iestrāde Juridiskajā komisijā jau varētu būt, un, ja referendumā tiek noraidīti pieņemtie grozījumi, mēs vēl 6.Saeimas laikā varētu parādīt savu labo gribu un izpratni, nevis tikai spekulēt ar cilvēku jūtām. Bet izrādās, ka partijām nav drosmes balsot par šo priekšlikumu, lai it kā nenostātos pret savu programmu. Tagad uz nedēļu šis jautājums ir atlikts, bet es ceru, ka vēlētāji partijām uzdos šo jautājumu tikšanās reizē, par kurām te sludināja, kur nu katrs brauks un ko stāstīs — kāpēc jūs negribat atcelt "naturalizācijas logus", ja pirms tam esat teikuši — jā? Kāpēc negribat cilvēkiem, kas zina latviešu valodu un vēsturi, dot iespēju kļūt par pilsoņiem? No kā jūs baidāties? Vai arī vienkārši politiski spekulējat ar Latvijas iedzīvotājiem un tiem, kas šeit runā par Eiropas Savienību! Pievērsiet uzmanību — valsts vadītāju sarunu atreferējumā ar Norvēģijas karali jūs neatradīsiet norādi uz to, ka bērniem jādod pilsonība, neprasot ne valodu, ne ko citu. Jā, jo Norvēģijā tā nenotiek, un neviens neuzskata, ka tāpēc tur tiek pārkāptas cilvēktiesības.

Ar radio palīdzību gribētu aicināt visus Latvijas iedzīvotājus apsvērt un pārdomāt, kas un kāpēc jums ko sola. Izvērtējiet kritiski tos, kas saka — jā, pieņemiet šos grozījumus, lai bērni top par pilsoņiem, mēs tūlīt viņiem iemācīsim latviešu valodu un skolās ieviesīsim kārtību, ka neviens nevarēs beigt skolu, nezinot latviešu valodu. Tad es jums atgādināšu tikai dažus skaitļus, kas raksturo reālo situāciju.

15 tūkstoši latviešu bērnu šogad aiziet krievu skolās tāpēc, ka viņu dzīves vietās nav latviešu skolu.

46% jauniesaukto Latvijas armijā, tātad — Latvijas pilsoņi, nesaprot latviešu valodu, nevar izpildīt pavēles un pirmos trīs mēnešus mācās valodu.

14% Latvijas pilsoņu un 97% nepilsoņu aptaujā pateikuši, ka atbalsta krievu valodu kā otro valodu.

Piecus gadus "Latvijas ceļš" ar saviem sabiedrotajiem — "Saimnieku" un "Tēvzemei un Brīvībai" — vadījis Izglītības ministriju, piecus gadus nekas nav izdarīts, bet pēkšņi to visu paveiks gada laikā! Piecus gadus Dzintars Ābiķis vada Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, un tagad Tautas partija sola gada laikā, laikam ar Dzintara Ābiķa rokām, izdarīt to, ko viņš nav panācis piecus gadus!

Bet saistībā ar bērniem, izglītību un visu pārējo šodien bija interesants balsojums, ko kungi nepieminēja, jo viņiem varbūt tas nav aktuāli. Ministru kabinets V.Makarova kunga personā iesūdzējis Saeimu Satversmes tiesā par to, ka deputāti nobalsojuši, ka likumprojektā par maternitātes pabalstiem jāparedz — bērnu pabalstu, tātad to, ko agrāk sauca par dekrēta naudu, jāmaksā arī sievietēm, kas savas jaunības dēļ un tāpēc, ka nestrādā, nav sociāli apdrošinātas. Tagad Ministru kabinets, konkrēti — V.Makarova kungs, pret to iebilst un pieprasa, lai to atceļ tāpēc, ka budžetā tam nav paredzēta nauda. Tagad, kad Saeima balsoja par grozījumiem budžetā, lai tur atrastu naudu, lielākā daļa jau nobalsoja par to, bet interesanti bija redzēt, ka par šo priekšlikumu nebalsoja neviens trīsbērnu aizstāvis, kas sola, ka astoņos gados viņi atradīs naudu šo bērnu audzināšanai. Arī M.Vītola kungs, kurš visiem stāsta, ka viņa ģimene gaida bērniņu, un ar to es viņu apsveicu. Bet viņam būtu jāpadomā arī par citām mātēm, kuras gaida bērniņus un studē universitātē. Par to nebalsoja arī Zemnieku savienība. Saprotu, ka viņiem varbūt šodien svarīgāks ir tas, kas notiek laukos, bet bērni ir tikpat svarīgi kā lauki. Gribētu piebilst vēl vienu lietu — mīļie zemnieki, prasiet konkrēti, cik jums dos. Nepaļaujieties uz tukšiem solījumiem, ka Ministru kabinets izskatīs un deputāti pieprasīs. Prasiet viņiem skaidri un gaiši — cik un kad!

Saeimas preses dienests