Iesniegumi

Par Tatjanas Kuzinas kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok. nr.4540)

Pamatojoties uz š.g. 27.augusta Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Tatjanas Kuzinas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998.gada 27.augustā priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998.gada 27.augusta sēdes protokola Nr.70

Piedalījās: I.Kreituse, A.Prēdele, A.Pētersons, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, A.Golubovs, L.Ozoliņš, V.Dozorcevs, J.Strods, A.Seiksts, M.Lujāns, J.Ādamsons.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Tatjanas Kuzinas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Tatjanas Kuzinas kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Tatjanu Kuzinu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

Valsts policijas Kriminālās uzziņas pārvaldes galvenā speciāliste. Svarīgā iekšlietu struktūras posmā sekmīgi veic uzticētos dienesta pienākumus.

Aktīvi atbalstīja Latvijas Republikas neatkarības centienus 1991.gada janvāra un augusta notikumos un kopā ar darba kolēģiem piedalījās pilsētas stratēģisko punktu apsargāšanā.

Saeimas deputāti: Z.Čevers, A.Panteļējevs, R.Dilba,

J.Ādamsons, A.Golubovs, O.Deņisovs, M.Bekasovs,

1998.gada 10.jūnijā A.Bartaševičs, A.Seiksts, J.Ābele

Iekšlietu ministrija lūdz jūs izskatīt un atbalstīt Latvijas pilsonības par īpašiem nopelniem piešķiršanu Valsts policijas Kriminālās uzziņas pārvaldes galvenajai speciālistei Tatjanai Kuzinai.

Policijas majore Tatjana Kuzina dzimusi 1962.gadā Rīgā, krieviete, augstākā juridiskā izglītība — 1985.gadā beigusi Latvijas Universitāti.

Latvijas iekšlietu sistēmas iestādēs T.Kuzina dienē no 1979.gada dažādos amatos Kriminālās uzziņas pārvaldē, ieguvusi augstu profesionālu pieredzi dienesta pienākumu izpildei.

Sarežģītajos 1991.gada janvāra un augusta notikumos T.Kuzina aktīvi atbalstīja Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas centienus un kopā ar darba kolēģiem, pildot ministrijas vadības rīkojumus, piedalījās Rīgas pilsētas stratēģiski svarīgāko punktu apsargāšanā.

Ar savu nostāju Latvijas neatkarības aizstāvēšanā 1991.gadā un profesionālo darbību svarīgā iekšlietu struktūras posmā Tatjana Kuzina ir cienīga Latvijas pilsonības par īpašiem nopelniem piešķiršanai.

1998.gada 8.jūnijā Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs A.Staris

Autobiogrāfija

Es, Tatjana Kuzina, esmu dzimusi 1962.gada 31.martā Rīgā. Māte Raisa Kondrašova dzimusi 1936.gada 12.maijā, tēvs Pjotrs Kondrašovs dzimis 1931.gada 24.februārī.

1969.gadā iestājos Rīgas 63.vidusskolā, to pabeidzu 1979.gadā. Tajā pašā gadā iestājos Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, kuru pabeidzu 1985.gadā, iegūstot jurista specialitāti.

1979.gadā sāku strādāt LR Iekšlietu ministrijas Kriminālpolicijā, kur arī pašlaik strādāju par galveno speciālisti.

1986.gadā apprecējos. Vīrs Juris Kuzins, dzimis 1947.gada 12.jūnijā, miris 1992.gadā. 1988.gada 20.decembrī piedzima meita Anna Kuzina.

1997.gada 23.septembrī T.Kuzina

Par Aleksandra Džemardžidzes kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.4541)

Pamatojoties uz š.g. 27. augusta Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Aleksandra Džemardžidzes uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998.gada 27.augustā priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998. gada 27. augusta sēdes protokola nr. 70

Piedalījās: I.Kreituse, A.Prēdele, A.Pētersons, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, A.Golubovs, L.Ozoliņš, V.Dozorcevs, J.Strods, A.Seiksts, M.Lujāns, J.Ādamsons.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — Par Aleksandra Džemardžidzes uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Aleksandra Džemardžidzes kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6. Saeimas deputāti, rekomendējam Aleksandru Džemardžidzi pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

Kopš 1982. gada dienē Latvijas iekšlietu iestādē — Rīgas rajona Policijas pārvaldes Kriminālpolicijā, pašlaik priekšnieka vietnieks. Par augstu profesionālismu, vadot smago noziegumu atklāšanas grupu darbu (1996.—1997. gadā 15 slepkavību atklāšana), saņēmis 38 vadības apbalvojumus.

Uzticību Latvijas valstij parādījis 1991. gada notikumos, piedaloties svarīgo objektu apsargāšanā.

Saeimas deputāti: Z.Čevers, A.Panteļējevs, R.Dilba,

J.Ādamsons, A. Golubovs, O.Deņisovs, M.Bekasovs,

1998. gada 10. jūnijā A.Bartaševičs, A.Seiksts, P.Apinis

Iekšlietu ministrija lūdz Jūs izskatīt un atbalstīt Latvijas pilsonības par īpašiem nopelniem piešķiršanu Rīgas rajona Policijas pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieka vietniekam Aleksandram Džemardžidzem.

Policijas majors Aleksandrs Džemardžidze dzimis 1955. gadā Magadanas apgabalā Krievijas Federācijā, gruzīns, augstākā juridiskā izglītība — beidzis Iekšlietu ministrijas Minskas augstskolu 1990. gadā.

Latvijas iekšlietu iestādēs, Rīgas rajona Policijas pārvaldē kā vienīgajā dienesta vietā, dienē no 1982. gada — kriminālizmeklēšanas ierindas un komandējošā sastāva darbinieka amatos. Par priekšzīmīgu dienestu, vadot un kontrolējot smago noziegumu atklāšanas grupu darbu (1996. — 1997. gadā — 15 slepkavību atklāšana), A.Džemardžidze saņēmis 38 vadības apbalvojumus.

Savu uzticību Latvijas Republikai A.Džemardžidze ir pierādījis 1991. gada janvārī, kad piedalījās valsts svarīgāko objektu apsardzībā.

1998. gada 8. jūnijā Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs A.Staris

Autobiogrāfija

Es, Aleksandrs Džemardžidze, esmu dzimis 1955. gada 11. septembrī Magadanas apgabalā Krievijā, kur tajā laikā strādāja mani vecāki. Kopš 1960. gada dzīvoju Rīgā kopā ar māti. Māte Larisa Džemardžidze (dzim. Smirnova) pašlaik dzīvo Rīgā, ir pensionāre. Tēvs Grigorijs Džemardžidze miris 1985. gadā.

No 1962. gada mācījos Rīgas 21. vidusskolā, kuru pabeidzu 1972. gadā. No 1974. līdz 1976. gadam dienēju padomju armijā Habarovskā, sakaru pulkā. Dienestu beidzu virsseržanta pakāpē. Pirms militārā dienesta padomju armijā un līdz 1979. gadam es strādāju Rīgas paraugtipogrāfijā par iespiedēju. No 1979. gada līdz 1982. gadam biju Rīgas refrižeratoru flotes bāzes matrozis, strādāju ārzemēs.

No 1982. gada līdz 1984. gadam mācījos PSRS IeM Rīgas milicijas speciālajā vidusskolā. No 1984. gada strādāju Rīgas rajona Milicijas pārvaldē; no 1984. gada līdz 1985. gadam — Olaines milicijas nodaļā iecirkņa inspektora amatā; no 1985. gada līdz 1989. gadam — Olaines milicijas nodaļā kriminālmeklēšanas pilnvarotā amatā un no 1989. gada līdz 1991. gadam — Olaines milicijas nodaļas priekšnieka vietnieka amatā. No 1991. gada līdz šim brīdim — Rīgas rajona Policijas pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieka vietnieka amatā, dienesta pakāpe — policijas majors.

1990. gadā neklātienē beidzu PSRS IeM Minskas milicijas augstskolu.

Precējies — 1977. gadā. Sieva Raisa Džemardžidze (dzim. Dubiņina) dzimusi 1956. gadā Rīgā, ir LR pilsone, viņai ir pedagoģiskā izglītība. Meita Jevgēnija Džemardžidze mācās Rīgas Puškina licejā juridiskajā klasē.

1998. gada 6. februārī A.Džemardžidze