Brazīlijas Federatīvajā Republikā

Vakar, 7. septembrī,

bija valsts svētki — Neatkarības diena

Brazīlija ( Brasil ) ar saviem 8 511 965 kvadrātkilometriem teritorijas un 165 miljoniem iedzīvotāju ir viena no lielākajām valstīm pasaulē. Brazīlija ir lielākā Latīņamerikas valsts un atrodas Dienvidamerikas austrumos. Tā robežojas ar Gviānu, Surinamu, Gajanu, Venecuēlu, Kolumbiju, Peru, Bolīviju, Paragvaju, Argentīnu, Urugvaju, 7 408 kilometrus Brazīlijas piekrastes apskalo Atlantijas okeāns.

Brazīlija ir federatīva republika, valsts pašreizējā konstitūcija pieņemta 1969. gada 17.oktobrī.

Brazīlijas teritoriju 1500. gadā atklāja portugāļu jūrasbraucējs Pedru Kabrals, pasludinot šo teritoriju par Portugāles īpašumu. Turpmākajos gadsimtos Portugālei par Brazīliju izvērsās sīva konkurences cīņa ar Franciju un Holandi. XVIII gadsimtā, sākoties intensīvai zelta un dimanta ieguvei un strauji attīstoties pilsētām, Brazīlijā pastiprinājās neatkarības kustība. Lielās franču revolūcijas ietekmē imperators Pedru I bija spiests 1822. gada 7. septembrī pasludināt Brazīliju par neatkarīgu impēriju, bet pēc 1824. gada konstitūcijas pieņemšanas — par konstitucionālu monarhiju. 1889. gadā Brazīlija tika pasludināta par federatīvu republiku, tās Satversmes sapulce 1891. gadā pieņēma Brazīlijas konstitūciju pēc ASV konstitūcijas parauga.

Brazīlija ir dāsni apveltīta ar dažādām dabas bagātībām. 67 procentus valsts teritorijas klāj meži , kas gan pēdējā laikā tiek visai nežēlīgi izcirsti.

Brazīlijā ir bagātīgas dzelzs rūdas, mangāna rūdas un boksītu krājumi, tur iegūst arī varu, svinu, cinku, volframu, niķeli, urānu, beriliju, arī zeltu, dimantus un daudzus citus vērtīgus izrakteņus. Brazīlija ir viena no ekonomiski visattīstītākajām Latīņamerikas valstīm ar īpaši attīstītu metāla rūpniecību. Rūpniecības produkcijas indekss (par 100 ņemot 1990. gada līmeni) desmit gados kopš 80. gadu vidus pieaudzis no 98 uz 110, bet Brazīlijas nacionālais kopprodukts desmit gados gandrīz trīskāršojies — palielinājies no 223 064 miljoniem ASV dolāru 1985. gadā uz 602 531 miljonu 90. gadu vidū. Rēķinot caurmērā uz katru Brazīlijas iedzīvotāju, valsts nacionālais kopprodukts 1985. gadā bija 1 652 ASV dolāri, bet 90. gadu vidū — 3 786 dolāri. Taču pēdējos desmit gados nacionālā kopprodukta pieauguma ikgada temps samazinājies — no 8,3% 1985. gadā līdz 5,7% deviņdesmito gadu vidū. Brazīlijai raksturīga jau ilgstoša negatīva maksājumu bilance, turklāt budžeta deficīts strauji pieaug: 80. gadu vidū valsts maksājumu deficīts bija mīnus 280 miljoni ASV dolāru, bet pēc desmit gadiem deficīts jau bija sasniedzis mīnus 18 136 miljonus dolāru.

Brazīlijai raksturīga aktīva iedzīvotāju iesaistība ekonomikā — 83,9 % Brazīlijas vīriešu un 43,9% sieviešu. Rūpniecības produkcijas pieaugums Brazīlijā (par 100 ņemot 1979./ 81. gada līmeni) pieaudzis no 120 vienībām 80. gadu vidū uz 150.

Galvenās Brazīlijas eksportpreces ir metāla rūpniecības ražojumi — 24% no kopējā eksporta apjoma, kā arī pārtikas produkti, dzērieni un tabakas izstrādājumi — 18% . Galvenā Brazīlijas ārējās tirdzniecības partnere ir ASV ar 21% no kopējā Brazīlijas eksporta un 23% no kopējā importa apjoma. Otra lielākā Brazīlijas ārējās tirdzniecības partnere ir Argentīna ar attiecīgi 10% un 11%, trešā lielākā eksportpartnere — Nīderlande ar 7%, bet importa jomā trešā ir Vācija ar 10% no Brazīlijas kopējā importa apjoma.

78% brazīliešu dzīvo pilsētās, savukārt lauku iedzīvotāju skaits ik gadu samazinās par 1,4%. Iedzīvotāju ikgada pieaugums Brazīlijā ir 1,7%. 32,3% valsts iedzīvotāju ir jaunāki par 14 gadiem. Iedzīvotāju mūža vidējais ilgums ir 69 gadi sievietēm un 64 gadi vīriešiem. Valstī ir samērā augsta bērnu mirstība — 58 no katriem 1000 jaunpiedzimušajiem.

Brazīlijā uz katriem 100 000 iedzīvotāju ir 2 159 studenti, bez tam sieviešu skaits krietni pārsniedz stiprā dzimuma pārstāvjus.

Brazīlijā uz katriem 1000 iedzīvotājiem ir vidēji 209 televizori un 55 laikrakstu eksemplāri. Brazīlijas parlamentā no deputātiem 7% ir sievietes, 93% — vīrieši.

Brazīlija kopš 1945. gada 24 oktobra ir ANO locekle.

Diplomātiskās attiecības starp mūsu valstīm tika nodibinātas 1991. gada 10. oktobrī. Kopš 1995. gada 5. septembra Brazīlijas Federatīvo Republiku mūsu valstī pārstāv ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Luiss Felips de Tekseira Soaress ( Luiz Felipe de Teixeira Soares ), viņa rezidence ir Stokholmā.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors