Dipl. hist. Tālis Pumpuriņš

Pētījumi, atmiņas, dokumenti

Saturā

"Tas latviešu karogs, to varu jums patiešām sacīt"

Pirmie tautas krāsu meklējumi

"Pulcējaties zem latviešu karogiem!"

Pirmie latviešu nacionālie karogi

"Brīvības pavasaris"

Sarkans ar baltu strīpots vai ar baltu strīpu

Latvijas iecerēšana — ar zili–zaļi–zeltītām krāsām par Latvijas valsti

"Vivat respublica! Lai dzīvo Latvija!"

Cīņā pret sarkano un melno bruņinieku

Sarkanbaltsarkanais karogs likumdošanas ceļos

Sarkanbaltsarkanais karogs Latvijas ūdeņos un pasaules jūrās

Turpinājums. Sākums "LV" nr.231/232., 12.08.98., nr.233/234., 13.08.98.,

nr.235/236., 14.08.98., nr.237., 18.08.98., nr.238/239., 19.08.98., nr.240., 20.08.98.,

nr.241/242., 21.08.98., nr.243/244., 25.08.98., nr.245., 26.08.98., nr.246/247., 27.08.98., nr.248., 28.08.98., nr.249/250., 01.09.98., nr.251., 02.09.98., nr.253/254., 04.09.98.

Ar zili zaļi zeltītām krāsām par Latvijas valsti

Filadelfijas latvieši ASV Neatkarības dienas parādē 1918.gada 4.jūlijā

Filadelfijas latviešu karoga šuvēja Anna Minna

Ar interesantu epizodi Latvijas karoga vēsturē iegājuši Amerikas latvieši. Laikā, kad gandrīz visur latvieši, kuri negāja zem sarkanā karoga, par savām atzina sarkanbaltsarkanās krāsas, aizokeāna tautieši lietoja karogu, kurā izmantotas Tērbatas studentu korporācijas "Lettonia" krāsas.1 Zili–zaļi–zelta krāsu karogu Bostonā viņi jau lietoja pirms Pirmā pasaules kara2, taču plašāku sabiedrības ievērību tas ieguva, kad parādījās atklātībā uz ielām.

Par to plašāku informāciju sniedzis Bostonā iznākušais laikraksts "Amerikas Vēstnesis" rakstā "Latviešu tautas karogs":

"Latviešu tautas karogs tapa oficiāli ielikts starp citu tautu karogiem "Vis–Amerikas parādē" sestdien, 6. aprīlī, Bostonā.

"Vai tas tiešām tiesa, un kā tas varēja notikt?" tā varbūt jautās dažs labs "Amerikas Vēstneša" lasītājs. Tas ir noticis, un Latviešu tautas krāsas oficiāli ir atzītas. Kamēr vēl Baltijā līdz šim nekur Latviešu tautas karogs kā tāds nav drīkstējis plivināties pār Latvijas ozol–dēlu un liepu–meitu galvām, tamēr 6.aprīlī Latviešu karogs tapa nests pa Bostonas ielām un reprezentēja latviešu pulciņu, kas tam sekoja droši un pašapzinīgi pakaļ.

Kad "Liberty Loan" komitejas locekļiem (R.Jurgenson, J.Sieberg, J.Ehwa) priekš latviešiem bij uzdots uzaicināt un organizēt šejienes latviešus uz lielo parādi, tad viņiem nācās arī izšķirt, kādas krāsas jeb kādu karogu latvieši nesīs blakus Amerikas zvaigžņu karogam. No "Liberty Loan" komitejas un no parādes maršala, ģenerāļa Oakes bij izdotas pavēles, ka bez Amerikas krāsām un karoga ir atvēlēti vēl nest tikai to valstu karogus, kuri cīnās pret Vāciju un viņu sabiedrotiem. Tātad latvieši bez Amerikas karoga vēl varēja nest Krievijas karogu. Bet latviešu komiteja nebij ar to mierā, uzsvērdama to faktu, ka Latviešu Strēlnieki šinī karā vairāk kā divus gadus paši brīvprātīgi aizstāvēja savu zemi, un tagad nu sociālistu partijas vācu spiegi Brest–Ļitovskā pārdevuši Latviju vāciešiem par lēcu virumu, nevēlējas vairs iet zem boļševiku karoga. Latviešu komiteja lika šo lietu priekšā valdības ierēdņiem un aizrādīja, ka Latvieši ir cietuši, cīnījušies un upurus nesuši šinī karā un cīnas vēl tagad arvienu pret vāciešiem, un tādēļ mums vajaga pašiem savu Latviešu tautas karogu. Un tāds karogs tapa Latviešiem atvēlēts nest starp citu tautu un valstu karogiem.

Bet kāds tad ir Latviešu tautas karogs? Viņas krāsas ir latviešu studentu korporācijas "Letonijas" pieņemtās krāsas, ko studenti nēsā ap savām cepurēm, proti, no augšas uz leju. Zils, zaļš un zelts jeb dzeltens, jo zelts ir dzeltens. Bet kādēļ taisni šādas krāsas? Nu redzat, Latvieši ir zemkopju tauta un zemkopis redz šādas galvenās krāsas, proti, zilu debesi pār savu galvu, zaļu lauku sev priekšā un zelta graudus pie kājām kā sava darba pūliņa augļus. Tātad Latviešu krāsas ir Zils, Zaļš, Zelts. Tāds ir tagad Latviešu tautas karogs un kā tāds tapa oficiāli ielikts 6.aprīlī starp citu tautu karogiem Bostonas lielajā "Vis—Amerikas" parādē un kā tāds tas paliks, līdz kamēr reiz Latvijas Republika vai autonomija to atzīs un pieņems par savu valsts karogu.

Bostonas dienas laikraksti, aprakstīdami parādes gājienu, "Boston Globe" un "Boston Herald" dod arī tuvākus paskaidrojumus par Latviešu nodaļu. "The Boston Herald" starp citu raksta: 21. divīzija sastāvēja no Sīriešiem, Latviešiem, Dāņiem, Zviedriem un Norvēģiem un bija viena no krāšņākajām visā parādē. Latviešu nodaļa tapa vadīta no J.Sieberga, un tā nesa seno "Latvijas" karogu. Uz viņu plakātiem bij rakstīts: "Latvieši. Pērkat " Liberty Bondas"" un ļaužu bari visgarām gar parādes līniju nodeva savu skaļu piekrišanu šim pievilcīgajam uzsaukumam."3

Plašākas ziņas par šo parādi un latviešu līdzdalību sniegtas tajā pašā laikraksta numurā rakstā "Latvieši ņem dalību pie "Liberty Loan" parādes":

"(..) Sestdien, 6.aprīlī, Bostona svinēja pirmos gada svētkus par piemiņu, ka Amerika iestājusies šinī lielajā pasaules karā un līdz ar to arī tapa atklāta cīņa uz Bondu pirkšanu mūsu valsts trešajā iekšzemes aizņēmumā. Kā vietējie angļu dienas laikraksti ziņo, tad šī parāde, tiklab lieluma kā krāšņuma ziņā, pārspējusi visas parādes, kādas Bostonā līdz šim jebkad noturētas. Viss parādes gājiens, kas ilga 7 stundas no vietas, bija vesela ļaužu straume sarkanā, baltā un zilā krāsā, kas ir Amerikas karoga krāsas.(..)

Parādes gājēju skaits tapa rēķināts uz 70 000 cilvēku, kuri bij iedalīti 22 divizijās. Četras pēdējās divizijas sastāvēja no ienācējiem ārzemniekiem jeb dzimuši no ienācējiem vecākiem. Šīs divizijas bij visskaistākās, jo daudzi sievieši un vīrieši bij ģērbušies savas tautības uzvalkos, kas deva ļoti raibu un krāšņu izskatu. Latvieši bij iedalīti 21.divizijā starp Zviedriem, Dāņiem, Norvēģiem, Sīriešiem un Sīriešu Lībanus kluba. Katru diviziju vadija divizijas maršals, kam sekoja pakaļ atsevišķu tautību reprezentanti kā goda sargi.

Latviešu nodaļu vadija J.Siebergs, kamēr R.Jurgensons izpildija goda sarga vietu pie divizijas maršala. Pēc noteikuma vajadzēja iet 12 personām blakus vienā rindā, bet tā kā latviešu nodaļa nebij visai liela, tad pirmajā rindā gāja 9 personas; katrā pusē 3 vīrieši un 3 sievietes vidū, kuras bij ģērbušās kostimos un nesa karogus. Jennie Sieberg jkdze bij ģērbusies par Kolumbiju, kas nozīmē Ameriku, un nesa lielu Amerikas karogu. Lilija Pinkul jkdze bij ģērbusies latviešu tautas apģērbā un nesa Latviešu tautas karogu, kam bij uzraksts "Lettonia", kamēr Kronberg kdze, tāpat ģērbusies Latviešu tautas uzvalkā, ar vaiņagu galvā, gāja vidū starp abām drošsirdīgajām karogu nesējām. Nodaļas katrā pusē nesa uzrakstus angļu valodā: "Latvieši. Pērkat "Liberty Bondas"". Tāļākās rindās vēl tapa nests viens Amerikas karogs no A.Kraukla kga un John Ehva kgs nesa vēl vienu uzsaukumu angļu un latviešu valodā: "Būsim visi Amerikāņi. Pērkat Brīvības Bondas. Nauda tagad runā!" Katris parādes gājējs nesa vēl mazu Amerikas karodziņu rokā.

Latviešu nodaļa izskatījās diezgan skaista, un uz visa ceļa no tūkstošiem skatītājiem Latvieši tika daudz applaudēti, jo visā parādē nebij neviena Kolumbija, kura būtu nesusi tik lielu Amerikas karogu kā mūsējā. Tāpat arī neviena jaunava nenesa savas tautas karogu, bet Latvieši šinī ziņā parādija, ka mūsu jaunavas nekaunas un nebīstas tur, kur viņām jāaizstāv savas tēvijas un tautas gods."4

Rakstā atzīmēts arī latviešu kūtrums, jo gājienā piedalījušies tikai 56 tautieši.5 Tomēr kāds šī notikuma aculiecinieks, kurš parakstījies kā R.Jautriņš, latviešu pirmajam uzdrīkstēšanās gājienam Amerikā veltījis desmit pantu garu dzejoli "Parāde". Viņš tajā sajūsmināts rakstījis:

Cilvēki rindās, kā jūra viļņo,

Brīvības aizņēmuma parādē iet,

Pēc muzikas maršo, Valsts karogi spīd;

Columbija pulciņā visus grib siet.(..)

Es raugos tur divīzijā divdesmit pirmā,

Un prieka asarām es cepuri nost ņem.—

Tur mana derība: Zils, Zaļš un Zelts!

Latvijas karogs starp tūkstošiem celts.

Gods Latvju dēli, meitas un brāļi!

Cik jauka šī vectēva vienība!

Gods, jaunavas Jums,

kas ziediet vēl Tautai

Jūs auseklīts nākotnes cerība!—(..)"6

19.aprīlī sakarā ar flotes sakretāra Mr.Danielsa viesošanos Bostonā notika 10 000 jūrnieku un karavīru parāde. Vakarā Bostonas Simfonijas hallē "Liberty Loan" komiteja rīkoja masu sapulci. "Amerikas Vēstnesis" šajā sakarā rakstīja: "Skaistā zāle bij dekorēta ar visādu tautu karogiem, un Latviešu karogs bij to starpā. Tā kā pēdējā laikā latviešu tauta nu bij nākusi vairāk pazīstama, tad valdības ierēdņi taisni pieprasīja, lai dod Latviešu tautas karogu priekš uzstādīšanas Simfonijas Hallē starp citu tautu karogiem, par godu flotes sekretāram Mr.Danielsam.

Tā Latviešu tautas karogs kā tāds ir oficiāli atzīts no Amerikas valdības ierēdņiem un tas ir labs solis uz priekšu Latviešu lietā."7

20.aprīlī Trešajam Brīvības aizņēmumam veltītā sapulcē vienā no lepnākajām Filadelfijas zālēm — "Lu Lu Templī" pulcējās vairāk nekā 700 vietējo latviešu. Procesijā pirms sapulces nesa Amerikas zvaigžņoto karogu, Latvijas zili, zaļi zeltīto tautas karogu un Filadelfijas pilsētas karogu. Pēc tam Latvijas karogu nostādīja skatuvei vienā pusē, bet Amerikas karogu otrā pusē.

Sapulces viesis, Brīvības aizņēmuma komitejas Ārzemnieku nodaļas priekšnieks, virstiesnesis Jos.Buffingtons, turēdams rokā Latvijas karogu, uzrunāja sapulces dalībniekus: "Tagad jūs, latvieši, esat zaudējuši savu dzimteni, Vācijas militārisma pūķis viņu saminis un izpostījis, bet nebūs ilgi, kad jūs atkal varēsat atgriezties vecā dzimtenē; tad plivināsies atkal Latvijas karogs un ap to pulcēsies izklīdušie Latvju tautas arāji."8

Filadelfijas latviešu biedrībai uz šo sapulci pašas darināto karogu bija dāvinājusi Anna Minka.9

Pirmoreiz Filadelfijas ielās šo karogu iznesa Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības dienas parādē 4.jūlijā. Plašu reportāžu par latviešu dalību tajā sniedzis "Amerikas Vēstnesis."10 Laikrakstā ievietota arī fotogrāfija, kurā fiksēta latviešu grupa parādes laikā.11 Lasītājiem dosim iespēju iepazīties gandrīz pilnībā ar Ernesta Minkas publikāciju "Latviešu svētku diena Filadelfijā":

"Uz priekšu Latvju zemes dēli,

Mums atspīdējis slavas rīts!

Pret varmācības slogu cēli,

Jau tautas karogs vaļā tīts!

Jo šī gada 4–tā jūlija diena Amerikas brīvības un neatkarības svētku diena ir arī tapuse par mūsu Amerikas Latviešu svētku dienu šinī zemē. Jo pirmo reizi visā latviešu dzīvē Amerikā ir arī latviešu tautas karogs lepni plivinājies atklāti uz Filadelfijas pilsētas ielām starp daudz atzīto tautu karogiem Amerikā, tikai tagad pēc ilgiem gadiem mēs atkal baudam to tiesību un godu pasaulē, kad arī mūs atzīst par tautu un taisni vēl tanī zemē, kurā mēs esam vistālāk no mūsu dārgās dzimtenes.

Jo šī gada 4–tā jūlija diena Latviešiem ir iezīmēta kā vēsturiska diena ar neizdzēšamiem burtiem Amerikā, jo lielā brīvā Amerikas valsts ir Latviešus labvēlīgu uzņēmusi kā esošu pastāvīgu tautu, savā demokrātiskā tautu savienībā tāpat kā priekš katras atzītas tautas, tā arī priekš Latviešu tautas viens brīvības zvana sitiens noskanējis no Filadelfijas "Independence Hall" zvanu torņa 4–tā jūlija dienā. Tāpat arī šinī dienā Latviešu vīri ir zvēr[ēj]uši un parakstījuši, kad Latvieši kopīgi sargās un aizstāvēs Amerikas demokratiju un neatkarību, tāpat līdz ar to paši savas tautas cīņu par demokratiju un brīvību.

Uz Filadelfijas Latviešu apv. komitejas uzsaukumu, ņemt dalību pie 4–tā jūlija dažādo Filadelfijas dzīvojošo tautu parādi uz ielas, uz šo uzsaukumu Latvieši atsaucās labvēlīgi un ieradās lielā skaitā apzīmētā vietā uz 7–to un Spring Garden Street pie Brīvo Latvju biedrības nama, tur Latvieši sastādījās parādes kārtībā, lai varētu noteiktā laikā ierasties priekš viņiem apzīmētā vietā. Jo šinī lielajā svētku dienā Latvieši bija ģērbušies savās lepnākās svētku drēbēs, sievietes un skuķi baltos uzvalkos; vīrieši baltās biksēs, tumšos svārkos, galvā salmu cepures; šis skats vien jau liecināja, kad mēs patiesi nākam no Baltijas.

Latviešu parādes gājiens sastādījās diezgan krāšņā veidā, jo pašam gājienam pa priekšu gāja Onkul Sems ar Amerikas valsts karogu, ko pavadija divas Kolumbijas katrā pusē; pēc tam nāca Latviešu tautas karogs pavadīts no divām Latvietēm mūsu tautas uzvalkā, tad meitenes, pēc tam zēni, tad sievietes, pēc tam tikai vīrieši ar savām baltajām biksēm un katris dalībnieks nesa mazu Amerikas flagu un brīvības nozīmi pie krūtīm, ko katris dabuja no apvienotās Latviešu komitejas par mazu atlīdzību. Bez tam Latviešu tautas grupas gājienā bija redzamas daudzas nozīmīgas karikatūras par Vācijas militārisma darbību Baltijā, tāpat par tagadējo boļševiku valdību Krievijā, par to atkal mums ir jāpateicas mūsu godājamam un centīgajam māksliniekam G.Aboltiņ kgm12, kurš netaupija laika nedz pūles, lai tās pagatavotu priekš šīs lielās Latviešu tautas dienas Amerikā. Pēc alfabetiskā gājiena iekārtas, Latviešu grupai nācās soļot tūlīt pēc žīdiem, kuri tomēr neskatoties uz visu viņu daudzumu bagātību, tomēr nejutās visai omulīgi, dēļ lielajām ovācijām, ko skatītāja publika parādīja Latviešiem par visa gājiena laiku; būs laikam tomēr Latviešiem bijis kaut kas sevišķs, ko uzķēra notāļ stāvoša skatītāju acis un lika tiem priecāties par mums?

Bez tam latviešu grupu visu ceļu pastāvīgi pavadija ar puķēm greznots brīvības zvans ("Liberty Bell"). Pēc tā tikai kā nākošā nāca Leišu, mūsu kaimiņu tautu grupa. Pēc lielā Latviešu iedzīvotāju skaita Filadelfijā varēja šo parādes dalībnieku skaits būt lielāks nekā tas bija šinī reizā ieradies(..)"13

Rudenī zili, zaļi, dzeltenais (zelta) karogs parādījās arī Čikāgā. 15.septembrī tā sauktajā "Visu amerikāņu dienā" Granta parkā, kur no 2. līdz 15.septembrim notika kara izstāde, parādē pirmoreiz Čikāgā šis karogs nests blakus Amerikas karogam. Aprakstā tas apzīmēts kā "latvju tautas pagaidu karogs".14

Neskatoties uz to, ka nebija vienprātība par krāsu izvietojumu, zili zaļi zeltītais (dzeltenais) karogs bija populārs Amerikas latviešu demonstrācijās.

Jau ar pirmajiem rakstiem 8.numurā Bostonas latviešu biedrības priekšnieka, vēlākā Latvijas goda konsula Jēkaba Sieberga (arī Zībergs, (1863— 1963)) vadītais "Amerikas Vēstnesis" bija savās slejās aizsācis diskusiju par latviešu karogu, kas turpinājās vairākos numuros.

15. jūlija numurā skaidrota krāsu nozīme un doti J.Sieberga ieteiktie karoga "uzlabošanas" varianti:

"Amerikas Vēstneša" 8.nr. ir aprakstīts, kā "Latviešu tautas karogs tapa oficiāli ielikts starp citu tautu karogiem "Vis—Amerikas parādē, kad atklāja Trešo Brīvības aizņēmuma cīņu. No tā laika Latviešu tautas karogs jau ir plivinājies vairākās parādēs tiklab Bostonā, kā Filadelfijā un varbūt arī citur, bet tagad dzird ierunas, ka tāds karogs nevarot būt īsts latviešu karogs jeb vismaz viņa krāsas neesot pareizi sastādītas.

Pat Bostonas Latv.Trīsv. draudzes sapulcē 7.jūlijā tapa pārrunāts par latviešu tautas karoga pareizumu. Mācītājs Buhrota kgs teica, ka tagadējā karoga krāsas esot pareizas, bet tās neesot pareizi sastādītas. Ja tās esot ņemtas pēc Latviešu studentu korporācijas "Lettonija" krāsām, tad krāsām vajagot nākt pēc tādas kārtas no augšas un leju: zils, dzeltens, zaļš, jo viņš apliecināja, ka tādā kārtā Letonijas studenti nēsājot savas krāsas. Bet šo rindiņu rakstītājam atrodas tagad priekšā uz galda Letonijas korporācijas krāsu lente, kura atvesta no Baltijas, un tā krāsas no augšas uz leju ir: zaļš, zils, dzeltens. Tā tad zelta krāsa ir arvien apakšā.

Kā jau agrāki tika aizrādīts. Latv. tautas karoga krāsas ņemtas pēc zemkopja galvenajām krāsām tādēļ, ka latvieši ir zemkopju tauta. Zemkopis rītā iziedams sētā, skatās vispirms uz debesīm, kāds būs šodien laiks; tad viņš aplūko savas zaļās druvas un pļavas un pēcgalā, kad labība novācama, tad viņš redz dzeltenas druvas un saņem kā sava pūliņa augļus zelta graudus. Tātad patiesībā arāja latvieša krāsa ir: zils, zaļš, zelts.

Augšminētā Bostonas Latv.Trīsv. draudzes sapulcē tapa arī aizrādīts, ka krāsas zils no zaļa daudz nenošķiroties un tādēļ karogs neizskatoties tik uzkrītošs un pievilcīgs, un ka labāki būtu, ja dzelteno krāsu liktu vidū.

Uz tam J.Sieberga kgs aizrādīja, ka tagadējā krāsu sastādīšana esot laba, bet karoga skaistuma un krāsu vairāk nošķiršanas dēļ būtu ieteicami, ka starp galvenām krāsām taptu ieliktas trīs collu platas baltas jeb sarkanas strīpas, proti, tādā kārtā no augšas uz leju; 14 collu plats zils; tad 3 collu plata balta strīpa; tad atkal 14 collu zaļš; tad atkal 3 collu plata balta strīpa un beidzot 14 collu plats dzeltens, kas iztaisītu pilnīgu standarta mēru, 4 pie 6 pēdām. Tās divas baltās strīpas nozīmētu: viena Kurzemi un otra Vidzemi, tādā pat veidā, kā 13 strīpas Amerikāņu karogā nozīmē 13 pirmās valstis, kas atkratījās no Anglijas jūga. Tādā kārtā krāsas nošķirtos daudz labāk kā tagad un karogam būtu jauks un nozīmīgs izskats, tomēr šinī lietā latviešiem pašiem jāvienojas un jānolemj, ko viņi grib darīt.

Būtu vēlams, ka visi latvieši šinī lietā izteiktu īsumā savas domas "Amerikas Vēstnesī" un tad varētu nākt pie vienošanās, kādam vajadzētu īsti būt Latviešu tautas karogam."15

"Amerikas Vēstneša" 15.numurā Bostonas latviešu Trīsvienības draudzes mācītājs C.F.Buhrots (Buchroth) polemizē ar agrākos numuros par karogu ievietotā materiāla autoru J.Siebergu:

"Latviešu tautas karogs.

Tā kā avīzes izdevējs ir sevim to brīvestību ņēmis, bez Bostonas Ev.Lut. Latv.Trīsv.dr. atļauju to ievietot lapā, kas viņas sapulcē latviešu karoga lietā tika runāts un tā beidzamā numurā "Am.Vēst." viens vārds ir minēts un sacīts, ka esmu pieminējis, ka latviešu karoga krāsas neesot pareizas sastādītas, ka tas ir tiesa. Tas fakts tomēr paliek, "tās krāsas nav pareizi sastādītas". Laika dēļ man nav iespējams pilnīgu kritiku nodot, bet es mēģināšu cik iespējams uz to norādīt, ko esmu piezīmējis. — Un es domā, ka katrs sajēdzīgs tautietis, kam ir spriešanas spēja, atzīs, ka tās tēlotās bildes no zemkopja astotā numura un beidzamā nav pareizas. — Tiek minēts, ka latvieši esot zemkopji. Pareizi! Tiek tēlota tāda bilde, kur zemkopis iet apraudzīt savas druvas pļaujamā laikā. Iziedams, vai nu rītā, pusdienas laikā jeb vai vakarā, ir vienalga, tas fakts ir, ka zemkopis skatās uz augšu, pateikdams savam debesu Tēvam par visu labu, jo ikviena laba dāvana nāk zemē no augšienes, un viņš ierauga zilu debesi un uz savu roku darbu skatīdams, kas ir nogatavojies, t.i., druvas, viņš redz, ka tās saulē spīd kā zelts, un zinādams, ka ir nespēcīgs pats to radīt un necienīgs tādas dāvanas saņemt, viņš nolaiž savas acis uz zemi, un tā ir apklāta ar zaļo zāli. Tā tās krāsas pēc kārtas no augšas uz leju ir: zils, dzeltens, jo zelts ir dzeltens, un zaļš. Šīs nu arī ir tās pareizās krāsas, ko tā Latv. studentu korporācija ir pieņēmusi, kad tā tika dibināta. Tas būtu slikts gleznotājs, ja viņš tādu bildi tēlotu, kāda ir astotā un beidzamā numurā aprakstīta, un gribētu pierādīt pļaujamu laiku. Un ja viņš arī tādu gleznu ar zaļām druvām gleznotu, tad taču viņam jāglezno arī to zemi, kas ir apklāta ar zaļu zāli. Tad nebūtu pļaujams laiks un tās krāsas būtu: zils, zaļš un zaļš. Un ja nu pārgleznotu par pļaujamu laiku un tām druvām dotu dzeltenu krāsu, tad ir un paliek arvien neizdzēšami šīs krāsas, proti: zils, dzeltens un zaļš.

Kādēļ tādu skaistu gleznu no pļaujama laika saķēzīt un Latv. studentu korporācijas nozīmi pārtaisīt? Pats lapas izdevējs, kas varbūt arī ir tas rakstnieks, ir tanī sapulcē savu piekrišanu un savas šaubas izteicis, ka tās krāsas arī pēc viņa domām neesot pareizi sastādītas. Kapēc tad tagad savās izteiktas domas pārgrozīt? Un tās baltās strīpas — nu tad būtu pavisam jauns karogs, un ne "pēc zemkopja galvenām krāsām". Un vai Vidzeme ir apakš Kurzemes? Un kāpēc tagad tāda uzaicināšana izteikt savas vienošanās domas karoga lietā. Kapēc ne tad, kad karoga krāsas sastādīšana bija projektā? Tad trīs vīri, kā astotā numurā minēts, ņēmuši sevim to brīvestību "izšķirt, kādas krāsas jeb kādu karogu latvieši nesīs blakus Amerikas zvaigžņu karogam," bet ne tauta, kas ir tautas nozīme un karogs. Te katrs var redzēt, ja viņš turas pie pļaujama laika gleznas, ka tās krāsas ir: zils, dzeltens un zaļš. Tādas ir "zemkopja galvenās krāsas". Lai dzīvo Latvija!"16

1 Lettonijas krāsas bija zaļš-zils-zelts (dzeltens).

Par Lettoniju skatīt iepriekš.

2 Ilustrēts žurnāls 1923.g. Nr.49. 505.lpp. ievietota fotogrāfija: Bostonas latviešu karogs zili-zaļš-zelts izgatavots 1912.gadā.

3 Amerikas Vēstnesis.- Nr.8., 1918.g. 15.aprīlī. Laikraksts iznāca 2 reizes mēnesī.

4 Turpat.

5 Turpat.

6 Turpat. Citēts 1., 4. un 5.pants. Columbija - Kolumbija.

7 Turpat, Nr.9., 1918.g. 1.maijā.

8 Turpat, Nr.10.,1918.g.15.maijā.

9 Turpat.

10 Turpat, Nr.14., 1918.g.15.jūlijā.

11 Turpat, Nr.15., 1918.g. 1.augustā.

12 Georgs Āboltiņš — mākslinieks — autodidakts, kurš gadsimta sākumā aktīvi darbojās Amerikas latviešu organizācijās. Nodibinoties Latvijas valstij, atgriezās Tēvzemē.

13 Amerikas Vēstnesis Nr.14., 1918.g. 15.jūlijā.

14 Turpat, Nr.20., 1918.g. 15.okt.

15 Turpat, Nr.14., 1918.g. 15.jūlijā.

16 Turpat, Nr.15., 1918.g. 1.augustā.

nikas tulkotājs tautiešiem Amerikā nepiedāvāja sarkanbaltsarkano kā latviešu karogu. Bostonieši nepieņēma M.Siliņa variantu, bet izgatavoja pieminēto zili, zaļi, zeltīto karogu.

20.oktobra numurā K.Zoltners (K.Soltner) izteicis domas, ka "Lettonijas" krāsas būtu jāpieņem par tautas karoga krāsām, jo latviešu studentu cīņa par savu korporāciju saistāma ar tautas cīņu par savām tiesībām. To viņš izklāstījis rakstā "Latvijas karoga lietā":

Katrai valstij, katrai tautai, katrai lielākai biedrībai un organizācijai mēdz būt savs karogs, ar ko saistās kopā tautas liktens un vēsture, kādēļ arī karogs tiek uzskatīts un cienīts kā svētums.

Tā kā līdz šim latviešiem sava kopēja tautas karoga nav bijis, tad no Amerikā dzīvojošiem latviešiem pieņemts kā latviešu tautas karogs ar krāsām: zils, zaļš, dzeltens.

Kad Dievs dos, kad reiz latviešu tauta tiks svabada no vācu sloga brīvā Latvijā, tad zināms, arī latvieši varēs uzstādīt pareizu tautas karogu, uz ko katris īsts latvietis varēs būt lepnis.

Kāds tas karogs tad būs, to mēs nezinām, un vaj no mums Amerikas latviešiem uzstādītais karogs jau tiks pieņemts kā absoluts tautas karogs, to arī neviens neņemsies apgalvot.

Drīzāk mēs varam domāt, kā no latviešiem tad tiks pieņemts tāds karogs, kura vēsture vairāk stāv sakarā ar latviešu tautas likteni un ciešanām.

Es domāju, kad ņemtu visus Latvijas biedrību un organizāciju karogus, tad neviens pēc nopelniem spriežot nebūtu cienīgāks Latvijas karoga vārdu nest kā "Lettonijas", tas ir, latviešu studentu korporācijas karogs.

Kad Letonijas vēsturē lasām, tad redzam, ka latviešu studentiem nācās ļoti grūti izcīnīt Letonijas, savas korporācijas, brīvību. Vācu studentu acīs viņi nebija nekas vairāk kā "bauerjungen"(zemnieka puikas), kas viņu tēviem maksājuši daudz sūru grūti pelnītu grašu, un tādēļ baidīsies ar viņiem ielaisties divkaujās. Bet izrādijās, ka neviens nebaidijās likt dzīvību uz spēli. Ar zobeniem un pistolēm tie izsitās cauri ļoti daudzām asiņainām divkaujām, uz ko tie jau iepriekš bija labi sagatavojušies, un tā spīdoši pierādija, ka Letonija ar pilnu tiesību cienīga stāvēt līdzās citu tautu studentu korporācijām. Lielāka daļa latviešu laikrakstu atsaucas uz Letoniju kā latviešu lepnumu.

Letonija tika no latviešu studentiem dibināta 1882.gadā 14.maijā. Vēl tā drusku stāvēja sakarā ar citām vācu studentu korporācijām, kas saucās par "šaržetā konventu", bet no 1905.g. tā pastāv viena pati kā latviešu studentu korporācija.

Letonijas karoga pareizās krāsas ir: zaļš, zils, zelts (dzeltens), kā jau to "Amerikas Vēstneša"14. numurā aizrāda, bet ne zils, zaļš, dzeltens, ne arī zils, dzeltens, zaļš, kā to C.F.B. vairāk reiz aizrāda.

Pareizo taisnību mēs dabūtu iz Rīgas latviešu biedrības zinību komisijas arhīviem, bet tā kā tas nav iespējams, tad diezgan drošu liecību dod mums latviešu "Konversacijas Vārdnica", kas, kā ceru, atradīsies katrā Amerikas latviešu bibliotekā, tur 3.sējumā 2459.lapas pusē lasām 3 vietās ka: Letonijas krāsu zīmes ir: zaļš, zils, dzeltens.

Caur šo aizrādīdams domāju, ka būtu derīgi Amerikas latviešiem kopīgi vienoties karoga lietā un pieņemt šo mūsu tautiešu, pirmo brīvības celmu lauzēju, karogu tādu, kāds viņš patiesībā ir, un ne ar kādām jauktām krāsām. Caur tādu aktu mēs paceltu mūsu tautas studentu 36 gadus veco brīvības cīņas karogu, kas tagad tiek no vācu junkuriem dubļos mīdīts un tā turam to godam tik ilgi tīru, kamēr reiz latviešu studenti jeb arī visa latviešu tauta kopā, kā to nospriedīs, varēs uzspraust "Brīvajā Latvijā"."19

Ar to arī diskusijas par latviešu karogu "Amerikas Vēstnesī" praktiski noslēdzās. Uz kāda ar karogu neapmierināta lasītāja "Līdumnieka" nelabvēlīgo vēstuli 1.novembra numurā bija ievietota redakcijas piezīme:

"Latviešu karoga lietā esam atvēlējuši "Amerikas Vēstneša" slejās izteikt domas un aizrādījumus no dažādām pusēm, ka turam tagad par vajadzīgu šās sarunas ar šo numuru nobeigt un turpmāk tādus rakstus vairs neuzņemt — vismaz uz kādu laiku ne. Latviešu tautas karogs ar savām nozīmīgām krāsām (zils, zaļš, zelts jeb dzeltens) ir atzīts un pieņemts no lielākās daļas latviešiem Amerikā tādēļ, ka viņa krāsas ļoti saskan ar Latvijas zemkopja galvenām krāsām, proti: zila debess pār viņa galvu, zaļas druvas viņa priekšā un beidzot zelta graudi kā viņa darba pūliņa augļi. Tāds latviešu tautas karogs tapa no "Amerikas Latviešu Kara Sabiedrības"ar valdības ierēdņu atvēli iznests atklātībā Trešajā Brīvības Aizņēmuma parādē Bostonā. Tāds viņš tapa pieņemts no Filadelfijas latviešiem viņu parādēs un sapulcēs un tāds viņš pieņemts arī no Čikāgas latviešiem viņu parādē 15.septembrī. Ar to pilnīgi pietiek pārrunas par šo lietu nobeigt, jo tagad nav no tik liela svara latviešu tautas karogs kā pats Latvijas jautājums.

Ar to nebūt nav teikts, ka Amerikas latvieši ir uzstādījuši karogu, kāds Baltijas latviešiem nepieciešami jāpieņem. Nē, kad Baltija reiz kļūs brīva un viņai jākļūst brīvai, tad mūsu tautieši tur uzstādīs un pieņems karogu, kādu viņi gribēs. Bet mums Amerikas latviešiem tagad vajaga karogu, ar ko varam amerikāņiem rādīt savas krāsas tāpat kā to dara citi ārzemnieki Amerikā. Ir ieteicams un mēs arī ceram, ka visas latviešu nometnes un sabiedrības pieņems šo karogu un tas jādara, lai nacionālos latviešos neizceltos vairs domu starpības šinī lietā."20

Pēc Latvijas valsts proklamēšanas zili–zaļi–zeltītās (dzeltenās) palika par Amerikas latviešu krāsām. 1919. gadā "Latvijas valsts Pasludināšanas piemiņas dienā 18.novembrī Filadelfijas Latviešu Tautiskās Savienības nozare rīkoja šai dienai par godu saviesīgu vakaru, kas notika Brīvo Latvju biedrības telpās. Biedrības zāle bija pušķota Latvijas krāsām — sarkans, balts, sarkans, līdz ar Amerikas karogu bija redzams arī Latvijas Republikas karogs un Amerikas Latviešu karogs — zils, zaļš, dzeltens."21

Saglabājies arī kāds iespiests fotouzņēmums, kurā fiksēta latviešu kolonistu manifestācija Brazīlijā 1920.gada 18.novembrī. Attēlā redzama grupa Žakvases latviešu kolonijas iedzīvotāji ar Brazīlijas un Latvijas sarkanbaltsarkaniem karogiem.22

Neskatoties uz atšķirīgo karogu un savstarpējām nesaskaņām, daudzi Amerikas latvieši ticībā uz Latvijas valsti dzīvoja līdzi tautiešiem dzimtenē un bēgļu gaitās. Lēni sarkanbaltsarkanais karogs sasniedza "Jauno pasauli".