Dzidra Strautiņa,

Valsts prezidenta kultūras un mākslas padomniece — "Latvijas Vēstnesim"

Tuvojas 18.novembris, Latvijas valsts 80.dzimšanas diena. Kopš neatkarības atjaunošanas tā tiek atzīmēta Nacionālajā teātrī, kur 1918.gada 18.novembrī notika Latvijas Republikas proklamēšanas svinīgais akts. Kā apliecinājums šim vēsturiskajam brīdim 1938.gadā — mūsu valsts 20.gadadienā — pie teātra tika atklāta piemiņas plāksne. Valsts prezidents Kārlis Ulmanis svinīgajā ceremonijā toreiz teica:

"Un šī plāksne tad lai nu ir arī liecinieks un atgādinātājs — es gribu teikt: arī paskaidrotājs un liecības devējs tam, ka 18.novembris mūsu valstij ir arī seno, aizgājušo paaudžu tautas mīlestības, darba un ticības uzliesmojums un ka 18.novembris tai pašā laikā ir arī mūsu tautas mūžīgās nākamības ideālu atmirdzums. Es esmu pārliecināts, ka šī plāksne savu uzdevumu arī pildīs, un atgādinādama to, kas še 1918.gada 18.novembrī notikās, mūs tuvinās mūsu pašu vēsturei, tuvinās mūs visus mūsu vēsturei tajos gados un gadu desmitos, kuri lielākai daļai no mums vēl ir atmiņā un kurus jaunākie dzird no tiem, kas bija tā laika notikumu liecinieki. (..)"

Foto:

Māris Kaparkalējs, "LV"

— Kā šogad svinēsim savas valsts proklamēšanas lielos svētkus?

— Valsts prezidents Guntis Ulmanis pagājušās nedēļas nogalē, 4.septembrī, tikās ar svētku koncertprogrammas veidotājiem. Sarunā piedalījās kultūras ministre Ramona Umblija, Mūzikas akadēmijas rektors Juris Karlsons, Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars, komponists Arturs Maskats, Kultūras ministrijas departamenta vadītāja Vija Virtmane, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Ivars Millers un es.

Ir iedibinājusies tradīcija valsts gadadienas svinību reizē sapulcēties vietā, kur aizsākusies notikuma vēsture. Mums tas ir Nacionālais teātris. Un arī šīs tikšanās dalībnieki bija pilnīgi vienisprātis, ka svētku programmā sava vieta būs arī Nacionālajam teātrim. Protams, svētku rītu ievadīs svinīgi dievkalpojumi gan Doma baznīcā Rīgā, gan citās Latvijas baznīcās. Šajā dienā tiks nolikti ziedi pie Brīvības pieminekļa, Brāļu kapos, pie pieminekļa Mātei Latvijai, bijušo valstsvīru atdusas vietās. Vakarā 11.novembra krastmalā visi varēs vērot krāšņu svētku uguņošanu.

Bet šoreiz saruna bija galvenokārt par svētku koncertu. Tas notiks Nacionālajā operā, kas ir vissvinīgākā, visskaistākā un mūzikai, neapšaubāmi, vispateicīgākā vieta. Dziesmu svētkos Operas namā simfoniskās mūzikas koncertā krāšņi izskanēja Jāņa Ivanova Ceturtā simfonija "Atlantīda", kas tika iestudēta pilnīgi atbilstoši autora iecerei — ar četru koru sieviešu grupu līdzdalību, horeogrāfiskās drāmas līdzekļiem, teicēja tekstu un gaismu partitūru. Protams, tika ieguldīts liels darbs. Šīs tikšanās dalībnieki izteica domu, ka tā varētu skanēt arī valsts svētku gadadienas koncerta pirmajā daļā. Turklāt šis skaņdarbs arī tematiski sasaucas ar vēsturisko valsts proklamēšanas brīdi. Tas stāsta par vecās pasaules bojāeju un jaunās celšanu.

Protams, var diskutēt, vai tas nav pārāk sarežģīts, pārāk nopietns skaņdarbs. Jā, tajā nav "urrā" patriotisma. Esam pat nedaudz pieraduši, ka lielos svētkos kādreiz izskan lēts optimisms, reizumis ir bijuši arī tā dēvētie kokteiļkoncerti. Tagad vajadzētu izvēlēties kaut ko vienu — lielu, monumentālu.

Tika nolemts, ka koncerta otrajā daļā savu izlases programmu sniegs kori, XXII Vispārējo latviešu dziesmu svētku laureāti. Kā zināms, tie nav tikai Rīgas kori. Tas ir Rēzeknes vīru koris "Olūts", kas saņēma arī speciālbalvu par Jāzepa Vītola dziesmu izpildījumu, Mežotnes pagasta jauktais koris, kam piešķirta Valsts prezidenta balva, sieviešu koris "Ausma", kamerkoris "Balsis" un Dziesmu svētku Lielās balvas ieguvējs Rīgas valsts 1. ģimnāzijas jauniešu koris "Kamēr".

Lai koncerta norise būtu kompaktāka, koru vadību paredzēts uzticēt vienam diriģentam. Domājam, ka tas varētu būt Māris Sirmais.

— Šoreiz tātad saruna bija par svinīgo koncertu. Kas vēl paredzēts svētku programmā?

— Valsts prezidenta kanceleja jau gada sākumā iesniedza valdībai pasākumu plāna projektu un arī svētku sagatavošanas komisijas projektu un lūdza to apstiprināt. Taču atbilde no Ministru kabineta nav saņemta, un ierosinājumi palikuši projekta līmenī.

Svētku pasākumi tiek plānoti visās kultūras iestādēs. Kultūras ministrija šodien iesniedza informāciju par to, kas, kur un kad ir paredzēts. Zinu, ka par svētku pasākumiem jau nopietni domājusi Rīgas dome. Ar Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojumu 21.augustā ir izveidota Rīgas pilsētas rīcības komiteja, kuras uzdevums ir nodrošināt svinību sagatavošanu un norisi Rīgā. Dome jau ir izstrādājusi un iesniegusi mums svētku pasākumu programmas projektu.

Mēs noteikti vēlreiz pulcēsimies kopā, lai apkopotu, precizētu, apspriestu un izveidotu svētku norises programmu. Domāju, ka šādam plānam vajadzētu būt gatavam septembra beigās.

— Pagaidām galvenokārt runājam par svētku norisi Rīgā. Kas iecerēts novados?