Par Ziemeļu un Baltijas valstu jaunajām iespējām

Berita Brērbija Larsena

Pēdējos gados Ziemeļu sadarbībā notikušas lielas pārmaiņas. Sadarbība notiek visdažādākajās politikas jomās piecu suverēnu valstu (Dānijas, Somijas, Islandes, Norvēģijas un Zviedrijas) un triju autonomo apgabalu (Fēru salu, Grenlandes un Ālandu salu) starpā. Šodien šī sadarbība paplašinās gan ģeogrāfiski, gan satura ziņā.

Tādējādi Ziemeļu padome izveidojusi visaptverošu sadarbības modeli Ziemeļvalstu sadarbībā ar tā dēvētajiem pieguļošajiem apgabaliem (Baltijas valstis un Krievijas ziemeļrietumi) un Eiropas Savienību. Padome aizvien lielākā mērā kalpo kā koordinējošā institūcija tiem pasākumiem, ko veic Ziemeļvalstis, gan kā vitāla saikne starp parlamentāriešiem, gan kā forums, kurā apspriest kopīgus jautājumus, kas risināmi visu Ziemeļvalstu mērogā.

Vienpadsmit Eiropas valstis, no kurām desmit ir bijušās Padomju savienības republikas vai satelītvalstis, tagad klauvē pie Eiropas Savienības (ES) durvīm. Tā rezultātā, visticamāk, nākamā gadsimta sākumā ES būs ne mazāk kā 26 dalībnieces. Nebūt nav pāragri apsvērt plašākas pielietojamības iespējas Eiropas sadarbībai. Jautājums ir — vai būs iespējams saglabāt detalizētu pārvaldi pār šo milzīgo reģionu no viena vienīga punkta Eiropas kartē?

Jaunā ES piedāvās atsvaidzinošu, fascinējošu un, iespējams, mulsinošu, daudzveidību. Tā kā pašreizējās dalībnieces un kandidātvalstis sasniegušas atšķirīgu pakāpi to attīstībā, šķiet saprātīgi prognozēt, ka tām dažu nākamo gadu desmitu laikā nāksies saskarties ar dažādiem izaicinājumiem. Viduseiropas un Austrumeiropas valstis būs tiesīgas saņemt papildu uzmanību. Tas liek domāt, ka ES nāksies pievienot dažas jaunas politiskas stīgas tās lokam.

Es domāju, ka Ziemeļu padomei un līdzīgām organizācijām radusies lieliska izdevība. ES paplašināšanās un attīstības rezultātā reģionālās sadarbības organizācijas kļūs aizvien nozīmīgākas. Jaunā ES prasīs jaunu darba spēka sadalījumu, dažu funkciju pārdalīšanu, apzināti izmantojot dažādu reģionālo organizāciju atšķirīgo ietekmi un raksturu.

Ziemeļu padome piešķir īpašu nozīmi tam, lai tiktu veidota konkrēta sadarbība ar tā dēvētajiem kaimiņu apgabaliem.