DIPLOMĀTIJA

Latvija ceļā uz Eiropu

Vēstnieki kopsanāksmē —

savā apņēmībā, plānos un darbos

Latvijas Republikas diplomātisko misiju vadītāji — "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums no 1. lpp.

— Kas, jūsuprāt, ir visaktuālākā problēma Latvijas virzībā uz Eiropas Savienību?

— Jautājums drīzāk ir retorisks, jo mēs jau visi zinām, kas ir mūsu aktuālākā problēma. Tāpēc es to nemaz neteikšu.

— Jūs pārstāvāt Latviju vairākās valstīs. Kā jūs sadalāt savus diplomātiskos pūliņus, vai varat izdalīt kādu valsti kā prioritāru?

— Ar mūsu nelielo diplomātu un vispār darbinieku skaitu vienlīdz aptvert visas šīs valstis ir diezgan grūti. Bet jāizprot arī mūsu valsts reālās iespējas. Taču es domāju — un tā arī uzskata gan Ārlietu ministrija, gan arī valdība, — ka Vīnē jābūt sava veida reģionālai vēstniecībai. Un, ja ne vēl nākamajā finansu gadā, tad aiznākamajā ir jāsāk domāt par citu konceptu, lai šo lietu atrisinātu. Jo, neapšaubāmi, galveno uzmanību mēs tagad pievēršam Austrijai. Ne tikai tādēļ, ka tā pašlaik ir ES prezidējošā valsts, bet arī tādēļ, ka mūsu rezidence ir Austrijā. Bet šāda pati vēstniecība, vismaz pēc kāda laika, būtu nepieciešama arī Ungārijā vai Šveicē, es negribētu izslēgt arī tādu iespēju. Taču reģionālās vēstniecībās tomēr jābūt citai pieejai. Šobrīd mēs,varētu teikt, lāpāmies mūsu pašreizējā budžeta iespēju robežās.

— Kā jūsu darbu iespaidoja Austrijas kļūšana par Eiropas Savienības prezidējošo valsti?

— Neapšaubāmi, mūsu darba slodze palielinājās. Austrija kā ES prezidējošā valsts "vāc kopā" ES dalībvalstu viedokli un palīdz to formulēt. Un līdz ar to, protams, iespaido arī Eiropas Komisijas viedokli. Jo prezidējošās valsts viedokli lēmumu pieņemšanas procesā nekādā ziņā nedrīkstētu novērtēt par zemu. Tāpat, kā gan iepriekšējās, gan nākamās prezidējošās valsts, tas ir, Lielbritānijas un Vācijas, lomu. Mūsu gadījumā — arī Somijas, jo Somija nomainīs Vāciju kā Eiropas Savienības prezidējošo valsti.

— Kā jūs vērtējat mūsu pašreizējās attiecības ar Krieviju, arī Krievijas finansu un politiskās krīzes kontekstā?

— Domāju, ka šīs attiecības ir bijušas atkarīgas ne tik daudz no mūsu attieksmes, cik no iekšpolitiskajiem procesiem pašā Krievijā. Bija zināmas izredzes attiecības uzlabot un vismaz uzturēt normālu dialogu. Taču kopumā, lai arī ko teiktu dažādi mūsu starptautisko attiecību komentētāji par Latvijas un Krievijas attiecībām, Latvijai uz reālo iespējamību fona — gan uz labo, gan uz slikto pusi — attiecības ar Krieviju ir vidēji atturīgas un ar potenciālām uzlabošanas iespējām. Taču es vēlreiz gribu atkārtot, ka jau apmēram no 1996. gada šīs attiecības vairāk bija atkarīgas no tiem iekšpolitiskajiem procesiem, kas norisinājās Krievijā un kas rezultējušies Krievijas pašreizējā situācijā. Situācijā, ko varam raksturot kā ekonomisku un politisku krīzi.

— Laikam gan būtu ļoti grūti prognozēt situācijas attīstību Krievijā. Tomēr kādu jūs vēlētos turpmāko situācijas attīstību šajā lielajā kaimiņvalstī?

— Kaut ko prognozēt par turpmāko attīstību Krievijā ir ļoti grūti. Vienīgā iespējamā prognoze — Krievijas attīstība šobrīd ir neprognozējama. Bet vēlme būtu, lai šai ekonomiskajai un politiskajai krīzei vēl neuzslāņotos virsū sociālā krīze.

— Ar eventuāliem sociālajiem nemieriem?

— Jā, tas būtu vissliktākais, ko varētu sagaidīt. Izvairīties no tā — to es varētu vēlēt Krievijai tuvākajā laika posmā.

— Vēlēt Krievijai stabilizāciju, kas kopumā nāktu par labu arī mūsu valstu attiecībām.

— Jā. Lai izveidotos kāda normāla valsts pārvaldes sistēma.

Imants Lieģis,

vēstnieks Beļģijā,

Nīderlandē

un Luksemburgā

— Kā jūs raksturotu šādas sanāksmes nozīmīgumu?

— Šādā sanāksmē, pirmkārt, ir ļoti svarīgi, lai visi vēstnieki informētu par to, kas notiek valstīs, kurās viņi pārstāv Latviju. Otrkārt, es domāju, šī sanāksme būs arī zināms ceļa rādītājs, kas vēstniecībām darāms līdz novembrim, kad būs Eiropas Komisijas progresa ziņojums. Manuprāt, tas būs izšķirošākais moments. Ļoti svarīgs notikums būs oktobrī, kad Valsts prezidents apmeklēs Beļģiju. Viņam jau ir ieplānotas tikšanās gan ar Beļģijas premjerministru, gan ar reģionālo valdību ministru prezidentiem.

Aivars Baumanis,

vēstnieks Dānijā

— Kas,ir pats aktuālākais no šajā sanāksmē apspriežamajiem jautājumiem?

— Dānijas viedoklis jau no laika gala ir bijis ārkārtīgi skaidrs un noteikts. Tas ir — atbalstīt sarunu sākšanu arī ar Latviju pirmajā kārtā. Dānija kopā ar Zviedriju faktiski arī panāca šo lēmumu Luksemburgā, un, būdams tagad trīs mēnešus šajā amatā Dānijā, es ārkārtīgi labi izjūtu šo dāņu labvēlīgo attieksmi.

Ko mēs gribētu dzirdēt šeit,Rīgā? Es gribētu dzirdēt rezumē no katras mūsu diplomātiskās misijas vadītāja katrā ES valstī — kāda ir attieksme šajā valstī, kas jādara, lai vajadzības gadījumā šo attieksmi mainītu, un vai es caur Dāniju, kam, neapšaubāmi, Eiropas politikā ir aktīva loma, varu palīdzēt šo attieksmi mainīt. Domāju, ka šinī lielajā mozaīkā, ko mēs šajā divu dienu darbā sanāksmē Jūrmalā izliekam, baltu vietu, respektīvi, labu vietu, ir vairāk nekā tumšu vietu. Un tomēr mums ir jāizrunājas, jo laiks skrien ātri un diplomātijas jomā tas ir ļoti būtiski.

— Šajās dienās diplomātiskie dienesti visā pasaulē galveno vērību veltī ziņām no Maskavas.

— Dānijas ārlietu ministrijā no augsti stāvošas speciālistes un diplomātes es dzirdēju šādu bažu pilnu teikumu: " Mēs vienmēr esam bijuši uztraukti par stāvokli Krievijā, bet šobrīd mēs esam patiesi nobažījušies un uztraukušies. Jo tas ir tiešām nopietni." Tā kopumā šo situāciju vērtē dāņi.

— Kāda jums pašam liekas situācija Krievijā Latvijas un Krievijas attiecību kontekstā?

— Latvija var būt laimīga, ka mums nav šīs drausmīgās valūtas problēmas. Ka mums nav šī cenu "galopsa. Ka mums nav visu to problēmu un grūtību, ko televīzijā redzam ziņās no Krievijas. Bet tas jau nenotika vienā dienās Nemākulība šīm problēmām sagatavoja augsni jau labu laiku iepriekš. Domāju, ja arī mūsu ekonomiku zināmā mērā tomēr ietekmēs situācija Krievijā, tad kopumā mēs izturēsim. Gan mūsu lats paliks stabils, gan arī cenas Latvijā nelēks gaisā. Manuprāt, šajā Krievijai kritiskajā situācijā varētu pat sākties kāds saprātīgs dialogs ar Krievijas politiķiem. Man ļoti patīk doma, ka mums jāpalīdz Krievijai. Ka mēs varētu kaimiņvalstij sniegt humāno palīdzību. Un ka jāpalīdz šajos grūtajos laikos izdzīvot arī Krievijas militārajiem pensionāriem. Līdz ar to mēs parādīsim tādu civilizētu žestu.

— Latvijai,atšķirībā no daudzām citām valstīm,pēdējās dienās bijis arī ļoti pozitīvs notikums starpvalstu attiecībās ar Krieviju: Krievijas radiolokatora darba beigšana Skrundā. Jo patīkami, ka šis notikums ārēji izpaudās abpusēji korektos paziņojumos.

— Dānijas Ārlietu ministrija ar gandarījumu uzņēma ziņu, ka Skrundas radiolokators ir slēgts bez jebkādiem sarežģījumiem vai domstarpībām. Manuprāt, Skrunda bija beigas procesam, kas sākās ar Latvijas un Krievijas divpusējām sarunām, un zināma loma šajā procesā bija arī diviem ANO dokumentiem: rezolūcijai par karaspēka izvešanu no mūsu zemes un līgumam par Skrundu, kurš tika reģistrēts ANO. Līdz ar to tas jau bija starptautisks, nevis tikai divpusējs līgumus. Un šī ANO "cepure" ļāva mums daudz drošāk sagaidīt 31. augustu.

Andris Teikmanis,

vēstnieks Vācijā

— Kāds ir jūsu viedoklis par šādām regulārām vēstnieku darba sanāksmēm?

— Var teikt, ka šobrīd mēs esam uzsākuši finiša spurtu, lai iespējami labāk sasniegtu mērķi. Ceļā uz ES Latvijas izredzes un cerības joprojām ir ļoti augstas. Arī pateicoties jaunākajiem procesiem Eiropas Savienībā. Tieši tāpēc vēstniekiem ir jāsanāk kopā un jāapmainās ar informāciju, lai mēs visi paustu vienotu viedokli. Man liekas, diplomātijā ir ļoti pozitīvi, ja dažādās vietās runā ar vieniem un tiem pašiem vārdiem. Tad ikvienam ir skaidrs, ka valsts politika ir skaidra, nemainīga un droša.

— Kas, jūsuprāt, ir aktuālākā mūsu ārpolitikas problēma Latvijas virzībā uz ES?

— Nekas nav mainījies, un mūsu svarīgākā ārpolitikas problēma joprojām ir mūsu valsts iekšpolitika.

— Ko Latvijas valdībai vajadzētu izdarīt vēl atlikušajos mēnešos, lai mūsu valsts izskatītos iespējami labāk Eiropas Komisijas progresa ziņojumā?

— Mums nekas nav jādara tādēļ, lai mēs izskatītos labāk, jo mēs izskatāmies tādi, kādi esam. Mums pašiem ir jābūt labākiem un gudrākiem. Protams, diplomātiem jādara savs darbs, jāveic lobēšana visās iespējamajās vietās, un diplomāti to, protams, arī dara. Bet vēl ir valsts iekšpolitiskie procesi. Ļoti liela nozīme būs arī vēlēšanu un referenduma rezultātiem.

Sandra Kalniete,

vēstniece Francijā

— Ko jūs šajā darba sanāksmē visvairāk gribētu pateikt saviem kolēģiem un ko dzirdēt no viņiem, no ministrijas vadības?

— Mani pašu visvairāk interesē prognozes, kā Eiropas Savienības paplašināšanas procesu uz laiku ietekmēs situācija Krievijā. Jo es domāju, ka šī situācija skars arī mūs vistiešākajā veidā. Mūsu ekonomiskos rādītājus. Un mani interesē izrunāt tieši šīs lietas, kā mēs šajā situācijā rīkosimies. Jo vairāk tāpēc, ka tas saistās arī ar fundamentālo trešā pīlāra jautājumu.

Tas, manuprāt, nav nemaz tik neiespējami, ka varētu būt ekonomiskie bēgļi vai vismaz centieni izmantot Latviju kā iepirkšanās valsti. Ja cilvēki ir tādā postā, tad tas ir saprotams.

— Kā Francijā vērtē notikumus Krievijā?

— Zinu, ka pēc Krievijas Valsts domes otrā balsojuma Francijas vērtējumu intonācijas bijušas diezgan bezcerīgas. Daudz tiek runāts par to, ka Krievijā acīmredzot būs diktatūra. Bet tās pagaidām tomēr ir spekulācijas. Rietumu politiskie analītiķi, tajā skaitā arī Francijas, modelē dažādas iespējas. Bet jūs taču labāk par viņiem zināt, ka Krievija ir lielu pārsteigumu zeme.

— Latvija šajā negatīvo faktu virknē izceļas ar visnotaļ pozitīvu notikumu attiecībās ar Krieviju, proti, Krievijas radiolokatora darbības pārtraukšanu Skrundā 31. augustā.

— Jā,protams. Taču es, kopumā būdama ciniska un pesimistiska, domāju, ka tas notika, galvenokārt pateicoties lielajam apjukumam Krievijā.

— Tomēr tas notika abpusēji ļoti korekti.

— Jā, un es ar lielu sajūsmu skatījos Francijas televīzijā sižetu par šo notikumu, vēl aizvien nespējot noticēt, ka arī mums tagad ir beidzies Otrais pasaules karš.

— Zīmīgi, ka arī Krievijas augsti titulēti ģenerāļi tajā dienā Skrundā lietoja pasvītroti korektus formulējumus par mūsu valstu attiecībām.

— Krievijā ir arī reālpolitiķi, kas saprot, ka Krievijai ir par dārgu uzturēt šādu objektu.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Sarunu turpinājums ar diplomātiem — nākamajā numurā