Bērni mūsu ģimenēs: cik un kāpēc?
Dr. oec. Bruno Mežgailis, Statistikas institūta vadošais pētnieks, — "Latvijas Vēstnesim"
Katrā zinātnē ir savas neatrisinātās (vismaz pagaidām) problēmas, citiem vārdiem, mīklas, kuras jāuzmin. Demogrāfijā viena no tādām mīklām ir prokreācijas (no latīņu valodas procreatio — dzimšana, laišana pasaulē) mīkla, precīzāk — problēmas par bērnu dzimstības vadību sabiedrības līmenī.
Visā cilvēces ilgajā attīstībā bērnu dzimstības regulācijas nebija arī ģimenē. Tikai apmēram pēdējos simt gados vai arī nedaudz agrāk ekonomiski un kulturāli attīstītās tautas sāka izprast un iemācīties lietot praksē bērnu dzimstības regulāciju ģimenē. Taču vēl mūsdienās lielākajā pasaules daļā, kā to liecina augstais dzimstības līmenis, kas bieži vien tuvojas fizioloģiski maksimālajam, dzimstība ģimenē netiek regulēta.
Un, kaut arī visās attīstītajās valstīs mūsdienās dzimstību ģimenes regulē, problēmu, kā regulēt vai pat vadīt prokreāciju sabiedrības līmenī, valstī (nerunājot par pasauli kopumā), demogrāfija un citas ieinteresētās zinātnes nav atrisinājušas. Vēl līdz šim nav noskaidrots, kāpēc vienās valstīs, tautās dzimst pārāk daudz bērnu, kamēr citās — pārāk maz, kā arī kā šo procesu sabiedrības līmenī regulēt.