VALSTS KONTROLES DOKUMENTI, ZIŅAS

Latvijas Republikas Valsts kontrole

Atzinums

Apstiprināts:

Valsts kontroles padomē

1998.gada 29.jūlijā (protokols Nr.15)

Valsts kontrolieris R.Černajs

Ievadam

Pamatojoties uz likumiem "Par budžetu un finansu vadību" un "Par Valsts kontroli", sagatavots atzinums par Finansu ministrijas iesniegto saimnieciskā gada pārskatu (1997.gada valsts budžeta izpildi).

1997.gadā valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta izdevumi tika plānoti pa resoru programmām un apakšprogrammām un ar 1996. saimnieciskā gada rādītājiem nav salīdzināmi. Pārskatā par 1997. saimniecisko gadu budžeta izpildes rādītāji ar 1996.gadu salīdzināti tikai ministriju kopējās ieņēmumu un izdevumu summās. Ir mainījusies pārskata struktūra, un tas ir papildināts ar jaunām pārskata formām.

1997.gadā notikušas izmaiņas ministriju un centrālo valsts iestāžu pakļautībā un pārraudzībā esošo iestāžu struktūrās, kā arī pašvaldībās. Līdz ar to mainījušies budžeta iestāžu bilanču aktīva un pasīva rādītāji uz gada sākumu, debitoru — kreditoru saistības. Mainījušies arī valsts budžeta līdzekļu atlikumi uz gada sākumu.

Finansu ministrijas iesniegtais saimnieciskā gada pārskats par 1997.gada valsts budžeta izpildi atbilst likuma "Par budžetu un finansu vadību" 31.pantā noteiktajām prasībām, kā arī tai struktūrai, kāda paredzēta likumā "Par valsts budžetu 1997.gadam".

I. Valsts ekonomiskā stāvokļa raksturojums

Valsts budžeta izpildi būtiski ietekmēja Latvijas saimnieciskais stāvoklis. Ekonomiskā situācija valstī analizēta, izmantojot Valsts statistikas pārvaldes datus.

1997.gads bija veiksmīgs Latvijas tautsaimniecībai, un svarīgākie sasniegumi bija stabila nacionālā valūta, zema inflācija, sabalansēts valsts budžets, iekšzemes kopprodukta pieaugums par 6,5%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Patēriņa cenu indeksa (PCI) pieaugums 1997.gadā bija 7% —ievērojami mazāks nekā 1996.gadā (13,1%). Pārskata gada inflāciju galvenokārt ietekmēja monopolcenu paaugstināšana un administratīvi lēmumi. Visvairāk pieauga dzīvokļu īres maksa — par 77,5 %, sakaru pakalpojumu tarifi — par 19,1%, maksa par ūdens apgādi, kanalizāciju un sanitāro apkopi — par 17,8%, gāzes tarifi — par 15,6% un elektroenerģijas cena — par 10,1%. Ievērojamu patēriņa cenu pieaugumu izraisīja arī nodokļu likmju grozījumi: akcīzes nodokļa likmes palielinājums degvielai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai, kā arī zemes nodokļa likmes palielinājums.

1997.gadā pakalpojumu cenas pieauga ievērojami straujāk nekā preču cenas (attiecīgi par 18,2% un 4,2%). Lielākās patēriņu grupas — uztura produktu — cenas palielinājās tikai par 2,3%.

Sabiedriskajā sektorā (bez sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām) strādājošo mēneša vidējā aprēķinātā (bruto) darba samaksa 1997.gadā salīdzinājumā ar 1996.gadu pieauga par 20,1% un bija Ls 126,83, tomēr vidējā neto darba samaksa bija tikai Ls 93,03 jeb 73,4% no bruto darba samaksas, jo 1997.gada sākumā palielinājās darba ņēmēja daļa sociālā nodokļa maksājumos.

Rūpniecības produkcijas ražotāju cenu indeksa nelielais pieaugums apstrādes rūpniecībā (par 2,6%) noteica nelielu kopējā ražotāju cenu indeksa pieaugumu — par 3,6% (1996.gadā — par 7,7%). Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, kā arī elektroenerģijā, gāzes un ūdens apgādē ražotāju cenu kāpums bija ievērojami augstāks — 8,3% (1996.gadā — 7,7%). Apstrādes rūpniecībā vislielākais cenu pieaugums bija otrreizējā pārstrādē — par 22,9%, kokapstrādē — par 13,2%, kā arī kuģu un laivu būvē un remontā — par 10,1%. Ražotāju cenu indekss pārskata periodā samazinājās tekstilizstrādājumu ražošanā — par 1,8%, celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā — par 1,9%.

Būvniecības cenu indekss pārskata gadā palielinājās par 7,9% (1996.gadā — par 6,2%).

Eksporta cenas 1997.gadā pieauga tikai par 1,6% (1996.gadā — par 6,2%). Visvairāk palielinājās ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas eksporta cenas — par 10,8%, kā arī koksnes un tās izstrādājumu eksporta cenas — par 7,4%. Savukārt, samazinājās pārtikas rūpniecības produktu cenas (ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku) — par 27,3%, kā arī dzīvnieku un lopkopības produkcijas eksporta cenas — par 2,5%.

1997.gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās sasniedza 2 586,7 milj. latu, pārsniedzot iepriekšējā gada līmeni par 6,5%. Faktiskajās cenās IKP sasniedza 3 211,2 milj. latu.

Pārskata gadā bija lielākā rūpniecības ražošanas reālā izaugsme — par 6,1%, t.sk., apstrādes rūpniecībā — par 8,1%. Iepriekšējā gada līmeni pārsniedza 12 apstrādes rūpniecības nozares. Īpaši pieauga pārtikas produktu un dzērienu ražošana — par 10,7%, apģērbu ražošana, kažokādu apstrāde un krāsošana — par 18,2%, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana — par 11,1%, celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošana — par 79,1%, gatavo metālizstrādājumu ražošana — par 16,9%.

Liela nozīme tautsaimniecības attīstībā bija transporta nozarei — kopējais pieaugums par 12,6%, t.sk. apstrādāto kravu pieaugums Rīgas, Ventspils, Liepājas un mazajās ostās bija attiecīgi — par 50,4%, 2,9%, 42,7% un 78,8% lielāks.

Pieauga dzelzceļa tranzītpārvadājumi, kā arī eksporta un importa pārvadājumi — attiecīgi par 12,9%, 84,5% un 26,3%. Kopējais dzelzceļa transporta pārvadāto kravu apjoms palielinājās par 16,3%.

Pa cauruļvadiem transportētās naftas un naftas produktu apjoms pārskata gadā pieauga attiecīgi par 8,7% un 9,3%.

Iekšējās tirdzniecības apgrozījums (salīdzināmajās cenās) 1997.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par 12,9%, t.sk. mazumtirdzniecības apgrozījums — par 14,3%. Vienlaikus sabiedriskās ēdināšanas apgrozījums samazinājās par 4%.

1997.gada beigās Nodarbinātības valsts dienestā bija reģistrēti 84934 bezdarbnieki jeb 7,0% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (1996.gadā — 7,2%). Zemākais bezdarba līmenis gada beigās bija Rīgā un Ventspilī — attiecīgi 3% un 3,2%. Savukārt augstākais bezdarba līmenis bija Rēzeknes un Krāslavas rajonā — attiecīgi 27,9% un 21,6%.

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 1997.gadā sasniedza 25541 milj. latu, par 23,2% pārsniedzot 1996.gada apjomu. Eksports pieauga par 22,2%, bet imports — par 23,8%.

Vislielākais tirdzniecības apgrozījuma pieaugums bija metālu un to izstrādājumu — par 52%, koksnes un tās izstrādājumu — par 49% un transportlīdzekļu grupā — par 40,4%. Tirdzniecības apgrozījums samazinājās minerālo produktu grupā — par 22,2%.

Ārējās tirdzniecības negatīvais saldo pieauga un sasniedza 610,7 milj. latu (1976.gadā — 483,0 milj.latu).

Nozīmīgākās Latvijas ārējās tirdzniecības partneres bija Eiropas Savienības valstis. Tirdzniecības apgrozījuma īpatsvars ar tām pieaudzis no 47,5% 1996.gadā līdz 51,5% 1997.gadā. NVS valstu īpatsvars samazinājies no 29,5% 1996.gadā līdz 23,5% 1997.gadā. Lielākais tirdzniecības apgrozījums Latvijai bija ar Krieviju, Vāciju, Zviedriju, Lietuvu un Somiju.

Latvijas nozīmīgākās eksportpreces pārskata gadā bija koksne un tās izstrādājumi— 29,7%, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi — 15,6%, pārtikas rūpniecības produkti (ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku) — 10,1%, kā arī mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas — 9%.

Importa preču grupu struktūrā 1997.gadā dominēja mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas — 19,3%, minerālie produkti — 14,1%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija — 10,9%, kā arī transporta līdzekļi — 8,4%.

Valsts fiskālās politikas rezultātā izveidojās valsts kopbudžeta pārpalikums Ls 40 448 030 apmērā jeb 1,3% no IKP. 1996.gada valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts bija Ls 39 906 551 jeb 1,4% no IKP. Valsts kopbudžeta pārpalikumu veidoja līdzekļu pārpalikums valsts pamatbudžetā un speciālajā budžetā, saglabājoties nelielam pašvaldību pamatbudžeta deficītam.

II. Valsts budžeta izpildes

vispārējais novērtējums

Sākot ar 1997.gada budžetu, uzsākta pāreja uz valsts budžeta izstrādi sadalījumā pa programmām. Katra programma sadalās apakšprogrammās, kas savukārt var sadalīties atsevišķos pasākumos.

1997.gada budžeta finansu resursi ministrijām un centrālajām valsts iestādēm, kā dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, tā arī ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, ir plānoti kā kopēji valsts pamatbudžeta ieņēmumi. äie līdzekļi tiek ieskaitīti kopējā iestāžu budžeta kontā un visu līdzekļu izlietojumu (pamatbudžeta izdevumus) no viena konta kontrolē Valsts kase.

Būtiski ir samazināts speciālo budžetu veidojošo budžeta institūciju skaits. Speciālie budžeti veidojas no Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas budžeta un Valsts speciālā veselības aizsardzības budžeta, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības fonda un Skrundas RLS zemes nomas maksas, Satiksmes ministrijas Valsts autoceļu fonda, Ostu attīstības fonda un lidostas nodevas, Zemkopības ministrijas Mežsaimniecības attīstības fonda un Zivju fonda, Ekonomikas ministrijas Valsts īpašuma privatizācijas fonda un Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas speciālā budžeta, Finansu ministrijas Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas (rezerves) fonda, Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas apdrošinājuma ņēmēju interešu aizsardzības fonda un ceļu satiksmes negadījumu novēršanai un profilaksei paredzētajiem līdzekļiem, Izglītības un zinātnes ministrijas Speciālā budžeta sporta vajadzībām, Kultūras ministrijas Speciālā budžeta kultūras vajadzībām un Radio un televīzijas padomes speciālā budžeta. Visu speciālo budžetu konti ir Valsts kases pārziņā un šie finansu resursi tiek iekļauti valsts budžeta kopējā naudas plūsmas uzskaitē.

Valstī gada laikā iekasētie nodokļu un nenodokļu ieņēmumi ir resursi, kurus resori var izlietot to vajadzību finansēšanai. Bez šiem līdzekļiem ir jāuzskaita arī valdības saņemtie un aizdotie kredīti, kuri līgumos paredzētā veidā un laikā ir jāatmaksā. äo līdzekļu apsaimniekotājs ir valsts un tie piedalās kopējā valsts naudas plūsmas apritē. 1997.gada budžetā šie līdzekļi ir iekļauti atsevišķā sadaļā "Valsts budžeta aizdevumi un atmaksas", nodalot ministriju saņemtās un atmaksājamās aizdevumu summas.

Latvijas Republikas likums "Par valsts budžetu 1997.gadam" pieņemts 1996.gada 11.decembrī, apstiprinot 1997.gadam:

1) valsts pamatbudžetu ieņēmumos 546 266 422 latu apmērā (ieskaitot ieņēmumus par sniegtajiem pakalpojumiem un citus pašu ieņēmumus) un valsts speciālo budžetu ieņēmumos 568 187 605 latu apmērā;

2) valsts pamatbudžetu izdevumos 546 266 422 latu apmērā un valsts speciālo budžetu izdevumos 567 645 872 latu apmērā. Ministriju un centrālo iestāžu vadītāji ar finansu ministra atļauju budžeta programmām apstiprināto apropriāciju ietvaros drīkst izdarīt grozījumus finansēšanas plānos budžeta apakšprogrammās;

3) mērķdotāciju apjomu pašvaldībām un valsts institūcijām 17 698 531 latu apmērā, t.sk.:

— mērķdotācijas izglītības pasākumiem specializēto pirmsskolas iestāžu, internātskolu, sanatorijas tipa internātskolu bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem uzturēšanai, kā arī pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālā nodokļa maksājumiem 12 726 497 latu apmērā,

— mērķdotācijas pašvaldību tautas mākslas pašdarbības kolektīvu vadītāju darba samaksai un sociālā nodokļa maksājumiem 174 041 latu apmērā,

— mērķdotācijas investīcijām pilsētām un pagastiem 2 808 000 latu apmērā,

— mērķdotācijas pagastu, pilsētu un rajonu teritoriālplānošanai un attīstības projektu izstrādāšanai 1 000 000 latu apmērā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem,

— mērķdotācijas transporta izdevumu kompensācijām I un II grupas invalīdiem, politiski represētajām personām un bērniem ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem, kuri mācās speciālajās mācību iestādēs, 989 993 latu apmērā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem;

4) dotāciju Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam 52 870 165 latu apmērā.

Likumā noteikts:

1) pašvaldību aizņēmumu un garantiju saistību kopējais apjoms 1997.gadam 46 830 000 latu apmērā, t.sk. iekšējo aizņēmumu kopējais apjoms 20 000 00 latu apmērā. Paredzēts, ka aizņēmumus drīkst izdarīt tikai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

2) ka ieņēmumi no iedzīvotāju ienākumu nodokļa tiek ieskaitīti pilsētu un pagastu budžetos 71,6% apmērā un Labklājības ministrijas Valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā 28,4% apmērā, plānojot atskaitījumus 53 573 228 latu apmērā;

3) maksimālais kopējais valsts parāds 540 425 000 latu apmērā, maksimālais ārējais parāds par valdības garantijām un galvojumiem 56 510 000 latu apmērā, t.sk. valsts izsniedzamās garantijas 1997.gadam 8 690 000 latu apmērā un valdības rīcības pieļaujamās robežas valdības saistību izpildei neparedzētu apstākļu gadījumos 12 210 000 latu apmērā.

1997.gada 19.jūnijā Saeimā pieņemts likums "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1997.gadam"", apstiprinot 1997.gadam:

1) valsts pamatbudžetu ieņēmumos 572 523 299 latu apmērā (ieskaitot ieņēmumus par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citus pašu ieņēmumus) un valsts speciālo budžetu ieņēmumos 585 542 125 latu apmērā;

2) valsts pamatbudžetu izdevumos 572 483 388 latu apmērā, valsts pamatbudžeta ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem 39 911 latu apmērā un valsts speciālo budžetu izdevumos 593 899 262 latu apmērā;

3) mērķdotāciju apjomu pašvaldībām un valsts institūcijām 20 977 053 latu apmērā, t.sk.:

— mērķdotācijas izglītības pasākumiem specializēto pirmsskolas iestāžu, internātskolu, sanatorijas tipa internātskolu un speciālo internātskolu bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem uzturēšanai, kā arī pedagoģisko darbinieku samaksai un sociālā nodokļa maksājumiem 13 214 514 latu apmērā,

— mērķdotācijas pašvaldību tautas mākslas pašdarbības kolektīvu vadītāju darba samaksai un sociālā nodokļa maksājumiem 174 041 latu apmērā,

— mērķdotācijas investīcijām pilsētām un pagastiem 2 808 000 latu apmērā,

— mērķdotācijas pagastu, pilsētu un rajonu teritoriālplānošanai un attīstības projektu izstrādāšanai 1 000 000 latu apmērā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem,

— mērķdotācijas transporta izdevumu kompensēšanai bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem, kuri mācās speciālajās mācību iestādēs, 80 498 latu apmērā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem,

— mērķdotācijas pirmsskolas iestāžu un izglītības iestāžu darbinieku algām 3 700 000 latu apmērā.

Likumā noteikts:

1) ka pašvaldību aizņēmumu un garantiju kopējais pieļaujamais palielinājums 1997.gadā ir 46 830 000 latu, t.sk. iekšējiem aizņēmumiem 20 000 000 latu. Aizņēmumus drīkst izdarīt tikai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

2) ka ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa tiek ieskaitīti pilsētu un pagastu budžetos 71,6% apmērā, plānojot atskaitījumus 135 324 000 latu apmērā, un Labklājības ministrijas valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā 28,4% apmērā, plānojot atskaitījumus 53 573 228 latu apmērā;

3) maksimālais kopējais valsts parāds 540 425 000 latu apmērā, maksimālais ārējais parāds par valdības garantijām un galvojumiem 66 480 000 latu apmērā, t.sk. valsts izsniedzamās garantijas 1997.gadam 18 660 000 latu apmērā, un valdības rīcības pieļaujamās robežas valdības saistību izpildei neparedzētu apstākļu gadījumos 12 210 000 latu apmērā.

1997.gada 27.novembrī Saeimā pieņemts likums "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1997.gadam"", apstiprinot 1997.gadam:

1) valsts pamatbudžetu ieņēmumos 574 804 368 latu apmērā (ieskaitot ieņēmumus par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citus pašu ieņēmumus) un valsts speciālais budžets ieņēmumos 594 914 595 latu apmērā;

2) valsts pamatbudžetu izdevumos 574 764 457 latu apmērā, valsts pamatbudžeta ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem 39 911 latu apmērā un valsts speciālais budžets izdevumos 601 813 997 latu apmērā;

3) dotāciju pašvaldībām (izņemot Rīgas un Ventspils pilsētu pašvaldības) iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozes neizpildes kompensācijai 12 500 000 latu apmērā;

4) dotāciju likuma "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā" izpildes nodrošināšanai 1 917 392 latu apmērā.

Likumā noteikts maksimālais kopējais valsts parāds 498 000 000 latu apmērā, maksimālais ārējais parāds par valdības garantijām un galvojumiem 64 780 000 latu apmērā, t.sk. valsts izsniedzamās garantijas 1997.gadam 16 960 000 latu apmērā un valdības rīcības pieļaujamās robežas valdības saistību izpildei neparedzētu apstākļu gadījumos 12 210 000 latu apmērā.

Turpmāk — vēl