• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par valsts budžeta izpildi 1997.gadā (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.09.1998., Nr. 261/264 https://www.vestnesis.lv/ta/id/49679

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Apvienība "Tēvzemei un brīvībai"LNNK

Vēl šajā numurā

10.09.1998., Nr. 261/264

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
VALSTS KONTROLES DOKUMENTI, ZIŅAS
Latvijas Republikas Valsts kontrole
Atzinums
Par valsts budžeta izpildi 1997.gadā

Apstiprināts
Valsts kontroles padomē
1998.gada 29.jūlijā (protokols Nr.15)
Valsts kontrolieris R.Černajs

Ievadam
Pamatojoties uz likumiem "Par budžetu un finansu vadību" un "Par Valsts kontroli", sagatavots atzinums par Finansu ministrijas iesniegto saimnieciskā gada pārskatu (1997.gada valsts budžeta izpildi).
1997.gadā valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta izdevumi tika plānoti pa resoru programmām un apakšprogrammām un ar 1996. saimnieciskā gada rādītājiem nav salīdzināmi. Pārskatā par 1997. saimniecisko gadu budžeta izpildes rādītāji ar 1996.gadu salīdzināti tikai ministriju kopējās ieņēmumu un izdevumu summās. Ir mainījusies pārskata struktūra, un tas ir papildināts ar jaunām pārskata formām.
1997.gadā notikušas izmaiņas ministriju un centrālo valsts iestāžu pakļautībā un pārraudzībā esošo iestāžu struktūrās, kā arī pašvaldībās. Līdz ar to mainījušies budžeta iestāžu bilanču aktīva un pasīva rādītāji uz gada sākumu, debitoru — kreditoru saistības. Mainījušies arī valsts budžeta līdzekļu atlikumi uz gada sākumu.
Finansu ministrijas iesniegtais saimnieciskā gada pārskats par 1997.gada valsts budžeta izpildi atbilst likuma "Par budžetu un finansu vadību" 31.pantā noteiktajām prasībām, kā arī tai struktūrai, kāda paredzēta likumā "Par valsts budžetu 1997.gadam".
 
I. Valsts ekonomiskā stāvokļa raksturojums
Valsts budžeta izpildi būtiski ietekmēja Latvijas saimnieciskais stāvoklis. Ekonomiskā situācija valstī analizēta, izmantojot Valsts statistikas pārvaldes datus.
1997.gads bija veiksmīgs Latvijas tautsaimniecībai, un svarīgākie sasniegumi bija stabila nacionālā valūta, zema inflācija, sabalansēts valsts budžets, iekšzemes kopprodukta pieaugums par 6,5%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Patēriņa cenu indeksa (PCI) pieaugums 1997.gadā bija 7% —ievērojami mazāks nekā 1996.gadā (13,1%). Pārskata gada inflāciju galvenokārt ietekmēja monopolcenu paaugstināšana un administratīvi lēmumi. Visvairāk pieauga dzīvokļu īres maksa — par 77,5 %, sakaru pakalpojumu tarifi — par 19,1%, maksa par ūdens apgādi, kanalizāciju un sanitāro apkopi — par 17,8%, gāzes tarifi — par 15,6% un elektroenerģijas cena — par 10,1%. Ievērojamu patēriņa cenu pieaugumu izraisīja arī nodokļu likmju grozījumi: akcīzes nodokļa likmes palielinājums degvielai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai, kā arī zemes nodokļa likmes palielinājums.
1997.gadā pakalpojumu cenas pieauga ievērojami straujāk nekā preču cenas (attiecīgi par 18,2% un 4,2%). Lielākās patēriņu grupas — uztura produktu — cenas palielinājās tikai par 2,3%.
Sabiedriskajā sektorā (bez sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām) strādājošo mēneša vidējā aprēķinātā (bruto) darba samaksa 1997.gadā salīdzinājumā ar 1996.gadu pieauga par 20,1% un bija Ls 126,83, tomēr vidējā neto darba samaksa bija tikai Ls 93,03 jeb 73,4% no bruto darba samaksas, jo 1997.gada sākumā palielinājās darba ņēmēja daļa sociālā nodokļa maksājumos.
Rūpniecības produkcijas ražotāju cenu indeksa nelielais pieaugums apstrādes rūpniecībā (par 2,6%) noteica nelielu kopējā ražotāju cenu indeksa pieaugumu — par 3,6% (1996.gadā — par 7,7%). Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, kā arī elektroenerģijā, gāzes un ūdens apgādē ražotāju cenu kāpums bija ievērojami augstāks — 8,3% (1996.gadā — 7,7%). Apstrādes rūpniecībā vislielākais cenu pieaugums bija otrreizējā pārstrādē — par 22,9%, kokapstrādē — par 13,2%, kā arī kuģu un laivu būvē un remontā — par 10,1%. Ražotāju cenu indekss pārskata periodā samazinājās tekstilizstrādājumu ražošanā — par 1,8%, celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā — par 1,9%.
Būvniecības cenu indekss pārskata gadā palielinājās par 7,9% (1996.gadā — par 6,2%).
Eksporta cenas 1997.gadā pieauga tikai par 1,6% (1996.gadā — par 6,2%). Visvairāk palielinājās ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas eksporta cenas — par 10,8%, kā arī koksnes un tās izstrādājumu eksporta cenas — par 7,4%. Savukārt, samazinājās pārtikas rūpniecības produktu cenas (ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku) — par 27,3%, kā arī dzīvnieku un lopkopības produkcijas eksporta cenas — par 2,5%.
1997.gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās sasniedza 2 586,7 milj. latu, pārsniedzot iepriekšējā gada līmeni par 6,5%. Faktiskajās cenās IKP sasniedza 3 211,2 milj. latu.
Pārskata gadā bija lielākā rūpniecības ražošanas reālā izaugsme — par 6,1%, t.sk., apstrādes rūpniecībā — par 8,1%. Iepriekšējā gada līmeni pārsniedza 12 apstrādes rūpniecības nozares. Īpaši pieauga pārtikas produktu un dzērienu ražošana — par 10,7%, apģērbu ražošana, kažokādu apstrāde un krāsošana — par 18,2%, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana — par 11,1%, celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošana — par 79,1%, gatavo metālizstrādājumu ražošana — par 16,9%.
Liela nozīme tautsaimniecības attīstībā bija transporta nozarei — kopējais pieaugums par 12,6%, t.sk. apstrādāto kravu pieaugums Rīgas, Ventspils, Liepājas un mazajās ostās bija attiecīgi — par 50,4%, 2,9%, 42,7% un 78,8% lielāks.
Pieauga dzelzceļa tranzītpārvadājumi, kā arī eksporta un importa pārvadājumi — attiecīgi par 12,9%, 84,5% un 26,3%. Kopējais dzelzceļa transporta pārvadāto kravu apjoms palielinājās par 16,3%.
Pa cauruļvadiem transportētās naftas un naftas produktu apjoms pārskata gadā pieauga attiecīgi par 8,7% un 9,3%.
Iekšējās tirdzniecības apgrozījums (salīdzināmajās cenās) 1997.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par 12,9%, t.sk. mazumtirdzniecības apgrozījums — par 14,3%. Vienlaikus sabiedriskās ēdināšanas apgrozījums samazinājās par 4%.
1997.gada beigās Nodarbinātības valsts dienestā bija reģistrēti 84934 bezdarbnieki jeb 7,0% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (1996.gadā — 7,2%). Zemākais bezdarba līmenis gada beigās bija Rīgā un Ventspilī — attiecīgi 3% un 3,2%. Savukārt augstākais bezdarba līmenis bija Rēzeknes un Krāslavas rajonā — attiecīgi 27,9% un 21,6%.
Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 1997.gadā sasniedza 25541 milj. latu, par 23,2% pārsniedzot 1996.gada apjomu. Eksports pieauga par 22,2%, bet imports — par 23,8%.
Vislielākais tirdzniecības apgrozījuma pieaugums bija metālu un to izstrādājumu — par 52%, koksnes un tās izstrādājumu — par 49% un transportlīdzekļu grupā — par 40,4%. Tirdzniecības apgrozījums samazinājās minerālo produktu grupā — par 22,2%.
Ārējās tirdzniecības negatīvais saldo pieauga un sasniedza 610,7 milj. latu (1976.gadā — 483,0 milj.latu).
Nozīmīgākās Latvijas ārējās tirdzniecības partneres bija Eiropas Savienības valstis. Tirdzniecības apgrozījuma īpatsvars ar tām pieaudzis no 47,5% 1996.gadā līdz 51,5% 1997.gadā. NVS valstu īpatsvars samazinājies no 29,5% 1996.gadā līdz 23,5% 1997.gadā. Lielākais tirdzniecības apgrozījums Latvijai bija ar Krieviju, Vāciju, Zviedriju, Lietuvu un Somiju.
Latvijas nozīmīgākās eksportpreces pārskata gadā bija koksne un tās izstrādājumi— 29,7%, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi — 15,6%, pārtikas rūpniecības produkti (ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku) — 10,1%, kā arī mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas — 9%.
Importa preču grupu struktūrā 1997.gadā dominēja mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas — 19,3%, minerālie produkti — 14,1%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija — 10,9%, kā arī transporta līdzekļi — 8,4%.
Valsts fiskālās politikas rezultātā izveidojās valsts kopbudžeta pārpalikums Ls 40 448 030 apmērā jeb 1,3% no IKP. 1996.gada valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts bija Ls 39 906 551 jeb 1,4% no IKP. Valsts kopbudžeta pārpalikumu veidoja līdzekļu pārpalikums valsts pamatbudžetā un speciālajā budžetā, saglabājoties nelielam pašvaldību pamatbudžeta deficītam.
 
II. Valsts budžeta izpildes
vispārējais novērtējums
Sākot ar 1997.gada budžetu, uzsākta pāreja uz valsts budžeta izstrādi sadalījumā pa programmām. Katra programma sadalās apakšprogrammās, kas savukārt var sadalīties atsevišķos pasākumos.
1997.gada budžeta finansu resursi ministrijām un centrālajām valsts iestādēm, kā dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, tā arī ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, ir plānoti kā kopēji valsts pamatbudžeta ieņēmumi. äie līdzekļi tiek ieskaitīti kopējā iestāžu budžeta kontā un visu līdzekļu izlietojumu (pamatbudžeta izdevumus) no viena konta kontrolē Valsts kase.
Būtiski ir samazināts speciālo budžetu veidojošo budžeta institūciju skaits. Speciālie budžeti veidojas no Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas budžeta un Valsts speciālā veselības aizsardzības budžeta, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības fonda un Skrundas RLS zemes nomas maksas, Satiksmes ministrijas Valsts autoceļu fonda, Ostu attīstības fonda un lidostas nodevas, Zemkopības ministrijas Mežsaimniecības attīstības fonda un Zivju fonda, Ekonomikas ministrijas Valsts īpašuma privatizācijas fonda un Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas speciālā budžeta, Finansu ministrijas Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas (rezerves) fonda, Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas apdrošinājuma ņēmēju interešu aizsardzības fonda un ceļu satiksmes negadījumu novēršanai un profilaksei paredzētajiem līdzekļiem, Izglītības un zinātnes ministrijas Speciālā budžeta sporta vajadzībām, Kultūras ministrijas Speciālā budžeta kultūras vajadzībām un Radio un televīzijas padomes speciālā budžeta. Visu speciālo budžetu konti ir Valsts kases pārziņā un šie finansu resursi tiek iekļauti valsts budžeta kopējā naudas plūsmas uzskaitē.
Valstī gada laikā iekasētie nodokļu un nenodokļu ieņēmumi ir resursi, kurus resori var izlietot to vajadzību finansēšanai. Bez šiem līdzekļiem ir jāuzskaita arī valdības saņemtie un aizdotie kredīti, kuri līgumos paredzētā veidā un laikā ir jāatmaksā. äo līdzekļu apsaimniekotājs ir valsts un tie piedalās kopējā valsts naudas plūsmas apritē. 1997.gada budžetā šie līdzekļi ir iekļauti atsevišķā sadaļā "Valsts budžeta aizdevumi un atmaksas", nodalot ministriju saņemtās un atmaksājamās aizdevumu summas.
Latvijas Republikas likums "Par valsts budžetu 1997.gadam" pieņemts 1996.gada 11.decembrī, apstiprinot 1997.gadam:
1) valsts pamatbudžetu ieņēmumos 546 266 422 latu apmērā (ieskaitot ieņēmumus par sniegtajiem pakalpojumiem un citus pašu ieņēmumus) un valsts speciālo budžetu ieņēmumos 568 187 605 latu apmērā;
2) valsts pamatbudžetu izdevumos 546 266 422 latu apmērā un valsts speciālo budžetu izdevumos 567 645 872 latu apmērā. Ministriju un centrālo iestāžu vadītāji ar finansu ministra atļauju budžeta programmām apstiprināto apropriāciju ietvaros drīkst izdarīt grozījumus finansēšanas plānos budžeta apakšprogrammās;
3) mērķdotāciju apjomu pašvaldībām un valsts institūcijām 17 698 531 latu apmērā, t.sk.:
— mērķdotācijas izglītības pasākumiem specializēto pirmsskolas iestāžu, internātskolu, sanatorijas tipa internātskolu bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem uzturēšanai, kā arī pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālā nodokļa maksājumiem 12 726 497 latu apmērā,
— mērķdotācijas pašvaldību tautas mākslas pašdarbības kolektīvu vadītāju darba samaksai un sociālā nodokļa maksājumiem 174 041 latu apmērā,
— mērķdotācijas investīcijām pilsētām un pagastiem 2 808 000 latu apmērā,
— mērķdotācijas pagastu, pilsētu un rajonu teritoriālplānošanai un attīstības projektu izstrādāšanai 1 000 000 latu apmērā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem,
— mērķdotācijas transporta izdevumu kompensācijām I un II grupas invalīdiem, politiski represētajām personām un bērniem ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem, kuri mācās speciālajās mācību iestādēs, 989 993 latu apmērā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem;
4) dotāciju Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam 52 870 165 latu apmērā.
Likumā noteikts:
1) pašvaldību aizņēmumu un garantiju saistību kopējais apjoms 1997.gadam 46 830 000 latu apmērā, t.sk. iekšējo aizņēmumu kopējais apjoms 20 000 00 latu apmērā. Paredzēts, ka aizņēmumus drīkst izdarīt tikai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
2) ka ieņēmumi no iedzīvotāju ienākumu nodokļa tiek ieskaitīti pilsētu un pagastu budžetos 71,6% apmērā un Labklājības ministrijas Valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā 28,4% apmērā, plānojot atskaitījumus 53 573 228 latu apmērā;
3) maksimālais kopējais valsts parāds 540 425 000 latu apmērā, maksimālais ārējais parāds par valdības garantijām un galvojumiem 56 510 000 latu apmērā, t.sk. valsts izsniedzamās garantijas 1997.gadam 8 690 000 latu apmērā un valdības rīcības pieļaujamās robežas valdības saistību izpildei neparedzētu apstākļu gadījumos 12 210 000 latu apmērā.
1997.gada 19.jūnijā Saeimā pieņemts likums "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1997.gadam"", apstiprinot 1997.gadam:
1) valsts pamatbudžetu ieņēmumos 572 523 299 latu apmērā (ieskaitot ieņēmumus par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citus pašu ieņēmumus) un valsts speciālo budžetu ieņēmumos 585 542 125 latu apmērā;
2) valsts pamatbudžetu izdevumos 572 483 388 latu apmērā, valsts pamatbudžeta ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem 39 911 latu apmērā un valsts speciālo budžetu izdevumos 593 899 262 latu apmērā;
3) mērķdotāciju apjomu pašvaldībām un valsts institūcijām 20 977 053 latu apmērā, t.sk.:
— mērķdotācijas izglītības pasākumiem specializēto pirmsskolas iestāžu, internātskolu, sanatorijas tipa internātskolu un speciālo internātskolu bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem uzturēšanai, kā arī pedagoģisko darbinieku samaksai un sociālā nodokļa maksājumiem 13 214 514 latu apmērā,
— mērķdotācijas pašvaldību tautas mākslas pašdarbības kolektīvu vadītāju darba samaksai un sociālā nodokļa maksājumiem 174 041 latu apmērā,
— mērķdotācijas investīcijām pilsētām un pagastiem 2 808 000 latu apmērā,
— mērķdotācijas pagastu, pilsētu un rajonu teritoriālplānošanai un attīstības projektu izstrādāšanai 1 000 000 latu apmērā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem,
— mērķdotācijas transporta izdevumu kompensēšanai bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem, kuri mācās speciālajās mācību iestādēs, 80 498 latu apmērā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem,
— mērķdotācijas pirmsskolas iestāžu un izglītības iestāžu darbinieku algām 3 700 000 latu apmērā.
Likumā noteikts:
1) ka pašvaldību aizņēmumu un garantiju kopējais pieļaujamais palielinājums 1997.gadā ir 46 830 000 latu, t.sk. iekšējiem aizņēmumiem 20 000 000 latu. Aizņēmumus drīkst izdarīt tikai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
2) ka ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa tiek ieskaitīti pilsētu un pagastu budžetos 71,6% apmērā, plānojot atskaitījumus 135 324 000 latu apmērā, un Labklājības ministrijas valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā 28,4% apmērā, plānojot atskaitījumus 53 573 228 latu apmērā;
3) maksimālais kopējais valsts parāds 540 425 000 latu apmērā, maksimālais ārējais parāds par valdības garantijām un galvojumiem 66 480 000 latu apmērā, t.sk. valsts izsniedzamās garantijas 1997.gadam 18 660 000 latu apmērā, un valdības rīcības pieļaujamās robežas valdības saistību izpildei neparedzētu apstākļu gadījumos 12 210 000 latu apmērā.
1997.gada 27.novembrī Saeimā pieņemts likums "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1997.gadam"", apstiprinot 1997.gadam:
1) valsts pamatbudžetu ieņēmumos 574 804 368 latu apmērā (ieskaitot ieņēmumus par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citus pašu ieņēmumus) un valsts speciālais budžets ieņēmumos 594 914 595 latu apmērā;
2) valsts pamatbudžetu izdevumos 574 764 457 latu apmērā, valsts pamatbudžeta ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem 39 911 latu apmērā un valsts speciālais budžets izdevumos 601 813 997 latu apmērā;
3) dotāciju pašvaldībām (izņemot Rīgas un Ventspils pilsētu pašvaldības) iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozes neizpildes kompensācijai 12 500 000 latu apmērā;
4) dotāciju likuma "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā" izpildes nodrošināšanai 1 917 392 latu apmērā.
Likumā noteikts maksimālais kopējais valsts parāds 498 000 000 latu apmērā, maksimālais ārējais parāds par valdības garantijām un galvojumiem 64 780 000 latu apmērā, t.sk. valsts izsniedzamās garantijas 1997.gadam 16 960 000 latu apmērā un valdības rīcības pieļaujamās robežas valdības saistību izpildei neparedzētu apstākļu gadījumos 12 210 000 latu apmērā.
Tā, ņemot vērā grozījumus likumā "Par valsts budžetu 1997.gadam", valsts pamatbudžeta ieņēmumu daļa palielināta par 28 537 946 latiem jeb 5,2%, valsts speciālā budžeta ieņēmumu daļa palielināta par 26 726 990 latiem jeb 4,7%.
Valsts pamatbudžeta izdevumu daļa palielināta par 28 498 035 latiem jeb 5,2%, noteikts pamatbudžeta ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem 39 911 latu apmērā un valsts speciālā budžeta izdevumu daļa palielināta par 34 168 125 latiem jeb 6,0%.
Kopējais mērķdotāciju apjoms pašvaldībām un valsts institūcijām palielināts par 3 278 522 latiem jeb 18,5%.
Maksimālais kopējais valsts parāds samazināts par 42 425 000 latiem jeb 7,9%, vienlaicīgi palielinot valsts izsniedzamo garantiju apjomu 1997.gadā par 8 270 000 jeb par 14,6%.
Faktiski valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 590 385 979 lati, t.i., 102,7%, salīdzinot ar precizēto plānu, bet valsts speciālā budžeta ieņēmumi bija 587 672 618 lati jeb 98,8% no plānotā.
Valsts pamatbudžeta izdevumi faktiski bija 551 417 137 lati jeb 95,9% no paredzētā plāna, bet valsts speciālā budžeta izdevumi bija 566 556 831 lats jeb 94,1% no plānotā.
Ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem valsts pamatbudžetā faktiski bija 38 968 842 lati, plānots — 39 911 lati.
 
III. Valsts konsolidētā kopbudžeta izpilde
Konsolidētais kopbudžets tiek veidots summējot dažādu līmeņu budžetus— valsts pamatbudžetu un speciālo budžetu ar pašvaldību pamatbudžetiem un speciālajiem budžetiem, izslēdzot no tiem savstarpējos norēķinus (transfertus).
Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 1997.gadā bija 1 307 206 639 lati, t.i. par 132 092 771 latu jeb 9,2% mazāki nekā plānots. Salīdzinot ar 1996.gada izpildi (1 072 328 913 lati), ieņēmumi palielinājušies par 234 877 726 latiem jeb par 21,9%.
Valsts konsolidētā kopbudžeta izdevumi 1997.gadā bija 1 248 147 172 lati, t.i. par 196 834 450 latiem jeb 13,6% mazāki nekā plānots. Salīdzinot ar 1996.gada izpildi (1 103 465 226 lati), izdevumi palielinājušies par 144 681 946 latiem jeb par 13,1%. Valsts budžeta tīrie aizdevumi 1997.gadā bija 18 611 437 lati, kas ir par 26 090 898 latiem jeb 58,4% mazāk par plānotajiem un, salīdzinot ar 1996.gadu, palielinājušies par 9 841 199 latiem jeb par 112,2%.
Valsts konsolidētā kopbužeta fiskālais pārpalikums 1997.gadā bija 40 448 030 lati, kaut arī plānots bija 50 384 547 latu liels fiskālais deficīts (1996.gadā — 39 906 551 latu liels deficīts).
Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumu un izdevumu izpilde parādīta 1. un 2.tabulā.
Valsts konsolidētā kopbudžeta izpilde 1997.gadā
1.tabula (Ls)
Rādītāji 1997.gada izpilde tai skaitā .
Valsts Valsts Pašvaldību Pašvaldību
pamat- speciālais pamat- speciālais
budžets budžets budžets budžets
Kopbudžeta IEŅĒ-
MUMI—kopā 1 307 206 639 568 985 874 491 855 296 216 011 605 30 353 864
Nodokļu ieņēmumi 1 081 588 814 474 766 807 431 525 925 173 224 337 2 071 745
Iedzīvotāju ienākuma
nodoklis 183 474 469 51 904 516 131 569 953
Uzņēmumu ienākuma
nodoklis 78 634 571 78 634 571
Sociālais nodoklis 312 393 531 312 393 531
Pievienotās vērtības
nodoklis 288 522 543 288 522 543
Akcīzes nodoklis 119 935 014 82 980 053 36 954 961
Muitas nodoklis 21 995 475 21 995 475
Zemes nodoklis 16 923 867 16 923 867
Īpašuma nodoklis 20 258 520 20 258 520
Dabas resursu nodoklis 9 149 683 7 077 938 2 071 745
Nodokļi, nodevas un
maksājumi par tiesībām
lietot atsevišķas preces 29 623 641 1 956 665 23 194 979 4 471 997
Pārējie nodokļi 677 500 677 500
Nenodokļu ieņēmumi 140 611 604 37 564 176 60 329 371 14 435 938 28 282 119
Ieņēmumi no uzņēmēj-
darbības un īpašuma 14 101 343 13 954 000 147 343
Nodevas un maksājumi 15 691 679 11 908 103 1 958 391 1 825 185
Sodi un sankcijas 5 367 612 5 134 632 217 638 15 342
Pārējie nenodokļu ieņēmumi 58 645 705 3 741 067 16 670 763 11 792 283 26 441 592
Ieņēmumi no valsts
nekustamā īpašuma
pārdošanas 46 805 265 2 826 374 43 658 608 320 283
Budžeta iestāžu ieņēmumi
no maksas pakalpoju-
miem un citiem pašu
ieņēmumiem 81 575 837 56 654 891 24 920 946
Citu valdības līmeņu
maksājumi 3 430 384 3 430 384
IZDEVUMI un budžeta
aizdevumi— kopā 1 266 758 609 423 817 710 538 747 578 276 376 509 27 816 812
Izdevumi —kopā 1 248 147 172 407 937 048 538 747 578 274 069 217 27 393 329
Kārtējie izdevumi 527 471 701 235 700 374 77 295 138 194 083 145 20 393 044
t.sk. atalgojumi 229 351 959 119 330 846 14 165 269 94 401 139 1 454 705
sociālās apdrošināšanas
iemaksas
komandējumu un dienesta
braucienu izdevumi 4 470 140 3 013 510 590 971 827 990 37 669
pakalpojumu apmaksa 169 298 718 46 052 259 59 712 738 46 448 372 17 085 349
materiālu, energoresursu,
ūdens un inventāra
vērtībā līdz Ls 50 par
1 vienību iegāde 121 356 266 66 045 214 2 807 524 50 733 641 1 769 887
grāmatu un žurnālu iegāde 2 994 618 1 258 545 18 636 1 672 003 45 434
Kredītu procenti,
subsīdijas, dotācijas 630 320 568 138 540 381 441 574 406 46 322 596 3 883 185
t.sk. kredītu procentu
nomaksa 32 940 542 30 623 756 500 881 1 645 234 170 671
subsīdijas un dotācijas 594 988 538 105 525 137 441 073 525 44 677 362 3 712 514
iemaksas starptautiskajās
organizācijās 2 391 488 2 391 488
Kapitālie izdevumi 81 336 583 29 071 579 15 709 136 33 663 476 2 892 392
t.sk. kustamie īpašumi
(virs Ls 50) 48 900 817 10 605 612 12 364 303 23 453 754 2 477 148
zemes iegāde 276 423 203 200 54 829 18 394
investīcijas 32 159 343 18 262 767 3 344 833 10 154 893 396 850
Nesadalītie izdevumi 9 018 320 4 624 714 4 168 898 224 708
Budžeta aizdevumi un
atmaksas 18 611 437 15 880 662 0 2 307 292 423 483
Fiskālais deficīts (–)
vai pārpalikums 40 448 030 145 168 164 –46 892 282 –60 364 904 2 537 052
 
Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos lielākais īpatsvars bija valsts pamatbudžeta ieņēmumiem — 43,5% un valsts speciālā budžeta ieņēmumiem — 37,6%. Savukārt, kopējos izdevumos lielākais īpatsvars bija valsts speciālā budžeta izdevumiem — 42,5%, bet valsts pamatbudžeta izdevumi veidoja 33,5% no kopējiem valsts konsolidētā budžeta izdevumiem.
Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumu daļā lielākais īpatsvars 1997.gadā, tāpat kā 1996.gadā, bija nodokļu ieņēmumiem — attiecīgi 82,7% un 81,6%. Nodokļu ieņēmumos, savukārt, lielākais īpatsvars bija sociālajam nodoklim un pievienotās vērtības nodoklim — attiecīgi 23,9% un 22% (1996.gadā — 23% un 25%).
Nenodokļu ieņēmumu īpatsvars kopējos ieņēmumos samazinājies no 16,5% 1996.gadā līdz 10,8% 1997.gadā.
Salīdzinot ar 1996.gadu, pieaudzis budžeta iestāžu ieņēmumu īpatsvars kopējos ieņēmumos no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem —no 1,7% 1996.gadā līdz 6,2% 1997.gadā.
Valsts konsolidētā kopbudžeta izdevumu daļā lielākais īpatsvars ir kredītu procentiem, subsīdijām un dotācijām — 1996.gadā — 48,1%, bet 1997.gadā — 49,8%, kā arī kārtējiem izdevumiem — attiecīgi 40% un 41,6%.
Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumu un izdevumu daļas struktūra parādīta 2.tabulā.
2.tabula (Ls)
Rādītāji 1996.gada Īpat- 1997.gada 1997. Īpat-
izpilde svars % plāns gada svars %
1996.gada izpilde 1977.gada
izpildē izpildē
Kopbudžeta IEŅĒMUMI
— kopā 1 072 328 913 100,0 1 439 299 410 1 307 206 639 100,0
Nodokļu ieņēmumi 874 623 303 81,6 1 130 324 733 1 081 588 814 82,7
Iedzīvotāju ienākuma
nodoklis 153 067 647 14,3 189 651 500 183 474 469 14,0
Uzņēmumu ienākuma
nodoklis 57 290 283 5,3 60 400 000 78 634 571 6,0
Sociālais nodoklis 246 717 544 23,0 376 500 000 312 393 531 23,9
Pievienotās vērtības nodoklis 267 666 603 25,0 292 010 327 288 522 543 22,0
Akcīzes nodoklis 87 733 057 8,2 127 355 965 119 935 014 9,2
Muitas nodoklis 18 654 554 1,7 16 340 000 21 995 475 1,7
Zemes nodoklis 12 872 924 1,2 17 165 942 16 923 867 1,3
Īpašuma nodoklis 18 231 809 1,7 20 178 313 20 258 520 1,5
Dabas resursu nodoklis 1 729 309 0,2 7 472 172 9 149 683 0,7
Nodokļi, nodevas un
maksājumi par tiesībām
lietot atsevišķas preces 23 250 514 29 623 641 2,3
Pārējie nodokļi 10 659 573 1,0 677 500 0,1
Nenodokļu ieņēmumi 177 078 141 16,5 171 696 809 140 611 604 10,8
Ieņēmumi no uzņēmēj-
darbības un īpašuma 14 685 758 1,4 13 180 540 14 101 343 1,1
Nodevas un maksājumi 38 447 599 3,6 11 856 743 15 691 679 1,2
Sodi un sankcijas 15 499 637 1,4 6 021 860 5 367 612 0,4
Pārējie nenodokļu ieņēmumi 106 097 900 9,9 70 446 446 58 645 705 4,5
Ieņēmumi no valsts nekustamā
īpašuma pārdošanas 2 347 247 0,2 70 191 220 46 805 265 3,6
Budžeta iestāžu ieņēmumi
no maksas pakalpojumiem un
citiem pašu ieņēmumiem 18 070 993 1,7 93 139 102 81 575 837 6,2
Citu valdības līmeņu maksājumi 2 580 162 0,2 44 138 766 3 430 384 0,3
Iesaldētie budžeta līdzekļi
Bauskas bankā –23 686
IZDEVUMI un budžeta
aizdevumi— kopā 1 112 235 464 100,0 1 489 683 957 1 266 758 609 100,0
Izdevumi —kopā 1 103 465 226 99,2 1 444 981 622 1 248 147 172 98,5
Kārtējie izdevumi 445 220 256 40,0 594 279 393 527 471 701 41,6
t.sk. atalgojumi 210 768 371 19,0 234 406 203 229 351 959 18,1
sociālās apdrošināšanas
iemaksas 33 009 261
komandējumu un dienesta
braucienu izdevumi 3 826 690 0,3 926 284 4 470 140 0,3
pakalpojumu apmaksa 117 769 313 10,6 270 187 481 169 298 718 13,4
materiālu, energoresursu,
ūdens un inventāra vērtībā
līdz Ls 50 par 1 vienību
iegāde 110 247 091 9,9 53 920 780 121 356 266 9,6
grāmatu un žurnālu iegāde 2 608 791 0,2 1 829 384 2 994 618 0,2
Kredītu procenti, subsīdijas,
dotācijas 534 909 680 48,1 701 233 049 630 320 568 49,8
t.sk. kredītu procentu nomaksa 44 280 739 4,0 x 32 940 542 2,6
subsīdijas un dotācijas 488 136 414 43,9 x 594 988 538 47,0
iemaksas starptautiskajās
organizācijās 2 492 527 0,2 2 405 282 2 391 488 0,2
Kapitālie izdevumi 63 047 594 5,7 70 258 972 81 336 583 6,4
t.sk. kustamie īpašumi
(virs Ls 50) 36 598 669 3,3 37 176 629 48 900 817 3,8
zemes iegāde 324 095 0,1 84 132 276 423 0,1
investīcijas 26 124 830 2,3 32 998 211 32 159 343 2,5
Nesadalītie izdevumi 60 287 696 5,4 79 210 208 9 018 320 0,7
Budžeta aizdevumi un atmaksas 8 770 238 0,8 44 702 335 18 611 437 1,5
 
 
IV. Valsts pamatbudžeta izpilde
1997.gadā pirmo reizi budžeta izdevumi tika plānoti sadalījumā pa resoru programmām un apakšprogrammām, kas deva iespēju uzlabot budžeta vadību un ierobežot izdevumus.
 
1. Valsts pamatbudžeta ieņēmumu daļas izpilde
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 1997.gadā bija 590 385 979 lati. Salīdzinot ar plānotajiem ieņēmumiem (574 804 368 lati), ieņēmumu daļas izpilde ir 102,7%, bet, salīdzinot ar 1996.gada faktiskajiem ieņēmumiem, to apjoms palielinājies par 130 893 249 latiem jeb 28,5%.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumu daļā lielākais īpatsvars bija nodokļu ieņēmumiem — 474 766 807 lati jeb 80,4% no kopējiem ieņēmumiem, bet, salīdzinot ar 1996.gadu, nodokļu īpatsvars kopējos valsts pamatbudžeta ieņēmumos ir samazinājies (1996.gadā — 88,6%). Palielinājies nenodokļu ieņēmumu īpatsvars — no 7,6% 1996.gadā līdz 10% 1997.gadā. To sekmēja ieņēmumu pieaugums no valsts nekustamā īpašuma pārdošanas no 0,2% 1996.gadā līdz 4,1% 1997.gadā. Savukārt, nodokļu ieņēmumos samazinājās pievienotās vērtības nodokļa īpatsvars — attiecīgi no 58,2% līdz 48,9%, muitas nodokļa — no 4,1% līdz 3,7% un pārējo nodokļu īpatsvars — no 0,3% līdz 0,1%. Nodokļu ieņēmumos, salīdzinot ar 1996.gadu, pieaudzis uzņēmumu ienākuma nodokļa īpatsvars no 12,4% līdz 13,3% un akcīzes nodokļa īpatsvars — no 13,2% līdz 14,1%.
Ievērojami pieaudzis budžeta iestāžu ieņēmumu no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem īpatsvars — no 3,8% 1996.gadā līdz 9,6% 1997.gadā.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumu izpilde 1997.gadā parādīta 3.tabulā.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumu daļas izpilde
3.tabula (Ls)
Ieņēmumu avots 1996.gada 1997.gada 1997.gada Izpilde Īpatsvars % .
izpilde plāns izpilde % 1996.g. 1997.g.
(5/4) izpildē izpildē
Ieņēmumi kopā 459 492 730 574 804 368 590 385 979 102,7 100,0 100,0
Nodokļu ieņēmumi 407 006 100 453 906 292 474 766 807 104,6 88,6 80,4
Iedzīvotāju ienākuma
nodoklis 102 607 0,1
Uzņēmumu ienākuma
nodoklis 57 290 283 60 400 000 78 634 571 130,2 12,4 13,3
Peļņas nodoklis
Apgrozījuma nodoklis
Pievienotās vērtības
nodoklis 267 666 603 292 010 327 288 522 543 98,8 58,2 48,9
Akcīzes nodoklis 60 652 011 83 955 965 82 980 053 98,8 13,2 14,1
Nodokļi, nodevas un
maksājumi par
tiesībām lietot
atsevišķas preces 1 200 000 1 956 665 163,1
t.sk. valsts nodeva par
licenču izsniegšanu
atsevišķu uzņēmējdar-
bības veidu veikšanai 1 324 023 1 200 000 1 956 665 163,1 0,3 0,3
Muitas nodoklis 18 654 554 16 340 000 21 995 475 134,6 4,1 3,7
Pārējie nodokļi 1 316 019 677 500 0,3 0,1
Nenodokļu ieņēmumi 34 723 965 52 995 592 58 964 281 111,3 7,6 10,0
Latvijas Bankas
maksājumi 1 500 000 2 000 000 2 022 652 101,1 0,3 0,3
Maksājumi par valsts
kapitāla izmantošanu 6 047 775 5 417 392 7 341 105 135,5 1,3 1,2
Procentu maksājumi
par kredītiem 5 617 000 4 590 243 81,7 0,8
Iemaksas Eiropas
rekonstrukcijas un
attīstības bankas
kredītam 3 020 677 0,7
Iemaksas Pasaules bankas
rehabilitācijas kredīta
procentu nomaksai 1 437 454
Iemaksas Eiropas
rekonstrukcijas un
attīstības bankas kredīta
procentu nomaksai 1 425 279
Iemaksas Japānas EXIM
bankas kredīta procentu
nomaksai 552 747
Iemaksas lauksaimniecībai
izsniegtā Pasaules
bankas kredīta procentu
nomaksai 339 488 0,8
Satiksmes ministrijas
iemaksas saņemto kredītu
procentu nomaksai 123 362
Liepājas pašvaldības
iemaksas Pasaules
bankas kredīta procentu
nomaksai 37 198
Pašvaldību iemaksas par
Pasaules bankas kredītu
komunālajiem projektiem 22 800
Valsts nodevas un
maksājumi 7 888 806 7 960 000 11 368 791 142,8 1,7 1,9
Ieņēmumi no valsts
īpašuma iznomāšanas 317 747 200 000 539 312 269,7 0,1 0,1
Sodi un sankcijas 5 333 938 5 800 000 5 134 632 88,5 1,2 0,9
Pārējie nenodokļu
ieņēmumi 3 206 577 1 104 000 3 741 067 338,9 0,7 0,7
Ieņēmumi no valsts
nekustamā īpašuma
pārdošanas 681 386 24 897 200 24 226 479 97,3 0,2 4,1
—no tiem Valsts
privatizācijas fonda
iemaksas 21 527 200 21 400 105 99,4
t.sk. iemaksas no speciālā
Ekonomikas ministrijas
budžeta 1 000 090 21 527 200 21 400 105 99,4 0,2
—Citas iemaksas par
nekustamo īpašumu 3 370 000 2 826 374 83,9
t.sk. ieņēmumi no
Skrundas lokatora nomas
maksas 50% apmērā; 1 372 182 1 370 000 1 411 250 103,0 0,3
Valsts nekustamā īpašuma
aģentūras iemaksas no
valsts nekustamā
īpašuma pārdošanas 2 000 000 1 415 124 70,8
A/s "Banka Baltija"
iemaksas 404 763
A/s "Latvijas Tautas
banka" iemaksas 11 696 0,1
Budžeta iestāžu ieņēmumi
no maksas pakalpo-
jumiem un citiem
pašu ieņēmumiem 17 762 665 67 902 484 56 654 891 83,4 3,8 9,6
 
Budžeta ieņēmumu plāna izpildi, galvenokārt ieņēmumus no pievienotās vērtības nodokļa (PVN), ietekmē arvien pieaugošās PVN atmaksas, kas pārsvarā saistītas ar kokmateriālu eksportu.
Brīvo ekonomisko zonu izveide arī ir ietekmējusi nodokļu ieņēmumus. Nodokļu ieņēmumi Rīgas tirdzniecības brīvostā un Ventspils brīvostā, salīdzinot ar 1996.gadu, samazinājušies.
Ieņēmumu pieaugumu sekmējuši vairāki faktori — inflācijas % samazināšanās, akcīzes nodokļa likmes palielināšanās vairākām preču grupām, kā arī iekasēto nodokļu apjoma pieaugums. Nodokļu ieņēmumi, salīdzinot ar 1996.gadu, palielinājušies par 67 760 707 latiem, bez tam 36 954 961 lats no akcīzes nodokļa ieņēmumiem ieskaitīts speciālajos budžetos.
1.1.Pievienotās vērtības nodoklis
Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi 1997.gada valsts pamatbudžetā paredzēti 292 010 327 latu apmērā, faktiski bija 288 522 543 lati jeb 98,8% no plānotā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi palielinājušies par 7,8%.
Pēc VID iesniegtajiem datiem, PVN nodokļa ieņēmumi bijuši 288 522,8 tūkst. latu (skatīt 7.tabulu 23.lapā) un tie sadalās šādi (tūkst. Ls):
— PVN no juridiskām un fiziskām personām — 76 921,1;
— apgrozījuma nodokļa maksājumi par iepriekšējiem gadiem —4 872,6;
— uz valsts robežas iekasētais PVN no juridiskām un fiziskām personām — 206 729,1.
Lielākais īpatsvars PVN nodokļa maksājumos ir uz valsts robežas iekasētajam PVN — 71,7%. PVN ieņēmumu pieaugumu pozitīvi ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījuma cenu un importa apjoma pieaugums, kā arī šī nodokļa maksātāju skaita pieaugums.
1.2. Akcīzes nodoklis
Akcīzes nodokļa ieņēmumi 1997.gada valsts pamatbudžetā paredzēti 83 955 965 latu apmērā, faktiski bija 82 980 053 lati jeb 98,8% no plānotā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, akcīzes nodokļa ieņēmumi palielinājušies par 36,8%. Bez tam, speciālajā veselības aprūpes budžetā ieskaitīti 3 991 304 lati, Valsts autoceļu fondā — 32 963 657 lati, kopsummā valsts speciālajā budžetā ieskaitīti akcīzes nodokļa ieņēmumi 36 954 961 lata apmērā. Tātad kopējie akcīzes nodokļa ieņēmumi 1997.gadā valsts kopbudžetā bijuši 119 935 014 lati.
Akcīzes nodokļa pieaugums izskaidrojams ar to, ka, ievērojot Eiropas Savienības prasības, pakāpeniski tiek paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes.
Akcīzes nodokļa ieņēmumus, tāpat kā PVN ieņēmumus, ietekmē līdzīgi makroekonomiskie faktori, t.i., iekšzemes pieprasījums, kā arī ar akcīzes nodokli apliekamo preču importa pieaugums.
Akcīzes nodokļa ieņēmumos 46,7% veidoja maksājumi par svinu nesaturošu benzīnu, tā aizstājējproduktiem un komponentiem, 30,7% veidoja maksājumi par pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, izņemot alu (4.tabula).
Akcīzes nodokļa ieņēmumu struktūra
4.tabula
Maksājuma veids Summa Īpatsvars
(tūkst. Ls) %
Rektificētais etilspirts 66,6 0,05
äampanietis un visu veidu vīni 3 095,5 2,58
Pārējie alkoholiskie dzērieni, izņemot alu 36 782,5 30,67
Alus ar etilspirta saturu 5,5 tilpumprocentiem 94,0 0,08
Tabakas izstrādājumi 10 788,8 9,00
Zelts un citi dārgmetāli un to izstrādājumi ar briljantiem,
dārgakmeņiem un pusdārgakmeņiem 388,7 0,32
Vieglie automobiļi 2 399,0 2,00
Svinu nesaturošs benzīns, tā aizstājējprodukti un komponenti 55 995,8 46,69
Svinu saturošs benzīns, tā aizstājējprodukti un komponenti 36,7 0,03
Dīzeļdegviela, tās aizstājējprodukti un komponenti 9 882,1 8,24
Petroleja 405,3 0,34
Kopā 119 935,0 100,00

1.3. Muitas nodoklis

Muitas nodokļa ieņēmumi 1997.gada valsts pamatbudžetā bija paredzēti 16 340 000 latu apmērā, faktiski bija 21 995 475 lati jeb par 34,6% pārsniedza plānoto. Salīdzinot ar 1996.gadu, muitas nodokļa ieņēmumi palielinājušies par 17,9%, ko sekmēja muitas iestāžu darba uzlabošanās.

Muitas nodokļa apjomu ietekmē Latvijas noslēgtie brīvās tirdzniecības līgumi, kā arī nodokļu atvieglojumi. Turklāt, ar 1997.gada 1.jūliju stājās spēkā "Muitas likums", saskaņā ar kuru atcelta ievedmuita vieglajiem automobiļiem un samazināta ievedmuita vairākām preču grupām (ziediem, margarīnam, augļu sulām u.c.).

1.4.Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi 1997.gada valsts pamatbudžetā bija paredzēti 60 400 000 latu apmērā, faktiski bija 78 634 571 lats jeb par 30,2% pārsniedza plānoto. No 1996.gada uzņēmumu ienākuma nodoklis palielinājies par 37,3%.

Pēc VID iesniegtajiem datiem, uzņēmuma ienākuma nodokļa ieņēmumi bijuši 78 634,8 tūkst. latu (7.tabula) un to veidoja (tūkst. Ls):

— ienākumi no uzņēmumiem — 76 882,3;

— peļņas nodokļa maksājumi par iepriekšējiem gadiem — 1 752,5.

1.5. Valsts nodevas

Valsts nodevas 1997.gadā veidoja valsts nodevas un maksājumi un valsts nodevas par licenču izsniegšanu atsevišķu uzņēmējdarbības veidu veikšanai. Kopā valsts nodevu ieņēmumi pārskata gadā bija plānoti 9 160 000 latu apmērā, faktiski bija 13 325 456 lati jeb par 45,5% pārsniedza plānoto.

Valsts nodeva par licenču izsniegšanu atsevišķu uzņēmējdarbības veidu veikšanai 1997.gada valsts pamatbudžeta ieņēmumos bija paredzēta 1 200 000 latu apmērā, faktiski bija 1 956 665 lati jeb par 63,1% pārsniedza plānoto.

Pārējās valsts nodevas un maksājumi pārskata gadā bija paredzēti 7 960 000 latu apmērā, faktiski bija 11 368 791 lats jeb par 42,8% pārsniedza plānoto.

1.6. Pārējie ieņēmumi

Maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu 1997.gada valsts pamatbudžetā bija plānoti 5 417 392 latu apmērā, faktiski bija 7 341 105 lati, pārsniedzot plānoto par 35,5%.

Salīdzinot ar 1996.gadu, maksājumu apmērs palielinājies par 21,4%.

Ienākumi no valsts īpašuma iznomāšanas 1997.gada valsts pamatbudžetā bija paredzēti 200 000 latu apmērā, faktiski bija 539 312 lati jeb 2,7 reizes pārsniedza plānoto.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ienākumi palielinājušies par 69,7%.

Sodi un sankcijas, t.i., iemaksas no pārbaudēs atklātajām slēpto un samazināto ienākumu summām, pārskata gadā bija paredzētas 5 800 000 latu apmērā, faktiski bija 5 134 632 lati jeb 88,5% no plānotā.

Kopējie ieņēmumi no valsts nekustamā īpašuma pārdošanas 1997.gada valsts pamatbudžetā bija paredzēti 24 897 200 latu apmērā, faktiski bija 24 226 479 lati jeb 97,3% no plānotā, t.sk.:

— ieņēmumi no Skrundas RLS zemes nomas maksas:

Saskaņā ar līgumu "Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas Vienošanās par Skrundas radiolokācijas stacijas tiesisko statusu tās pagaidu funkcionēšanas un demontāžas laikā" Krievijas puse par pagaidu lietošanā nodoto zemi maksā nomas maksu 5 milj. ASV dolāru gadā. Minētā summa tiek pārskaitīta divos maksājumos ik pusgadu. 1996.gada 16.janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr.23 "Skrundas radiolokācijas stacijas pagaidu nodotās zemes nomas maksas līdzekļu izlietojuma kārtība" nosaka, ka speciālajā budžetā ieskaitāmā daļa nedrīkst būt mazāka par 50% no saņemtās nomas maksas.

1997.gadā gan valsts pamatbudžetā, gan valsts speciālajā budžetā bija paredzēti ieņēmumi 1 370 000 latu apmērā katrā.

Faktiski valsts pamatbudžetā ieskaitīti 1 411 250 lati, kas par 3% pārsniedza plānoto. Arī valsts speciālajā budžetā ieskaitīti 1 411 250 lati;

— ieņēmumi no Ekonomikas ministrijas speciālā budžeta 1997.gada valsts pamatbudžetā bija paredzēti 21 527 200 latu apmērā, faktiski bija 21 400 105 lati jeb 99,4% no plānotā;

— ieņēmumi no valsts nekustamā īpašuma pārdošanas bija paredzēti 2 000 000 latu apmērā, faktiski bija 1 415 124 jeb 70,8% no plānotā.

Latvijas Bankas peļņas atlikuma iemaksas 1997.gadā bija paredzētas 2 000 000 latu apmērā, faktiski bija 2 022 652 lati jeb par 1,1% vairāk.

Procentu maksājumi par kredītiem 1997.gada valsts pamatbudžetā bija paredzēti 5 617 000 latu apmērā, faktiski bija 4 590 243 lati jeb 81,7% no plānotā.

Pārējie nenodokļu ieņēmumi, t.i., ieņēmumi no kreditoru un deponentu parāda summām, kurām iestājies prasības noilgums, konvertējamās valūtas kursu izmaiņām, zemes ierīcības darbiem izlietoto budžeta līdzekļu atmaksas, obligātajam valsts darba dienestam pakļauto personu nopelnītie līdzekļi, ieņēmumi no dzīvokļu un komunālajiem pakalpojumiem, valsts mantas realizācijas ieņēmumi, nenodokļu un nodevu avansa maksājumi, kā arī citi ieņēmumi bija paredzēti 1 104 000 latu apmērā, faktiski bija 3 741 067 lati jeb 3,4 reizes pārsniedza plānoto.

1.7.Budžeta iestāžu ieņēmumi

no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem

Budžeta iestāžu ieņēmumus no maksas pakalpojumiem, kuri 1996.gadā tika ieskaitīti speciālajā budžetā, 1997.gadā ieskaitīja valsts pamatbudžetā maksājumu postenī — pašu ieņēmumi, tādēļ salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu maksājumi palielinājušies par 38 892 226 latiem jeb 3,2 reizes (1996.gadā — 17 762 665 lati). Pašu ieņēmumi pārskata gadā bija paredzēti 67 902 484 latu apmērā, faktiski bija 56 654 891 lats jeb 83,4% no plānotā.

1.8.Maksājuma parādi valsts pamatbudžetam

Maksājumu parādu summa valsts pamatbudžetam, neskaitot maksājumus, kuru nomaksas termiņi pagarināti, pēc stāvokļa uz 1998.gada 1.janvāri bija 94 309,3 tūkst. latu un 31 018,0 tūkst. latu — parādu summa nodokļu maksātājiem, kuriem saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29.pantu, t.i., privatizējamiem uzņēmumiem un uzņēmumiem, kuri tiek likvidēti, tiek pārtraukta pamatparāda palielinājuma un nokavējuma naudas aprēķināšana likumdošanas aktos noteiktajos gadījumos (kopā 125 327,3 tūkst. latu).

1997.gadā parādu summa valsts pamatbudžetam palielinājās par 6 453,3 tūkst. latu jeb 5,4% (1996.gadā parāds bija 118 874,0 tūkst. latu).

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!