ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latviju pasaules kopskatā (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.09.1998., Nr. 265/266 https://www.vestnesis.lv/ta/id/49710
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Informācija
Par Latviju pasaules kopskatā
Turpinājums no 1.lpp.
Šī tendence var radīt ļoti nopietnas deformācijas un traucējumus mūsu planētas un tās iedzīvotāju turpmākajā eksistencē. Arī jaunā izdevuma mērķis ir stimulēt un rosināt diskusijas, kā efektīvi novērst šos pastāvošos draudus.
Jau tagad valstis tiek aicinātas veidot savu politisko stratēģiju tā, lai neaplaupītu nākamās paaudzes, kurām būs nepieciešama tīra vide un visu veidu resursi pietiekamā daudzumā. Tāpēc patlaban viens no galvenajiem uzdevumiem ir mērķtiecīgi izmantot dabas resursus.
Tālis Tīsenkopfs, LU Socioloģijas katedras vadītājs, uzsvēra:
- Ekonomiskā patēriņa nelīdzsvarotais un neproporcionālais sadalījums pasaules valstīs ir attēlots arī uz jaunā izdevuma vāka. Tas parāda, cik milzīga ir starpība starp 20 procentu nabadzīgāko valstu iedzīvotāju patēriņa līmeni un 20 procentu patēriņa līmeni bagātākajās valstīs. Piemēram, enerģijas resursu patēriņš ir 17 reizes lielāks, papīra - 77, bet vieglo automobiļu - 145 reizes vairāk augsti attīstītajās valstīs. Protams, ekonomiskais patēriņš ir neizbēgams, taču ir jāmaina tā struktūra. Mūsdienu industriālajās valstīs to nosaka vides piesārņojums un dabas resursu izsīkums, tāpēc jaunattīstības valstīm ir vajadzīgs jauns patēriņa modelis, kur akcents likts uz principa - patērēt tikai tik, cik nepieciešams attīstībai.
T.Tīsenkopfs minēja arī iespējamo risinājumu variantus: apkārtējai videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešana, vides un patēriņa nodokļu paaugstināšana, sociāli atbildīgā "šopinga" ieviešana, kas sevī ietver mazo ražotāju atbalstīšanu, cīņu pret kontrabandas precēm un nodokļu samazināšanu veselīgas pārtikas produkcijas ražotājiem.
- Arī Latvija ir jauno topošo patērētāju sabiedrību vidū. Turklāt preču un pakalpojumu reklāmas procents attiecībā pret nacionālo kopproduktu tuvojas attīstītāko pasaules valstu līmenim - 1996.gadā 0,9 procentiem, bet 1998.gadā tiek prognozēti 1,9 procenti. Salīdzinājumam var minēt ASV, kur 1996.gadā reklāmai tika atvēlēti 1,3 procenti no kopējā nacionālā kopprodukta 101,2 biljoniem ASV dolāru. Arī Latvijas iedzīvotājus reklāma mudina pirkt un patērēt, nevis ražot un veidot.
Ir uzsākta pārskata veidošana par Latviju 1998.gadā. Atgādināsim, ka pārskati par tautas attīstību Latvijā ir iznākuši ik gadu kopš 1995.gada. Tie ļauj analizēt situāciju valstī laika perspektīvā, saskatīt progresa vai regresa iezīmes tajā vai citā valsts dzīves sektorā.
Laura Dūša,
"LV" informācijas redaktore
Daži tautas attīstības indeksa rādītāji
| Vieta | Valsts | Mūža | Pieaugušo | Ienākumu | Iespējamais | Urbanizā- | Lielākā | |
| ilgums | izglītības | sadalījums | iedzīvotāju | cijas līmenis | pilsēta | |||
| (gados) | līmenis | (%) | skaits, kuru | (% no ko- | Iedzīvotāju | |||
| 1995. | (%) | siev./vīr. | mūža ilgums | pējā iedzīv. | skaits | |||
| 1995. | 1995. | nav garāks par | skaita) | (tūkstošos) | ||||
| 60g. (% no | 1970. | 1995. | ||||||
| kopējā iedzīv. | 1995. | 2015. | ||||||
| skaita) 1995. | 2015. | |||||||
| 6 | Somija | 76.4 | 99.0 | 42.0/ 58.0 | 11 | 50 | Helsinki | |
| 63 | 1.059 | |||||||
| 71 | 1.277 | |||||||
| 52 | Polija | 71.1 | 99.0 | 39.0/ 61.0 | 20 | 52 | Katovice | |
| 64 | 3.425 | |||||||
| 71 | 3.651 | |||||||
| 72 | Krievija | 65.5 | 99.0 | 41.3/ 58.7 | 32 | 63 | Maskava | |
| 76 | 9.269 | |||||||
| 82 | 9.299 | |||||||
| 77 | Igaunija | 69.2 | 99.0 | 41.9/ 58.1 | 23 | 65 | - | |
| 73 | - | |||||||
| 79 | - | |||||||
| 79 | Lietuva | 70.2 | 99.0 | 40.9/ 59.1 | 23 | 50 | - | |
| 72 | - | |||||||
| 80 | - | |||||||
| 92 | Latvija | 68.0 | 99.0 | 44.0/ 56.0 | 25 | 62 | Rīga | |
| 73 | 921 | |||||||
| 79 | 921 |