Tieši tagad, kad pasaules sabiedrība ar bažām raugās uz Krievijā notiekošo finansu krīzi, ne tikai Latvija, bet arī pārējās bijušās PSRS republikas, kā arī Viduseiropas un Austrumeiropas valstis ir pastiprinātā reitinga aģentūru uzmanības lokā; uz šīm valstīm nereti joprojām raugās kā uz paaugstināta riska zonām. Tas ir iemesls, kāpēc savu paziņojumu par Latviju izplatījusi arī "Fitch IBCA". Tāpēc Latvijai īpaši nozīmīgs ir šīs aģentūras atzinums, ka, lielā mērā pateicoties veselīgai fiskālajai politikai, mūsu valsts spējusi veiksmīgi pārvarēt ārējo spiedienu. Tāpat ir svarīgi, ka starptautiskā līmenī tiek atzīmēta Latvijas gatavība pārvarēt ārējos satricinājumus, apzināties savus riskus un to mazināšanas iespējas.

Bet tieši attiecībā uz iespējamiem riskiem Latvijā sakarā ar ekonomisko un politisko krīzi Krievijā"Fitch IBCA" savā paziņojumā apliecinājusi nepārprotami — Latvijas valdības un Latvijas bankas īstenotā ekonomiskā un monetārā politika bijusi pareiza un krīze nav pārsteigusi valsti nesagatavotu. Kredītreitinga aģentūras vērtējumu ietekmējusi stingrā fiskālā politika, bezdeficīta budžeta izpilde, kā arī noteiktie ierobežojumi Latvijas valdības aizņēmumiem.

Taču šim pārsvarā uz starptautisko sabiedrību vērstajam paziņojumam ir ne mazāka iekšpolitiska nozīme.

Pirmkārt, notikušais Krievijā skaidri demonstrēja, cik svarīgs ir finansiāli sabalansēts budžets, kontrolējams tekošā konta deficīts, prātīga valsts parāda vadība. Mēs varam tikai minēt, ar kādām problēmām būtu jāsaskaras, ja tā visa Latvijai nebūtu. Tāpēc divtik nozīmīgi ir pieņemt finansiāli sabalansētu, ar reāliem ieņēmumiem plānotu arī 1999.gada valsts budžetu. Un ir patīkami, ka soli uz to šīsnedēļas sēdē spērusi valdība. Gribētos ticēt, ka arī nākamajos gados Latvija turpinās šo saprātīgo finansu politiku.

Otrkārt, ekonomiski sarežģītajai situācijai, kāda Latvijā bijusi šajā pusgadā, bijis arī savs pozitīvais aspekts. Vēl pirms pašreizējās krīzes Krievijā, šī gada sākumā, pret Latviju būtībā tika noteiktas ekonomiskās un finansu sankcijas. Ja toreiz pašmāju uzņēmējus ne visai pārliecināja nepieciešamība meklēt savai precei arī citus tirgus, ne tikai tos, kuru prasības ir zemākas nekā pasaulē, tad tagad šī attieksme ir mainījusies. Tādējādi ieguvēji esam mēs visi — Latvijas preču eksportam samazinoties uz Krieviju, bet palielinoties uz Eiropas Savienības valstīm, pašreizējā situācijā var runāt par salīdzinoši nelielu iekšzemes kopprodukta prognozes korekciju — apmēram 1 procenta robežās.

To savā paziņojumā apliecinājusi arī "Fitch IBCA". Nenoliedzot, ka norisēm Krievijā būs sava ietekme uz Latvijas ekonomiku, tiek uzsvērts, ka ekonomisko situāciju tas tomēr būtiski neietekmēs. "Fitch IBCA" pieļauj , ka vienīgi tad, ja notiekošais Krievijā tuvāko nedēļu laikā mainītos dramatiski, Latvija līdz ar citām valstīm ciestu jūtamākus zaudējumus. Tajā pašā laikā tiek uzsvērts, ka Latvijas valdība un centrālā banka līdz šim darījusi visu iespējamo, lai šīs negatīvās sekas mazinātu. Latvijai ir pietiekamas valūtas rezerves, tai ir minimāls publiskā sektora deficīts, valdība pēdējo gadu laikā praktiski nav aizņēmusies naudu ārējā finansu tirgū.

Finansu ministrijas

preses dienests