DIPLOMĀTIJA

Latvija ceļā uz Eiropu

Vēstnieki kopsanāksmē — savā apņēmībā, plānos un darbos

Latvijas Republikas diplomātisko misiju vadītāji — "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums no 1.lpp.

Jānis Dripe, vēstnieks Zviedrijā

— Kas, no Zviedrijas raugoties, ir prioritārie jautājumi šajā darba sanāksmē?

— Protams, prioritātes šajā sanāksmē ir Eiropas Savienība pirms Vīnes tikšanās. Šobrīd ir svarīgi, kāda būs mūsu darbība katrā valstī, kur mēs pārstāvam Latviju, un mums visiem kopumā. Latvijai gan tieši ar Zviedrijas un visu Ziemeļvalstu atbalstu nav problēmu. Un tomēr mums ir jāizšķiras par prioritātēm , par ko mēs katrā valstī runāsim.Viens nozīmīgs solis ceļā uz šo sanāksmi bija mūsu reģionālā vēstnieku sanāksme augustā Stokholmā, kurā piedalījās arī Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš. Mēs tur jau izrunājām dažas lietas, kas attiecas tieši uz mūsu reģionu. Šinī sanāksmē kopā ar vēstniekiem un Ārlietu ministrijas vadību mums vajag vēlreiz izvērtēt visu procesu kopumā un izšķirties par Latvijas stratēģiju. Protams, sanāksme notiek sarežģītos apstākļos, jo mēs nevaram paredzēt drīzā referenduma rezultātus, kuri, bez šaubām, ļoti ietekmēs arī mūsu progresu Eiropas Savienības lietās.

— Pašlaik visas pasaules ārpolitikas resori analizē un mēģina prognozēt notikumu attīstību Krievijā. Kā šos notikumus vērtē Zviedrija, un kā šī attīstība jums izskatās Latvijas un Krievijas attiecību kontekstā?

— Zviedri to vērtē samērā vēsi. Līdz vēlēšanām Zviedrijā atlikušas vairs tikai desmit dienas. Līdz ar to visi zviedru politiķi cenšas veidot iespējami krāsaināku ainu saviem vēlētājiem, uzsverot, ka Zviedrijas ekonomika ir tik stabila, ka Krievijas krīze to būtiski neietekmēs. Kas attiecas tieši uz Zviedrijas investīcijām, tad nebūs būtisku zaudējumu Zviedrijas investīcijās Krievijā. Turklāt daži koncerni pat vinnēs. Jāsaka gan, ka zviedri ir vispār atturīgi savos vērtējumos. It sevišķi vērtējumos, kas saistīti ar Zviedrijas tuviem kaimiņiem. Tā ka negaidīsim no Zviedrijas kādus īpašus secinājumus. Viena lieta gan tagad vērojama — arī visā pasaulē tomēr parādās asāki un atklātāki raksti par situāciju Krievijā. Bet tie ir žurnālistu vērtējumi. Zviedru politiķi ir krietni piesardzīgi.

— Šajā kontekstā es gribu minēt abpusēji ļoti korektos formulējums 31. augustā Skrundā, kad Latvijas ārlietu ministrs kopā ar augstiem Krievijas armijas ģenerāļiem izklāstīja savas pozīcijas Krievijas radiolokatora slēgšanas sakarā.

— Jā, es domāju, tas ir dabiski. Jūs jau zināt par Eiropas Savienības demaršu Krievijai, kurā bija pausts ļoti skaidrs situācijas vērtējums Latvijā, īpaši par pilsonības problēmas risinājumu mūsu valstī. ES viedoklis šajā jautājumā bija ļoti labvēlīgs mūsu valstij. Šajā demaršā bija arī otrs bloks, kas saistīts ar ekonomiskajām sankcijām, kur Eiropas Savienība pauda ļoti korektu, bet reizē stingru nostāju. Latvijas un Krie u…jas attiecību jautājums visu laiku ir bijis saasināts. Tāpēc mums, strādājot diplomātiskajā darbā, bija ārkārtīgi patīkami izplatīt informāciju par Skrundu. Sevišķi patīkami bija to darīt Zviedrijā. Jo, kā atceraties, mūsu Ārlietu ministrijas paziņojumā par to tieši divas valstis — ASV un Zviedrija — bija minētas kā galvenās Latvijas atbalstītājas, lai, pirmkārt, tiktu izvests Krievijas karaspēks un, otrkārt, pabeigta Skrundas radiolokatora darbība. 25. un 26. augustā Vesterosā notika trīs Baltijas valstu ārlietu ministru, piecu Ziemeļvalstu ārlietu ministru un arī Krievijas ārlietu ministra vietnieka Avdejeva tikšanās, un tās otrā diena būtībā bija veltīta Latvijas un Krievijas attiecībām. Visu šajā dienā izrunāto problēmu gaisotnē Skrundas radiolokatora jautājuma atrisinājums bija konkrēts pragmatisks solis.

 

 

Gints Jegermanis, vēstnieks Igaunijā

— Kas, jūsuprāt, Latvijas diplomātiem ir aktuālākais uzdevums šajā darba sanāksmē?

—

Šajā darba sanāksmē mums ir jāapskatās uz diviem galvenajiem aspektiem. Pirmkārt, kā esam sagatavojušies un kā gatavojamies ārpolitiski, lai Vīnē tiktu pieņemts Latvijai vislabvēlīgākais lēmums. Un, otrkārt, mums jāizanalizē šajā kontekstā arī Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju šīs valsts ekonomiskās un politiskās krīzes kontekstā.

— Kas ir akūtākais jautājums Latvijas virzībā uz Eiropas Savienību — ja Igaunija šobrīd ceļā uz ES formāli ir Latviju apsteigusi?

— Igaunija faktiski Latvijai nav daudz priekšā. Igaunija vienkārši ir izdarījusi daudz darbu agrāk, un viņiem neradās tādas iekšpolitiskās problēmas kā mums. Mums šīs problēmas sakoncentrējās vienā punktā un līdz ar to radīja arī ES spiedienu. Tātad — mūsu valdībai vienkārši jāseko pasaules valdošajām tendencēm un jācenšas ātrāk spert nepieciešamos soļus.

 

 

Aivars Vovers, vēstnieks Polijā

— Šī ir kārtējā darba sanāksme par darba jautājumiem. Eiropas Savienības tēma Ārlietu ministrijai pēdējos gados ir pastāvīgi bijusi aktuālākā. Kārtējo reizi vēstnieki tiekas, lai pārrunātu šos Latvijai ārkārtīgi svarīgos jautājumus. Galvenais — lai gan Ārlietu ministrijas vadība, gan mēs, vēstnieki, nonāktu pie kopīgiem secinājumiem un izstrādātu rīcības plānu tuvākajiem mēnešiem un varbūt arī tuvākajiem gadiem.

— Kā Latvijas virzība uz Eiropas Savienību izskatās Polijas attīstības kontekstā?

— Mans subjektīvais vērtējums ir, ka Latvija šobrīd izskatās ļoti labi. Tas attiecas gan uz ekonomisko attīstību, gan arī uz Latvijas sagatavotību Eiropas Savienībai visos galvenajos elementos. Latvijai varētu būt pietiekami labas izredzes drīzumā uzsākt sarunas ar ES. Taču Polijas pieredze rāda, ka Eiropas integrācija ir visai sarežģīts process un pati integrācija Eiropas institūcijās ir pat vēl svarīgāka nekā sarunu uzsākšana. vai datums, kad mēs šīs sarunas uzsāksim.

 

 

Oļģerts Pavlovskis, vēstnieks Spānijā

— Jau sanāksmes nosaukumā izteikta mūsu tematiskā prioritāte — Eiropas Savienība.un Latvijas integrācija tajā. Aktuālākais jautājums, protams, ir ES paplašināšanās un tas, vai Latvija būs vai nebūs šī procesa pirmajā kārtā. Tagad Latvijas izredzes ir samērā labas, mums patiešām būtu jābūt starp valstīm, kas sāk sarunas ar ES pirmajā kārtā. Bet tas, protams, ir atkarīgs no Eiropas Savienības un Eiropas Komisijas lēmuma. Svarīgākais ir — kā veicināt Latvijas iekļūšanu sarunu pirmajā kārtā.

Ļoti svarīga ir arī pieredzes un informācijas apmaiņa, kā katrā valstī reaģē uz notikumiem Latvijā. Amerikāņiem ir tāds izteiciens: divas galvas ir labāk par vienu galvu. Arī šī sanāksme vērtējama pēc šī principa.

— Kas šobrīd, jūsuprāt, ir aktuālākā Latvijas problēma virzībā uz Eiropas Savienību?

— Mēs progresējam un virzāmies uz priekšu samērā labi. Teorētiski ņemot, vismaz pašreiz nekādām problēmām nevajadzētu būt. Un līdz ar to jau arī ES valstis sāk runāt, ka pirmajā kārtā varētu sākt sarunas vēl ar kādu valsti. Un kā vienu no iespējamajām valstīm min Latviju. Bez šaubām, galavārdu teiks Eiropas Komisija. Bet Spānija jau ir izteikusi savu viedokli, ka atbalsta sarunu sākšanu vienlaikus ar visām kandidātvalstīm, bet — ka tā nenostāsies pret Eiropas Komisijas lēmumu.

 

 

Mārtiņš Perts, vēstnieks Itālijā

— Kas, jūsuprāt, ir visaktuālākie apspriežamie jautājumi šajā darba sanāksmē?

— Galvenais ir saskaņot mūsu rīcību Austrijas prezidentūras Eiropas Savienībā laikā. Lai mēs, visi Latvijas vēstnieki, veiktu vienu un to pašu uzdevumu, sagatavojoties Austrijas prezidentūras noslēgumam, kas mums varētu būt ļoti svarīgs. Tas ir pats būtiskākais. Un arī lai iegūtu par atsevišķu nozaru jautājumiem tādas atbildes, kādas ikdienā mēs nevaram saņemt. Protams, svarīgi ir apmainīties arī ar informāciju, ko iegūstam savās akreditācijas valstīs.

 

 

Mārtiņš Lācis, pagaidu pilnvarotais lietvedis Grieķijā

— Kas, jūsuprāt, ir aktuālākais jautājums šajā darba sanāksmē?

— Tā ir lieliska iespēja apmainīties domām, jo mēs tomēr strādājam dažādās valstīs un katrā ir sava specifika. Lai gan informācijas apmaiņa mums ir laba, šādas tikšanās tomēr ļoti palīdz. Mūs ļoti interesē arī dziļāki jautājumi — par mūsu taktiku un stratēģiju.

— Kas, jūsuprāt, ir akūtākā problēma Latvijas virzībā uz ES?

— Es gribu minēt divus aspektus. Mūsu problēmas neviens mūsu vietā nerisinās. Galvenais būs atkarīgs no mums pašiem. Bet ne gluži viss. Jo ES ir daudzas problēmas, kas tai jāatrisina pašai. Tas viss kopā arī iespaidos izlemšanu, kad sākt ar mums sarunas. Grieķija ir Latvijai labvēlīgi noskaņota, bet grūti teikt, vai Grieķija uzņemsies iniciatīvu būt mūsu valsts lielākajam draugam. Taču Grieķija noteikti nebalsos pret sarunu sākšanu ar Latviju. Ļoti daudz kas būs atkarīgs no Eiropas Komisijas slēdziena.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors