Likumi

Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības"

 

Izdarīt likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10.nr.; 1997, 16.nr.) šādus grozījumus:

 

1. 1.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Šā likuma subjekti ir tie Latvijas Republikā dzīvojošie, kā arī terminētā prombūtnē esošie bijušās PSRS pilsoņi un viņu bērni, kuri vienlaikus atbilst šādiem nosacījumiem:

1) 1992.gada 1.jūlijā viņi bija neatkarīgi no pierakstā norādītās dzīvojamās platības statusa pierakstīti Latvijas teritorijā, vai viņu pēdējā reģistrētā dzīvesvieta līdz 1992.gada 1.jūlijam bija Latvijas Republikā, vai ar tiesas spriedumu ir konstatēts fakts, ka līdz minētajam datumam viņi ne mazāk kā 10 gadus nepārtraukti dzīvoja Latvijas teritorijā;

2) viņi nav Latvijas pilsoņi;

3) viņi nav un nav bijuši citas valsts pilsoņi.";

papildināt trešo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5) personas, kuras pēc 1992.gada 1.jūlija ir bez termiņa ierobežojuma reģistrētas (pierakstītas) dzīvesvietā Neatkarīgo Valstu Savienības dalībvalstīs."

 

2. Izslēgt 2.panta otrās daļas 1. punktā vārdus "ja tas likumā noteiktajā kārtībā saglabā Latvijā pastāvīgu dzīvesvietu".

 

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 27.augustā.

 

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1998.gada 11.septembrī

 

 

Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par nodarbinātību"

 

Izdarīt likumā "Par nodarbinātību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 4./5.nr.; 1993, 20./21.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2.nr.; 1995, 13.nr.; 1997, 13., 22.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izteikt 1.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"Līdztekus nodarbinātības valsts dienestam var pastāvēt citas darbiekārtošanas organizācijas, kuras ir reģistrētas Labklājības ministrijas noteiktajā kārtībā."

 

2. 6.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "kuram nav citu ienākumu vismaz minimālās darba algas apmērā";

izslēgt trešās daļas 3. punktu.

 

3. Papildināt 12.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"Nodarbinātības valsts dienests izsniedz atļaujas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) bezdarbnieku profesionālai apmācībai un pārkvalificēšanai."

 

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 27.augustā.

 

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1998.gada 11.septembrī

 

 

 

Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem"

 

Izdarīt likumā "Par privātajiem pensiju fondiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 14.nr.; 1998, 2.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt visā likumā (izņemot 6.panta trešo daļu) vārdu "Inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija" (attiecīgā locījumā).

 

2. Aizstāt 6.panta trešajā daļā un 20.panta pirmajā daļā vārdus "Valsts apdrošināšanas" ar vārdu "Apdrošināšanas" un izslēgt vārdus "(turpmāk - Inspekcija)".

 

3. 8.pantā:

izteikt otrās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

"Kārtību, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) pensiju fonda darbības veikšanai, reglamentē šis likums un Ministru kabineta noteikumi.";

papildināt sesto daļu ar šādu teikumu:

"Iekasētās soda naudas tiek ieskaitītas valsts budžetā."

 

4. Aizstāt 23. panta otrās daļas 1.punktā skaitli "5" ar skaitli "10"; 2. un 3. punktā - skaitli "5" ar skaitli "15".

 

5. Izteikt 25. pantu šādā redakcijā:

" 25.pants. Grāmatvedība, uzskaite un pensiju fondu darbības pārbaude

(1) Pensiju fondi kārto grāmatvedību un uzskaiti saskaņā ar likuma prasībām, Finansu ministrijas un Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas norādījumiem un atbilstoši savai kompetencei.

(2) Pensiju fonda gada pārskata sastādīšanas noteikumus izdod Ministru kabinets. Desmit dienas pirms tā apstiprināšanas pensiju fonda akcionāru pilnsapulcē, bet ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām šis gada pārskats jāiesniedz Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai un Valsts ieņēmumu dienestam. Gada pārskatu pārbauda zvērināts revidents vai cita persona, kurai Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija ir piešķīrusi šīs tiesības.

(3) Pensiju fonds par zvērināta revidenta kandidatūru vai gadījumos, kad gada pārskatu pārbauda cita persona, par tās kandidatūru rakstveidā informē Apdrošināšanas uzraudzības inspekciju.

(4) Zvērināts revidents vai cita persona, kura pārbauda gada pārskatu, par pārbaudes rezultātiem rakstveidā ziņo pensiju fondam. Atzinumu sagatavo atbilstoši likumam "Par zvērinātiem revidentiem". Atzinuma norakstu nosūta Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai.

(5) Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija pieprasa no pensiju fonda mēneša un ceturkšņa pārskatus par tā finansiālo darbību un nosaka šo pārskatu formu, saturu un iesniegšanas termiņu.

(6) Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai ir pienākums ne retāk kā reizi trijos gados veikt pensiju fonda darbības pilnu revīziju. Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai ir tiesības pilnvarot šā uzdevuma veikšanai zvērinātu revidentu vai citu personu.

(7) Par sistemātisku grāmatvedības un uzskaites noteikumu neievērošanu Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai ir tiesības apturēt vai anulēt pensiju fonda licenci."

 

6. Izteikt 28. pantu šādā redakcijā:

" 28.pants. Privāto pensiju fondu darbības valsts uzraudzība

(1) Pensiju fondu darbības valsts uzraudzību veic Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija, kas ir patstāvīga valsts pārvaldes institūcija, kura darbojas Finansu ministrijas pārraudzībā un saskaņā ar likumu "Par apdrošināšanas sabiedrībām un to uzraudzību", šo likumu un Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu.

(2) Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas pienākums ir nodrošināt profesionālu pieeju un stabilitāti pensiju fondu darbā, kā arī licencēto pensiju plānu dalībnieku likumīgo interešu un tiesību aizsardzību.

(3) Pensiju fonds Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas finansēšanai veic Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā atskaitījumus no iemaksām, kuras pensiju fonda licencētos pensiju plānos izdarījuši pensiju plāna dalībnieki vai kuras izdarītas šo dalībnieku labā. Šos atskaitījumus ieskaita pensiju fonda izdevumos.

(4) Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai ir tiesības veikt pensiju fonda darbības tematiskās pārbaudes un pieprasīt informāciju un dokumentus par tā darbību. Pensiju fonda pienākums ir sniegt Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai visu pieprasīto informāciju un uzrādīt visus dokumentus, un tas nedrīkst atteikties to darīt, aizbildinoties ar komercnoslēpumu.

(5) Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija, pamatojoties uz iesniegtajiem pārskatiem un veiktajām pārbaudēm un revīzijām, novērtē pensiju fonda finansiālā stāvokļa stabilitāti un, ja nepieciešams, dod norādījumus attiecībā uz stāvokļa uzlabošanu. Pensiju fondam šie norādījumi jāizpilda noteiktajā laikā.

(6) Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija ir tiesīga izdot pensiju fondiem saistošus norādījumus šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.

(7) Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas pārstāvis ir tiesīgs pārbaudīt pensiju fonda darbību un dokumentus tā galvenajā birojā un filiālēs un bez balsstiesībām piedalīties pensiju fonda pārvaldes institūciju sēdēs.

(8) Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai ir tiesības ierosināt sasaukt pensiju fonda valdes un padomes sēdi vai akcionāru pilnsapulci un noteikt izskatāmos jautājumus.

(9) Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas lēmumu par atteikšanos izsniegt licenci, tās apturēšanu vai anulēšanu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no lēmuma pieņemšanas dienas."

 

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 27.augustā.

 

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1998.gada 11.septembrī

 

 

Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā

 

Izdarīt Latvijas Civilprocesa kodeksā šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt 80.panta otrās daļas 2.punkta "a" apakšpunktā vārdus "šā panta trešās daļas" ar vārdiem "šīs daļas".

 

2. Papildināt 119.1 panta pirmo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

"9) lietas par vēlēšanu tiesību ierobežojumu konstatēšanu."

 

3. Papildināt 228.panta pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5) par vēlēšanu tiesību ierobežojumu konstatēšanu."

 

4. Papildināt kodeksu ar divdesmit trešo-A nodaļu šādā redakcijā:

" Divdesmit trešā-A nodaļa

Lietu izskatīšana par vēlēšanu tiesību

ierobežojumu konstatēšanu

 

233.1 pants. Pieteikuma iesniegšana

Pieteikumu par vēlēšanu tiesību ierobežojumu konstatēšanu var iesniegt prokurors vai jebkura attiecīgā vēlēšanu apgabalā iesniegtā deputātu kandidātu saraksta iesniedzēji.

Pieteikums iesniedzams tiesā pēc tās personas dzīvesvietas, attiecībā uz kuru tiek iesniegts pieteikums par vēlēšanu tiesību ierobežojumu konstatēšanu.

Pieteikumu var iesniegt, ja vēlēšanu komisija ir reģistrējusi kandidātu sarakstu, kurā kā deputāta kandidāts pieteikts pilsonis, par kuru ir pierādījumi, ka viņš pēc 1991.gada 13.janvāra ir darbojies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajā komitejā. Pieteikumu par kandidātu sarakstā iekļautu personu var iesniegt arī pēc tam, kad notikušas vēlēšanas.

Pieteikumam pievienojama vēlēšanu komisijas izziņa par to, ka attiecīgā persona ir pieteikta kā deputāta kandidāts un attiecīgais deputātu kandidātu saraksts ir reģistrēts vēlēšanām, kā arī pierādījumi, kas apstiprina pieteikumā minētos apstākļus.

233.2 pants. Pieteikuma izskatīšana

Pieteikumu tiesa izskata pēc prasības tiesvedības noteikumiem septiņu dienu laikā, skaitot no pieteikuma pieņemšanas dienas.

Uz tiesas sēdi aicināmi prasītājs, atbildētājs un attiecīgās vēlēšanu komisijas pārstāvis.

233.3 pants. Tiesas spriedums

Izskatījusi pieteikumu, tiesa taisa spriedumu, ar kuru:

1) atzīst, ka atbildētājs pēc 1991.gada 13.janvāra ir darbojies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajā komitejā;

2) atzīst, ka pieteikums ir nepamatots, un to noraida.

Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa tā norakstu nosūta tai vēlēšanu komisijai, kas reģistrējusi deputātu kandidātu sarakstu, kurā kā deputāta kandidāts pieteikts atbildētājs. Ja vēlēšanas jau ir notikušas, sprieduma noraksts nosūtāms arī Centrālajai vēlēšanu komisijai, kā arī attiecīgi Saeimai vai attiecīgās pašvaldības domei (padomei)."

 

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

 

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 3.septembrī.

 

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1998.gada 11.septembrī