Valsts rītdienas naudu dalot

Trešdien, 9. septembrī, īpaši sasauktā valdības sēdē, tūlīt pēc Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 1999. gada domstarpību un nodomu protokola parakstīšanas, tika akceptēti nākamā — 1999. gada valsts budžeta mērķa griesti un apstiprināts valsts investīciju programmas projekts 1999. - 2000. gadam. Galīgajam valdības akceptam pirms tālākās iesniegšanas Saeimā valsts investīciju programmu Ekonomikas ministrija iesniegs līdz 21. septembrim, bet Finansu ministrija valsts budžeta projektu — līdz 22. septembrim.

Ekonomikas ministra Laimoņa Strujeviča uzskatā

Vakar, 10. septembrī, ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs, komentēdams Ministru kabineta trešdienas sēdē apspriestos ar nākamā gada valsts budžeta izveidi saistītos jautājumus, galveno uzmanību vērsa uz līdzekļu sadalījumu valsts investīciju programmas projektā.

Valsts investīciju programmu projekts, uz kuru pamatojoties no valsts pamatbudžeta resursiem tiek veiktas investīcijas valsts infrastruktūras sakārtošanā, saskaņā ar likumu tiek izstrādāts Ekonomikas ministrijā. Tā tradicionālās prioritātes ir enerģētika, satiksme un vides aizsardzība.

Kopumā valsts investīciju programmas ietvaros laikā no 1999. līdz 2001. gadam dažādos projektos paredzēts ieguldīt 569 miljonus latu, no kuriem 183 miljoni latu jeb 32 procenti tiks finansēti no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, bet pārējos resursus plānots piesaistīt kredītu vai dāvinājumu, valsts speciālo budžetu subsīdiju un pašvaldību līdzdalības veidā.

Iekļaušanai 1999. gada valsts investīciju projektā sākotnēji iesniegti pieteikumi kopumā 160 miljonus latu lielam finansējumam. Bet līdz valdības 9. septembra sēdei, kad tika pieņemts lēmums uz Privatizācijas fonda ieņēmumu prognozes palielinājuma rēķina paaugstināt arī valsts investīciju programmu apjomu, valsts pamatbudžeta iespējas finansēt šīs investīcijas tikušas vērtētas tikai 51,2 miljonu latu apjomā. Tādēļ atbilstoši Ministru kabineta noteikumos izvirzītajiem kritērijiem veikta projektu atlase. Šis process ticis saskaņots ar Ministru kabineta 18. augusta sēdē panākto vienošanos, ka aizsardzības funkciju realizēšanai 1999. gada budžeta dažādās pozīcijās piešķirami līdzekļi viena procenta apmērā no valsts pamatbudžeta kopapjoma, bet Ārlietu ministrijai savu funkciju veikšanai — desmit miljoni latu.

Aptuveni 45 miljoni no visa valsts investīciju programmu kopapjoma paredzēti projektiem, kuri sākti jau iepriekšējos gados. Lai novērstu investīciju projektu pārtraukšanu finansējuma trūkuma dēļ, Ministru kabinets trešdienas sēdē ieteicis turpmāk atbalstīt tādus investīciju projektus, kuru realizācijas laiks nebūtu garāks par 2 — 3 gadiem.

Kā uzsvēra L. Strujevičs, kaut arī saglabātas jau iepriekšējos gados ierastās finansu sadales proporcijas, valdībā, lemjot par līdzekļu sadali dažādiem investīciju projektiem nākamajam gadam, viņaprāt, nepietiekami daudz tikusi atbalstīta valsts reģionu attīstība, infrastruktūrai svarīgā enerģētikas nozare, vides aizsardzības, sociālie un labklājības jautājumi.

Pēc ministra domām, citāds varētu būt arī Privatizācijas fonda līdzekļu izlietojums — to lielāko daļu, tāpat kā līdz šim, arī 1999. gadā paredzēts ieskaitīt valsts pamatbudžeta ieņēmumu daļā. Kā rāda Ekonomikas ministrijas sagatavotā informācija, 1996. gadā valsts pamatbudžetā ieskaitīti tikai 13 procenti no visiem privatizācijas rezultātā gūtajiem līdzekļiem, 1997. gadā — puse, bet šogad — jau 81 procents. Kā uzsvēra L. Strujevičs, šādi vienreizēji valsts un pašvaldību īpašumā esošu objektu privatizācijas rezultātā iegūti līdzekļi būtu jāizmanto nevis ikdienas izdevumu nodrošināšanai, bet gan tādu pasākumu atbalstam, kas pozitīvi ietekmētu ekonomikas izaugsmi ilgstošā laika periodā. Piemēram, ministrs minēja reģionu, mazo un vidējo uzņēmēju atbalstu, Latvijas un ārvalstu kopprojektu finansējumu, Latvijas ražojumu eksporta atbalstu. Šādu mērķu atbalstam nākamā gada budžeta projekta tapšanas gaitā Ekonomikas ministrija sākotnēji pieprasījusi 19 miljonus latu, bet tos nav saņēmusi. Lai novērstu šādu situāciju vēl atlikušajā privatizācijas periodā un, iepējams, radītu uzņēmējdarbības atbalsta bāzi jau 1999. gadā, pēc Ekonomikas ministrijas iniciatīvas Saeimā izskatīšanai iesniegts grozījumu projekts likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem".