Ministrijās

Valsts rītdienas naudu dalot

Finansu ministrijas valsts sekretāres vietnieces Ingūnas Sudrabas uzskatā

Vakar, 10. septembrī, analizējot Ministru kabineta ārkārtas sēdes lēmumus, galvenokārt uzmanību pievērsa līdzekļu pārdale, kas notikusi, valdības locekļiem diskutējot par valsts investīciju programmas projektu. Sakarā ar privatizācijas procesa aizkavēšanos šogad par desmit miljoniem latu palielināta Valsts privatizācijas fonda ieņēmumu prognoze, līdz ar šo pieaugumu, kuru nolemts novirzīt valsts investīciju programmas realizācijai, no valsts pamatbudžeta finansējamo investīciju apjoms nākamajam gadam no sākotnēji plānotā 51,2 miljona latu pieaudzis līdz 60 miljoniem latu.

Tomēr, kā uzsvēra I. Sudraba, šis nav bijis vienīgais resursu avots. Zināma investīciju daļa nodrošināta, pārdalot dažiem projektiem plānoto finansējumu par labu citiem.

Tā, no valsts investīciju programmas 1999. — 2000. gadam izslēgti vairāki jauni investīciju projekti: Satiksmes ministrijas sagatavotais "Pašvaldību vienotās informatīvās sistēmas projekts" 1,5 miljonu latu vērtībā; Zemkopības ministrijas projekts "Lauksaimniecības izglītības centri" 0,393 miljonu latu vērtībā; Iekšlietu ministrijas projekts "Latvijas cietumu inženierenerģētisko objektu un komunikāciju celtniecība un rekonstrukcija" 0,350 miljonu latu apjomā. Par vienu miljonu latu samazināts finansējums Satiksmes ministrijas izstrādātajam "Latvijas autoceļu projektam", kā arī par 200 tūkstošiem latu — Madonas rajona pašvaldības ierosinātajai Madonas slimnīcas materiāltehniskās bāzes optimizācijai un vides projektiem — par 0,5 miljoniem latu.

Šādā veidā virs iepriekš plānotā iegūtie finansu līdzekļi ar Ministru kabineta locekļu atbalstu papildus piešķirti vairāku investīciju projektu realizācijai. Tādējādi Iekšlietu ministrijas investīciju projekti robežas tehniskās apsardzības, kontroles un informātikas sistēmas izveidei papildus ieguvuši 6,5 miljonus latu, kas tiks izmantoti galvenokārt norēķiniem ar robežas tehniskā aprīkojuma piegādātājfirmu "Siemens". Savukārt Aizsardzības ministrija papildus jau iepriekš projektā ietvertajām 1,5 miljonu lielajām investīcijām saņēma finansējumu vēl 3,4 miljonu latu apmērā. Gandrīz 3 miljonus latu Ministru kabinets nolēma piešķirt Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas 2000. gada sanāksmes darbības nodrošināšanai nepieciešamajai Latviešu biedrības nama, Kongresu nama un Latvijas Universitātes centrālās ēkas rekonstrukcijai un tehniskā aprīkojuma iegādei.

Pārskatot pašai savus pieteiktos investīciju projektus, Iekšlietu ministrijai uzdots atrast nepieciešamo divu miljonu latu finansējumu jaunas pasu iespiedtehnikas iegādei sakarā ar plānoto pašlaik izmantojamo pasu nomaiņu pret jaunām jau 2000. gadā.

Meklējot jaunus resursu avotus, valdības sēdē gandrīz līdz 730 miljoniem latu palielināta arī visa nākamā gada valsts pamatbudžeta ieņēmumu prognoze.

Šo ieņēmumu pieaugumu veidos: pieci miljoni latu, kuri tiks papildus iekasēti no akcīzes nodokļa maksājumiem saskaņā ar 8. septembra valdības sēdē pieņemto lēmumu paaugstināt alkohola akcīzes nodokli par 50 santīmiem un Saeimas izskatīšanai iesniegto likumprojektu par tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa likmes palielinājumu; septiņi miljoni latu, kas ik gadu ieplūdīs Valsts kasē, pēc 3,5 miljonus vērtā Valsts ieņēmumu dienesta modernizācijas projekta realizācijas, uzlabojoties nodokļu iekasēšanas efektivitātei valstī. Par papildu ieņēmumu avotu valdība nolēmusi uzskatīt arī valsts sociālā budžeta maksājumus valsts pamatbudžetā 1,2 miljonu latu apmērā, kas tiek veikti par sociālā nodokļa administrēšanu.

Balstoties uz šo valsts pamatbudžeta ieņēmumu prognozes palielinājumu, valdība lēma arī par izmaiņām budžeta likumprojekta izdevumu daļā. Tādējādi papildu finansējumu 9 miljonu latu apmērā saņēma Aizsardzības ministrija, 650 tūkstošus latu mazgadīgo noziedznieku problēmu risināšanai — Izglītības un zinātnes ministrija. Kultūrkapitāla fonds Operas sanācijai — uzkrāto nodokļu parādu dzēšanai — saņēma 0,5 miljonus latu.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore