Mēs šodien NATO neesam vajadzīgi. Bet varbūt rīt mums NATO nebūs vajadzīga?

Georgs Maiznieks, Latvijas īpašo brīvprātīgo vienību "Tautsardzes" vadītājs

Šo plašo izglītojošo pasākumu vadīja latviešu izcelsmes ASV augsta ranga pensionētie virsnieki Ilmārs Krasts, Andrejs Mežmalis, Artis Plato, Ilmārs Dambergs, Latvijas aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis un NBS komandieris pulkvedis Juris Eihmanis. Paneļdiskusijās piedalījās Saeimas deputāti Kārlis Jūlijs Druva, Ģirts Kristovskis, kā arī Vaira Paegle, Varimants Plūdonis un citi. Visu kopā savelkot, manuprāt, semināros diezgan skaidri izpaudās vairāki cits ar citu savienojami temati.

1. Vēsturiskie aspekti

Latvieši simtiem gadu cīnās par savu neatkarību un brīvību. Karavīri, strēlnieki, zemessargi, aizsargi, leģionāri, partizāni, brīvprātīgo vienību vīri dzinuši no Latvijas vāciešus, poļus, zviedrus, krievus un citus iekarotājus.

Mūsu lielais kaimiņš — Krievija — nav izpildījusi nevienu divpusīgi noslēgto līgumu: 1920. gadā — miera, 1932. gadā — par neuzbrukšanu, 1939. gadā — par savstarpējo palīdzību… Vēl vairāk — atņēma Abrenes zemi, par ko vajadzētu sniegt prasību starptautiskajā tiesā.

Nebija un diemžēl vēl nav konsekventas vienotības starp Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdībām un militārajām struktūrām. Baltijas valstu vienotā armija būtu spēcīga dūre pret 1940. gada okupācijas akcijām. Paraugs tam ir Somija, kas nedaudz zaudēja no savas teritorijas, bet piespieda Sarkano armiju atzīt sakāvi.

ASV un Eiropā Igauniju, Latviju un Lietuvu vērtē kā vienotu Baltijas reģionu. Pie šī viedokļa vajadzētu galu galā nonākt arī pašiem.

NATO speciālisti konstatē, ka Otro pasaules karu izraisīja Hitlera un Staļina noruna un vienošanās par Eiropas sadali. Līdz šim vēsturnieki apgalvoja, ka briesmīgā kara iesācēja bijusi tikai Vācija.

PSRS okupācijas un karadarbības laikā tika iznīcināti 556 000 latviešu, t.i., ceturtā daļa no nācijas. Tagad pusotram miljonam latviešu savā zemē kolonistu, migrantu un 19000 bijušo padomju militāristu skavās joprojām draud pakāpeniska iznīcība.

Latviešu kritisko demogrāfisko situāciju izprot Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO), Eiropas Savienības (ES), Rietumeiropas Savienības (RES), Eiroatlantiskās partnerības padomes (EAPC), Eiropas Padomes un Baltijas jūras valstu padomes (BJVP), kā arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) pārstāvji, tanī skaitā mūsu Amerikas viesi. Tomēr miera labad viņi iesaka integrēt, naturalizēt, piešķirt pilsonību un iemācīt runāt latviski šos nelikumīgi ieplūdinātos cittautiešus, veidot internacionālu valsti.

Vai latvieši, kas izjutuši "krievu zābaku" (Visvalža Lāča definējums), boļševistisku un komunistisku ideoloģiju, Lielkrievijas šovinismu, ir spējīgi to realizēt? Atbilde skan: varēs to veikt, ja valsts kļūs nacionāla un tanī paliks likumīga minoritāte. Tātad — vispirms deokupācija, pēc tam — integrācija un naturalizācija.

ASV pārstāvji pauda neizpratni par neatkarīgās Latvijas lēno attīstības gaitu un izteica domu, ka vaina meklējama biežā valdības maiņā, latviešu mazdūšībā un augstās morāliskās stājas trūkumā. Vājā militārā attīstība — nodevība pret tautu.

Tika runāts, ka Trešā atmoda (LTF) izveidoja alternatīvās struktūras padomju armijai un milicijai — Latvijas Īpašās brīvprātīgās vienības, kas, sadarbojoties ar Sabiedrības drošības departamentu un latviešiem — lojāliem padomju virsniekiem, izveidoja nacionālos bruņotos spēkus: robežsardzi, drošības dienestu, kā arī 1. policijas bataljonu, muitu un municipālo policiju.

2. Latvijas aizsardzība

Nacionālo bruņoto spēku pilnveidošanu līdz Lietuvas un Igaunijas līmenim kavē nepietiekamais aizsardzības budžets, kas ir tikai 0,67% no iekšzemes kopprodukta. Lietuvā tas ir 1,49%, Igaunijā — 1,1%. Pieticīgās finanses neļauj pilnībā veidot militārpersonāla izglītības sistēmu, sadzīvi, risināt sociālos jautājumus; iegādāties modernu tehniku un ekipējumu; būt pilntiesīgiem partneriem Baltijas bataljona un miera uzturēšanas misiju ietvaros. Ieplānotais 1999. gada aizsardzības budžets — 1% — tuvinās Latvijas NBS Baltijas valstu militāro budžetu līmenim (Lietuvā — 1,5%, Igaunijā — 1,2%), bet neatrisinās pastāvošās grūtības. Nelīdzsvarotība finansu un organizatoriskajā jomā traucē Igaunijas, Latvijas un Lietuvas armiju vienotībai. Nav vēl vienprātības militārajos jautājumos valdību līmenī. Vienotība: "Uzbrukums vienai no valstīm — uzbrukums Baltijai" reāli nepastāv.

Tiek veidots jauns likums par zemessardzi, pilnveidots likums par nacionālo drošību. Ir cerības, ka pozitīvās izmaiņas miltārajās struktūrās pacels augstākā līmenī karavīru morālo un patriotisko stāju, uzlabos latviešu valodas zināšanas, disciplīnu un cieņu pret dzimto zemi, ļaudīm un komandieriem, cels tautas uzticību.

3. NATO prasības un mūsu perspektīva

Speciālisti konstatē, ka ne tautā, ne politiskajās struktūrās, ne valdībā nav vienotas vēlmes iekļūt NATO. Arī Latvijas miltārā struktūra neatbilst NATO standartiem. Lai kļūtu par NATO dalībvalsti, mums piedāvā: politiskajā jomā — veidot demokrātisku iekārtu, labestīgas attiecības ar kaimiņu valstīm, atrisināt minoritāšu jautājumus, atļaut demokrātisku civilo kontroli pār bruņotajiem spēkiem, atzīt NATO doktrīnas un noteikumus, piedalīties miera uzturēšanas misijās, uzņemties atbildību un risku par militārajām akcijām, sakārtot robežas, aizliegt miltārpersonālam veikt politisku darbību (izņēmums — vēlēt) un valstsvīru atklātu kritizēšanu; militārajā jomā — pamatojoties uz NATO reglamentiem, instrukcijām un programmām, pārveidot bruņoto spēku struktūru, ievest vienveida kara tehniku, apbruņojumu un munīciju, kā arī militāro un tehnisko valodu; ekonomikas un finansu jomā: panākt stabilus likumus un garantēt NATO nodokļu maksājumus, pieņemt piecu gadu militāro budžetu 2–2,5% līmenī.

Visu NATO prasību izpildīšana negarantē iekļaušanos aliansē. Uzņemšana NATO ir politiskās gribas jautājums, un tas var tikt pozitīvi izlemts ar visu 16 NATO valstu vieblasīgu "jā". Pret Baltijas valstīm vēl ir izvirzīta papildu prasība: uzņemšana NATO — vienlaikus.

Seminārā izskanēja jautājums: ja valsts izpildīs visus NATO priekšlikumus, izzudīs iekšējie un ārējie draudi, tad kālab pēc tam vēl iekļauties NATO? Atbilde bija: NATO ar savu vareno armiju ir miera un stabilitātes garants Eiropā un pasaulē, tas ir stiprs aizsardzības vairogs katrai valstij!

Seminārā gandrīz nemaz netika runāts par latviešu izdzīvošanu, civilo personu militārām mācībām un mobilizāciju, partizānu veidojumiem, totālo aizsardzību, draudošo politisko un ekonomisko situāciju Krievijā. Cēsīs Tālavs Jundzis izteicās, ka totālajā aizsardzībā varēs iesaistīt ap 200 tūkstošus bijušo karavīru un arī tautsargus, kas vēl jāapmāca. Robežsardze, zemessardze un policija strādā paaugstinātā gatavībā un vajadzības gadījumā ir gatava apturēt izmisušos austrumu bēgļus.