Par savu ražu no tīruma līdz galdam

Šogad runas par ārkārtēju situāciju laukos nav bez pamata, jo šī vasara zemkopjiem sagādājusi gana nepatīkamus brīžus. Taču daudzi atceras arī 1978. gadu, kad nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ laukos neklājās vieglāk. Un nekas, toreiz laucinieki izdzīvoja. Kā būs tagad?

Zemkopības ministrijā veikti aprēķini, ka šogad Latvijas lauksaimnieku zaudējumi kopā varētu sasniegt pat vairāk nekā 43 miljonus latu. Pašlaik valdībā vēl tiek lemts, kā rast līdzekļus, lai kaut daļēji kompensētu šos lielos zaudējumus, protams, arī kartupeļu audzētājiem, jo vasarā daudzi simti hektāru kartupeļu burtiski noslīka lietavās. Pašlaik jāmēģina novākt to ražu, kas izaugusi. Lauksaimniekus zinātnieki un praktiķi brīdina, ka nav ieteicams kartupeļus vākt lietainā vai miglainā laikā, tad tie daudz vairāk un ātrāk bojājas.

Pavasarī kartupeļu stādījumu platības, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir sarukušas. Tā, 1996. gadā kartupeļi iestādīti 78,7 tūkstošos hektāru, 1997. gadā — 69,6 tūkstošos hektāru, bet šogad stādījumu kopplatība sasniedz vairs tikai 59,6 tūkstošus hektāru. Apmēram puse visu stādījumu atrodas piemājas saimniecībās, palīgsaimniecībās un mazdārziņos. Taču šajās saimniecībās netiek veltīta pienācīga uzmanība stādījumu kopšanai un sēklas materiāla kvalitātei. No piemājas un personīgajiem laukiem ik gadu iegūst aptuveni 50% no visas kartupeļu kopražas.

Latvijā ir tikai apmēram 12% saimniecību, kuras ir specializējušās kartupeļu audzēšanā. Galvenie kartupeļu audzēšanas reģioni izvietoti ap lielākajiem šīs produkcijas patērētājiem — lielpilsētām un pārstrādes centriem.

Šogad kartupeļu raža tiem, kas iestādīja tos smilšainākā, vieglākā augsnē, nav slikta (piemēram, Vidzemes pusē, Rīgā, Ogrē, Ādažos). Šim neražas gadam varētu teikt — pat laba. Savukārt smagākā zemē stādīti kartupeļi nav padevušies, ir sapuvuši spēcīgo lietavu dēļ. Sevišķi slikta raža ir Latgalē, kur visu vasaru bija daudz nokrišņu. Tajā Latvijas pusē vispār ir ļoti maz piemērotu vietu kartupeļu audzēšanai.

Speciālisti prognozē ražu vidēji ap 100 cnt no hektāra (labākos gados tā bijusi 130 — 138 cnt no hektāra). Šosezon vislielākā nelaime kartupeļiem bija lakstu puve. Tai bija vislabvēlīgākie nosacījumi (pārliekais mitrums), lai tā pārņemtu daudz lauku. Lakstu puve mazāku ļaunumu nodarījusi tur, kur kartupeļus audzē kā preču produkciju, — vairāk nekā 5 hektāru platībā, jo tur parasti tiek ievēroti stādījumu kopšanas nosacījumi.

Dažviet problēmas kartupeļu laukos radīja arī Kolorādo vaboles — pagājušās siltās ziemas sekas, jo zeme dziļi nesasala, un kaitēkļiem izdevās veiksmīgi pārziemot. Kolorādo vaboles visvairāk apdraudēja mazdārziņus, kur kartupeļi tiek stādīti vairākus gadus pēc kārtas.

Kartupeļi ir viens no tiem produkcijas veidiem, ar kuru Latvija var pilnīgi nodrošināt iekšējo tirgu un ar to pārstrādes produktiem iziet ārējā tirgū.

Pašlaik kartupeļu cenas tirgos ir dažādas, sākot no 8 santīmiem līdz pat 15 santīmiem par kilogramu. Tas atkarīgs no izaudzēto bumbuļu lieluma, kvalitātes, šķirnes. Ziemā kartupeļu cena palielināsies. Latvijā iecienītākās šķirnes šogad bijušas: ‘Brasla’, ‘Asterix’, ‘Agrie dzeltenie’ un ‘Adretta’.

Latvijā audzētos kartupeļus maz pārstrādā (tikai 3%, ES — vairāk par 20%), maz arī piegādā patērētājiem notīrītus un pa šķirnēm fasētus kartupeļus. Pēc speciālistu atzinuma Latvijā ir saglabājusies neracionāla kartupeļu audzēšanas struktūra. Tā izveidojusies, lai iedzīvotāji nodrošinātu pašapgādi ar kartupeļiem. Pagaidām lielu daļu kartupeļu izmanto lopbarībai. Jau tuvākajos gados var prognozēt, ka situācija kartupeļu nozarē mainīsies. Samazināsies kartupeļu audzēšana piemājas saimniecībās un palīgsaimniecībās, bet palielināsies — zemnieku saimniecībās, turklāt — samazināsies audzētāju skaits, bet, tiem specializējoties, palielināsies stādījumu platība katrā audzētāju saimniecībā. Kartupeļu audzēšana tad kļūs ekonomiski izdevīgāka.

Turpmākajos mēnešos ir svarīgi saglabāt sēklas kartupeļus nākamajam gadam. Jau tagad ir skaidrs, ka atsevišķos Latvijas reģionos kartupeļu nepietiks. Iepriekšējos gados selekcijas stacijās, arī kartupeļu audzētājiem bija šīs kultūras pārpalikums, bet nākampavasar to noteikti realizēs.

Kontrabandas ceļā vai citādi nelegāli ievestu kartupeļu Latvijā nav daudz, salīdzinot ar citiem lauksaimniecības produkcijas veidiem, piemēram, gaļu un tās izstrādājumiem. Tomēr, lai radītu kartupeļu audzētājiem normālus ražošanas apstākļus, nepieciešama iekšējā tirgus aizsardzība pret subsidēto Rietumeiropas produkciju ar normālām muitas nodevām un importa kvotām, kā arī pret Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas kartupeļiem, jo uz dienvidiem no Latvijas ir labvēlīgāki klimatiskie apstākļi nekā pie mums.

Lai arī cik drūma reizēm lauksaimniekiem šķiet nākotne, tomēr lauku darbi tiek darīti. Un, ja septembris vēl palutinās lauciniekus ar saulainu laiku, tad tupeņi uz lauka nepaliks.

Dagnija Muceniece

Foto: Aleksejs Kozeņecs