Par uzņēmumu pēc privatizācijas

Grāmatnīcas "Preses nams" vadītaja Guna Samuse piedāvā jaunāko literatūru

Foto: Atis Ieviņš

13. jūnijā akciju sabiedrība "Ventspils nafta" (VN) izsolē par vairāk nekā 5 miljoniem latu ieguva tiesības iegādāties jaunemitētās a/s "Preses nams" akcijas, uzvarot vienīgo konkurentu — kompānijas "New Century Holding" meitasuzņēmumu "NCH Advisors". Lai iegūtu "Preses nama" (PN) akciju kontrolpaketi — 55, 99 procentus šā uzņēmuma akciju, VN jāsamaksā 8, 786 miljoni latu un 28 tūkstoši sertifikātu.

Stratēģiskais investors jau sācis rīkoties, un "Preses namā" jūtamas pirmās pārmaiņas. Akcionāru pilnsapulcē nesen tika nomainīta PN vadība — ievēlēta jauna padome un valde. Padomē ir 5 cilvēki, un, kā zināms, par tās priekšsēdētāju kļuva līdzšinējais ilggadējais a/s prezidents Kazimirs Dundurs. Pārējie padomes locekļi ir VN prezidents Igors Skoks, VN padomes priekšsēdētājs Mamerts Vaivads, Ventspils domes preses sekretārs Normunds Rozenšteins un Andris Barkāns no izdevniecības "Baltika". Savukārt valdē darbojas 7 cilvēki: Ivars Zariņš (valdes priekšsēdētājs un PN prezidents), Aivars Rudzinskis (viceprezidents), Jānis Blaževičs, Viesturs Grīnbergs, Ainārs Lezdiņš, Viktorija Zagrebeļnaja un Irēna Beinaroviča.

Kā informē akciju sabiedrības viceprezidents Aivars Rudzinskis, PN nomainīta tikai augstākā vadība, bet visi pārējie darbinieki turpina pildīt savus pienākumus. Kā redzams, padomes locekļu starpā liels īpatsvars tieši stratēģiskā investora pārstāvjiem, bet valdē galvenokārt darbojas cilvēki, kas ieņem dažādus amatus PN. Valdes kompetencē būs īstenot stratēģiskā investora ieceres uzņēmuma darbības nodrošināšanā, izpildot arī privatizācijas noteikumu pamatnostādnes — saglabājot akciju sabiedrības līdzšinējo darbības profilu un darba vietu skaitu piecus gadus. Kādas tomēr ir nākotnes ieceres? A.Rudzinskis skaidro:

— Ir divi pamatmērķi. Pirmām kārtām "Preses namam" ir jākļūst par vienu no spēcīgākajiem poligrāfijas koncerniem Baltijā. Tas nozīmē, ka mums ir jāpiedāvā visplašākais un modernākais pakalpojumu klāsts šajā nozarē. Protams, lai to nodrošinātu, tiks iegādātas arī jaunas poligrāfijas iekārtas. Līdztekus tiks domāts arī par pašu "Preses nama" ēku — apsekots tās tehniskais stāvoklis, un, ja būs nepieciešams, tiks veikts arī kapitālais remonts. Jau tagad skaidri redzams, ka jāmodernizē ventilācijas sistēma un lifts, arī sakaru pakalpojumi atbilstoši izdevēju prasībām utt.

— Tas prasīs lielus kapitālieguldījumus. Vai tas nākotnē tik ļoti nesadārdzinās telpu nomas un tipogrāfijas pakalpojumu izmaksas, ka preses izdevumiem nebūs pa kabatai tos izmantot?

— Tagad "Preses nams" ir privātstruktūra un darbojas pēc ļoti vienkāršiem tirgus principiem. Cenas nosaka pakalpojumu piedāvājums un pieprasījums. Šobrīd nav iespējams pateikt, vai šīs maksas pieaugs vai paliks iepriekšējā līmenī. Bet varbūt pazemināsies? Ja būs ļoti daudz izdevēju, kas gribēs izmantot mūsu pakalpojumus, protams, cenas pieaugs. Bet tās nekad nebūs tik augstas, lai izdevēji būtu ieinteresēti meklēt citu pajumti un tipogrāfiju, bet "Preses nams" stāvētu pustukšs. Mēs arī turpmāk saglabāsim ciešu saikni ar informācijas izdevējiem un ar izdevējdarbību saistītām firmām, nodrošinot dažādas atlaides. Otrs lielais uzdevums — akciju sabiedrībai "Preses nams" jākļūst par spēcīgu izdevniecību. Protams, arī vienu no lielākajām. Šobrīd ir grūti pateikt, kā tas konkrēti notiks, jo tiek veikta tirgus analīze un izstrādāta stratēģija. Skaidrs ir viens — daudziem preses izdevumiem Latvijā ir samērā lielas finansiālas, tehniskas u.tml. problēmas. Domāju, ka šādu izdevumu darbību varētu manāmi atvieglot un uzlabot, ja to pūliņus apvienotu, samazinot ar izdevējdarbību saistītās izmaksas.

— Tas nozīmē, ka varētu notikt izdevumu apvienošana?

— Jā, varētu arī, teiksim, no divām avīzēm izveidot vienu, bet spēcīgāku, taču tā nav pamatideja. Jādomā ir par ko citu — piemēram, daudz lētāk un izdevīgāk būtu, ja reklāmas nodaļa pastāvētu nevis katram izdevumam atsevišķi, bet kādām trim avīzēm kopā. Varētu būt arī kopīga grāmatvedība utt. To visu varētu nodrošināt tieši "Preses nams". Latvija ir pārāk maza valsts, lai šeit patstāvīgi varētu izdzīvot tik daudz izdevēju, cik to ir šobrīd. Tā taču ir pārbaudīta patiesība, ka visā pasaulē tieši lielie masu mediju koncerni izlaiž peļņu nesošus izdevumus. Kālab lai Latvija šajā ziņā būtu izņēmums? Var gadīties, ka taps arī jauni preses izdevumi, taču pagaidām tas ir tikai plānošanas stadijā.

Par preses izdevumu nākotni nu vairāk vai mazāk būtu skaidrs. Taču akciju sabiedrības paspārnē mīt arī grāmatu apgāds "Preses nams", kas šodienas apstākļos nav lielu peļņu nesošs uzņēmums. A. Rudzinskis uzskata, ka šī grāmatu izdevniecība nav uzlūkojama tikai kā prestiža kultūrvēsturiska darba veicēja, bet akciju sabiedrībai nes arī zināmu peļņu. Grāmatu izdošanas bagātais apjoms dod nozīmīgu noslodzi gan tipogrāfijas iekārtām, gan cilvēkiem. Tādējādi pat nevar būt domu par šīs izdevniecības darbības pārtraukšanu. A.Rudzinskis par ļoti lietderīgu uzskata arī apgāda līdzšinējo darbību latviešu oriģinālliteratūras un enciklopēdiju izdošanā. Taču viņš uzsver — apgādam vajadzētu savu darbību paplašināt, izdodot arī lielāku peļņu nesošus darbus.

— Ja mēs būsim lielākais poligrāfijas koncerns, kāpēc lai mēs nebūtu lielākā grāmatu izdevniecība? — teic A. Rudzinskis.

Lielam kuģim liels peldējums. Ja navigācijas ierīces darbojas precīzi un neuznāk neparedzēts pūtiens, nogrimt var tikai sīkie burātāji, kas gadās sāņvilnim pa ķērienam.

Mudīte Luksa, "LV"