Par privāta kopuzņēmuma darbību

Augusta pēdējās dienas īpaši saspringtas ir vienā no Vidzemes novada lielākajiem uzņēmumiem "Aloja – Stärkelsen", jo tad tiek gaidītas pirmās kartupeļu kravas. Septembrī cietes pārstrādes rūpnīca sāk kārtējo sezonu. Pēc privatizācijas tā jau ir septītā. Viens no pirmajiem Latvijas kopuzņēmumiem pārtikas produkcijas pārstrādē veidojies 1991. gadā, kad kooperatīvās sabiedrības "Aloja" rūpnīca izveidoja partneruzņēmumu ar Zviedrijas cietes rūpnīcu "Sveriges Stärkelseproducenter". Gadu gaitā uzņēmums ir pilnveidojies un nemitīgi audzis.

Šoruden īpaši daudz veikts rūpnīcas tehnoloģisko procesu modernizācijā. Turpat vai katrā no cehiem notiek pārbūve, jaunas tehnikas uzstādīšana. Meistars Mārtiņš Krāģis vispirms rāda uzlabojumus kartupeļu pieņemšanas līnijā. Tagad šeit darbosies automašīnu pacēlājs, ir uzstādīts otrs kartupeļu transportieris. Pirms bumbuļi nonāks uz svariem, no tiem tiks atsijāta zeme. Modernākas iekārtas ir arī laboratorijā, kur tiek noteikts piejaukuma daudzums, arī cietes saturs kartupeļos. Tas ir arī galvenais faktors, nosakot samaksu par piegādātajiem kartupeļiem.

Šogad ar zemnieku saimniecībām noslēgti 200 līgumi, visvairāk ar Vidzemes novada saimniecībām — Limbažu rajonā — 76, Valmieras rajonā — 65, Valkas rajonā — 22, Rīgas rajonā — 12. Uzņēmuma galvenā agronome Velta Andersone nav īsti pārliecināta, vai izdosies iepirkt plānotās 22 300 tonnas kartupeļu. Vasaras sākumā pārlūkotie stādījumi rādījušies tīri labi, taču vēlāk lietavas lielu daļu lauku sabojājušas. Tie zemnieki, kas spējuši izpildīt visus agrotehniskos pasākumus, sevišķi lauku apstrādē ar augu aizsardzības līdzekļiem, būs ieguvuši. Tomēr augusta beigās notikušajā sanāksmē zemnieki prognozēja, ka pilnā apmērā nespēs izpildīt līgumsaistības un varēs piegādāt labi ja 19 500 tonnu.

Līgumā paredzēts samaksāt 23 latus par tonnu kartupeļu 30 dienu laikā no pēdējās piegādes. Cietes saturam jābūt 17 procentu, netīrībai — ne lielākai par 7 procentiem, sīko bumbuļu (30 mm diametrā) īpatsvars nedrīkst pārsniegt 25 procentus. Kartupeļu audzētāji var saņemt arī subsīdijas. Zemkopības ministrijas izvirzītie noteikumi gan paredz, ka saimniecībā jābūt labā kārtībā grāmatvedības uzskaitei un tai nedrīkst būt nodokļu parādu.

Jāpiebilst, ka "Aloja – Stärkelsen" ir ieinteresēta ilgstošā sadarbībā. Tāpēc patstāvīgajiem partneriem uzņēmums palīdz ar jaunāko, cieti bagātāko kartupeļu šķirņu izvēli, sniedz padomus agrotehnisko pasākumu veikšanā. Galvenā agronome V.Andersone apbraukājusi lielāko daļu saimniecību un uzteic Rīgas rajona Krimuldas pagasta zemniekus Līgu Ģēģeri, Jāni Apsīti, Aigaru Ceru, Jāni Ratnieku. Skaisti lauki bija un laba raža šogad ir arī visiem 11 Alojas un Vaidavas pagasta zemniekiem. Ieguvēji ir visi tie, kas agri — vismaz aprīļa beigās — stādījuši un vismaz trīs līdz četras reizes miglojuši laukus. Šovasar savas labās īpašības uzrādījušas šķirnes ‘Saturns’ un ‘Brasla’. Tiek veikti arī šķirņu salīdzinājumi ar jaunajām no Zviedrijas ievestajām kartupeļu šķirnēm ‘Elkana’ un ‘Kvebeka’. Četrās zemnieku saimniecībās tiek veikti šķirņu salīdzinājumi. V.Andersones saimniecībā Staiceles pagasta "Dimantos" tiek pārbaudītas 30 kartupeļu šķirnes no Latvijas, Holandes, Vācijas, Zviedrijas u.c. valstīm. Tās ir gan galda kartupeļu šķirnes, gan cieti saturošas. 15 šķirnes tiek pārbaudītas uzņēmuma pētniecības un attīstības nodaļas vadītāja Jura Švinkas saimniecībā "Bērzi", kā arī Valkas rajona Vijupē un Mazsalacas kooperatīvajā sabiedrībā "Lauksalaca". Pirmoreiz tiek novērotas astoņas pret lakstu puvi izturīgas no Baltkrievijas ievestās šķirnes.

Tāda liela uzņēmuma nozīmi Latvijas laukos grūti novērtēt par augstu. Paši alojieši vēl pa vecam to sauc par brūzi, jo pirms 80 gadiem šeit bijis viens no spirta brūžiem. Tagad šis modernais uzņēmums nav salīdzināms ar seno laiku kartupeļu pārstrādes fabriciņu. Toties tradīcijas kartupeļu audzēšanā ir gan saglabājušās, arī augsne ļoti piemērota.

Patlaban uzņēmumā "Aloja – Stärkelsen" strādā 70 cilvēku. Tie visi šeit pat uz vietas apmācīti. Alojas pilsētā ar lauku teritoriju bezdarba problēma nav tik aktuāla. Lai gan esot visai grūti sezonas laikā atrast kvalificētus palīgstrādniekus. Pērn uzņēmumā saražoja 3400 tonnu kartupeļu cietes. Latvijā gada laikā patērē 800 līdz 900 tonnu, pārējā tiek vesta uz Baltkrieviju, Ukrainu, Lietuvu, Igauniju u. c. Būtu iespējams produkciju pārdot arī Eiropas Savienības valstīm, jo kvota ir iedalīta. Diemžēl neapmierina piedāvātā cena, kas stipri zemāka par pašmāju tirgū esošo. Viens no jaunākajiem produkcijas veidiem ir sausie ķīseļi ar aveņu, zemeņu un ābolu piedevām, ko iecienījuši sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi — skolu ēdnīcas, bērnudārzi, slimnīcas.

Uzņēmums attīstās un ir daudzu Vidzemes novada zemnieku balsts vistiešākajā nozīmē. Ziemā un pavasarī šeit tiek organizētas zemnieku mācības. Kā liecina visvienkāršākie aprēķini, ja raža nesniedzas 35 līdz 40 tonnu robežās no hektāra, tad kartupeļu audzēšana nav rentabla. Tāpēc tik svarīgi apgūt šīs kultūras audzēšanas noslēpumus. Pozitīvs fakts ir arī tas, ka uzņēmums cenšas savus pastāvīgos sadarbības partnerus kreditēt. Parasti ir tā, ka zemnieki noslēdz līgumus par minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu iepirkšanu un iemaksā avansā 30 līdz 50 procentus. Par atlikušo summu iespējams norēķināties ar jaunās ražas kartupeļiem, un to jau veic "Aloja- Stärkelsen". Šādi trīspusējie līgumi ir ļoti izdevīgi zemniekiem, jo atvieglo apgrozāmo līdzekļu ieguvi. Savukārt uzņēmums ir drošs, ka nezaudēs savus piegādātājus.

Ingrīda Rumbēna, "LV"

Foto: Aleksejs Koziņecs

Mārtiņš Krāģis cietes kaltuvē

Galvenā agronome Velta Andersone

Top autopacēlājs