Aktualitātes Privatizācijas aģentūrā

No 1. augusta ir apstiprināti 37 atlikušo privatizējamo objektu privatizācijas noteikumi. Galvenais uzdevums šobrīd ir zemes privatizācija, un liela daļa no apstiprinātajiem noteikumiem arī attiecas uz zemesgabalu privatizāciju.

Sniedzot pārskatu par Privatizācijas aģentūras (PA) darbu aizvadītajās divās nedēļās, tās juridiskais direktors Viktors Šadinovs norādīja, ka privatizācijas noteikumi ir apstiprināti diviem lieliem uzņēmumiem, kuros strādājošo skaits pārsniedz 500, — tās ir akciju sabiedrības "Latvijas gāze" (LG) un "Ventspils nafta"(VN). Kā zināms, "Latvijas gāzes" akciju publiskais piedāvājums ilgs līdz 25. septembrim, turpinās arī darbinieku un pensionāru parakstīšanās uz LG akcijām. Taču satraukumu sabiedrībā ir izraisījis Saeimas pieņemtais lēmums izdarīt Enerģētikas likumā grozījumus, kas skar lielo stratēģiski svarīgo valsts uzņēmumu — Daugavas hidroelektrostaciju, augstsprieguma elektrotīklu un pazemes gāzes krātuvju pazemes daļu — privatizāciju. Grozījumi paredz, ka tos nevar izmantot kā ķīlu vai kredītu ņemšanai, izņemot gadījumus, kad kredīts tiek ņemts pašu objektu atjaunošanai vai modernizācijai. Diemžēl šis formulējums nav saskaņots ne ar vienu citu likumu. Jāņem vērā tas, ka gāzes krātuves ir pazemes daļa, tās atrodas zemes dzīlēs, bet visu, kas notiek ar zemes dzīlēm, regulē likums par zemes dzīlēm. Taču tajā nav formulēts jēdziens "gāzes krātuves".

Kā uzsvēra V.Šadinovs, grozījumi Enerģētikas likumā ir pretrunā ar likumu par zemes dzīlēm, jo tas nosaka, ka zemes dzīles — no zemes virsmas līdz pat ekonomiski un tehniski izstrādājamam dziļumam — pieder zemes īpašniekam. Ņemot vērā, ka zeme virs pazemes gāzes krātuvēm pieder daudziem privātīpašniekiem, iznāk, ka viņu īpašumā ir tikai zemes auglīgā kārta, bet dziļāki slāņi — vairs ne.

Lai arī grozījumi vēl nav pieņemti un LG akciju publiskais piedāvājums turpinās, Saeimas lēmums varētu atturēt ārvalstu — īpaši Vācijas un Krievijas — investorus ieguldīt līdzekļus LG akciju iegādē.

Otrais lielais uzņēmums, kura privatizācijas noteikumi ir apstiprināti, ir a/s "Ventspils nafta". Trešdien, 9. septembrī, notika VN akcionāru pilnsapulce, kas bija sasaukta gada pārskata apstiprināšanai. Kamēr nav apstiprināts gada pārskats, nav iespējams risināt jautājumu par VN akciju kotācijas uzsākšanu Rīgas Fondu biržā. Starp citu, 49,4% VN akciju pieder Privatizācijas aģentūrai.

Diemžēl, kā atzina V.Šadinovs, ir vairāki lieli uzņēmumi ar strādājošo skaitu virs 500, kam nav apstiprināti privatizācijas noteikumi. Te vispirms minamas VAS "Latvenergo" un "Latvijas kuģniecība". "Latvenergo" patlaban notiek pārstrukturizēšanas darbi. Ministru kabinets savā 8. septembra sēdē izskatīja lēmuma projektu, kurš paredz atcelt Saeimas lēmumu par "Latvenergo" privatizācijas apturēšanu. "Latvenergo" privatizācijas nosacījumus apstiprinās valdība.

Turpretī Daugavas hidroelektrostaciju un augstsprieguma elektropārvades līnijas būs iespējams privatizēt tikai pēc attiecīgu grozījumu izdarīšanas Enerģētikas likumā, jo saskaņā ar likuma pašreizējo redakciju šie objekti paliek valsts īpašumā. Paredzams, ka lēmuma projektu valdība 3 dienu laikā nosūtīs Saeimai.

Runājot par VAS "Latvijas kuģniecība" (LK), V.Šadinovs norādīja, ka PA plāno līdz 15. septembrim pabeigt LK privatizācijas noteikumu izstrādāšanu un izskatīšanu valdē. Noteikumu projekts jau ir gatavs un patlaban tiek apspriests.

Latvijā ir ļoti daudz maksātnespējīgu uzņēmumu, un ir ļoti labi, ja tos izdodas pārdot. Kā pēdējo piemēru V.Šadinovs minēja izsolē pārdoto Valsts rekonstrukcijas – ekspluatācijas centra VEF– REC mantu. To par sākuma cenu, bez lejupejošās izsoles nopirka SIA "Harvey Industries" — amerikāņu uzņēmums ar lielu pieredzi kokzāģēšanas iekārtu ražošanā. Jaunie īpašnieki plāno paplašināt ražošanu, pusi saražotās produkcijas realizēt Baltijas valstīs un tikpat — eksportēt uz ASV, kā arī turpināt pildīt visus VEF– REC noslēgtos līgumus.

PA tehniskais direktors Arvis Freibergs savukārt informēja, ka a/s "Dauteks" pēc privatizācijas sākusies modernizācija un rekonstrukcija, veikta uzņēmuma iekšējā pārkārtošana. Saskaņā ar uzņēmuma izstrādāto plānu līdz 2002. gadam paredzēts likvidēt vairāk nekā 1000 darba vietu. Privatizācijas noteikumos noteikts, ka darba vietu skaitu var samazināt, veicot uzņēmuma modernizāciju un rekonstrukciju. Taču darba vietu likvidēšana varētu radīt sociālo spriedzi, tāpēc Daugavpils dome pret to kategoriski iebilda. Lai panāktu kompromisu, aizvadītajās divās nedēļās notika trīs speciāli izveidotas komisijas sēdes, kurās piedalījās Daugavpils domes, a/s "Dauteks" vadības, uzņēmuma arodbiedrības un PA pārstāvji. Pēc vairāku dienu darba tikšanās dalībnieki vienojās šogad samazināt ne vairāk par 250 darba vietām. Uzņēmuma vadība palīdzēs pilsētas administrācijai radīt jaunas darba vietas. Lai cik tas nepatīkami būtu, bet darba vietu samazināšana nepieciešama, lai piesaistītu investīcijas.

Gita Kronberga, "LV"

Par J.Nagļa tikšanos ar Starptautiskā valūtas fonda misiju

1998. gada 7. septembrī Privatizācijas aģentūras (PA) ģenerāldirektors Jānis Naglis tikās ar Starptautiskā valūtas fonda misiju: Eiropas II departamenta vecāko padomnieku Olehu Havrilišinu (Oleh Havrylyshyn), izpilddirektora palīgu Mārtinu Karlensu (Martin Carlens), SVF darbiniekiem K.Annu Margretu Vestinu (K.Ann-Margret Westin), Romānu J.Ziteku (Roman J.Zytek), kā arī SVF pastāvīgo pārstāvi Latvijā un Igaunijā Dimitri G.Demeku (Dimitri G.Demekas).

Tikšanās dalībnieki pārrunāja lielo valsts uzņēmumu privatizācijas gaitu Latvijā. Starptautiskā valūtas fonda pārstāvji izteica sarūgtinājumu, ka atsevišķu lielo uzņēmumu (PVAS "Latvenergo", PVAS "Latvijas kuģniecība") privatizācija atpaliek no SVF iesniegtajā Ekonomikas politikas memorandā prognozētajiem termiņiem. J.Naglis apstiprināja, ka šā gada septembra vidū PVAS "Latvijas kuģniecība" privatizācijas noteikumi tiks iesniegti izskatīšanai PA padomei. Tomēr iespējams, ka izstrādātie privatizācijas nosacījumi pretendentiem nešķitīs pieņemami, jo kuģniecības nozarē situācija kopumā ir pasliktinājusies.

Tika pārrunāta nesen Saeimā pieņemtā Enerģētikas likuma normu ietekme uz PVAS "Latvenergo" un PVAS "Latvijas gāze" privatizāciju. Sarunas gaitā J.Naglis atzīmēja, ka PA nav tikusi uzaicināta izteikt viedokli par šo likumu un vēl nav saņemts Saeimā pieņemtā likuma teksts. Tomēr no presē publicētā var spriest, ka pieņemtā likuma norma par hidroelektrostaciju, augstsprieguma tīklu un gāzes pazemes krātuvju saglabāšanu valsts īpašumā var radīt neskaidrības.

Raksturojot situāciju kopumā, J.Naglis uzsvēra, ka par spīti problēmām Latvija privatizācijas jomā ir paveikusi daudz vairāk nekā viena otra Eiropas Savienības dalībvalsts.

LPA informācija

Vērtspapīru tirgus komisijā

36. nedēļa (31.08.98. — 03.09.98.)

1. Iesniegtie dokumenti.

1998. gada 26. augustā Latvijas Privatizācijas aģentūra (LPA) iesniedza izskatīšanai Vērtspapīru tirgus komisijā akciju sabiedrības "Nacionālā sporta bāze "Rīgas sporta pils"" dokumentus vērtspapīru reģistrācijai un atļaujas saņemšanai to laišanai publiskajā apgrozībā. Publiskajā apgrozībā paredzēts laist 669 249 parastās akcijas ar nominālvērtību Ls 1.

1998. gada 26. augustā LPA iesniedza izskatīšanai Vērtspapīru tirgus komisijā akciju sabiedrības "Rīgas kinostudija" dokumentus vērtspapīru reģistrācijai un atļaujas saņemšanai to laišanai publiskajā apgrozībā. Publiskajā apgrozībā paredzēts laist 134 677 parastās akcijas ar nominālvērtību Ls 1.

2. Par a/s "Latvijas Kapitālbanka"

1998. gada 2. septembrī atbilstoši Vērtspapīru tirgus komisijas 28. augusta pārbaudes akta prasībām a/s "Latvijas Kapitālbanka" iesniedza komisijā bankas un klientu vērtspapīru kontu izrakstus.

A/s "Latvijas Kapitālbanka", pildot komisijas 1998. gada 28. augusta rīkojuma Nr.202 prasības, ir informējusi savus klientus par iespēju pārvest vērtspapīru portfeļus uz cita kontu turētāja uzskaiti.

3. Pirmie praktiskie soļi ceļā uz Baltijas vērtspapīru tirgus integrāciju.

Turpinot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vērtspapīru tirgus uzraudzības institūciju 1997. gada 30. septembrī parakstītā Nodomu protokola par sadarbību likumdošanas harmonizēšanā un vērtspapīru tirgus integrāciju īstenošanu, 2. septembrī Rīgā notika visu triju Baltijas valstu uzraudzības institūciju pārstāvju darba grupas sanāksme. Par darba grupas mērķi tika izvirzīta projekta izstrāde dokumentam, kas regulētu kopējas profesionālo speciālistu reģistrēšanas sistēmas darbam vienotā Baltijas vērtspapīru tirgū izveidi, iekļaujot tajā profesionālo speciālistu funkcijas un reģistrēšanas nosacījumus. Darba grupas sanāksmē izstrādātie priekšlikumi paredzēti apspriešanai kārtējā Baltijas valstu vērtspapīru tirgus uzraudzības institūciju vadītāju sanāksmē.

VTK informācija

Kredīts graudu iepirkšanas nodrošināšanai

Akciju komercbanka "Baltijas Tranzītu banka" pieņēmusi lēmumu piešķirt uzņēmumam "Dobeles dzirnavnieks" kredītlīniju vairāk nekā viena miljona latu apmērā. Šis finansējums paredzēts, lai "Dobeles dzirnavnieks" varētu veikt graudu iepirkšanu un norēķināties ar graudu ražotājiem.

"Šis kredīts izsniegts saskaņā ar šogad izstrādāto bankas politiku Latvijas lauksaimniecības atbalstam," informē Baltijas Tranzītu bankas prezidente Gaļina Alijeva. "Domājot par šā gada ražas iepirkšanu, banka jau pavasarī apstiprināja lauksaimniecības produkcijas pirkšanas — pārdošanas darījumu kreditēšanas noteikumus. Tie nosaka kārtību, saskaņā ar kuru banka piešķir aizdevumu lauksaimniecības produkcijas iepircējam — pārstrādātājam, lai tas nekavējoties varētu norēķināties ar produkcijas piegādātājiem."

"Bankas darbinieki, no kuriem daudzi dzimuši un bērnībā dzīvojuši laukos, saprot, ka zemniekam nauda nepieciešama jau tagad — uzreiz pēc ražas novākšanas, jo lauksaimniecības produkcijas ražošanā ir nepārtraukts viena gada cikls. Ja tagad, rudenī lauki paliks neapstrādāti, tad nākamajā gadā nekas vairs neizaugs," uzsver G.Alijeva.

BTB informācija

Par Liepājas zivju konservu rūpnīcas izslēgšanu no biržas brīvā saraksta

Ar šā gada 9. septembri no Rīgas Fondu biržas brīvā saraksta izslēgtas a/s "Liepājas zivju konservu rūpnīca" akcijas. Šādu lēmumu 8. septembrī pieņēma Rīgas Fondu biržas valde, pamatojoties uz Rīgas Fondu biržas nolikuma "Par vērtspapīru sarakstiem" IV sadaļas 2. nodaļas 1. punktu ("Vērtspapīru laidiens tiek izslēgts no brīvā saraksta, ja […] emitents ir kļuvis maksātnespējīgs vai izbeidzis savu darbību"). Ar tiesas spriedumu a/s "Liepājas zivju konservu rūpnīca" atzīta par maksātnespējīgu no 1998. gada 24. jūlija.

RFB informācija

Rietumu Bankas peļņa augustā — 681 tūkstotis latu

Bankas tīrā peļņa, ņemot vērā veikto rezervēšanu par iespējamiem zaudējumiem no Krievijas valsts īstermiņa obligāciju un federālā aizņēmuma obligāciju tirgus restrukturizācijas, augustā bija 36 tūkstoši latu.

Rietumu Bankas šā gada peļņa sasniegusi Ls 4 327 000 (31.08.1998.). Bankas kapitāls un rezerves pieaugušas līdz 21 895 000 latu.

Aktīvu atdeves koeficients (ROA) augusta beigās bija 3,64%, kapitāla atdeves koeficients (ROE) — 32,93%.

Rietumu Bankas kredītportfelis augustā pieauga no 30,7 miljoniem latu līdz 36,7 miljoniem latu.

Rietumu Bankas kopējie aktīvi 1998. gada 31. augustā bija 181 miljons latu.

RB informācija