— Uzņēmumu reģistrs (UR) šajā gadā var atskatīties uz septiņiem aktīvas darbības gadiem. Šī valsts institūcija izveidojusies par modernu informācijas datu bāzi. Lūdzu, pastāstiet par tiem pārkārtojumiem un jauninājumiem, kas ieviesti pēdējā laikā!

— Jā, šogad Uzņēmumu reģistram aprit septiņi gadi, kopš tas aktīvi strādā. 1991. gada 7. janvārī reģistrēta pirmā uzņēmējsabiedrība Latvijas Uzņēmumu reģistrā — tā bija zvejnieku paju sabiedrība "Selga", kas atrodas Tukuma rajona Lapmežciemā. Uzņēmumu reģistrs kļuvis par vienu no attīstītākajām un dinamiskākajām valsts institūcijām ar kvalitatīvāko uzkrāto faktu materiālu, pateicoties veiksmīgi izveidotai, nosacīti neatkarīgai administratīvajai struktūrai un modernam programmnodrošinājumam.

Jau pagājušais gads UR iezīmējās ar vairāku papildus uzdoto funkciju sekmīgu izpildi, piemēram, pārņēmām un uzsākām sakārtot ārvalstu firmu pārstāvniecību, masu saziņas līdzekļu, sabiedrisko organizāciju reģistrus. SIA "Lursoft" sadarbībā ar UR izveidoja sistēmu un apkopoja gandrīz 20 000 uzņēmumu gada pārskatu datus, faktiski izveidojot valstī pirmo centralizēto finansu pārskatu automatizēto reģistru. Pērn tika izstrādāta normatīvā bāze likuma prasībām neatbilstošo sabiedrību likvidācijai, kustamās mantas ķīlu reģistra izveidei.

Šajā gadā esam uzsākuši trīs jaunus reģistrus. Pirmais ir Komercķīlu reģistrs, kas sāka funkcionēt 26. februārī. Tam ir liela nozīme, jo vispirmām kārtām jau rada investīciju drošību. Tiesa gan — un to atzina arī ārvalstu eksperti —, šo reģistru vajadzēja izveidot agrāk — 1991. gadā. Līdz šim nereti gadījās, ka kādu ražošanas iekārtu vai citu priekšmetu varēja ieķīlāt vairākkārt. Kad reāli bija jāatdod kredīti, nācās secināt: šīs lietas ieķīlātas vairākās bankās vai kredītinstitūcijās. Ieviešot Komercķīlu reģistru, šādu situāciju nebūs, jo visa informācija tiek apkopota.

— Tātad nodibināta arī jauna nodaļa, kas veic šo darbu?

— Pašlaik Komercķīlu reģistrā strādā pieci darbinieki, un tas ir pietiekami. Likums nosaka, ka UR reģistrē visu, izņemot kuģus, automašīnas un gaisa kuģus, jo tos reģistrē tiem atbilstošas citas institūcijas.

Otrs jauninājums šajā gadā ir Bankrota reģistrs. Tā būtība: līdz šim vienkopus nebija sameklējama visa informācija par maksātnespējīgām sabiedrībām. Valstī tādu ir aptuveni tūkstotis. Šajā reģistrā tiek apkopotas ziņas par juridiskām personām un to administratoriem, kuras tiesā atzītas par maksātnespējīgām. Faktiski arī Bankrota reģistru vajadzēja izveidot agrāk, taču objektīvu apstākļu dēļ darbs šajā jomā iesākts ar šo gadu. Patlaban gan vēl — sakarā ar ierobežotām komunikāciju iespējām starp UR un tiesām — šī informācija pienāk ar novēlošanos, tādēļ nereti negodīgi uzņēmēji var to izmantot, lai "norakstītu" maksātnespējīgo uzņēmumu uz svešu personu, un turpināt negodīgu uzņēmējdarbību citā vietā.