Jauni reģistri — jauni uzdevumi, jaunas ieceres

Turpinājums no 1.lpp.

Pēc Rīgas apgabaltiesas ziņām, aptuveni viena trešdaļa no visām civillietām ir maksātnespējas lietas. Saprotams, ka ne jau vienmēr maksātnespēja vai bankrots saistāms ar negodīgu uzņēmējdarbību. Taču katrā gadījumā Bankrota reģistrā būs pieejama informācija par to, ka uzņēmums ir maksātnespējīgs un tādēļ sadarbība ar to nav iespējama — vai nu tiek uzsākta bankrota procedūra, vai arī tiks izlemts par tā sanāciju.

— Cik zināms, arī laulību līgumu reģistrēšana tagad notiek Uzņēmumu reģistrā.

— Tas ir trešais jaunievedums. Ar 1. septembri mums no Dzimtsarakstu departamenta bija pilnībā jāpārņem laulāto mantisko attiecību nošķirtība, laulāto līgumu reģistrācija. Pašlaik mūsu datu bāzē tādu ir 600. Operatīvi izveidojām šo vienoto uzskaiti. Līdz šim vairāk nekā 200 nodaļas nodarbojās ar reģistrāciju. Tagad nav jāzīlē, kurā vietā atrodams tāds vai cits laulības līgums. To var slēgt laulības laikā vai pirms tām, un abas puses vienojas par mantas šķirtību. Šādus laulības līgumus reģistrē arī mūsu astoņas reģionālās nodaļas, kā arī UR piedāvā iespēju dokumentus iesūtīt ierakstītā vēstulē.

— Vai Uzņēmumu reģistra reģionālās nodaļas nav saslēgtas kopējā datu bāzes tīklā? Tad informācija būtu operatīvākā apritē.

— Tās veido savas datu bāzes, taču vienotā tīklā, izņemot Valmieru, vēl nav saslēgtas — to ceram izdarīt vēl šajā gadā. Pārējās nodaļas ir saslēgtas ar modēmu palīdzību.

Kas vēl nav paveikts, bet ko paredzam atrisināt šogad? Pirmām kārtām tā ir skenēšana. Iesūtīto dokumentu skenēšana nemaz tik dārga nebūtu, bet visa programmas sistēma gan izmaksātu aptuveni miljonu latu. Tas ir ļoti sarežģīts process. Turklāt mūsu likumdošana nosaka, ka visiem dokumentiem jābūt iesniegtiem sašūtā veidā. Šajā gadā jāuzsāk šis darbs, jāizsludina konkurss. Mums ir vajadzīga programma, kas dotu iespēju ar meklēšanas metodi atrast vajadzīgo skenēto informāciju.

Un vēl: jāizveido vienots juridisko personu reģistrs. Pēc manām domām, vajadzētu, lai visas budžeta iestādes, visas juridiskās personas, piemēram, skolas, bērnudārzi, būtu atrodami vienotā datu bāzē, vienotā pārredzamā blokā.

— Vai Uzņēmumu reģistram ir uzdevumi saistībā ar Latvijas centieniem iestāties Eiropas Savienībā?

— Dīvaini, bet, it kā pašiem neapjaušot, esam īstenojuši Eiropas Savienības direktīvu izpildi aptuveni par 80 procentiem. Tātad atliek pārdesmit procentu, kas galvenokārt saistīti ar publisko sabiedrību minimālā pamatkapitāla daļas palielināšanu. Tam vajadzētu būt aptuveni 16 000 latu. Tad mūsu sabiedrības, firmas nākotnē iegūtu vienlīdzīgas tiesības darboties Eiropas tirgū.

— Kādā no mūsu iepriekšējām intervijām jūs runājāt par sadarbības līgumiem, arī ārvalstu reģistru jomā.

— Lielākas sadarbības līgumus esam noslēguši ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) un Valsts ieņēmumu dienestu. Piemēram, līgums ar VID paredz, ka UR kopētā veidā automātiski nodod jebkuras izmaiņas datu bāzē. Līdz šim par katru konkrētu firmu, uzņēmējsabiedrību tika iesniegts pieprasījums, arī elektroniskā veidā, taču nebija iespējas operatīvi pārbaudīt patieso ainu. Mēs savukārt saņemam informāciju, varbūt ar kādu kļūdu, jo daudziem 1991. gadā nebija personas kodu, bija neprecizitātes, uzvārdos arī var būt atšķirības. UR šīs ziņas ir "svaigākas".

Līgums ar CSDD paredz, ka abas iestādes varēs pārbaudīt, vai juridiskajai personai piederošā automašīna reģistrēta, bet varbūt uzņēmējsabiedrība likvidēta, mašīna pārdota, nozagta vai notikušas citas darbības. Arī muitas darbinieki var izmantot mūsu informāciju.

Uzņēmumu reģistrs ir parakstījis sadarbības līgumus ar Zviedrijas un Igaunijas reģistriem. Labs kontakts mums ir ar norvēģu reģistra ekspertiem, taču līguma pagaidām nav. Viņu grupa strādā Tieslietu ministrijas paspārnē, izveidojot koncepciju par tieslietu sistēmas reģistru, konkrēti — zemesgrāmatu modernizāciju. Drīz, 28. un 29. septembrī, Rīgā tiksies Baltijas jūras reģiona valstu reģistru pārstāvji. Tas būs nozīmīgs pasākums, domāju, ka parakstīsim arī kopīgu sadarbības līgumu. Paredzams, ka šajā sanāksmē piedalīsies gan Skandināvijas, Baltijas valstis, Ukraina, gan Šveice, Polija, iespējams, arī Lielbritānija un Vācija.

— Cik uzņēmumu pašlaik reģistrēts jūsu vadītajā iestādē? Kāda situācija ir likumā paredzēto gada pārskatu iesniegšanā UR?

— Pašlaik UR ir 133 000 uzņēmumu. Šiem procesiem seko mūsu Kontroles daļa, kurā ir pieci cilvēki. Aptuveni 30 000 uzņēmumu ir iesnieguši gada pārskatus, ap 15 000 līdz 20 000 to nav izdarījuši noteiktajos termiņos. Šai sakarā Uzņēmumu reģistrs sastādījis 1700 administratīvo protokolu un tos nosūta pirmās instances tiesām administratīvā soda uzlikšanai. Dažos gadījumos tiek piemērots arī brīdinājums. Manuprāt, "Latvijas Vēstnesī" publicētie uzņēmumu gada pārskati disciplinē uzņēmējus, arī citi interesenti var uzzināt par lielāko sabiedrību finansiālo stāvokli. Turklāt jāpiebilst: UR ir atklāts, pieejams katram, kurš vēlas uzzināt par iespējamo sadarbības partneri. Darījumu cilvēki to varētu izmantot biežāk.

— Uzņēmumu reģistrs iztiek no saviem ienākumiem vai tā darbību daļēji finansē valsts?

— Šajā gadā esam pilnīgi atteikušies no valsts dotācijas. UR paliek vidēji 50 procenti no valsts nodevām. Par komercķīlu, laulības līgumu reģistrāciju nesaņemam nevienu latu — to visu ieskaita valsts budžetā. Ienākumus veido puse no nodevām par reģistrētajām uzņēmējsabiedrībām. Nākotnē ceram ienākumus palielināt un sapņojam par atsevišķu namiņu, vismaz ar 2000 kvadrātmetriem, jo lielu daļu aizņem arhīvs un tas vēl paplašinās.

— Uzņēmumu reģistrā strādā daudz jaunu cilvēku. Acīmredzot vienai no svarīgākajām darbinieku īpašībām jābūt prasmei strādāt ar modernu tehniku, koncentrētai uzmanībai, radošai attieksmei pret savu pienākumu...

— Kopā ar līgumdarbiniekiem esam 75 cilvēki, vidējais darbinieku vecums — 26 gadi. Laikam šajā ziņā esam visjaunākā institūcija. Vairākumam ir juridiskā izglītība, taču strādā arī filologi, kas pārorientējušies uz informatīvām darbībām. Daudzi prot svešvalodas, mācījušies vai stažējušies rietumvalstīs. Taču, manuprāt, noteicošais mūsu virzībā ir disciplinētība, zināšanas, precizitāte, strādājot ar datoru, apkopojot informāciju. Liela daļa uzkrāto datu jau tagad pieejami autorizētiem Interneta lietotājiem, un tā ir vislabākā kontrole pār procesiem Uzņēmumu reģistrā. Informācija savukārt ne tikai nodrošina kvalitatīvāku citu valsts institūciju darbu, bet atvieglo arī uzņēmējdarbību un samazina dažādu ekonomisko pārkāpumu iespējamību.

— Paldies par sarunu, lai veiksmīgs nākamais darba posms!

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"