Šie ir izšķiroši gadi abām mūsu valstīm

Šodien, 14.martā, sākas Latvijas Republikas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas triju dienu valsts vizīte Lietuvas Republikā

Šodien, 14. martā, sākas Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas valsts vizīte Lietuvā. Kaimiņvalsts galvaspilsētā Viļņā V.Vīķe–Freiberga ieradīsies šorīt desmitos. Pēc oficiālās sagaidīšanas ceremonijas pie Lietuvas Prezidenta pils paredzēta Latvijas un Lietuvas prezidentu saruna zem četrām acīm, kā arī oficiālo delegāciju tikšanās Vairas Vīķes–Freibergas un Valda Adamkus vadībā. Dienas vidū Latvijas Valsts prezidente Antakalna kapsētā noliks vainagu varoņiem, kas atdevuši dzīvību par Lietuvas neatkarību. Pēcpusdienā paredzēta Latvijas prezidentes lekcija Viļņas universitātē. Pēc tam M. Mažvīda Lietuvas Nacionālajā bibliotēkā notiks kompaktdiska "Latvija–Lietuva. 1920.–1940. gads. Politika, ekonomika, kultūra" prezentācija. Šis kompaktdisks ir abu valstu nacionālo bibliotēku kopdarbs. Bibliotēkā tiks atklāta arī Leona Baloža fotogrāfiju izstāde par Rīgas jūgendstila arhitektūru.

V.Vīķe–Freiberga šodien sniegs interviju Lietuvas Nacionālās televīzijas preses kluba programmā. Diena beigsies ar valsts vakariņām Prezidenta pilī, ko Latvijas Valsts prezidentei un Imantam Freiberga kungam par godu rīkos Lietuvas prezidents Valds Adamkus un Alma Adamkienes kundze.

Rīt paredzēta Latvijas Valsts prezidentes tikšanās ar Lietuvas premjerministru Rolandu Paksu un runa Lietuvas parlamentā. Paredzēts, ka šī runa būs 1990. un 1991. gada notikumu kontekstā, atceroties Lietuvas neatkarības deklarēšanas vēsturisko nozīmīgumu un akcentējot Baltijas valstu sadarbības aktualitāti.

V.Vīķe–Freiberga uzrunās arī Latvijas un Lietuvas biznesmeņu konferences dalībniekus, bet pēc tam apmeklēs Baltijas valstu gaisa telpas kontroles centru Karmelavā un militārpersonu mācību centru Ruklā. Pēcpusdienā mūsu prezidente ieradīsies Palangā, kur apmeklēs slaveno Dzintara muzeju un tiksies ar Lietuvas latviešu kopienas pārstāvjiem.

Piektdien Latvijas prezidente viesosies pie latviešu valodas studentiem Klaipēdas universitātē un atklās Latvijas Goda konsulātu Klaipēdā. Paredzēts, ka visas trīs vizītes dienas mūsu prezidenti pavadīs Lietuvas prezidents Valds Adamkus.

Latvijas valsts oficiālajā delegācijā ir arī ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vladimirs Makarovs. Rīgā V.Vīķe–Freiberga atgriezīsies piektdien pēcpusdienā.

Šī ir jau otrā Latvijas augstākās amatpersonas valsts vizīte Lietuvā abu kaimiņvalstu attiecību vēsturē. Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis valsts vizītē Lietuvā bija 1995. gada jūlijā, savukārt Lietuvas prezidents Aļģirds Brazausks Latviju valsts vizītē apmeklēja 1996. gadā.

Valsts prezidentes padomnieks Andrejs Pildegovičs, vakar tiekoties ar žurnālistiem, uzsvēra šīs vizītes simbolisko raksturu. 11. martā apritēja vienpadsmit gadi, kopš Lietuvas Augstākā padome pieņēma vēsturisko aktu par Lietuvas valstiskās neatkarības atjaunošanu. Šis ir arī jubilejas gads Latvijas un Lietuvas diplomātijas vēsturē — septembrī apritēs desmit gadi, kopš mūsu valstis atjaunoja diplomātiskās attiecības. "Mēs varam runāt jau par otro loku Latvijas un Lietuvas valsts vizīšu vēsturē," uzsvēra Valsts prezidentes padomnieks A.Pildegovičs.

Vizītes laikā tiks detalizēti pārrunāta Latvijas un Lietuvas politiskā un militārā sadarbība, kā arī izvērtētas mūsu attiecības citās abām valstīm svarīgās jomās. A.Pildegovičs uzsvēra, ka šie ir izšķiroši gadi abām valstīm Latvijas un Lietuvas virzībā uz Eiropas Savienību (ES) un NATO.

"Mēs jau esam izvērsuši ļoti plašu sadarbību ar Lietuvu abu valstu virzībā uz NATO, taču gribam to arī turpmāk vērst plašumā," teica A. Pildegovičs, uzsverot, ka ASV un Rietumeiropas valstīs atsākusies diskusija par NATO paplašināšanu. Viņš atgādināja, ka abas kaimiņvalstis cer NATO dalībvalstu vadītāju Prāgas apspriedē 2002. gadā saņemt uzaicinājumu iestāties šajā organizācijā. "Vizītes laikā mēs centīsimies vēl vairāk nostiprināt abu kaimiņvalstu partnerību, lai sekmētu Latvijas un Lietuvas virzību uz NATO," teica Valsts prezidentes ārlietu padomnieks. Viņš uzsvēra Latvijas un Lietuvas ciešo militāro sadarbību, kurā jau sasniegti konkrēti rezultāti. Viens no šādiem rezultātiem ir arī Lietuvas gaisa telpas kontroles centrs Karmelavā, kas savienots ar Latvijas un Igaunijas centriem, veidojot vienotu Baltijas valstu gaisa telpas kontroles sistēmu. Karmelavas centru pārmaiņus vada Lietuvas, Latvijas un Igaunijas virsnieki, un tagad pienākusi Latvijas pārstāvja kārta. Līdz ar to ļoti nozīmīga būs Latvijas aizsardzības ministra Ģ.V.Kristovska un Latvijas pārstāvja NATO admirāļa Gaida Zeibota apmeklējums Karmelavas gaisa telpas kontroles centrā.

Lietuva ir arī viena no lielākajām Latvijas ārējās tirdzniecības partnerēm. Būtisks valsts vizītes elements būs arī Latvijas uzņēmēju delegācijas un dažādu nozaru ekspertu līdzdalība vizītē un sarunas ar lietuviešu kolēģiem. Biznesmeņu delegācijai vizītes laikā būs atsevišķa divu dienu programma ar kopīgu Latvijas un Lietuvas uzņēmēju semināru, ko apmeklēs arī abu valstu prezidenti. Šī būs jau trešā Latvijas un Lietuvas uzņēmēju tikšanās. Iepriekšējās divas bija pieskaņotas trīs Baltijas valstu prezidentu sarunām Viļņā un Rīgā. Nozīmīga solās būt arī Latvijas un Lietuvas ekonomikas ministru pirmā tikšanās, jo Lietuvas ekonomikas ministrs Eugenijs Gentvils tikai nesen stājies ministra amatā.

Ļoti aktuāls abu kaimiņvalstu sadarbības aspekts ir vides aizsardzība, un nesenā avārija Būtiņģes naftas pārsūknēšanas iekārtā parādīja šīs sadarbības padziļināšanas nepieciešamību. Vizītes laikā Latvijas puse atkārtoti vērsīs Lietuvas uzmanību uz vides aizsardzības aktualitāti, mudinot lietuviešus parakstīt Līgumu par ietekmes uz vidi novērtēšanu pārrobežu kontekstā un Sadarbības līgumu par jūras piesārņojuma incidentu ietekmes samazināšanu un kompensēšanu, ko iesniegusi Latvijas puse. Īpaša nozīme būs arī abu valstu vides aizsardzības ekspertu sarunām. Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Valsts prezidentes padomnieks paskaidroja, ka šajā aspektā abas puses turas pie atšķirīgiem viedokļiem. Lietuvas puse uzskata, ka starptautiskās vides aizsardzības konvencijas ir pietiekams pamats arī kaimiņvalstu divpusējo attiecību regulēšanai. Savukārt Latvijas puse atkārtoti akcentēs divpusēju līgumu nepieciešamību, jo starptautiskās konvencijas tomēr pietiekami strikti nenosaka kārtību, kā novērtējami videi nodarītie zaudējumi un kā pietiekami augstā līmenī saskaņojama starpvalstu sadarbība vides piesārņojuma un postījumu novēršanai.

Īpašs valsts vizītes akcents būs abu baltu tautu kultūrvēstures mantojuma izvērtēšana. Šim aspektam Valsts prezidente veltīs sevišķu vērību savā lekcijā Viļņas universitātē un Klaipēdas apmeklējumā. Klaipēdas universitātē gandrīz simts lietuviešu jauniešu studē latviešu valodu. Kā zināms, 2001. gadu Eiropas Padome izsludinājusi par Valodu gadu, un Latvijas Valsts prezidentes apmeklējums Lietuvā laikā, kad Latvija ir Eiropas Padomes prezidējošā valsts, vēl vairāk aktualizē vizītes kultūrvēsturiskā aspekta nozīmīgumu. Īpašu vērību savā lekcijā V.Vīķe–Freiberga veltīs Baltijas tautu identitātei 21. gadsimtā.

Emocionāla solās būt Latvijas Valsts prezidentes tikšanās ar latviešu kopienas pārstāvjiem Palangas apriņķī. Pēc Latvijas vēstniecības datiem, Lietuvā dzīvo apmēram četri tūkstoši latviešu, darbojas Latviešu kultūras biedrība un Latviešu draudze.

Latvijas Valsts prezidentes preses centra darbinieki uzsvēra Lietuvas žurnālistu īpaši lielo interesi par Latvijas Valsts prezidentes valsts vizīti. Intervijas V.Vīķei–Freibergai un plašāku informāciju par valsts vizīti jau lūguši astoņu lielu Lietuvas plašsaziņas līdzekļu žurnālisti. Jau svētdien Lietuvas valsts televīzija pārraidīja plašu interviju ar Latvijas Valsts prezidenti, plaša intervija ar V.Vīķi–Freibergu bija publicēta laikrakstā "Respublika". Lietuvas žurnālistus galvenokārt interesē Latvijas un Lietuvas divpusējās attiecības, Latvijas attiecības ar ES un NATO, kā arī Latvijas attiecības ar Krieviju. Liela interese Lietuvā šajās dienās ir arī par Latvijas Valsts prezidentes personību un par Latviju kopumā.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors