Dr. oec. Bruno Mežgailis, Statistikas institūta vadošais pētnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

Līdz šim jēdzienus "demogrāfija" un "alkoholisms" nekonfrontēja. Tiesa, apskatot atsevišķus demogrāfiskos procesus, norādīja, ka tos negatīvi ietekmē alkoholisko dzērienu bieža lietošana. Bet vai demogrāfiskie procesi arī var ietekmēt alkoholisko dzērienu, alkoholisma izplatību?

Vispirms par alkoholisma ietekmi uz demogrāfiskajiem procesiem. Alkoholisms atstāj negatīvu iespaidu gandrīz uz visiem iedzīvotāju dabiskās kustības rādītājiem. Sevišķi to var teikt par mirstību un šķiršanos. Lai gan laulības un dzimstības rādītājus alkoholisms tieši neskar, caur šiem procesiem tā ietekmē pasliktinās nākamās paaudzes kvalitatīvie raksturotāji.

Tas, ka mūsu valstī vīriešu mirstības līmenis 20–50 gadu vecumā ir 3–4 reizes augstāks nekā šī paša vecuma sievietēm, liecina, ka alkohola līdzdalība vīriešu mirstības paaugstināšanā šajā vecumā nav mazā. Savukārt Latvijā visiem zināmais augstais šķīrušos skaita galvenais iemesls ir regulārais alkohola patēriņš. Mirstība un šķiršanās ir demogrāfijas procesi, kas tieši vai netieši samazina iedzīvotāju skaita augšanas tempus. Tātad no šīs puses alkoholisms apdraud demogrāfisko procesu attīstību, gausina to tempus.

Mūsu sabiedrības cīņa pret alkoholismu ir izvērsta dažādās jomās. Daudz rakstīts žurnālos, laikrakstos par negatīvajām sekām, kādu sistemātiska alkohola lietošana atstāj kā uz pašu alkoholiķi, tā uz viņa pēcnācējiem. Pētījumi rāda, ka apmēram trešā daļa (ja ne vairāk) no visiem šķiršanās cēloņiem ir sistemātiska alkoholisko dzērienu lietošana (pēc sievu vērtējuma). Par alkoholisma postošajām sekām alkoholiķa degradācijā, ģimenes iziršanā, ražošanā jau rakstīts daudz, un šīs tēzes varētu uzskatīt par aksiomu, t.i., pierādītām bez papildu zinātniskajiem, tieslietu um citiem materiāliem.

Taču tā ir medaļas viena puse un nepierāda, kāpēc tomēr alkoholisms ir tik plaši izplatīta, kaut arī, saprotams, negatīva parādība. Taču — vai nevarētu būt arī tā, ka demogrāfiskie procesi, to izmaiņas ietekmē alkoholisma izplatību? Vai samērā būtiskās pārmaiņas demogrāfiskajos procesos varētu veicināt alkoholismu?

Meklēdams atbildi uz šo jautājumu, atradu tēzi vienā no pasaules vadošo demogrāfu — franču zinātnieka Alfreda Sovī darbiem: "Tas, ka šī parādība (alkoholisms — B.M.) Francijā saglabājusies ilgāku laiku (un tas, ka tā ir sastopama arī tagad), jāizskaidro ar demogrāfiskās attīstības tempu zudumu un to negatīvajām sekām."1 Vai šis franču zinātnieka secinājums par demogrāfisko procesu ietekmi uz alkoholisma izplatību būtu spēkā arī ārpus Francijas robežām, piemēram, arī mūsu apstākļos?

Katrs, kurš daudz vai maz ir pazīstams ar alkoholisma patēriņa un demogrāfisko statistiku, pateiks, ka Francija un arī mūsu valsts ir tādas teritorijas, kurās novērojams augsts alkoholisko dzērienu patēriņš uz vienu iedzīvotāju, bet zems dzimstības līmenis, kā arī iedzīvotāju dabiskais pieaugums. Protams, starp Latviju un Franciju šajos rādītājos nevar likt vienlīdzības zīmes, bet kaut kur saskares punktus vai arī paralēles var atrast. Tāpēc arī, izmantojot A.Sovī secinājumu par alkoholisma un demogrāfisko procesu savstarpējām attiecībām, kuras viņš konstatējis, analizējot Francijas īstenību, mēģināsim noskaidrot šo procesu norisi un savstarpējo sakarību mūsu apstākļos.

Lai gan šī raksta uzdevums ir mēģināt noskaidrot attiecības starp demogrāfiskajiem procesiem un alkoholismu un ar to arī aprobežoties, nebūt nav domāts izklāstīt visas alkoholisma kā negatīvas sabiedriskās parādības sakarības un atkarības. Gan skaidrs, ka tikai ar izmaiņām vien (kaut arī būtiskām) demogrāfisko procesu norisē alkoholisma kā antisabiedrisku parādību izskaidrot nevar.