Indulis Emsis, vides valsts ministrs, — "Latvijas Vēstnesim"

— Baltijas jūras valstu parlamentāriešu kārtējā tikšanās šoreiz notika Lībekā. Par ko tur sprieda?

— Tā bija astotā Baltijas jūras valstu parlamentāriešu konference. Tās notiek regulāri, un sarunu temati ir ļoti atšķirīgi. Tika skartas visas Baltijas jūras valstu aktualitātes — sākot no tautsaimniecības darba koordinācijas, piemēram, enerģētikas sektorā, vides sektorā, transporta sektorā, un beidzot ar izglītības jautājumiem, kultūras un sociālo jautājumu bloku. Konferences uzdevums ir kopējas politikas un izpratnes veidošana. Baltijas jūras valstu parlamentārieši tiekas katru gadu, lai pasvītrotu to, ka kopēja sadarbība, vienota problēmu izpratne un risināšana, zināma "pulksteņu saskaņošana" ir nepieciešama ne tikai Eiropas Savienības dalībvalstu starpā, bet arī asociētajās valstīs un tādās valstīs, kas nepretendē kļūt par Eiropas Savienības dalībvalstīm, piemēram, Krievijā.

Šajā konferencē piedalījās gan Ziemeļvalstis, gan Baltijas valstis, kas savstarpēji sadarbojas Baltijas asamblejas un Ziemeļvalstu asamblejas ietvaros, paralēli tika uzaicinātas arī Polija un Krievija. Parlamentāriešus satrauc krīze Krievijā, daudz tika runāts par Krievijas iesaistīšanu kopējas reģionālās politikas veidošanā.

Jauns akcents bija Somijas iniciatīva par Ziemeļu dimensijas tālāku attīstību. Somijas premjerministrs piedāvāja Eiropas Savienības aktivitātes turpmāk vairāk orientēt ziemeļu virzienā, iesaistīt kopējā darbā Krievijas arktiskos apgabalus, Norvēģiju, Somiju, citas Skandināvijas valstis, lai veidotu kopēju politisko un ekonomisko telpu.

— Kādā veidā Krieviju varētu iesaistīt šajā apritē?

— Tie varētu būt kopēji enerģētikas projekti, kopēji pierobežas projekti. Daudz uzmanības tika pievērsts arī vides aizsardzības problēmām, kas skartas arī manā ziņojumā.

— Kas bija galvenais jūsu ziņojumā?

— Es pārstāvēju gan parlamentu, gan Ministru kabinetu. Runāju par vides aizsardzības aspektiem un zināmiem Latvijas panākumiem šajā ziņā. Nedaudz pieskāros attiecībām ar kaimiņvalstīm — Lietuvu un Igauniju, kā arī runāju par Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā. Parlamentārieši ļoti bieži pievērsās vides aizsardzībai, jo uzskata to par vienu no svarīgākajiem sadarbības projektiem šajā reģionā. Šajā jomā jau daudz kas pozitīvs ir panākts, piemēram, Baltijas jūras akciju programma, kuras rezultātā lielie piesārņojuma punkti Baltijas jūrā un daudzās valstīs ir likvidēti, arī Eiropas Savienības dalībvalstīs — Zviedrijā, Somijā, Dānijā un Vācijā. Arī asociētajās valstīs — Polijā, trīs Baltijas valstīs. Nedaudz lēnāk darbs sokas Kaļiņingradas un Ļeņingradas apgabalos. Tur dažu problēmu dēļ darbs nerit tik ātri, kā plānots. Šī kopējā akciju programma daļēji ir realizēta. Baltijas valstīm ieguvums ir ļoti liels, jo piesārņojuma slodze mūsu valstīs ir samazināta — ja salīdzinām deviņdesmito gadu sākumu un beigas, jāatzīst, ka piesārņojums ir samazinājies par trim līdz četrām reizēm. Vairāki runātāji uzsvēra, ka ir jāpalīdz Krievijai risināt problēmas vides aizsardzībā, lai piesārņojums no Ļeņingradas apgabala nesasniegtu Baltijas jūru tādos apmēros kā patlaban.