Turpinājums

no 1.lpp.

Indulis Emsis, vides valsts ministrs, — "Latvijas Vēstnesim"

— Kā šos priekšlikumus uzņēma Krievijas pārstāvji?

— Visa konferences gaisotne Krievijas jautājuma apspriešanā bija ļoti labvēlīga. Krievijas pārstāvji bija no Ļeņingradas, to pieminēja ļoti daudz, bet pašu krievu ieinteresētība bija visai minimāla, viņi runāja ļoti abstrakti un nekonkrēti. Līdz ar to daudzās runās izskanēja: kamēr pašā Krievijā nebūs izpratnes par palīdzības sniegšanas nepieciešamību un gatavības šo palīdzību maksimāli efektīvi realizēt, par to ir grūti runāt.

— Vai tā būtu finansiāla palīdzība?

— Protams, tā būtu finansiāla palīdzība. Baltijas jūras akciju programma izpaudās tieši finansiālā palīdzībā arī Latvijai.

— Cik liels bija šis finansiālais ieguldījums Latvijā?

— Kopējais ieguldījums valsts un pašvaldību sektoros ir vairāk nekā 100 miljoni latu. Un viena trešdaļa ir dāvinājumi.

— Cik ilgi jau notiek šī Baltijas jūras akciju programma?

— Tā jau ir pabeigta.Tagad ir jauna programma "Agenda 2000" Baltijas jūras reģionam. Tā sevī ietver ne tikai iniciatīvas vides aizsardzībā, bet arī citos sektoros, kas saistīti ar vidi, — transports un vide, enerģētika un vide, lauksaimniecība un vide utt. Tā ir sektoriāla pieeja un palīdzība no attīstītajām Rietumu valstīm, it īpaši no Skandināvijas. Tā ir resursu koncentrācija, iesaistot arī starptautiskās organizācijas — Pasaules banku, Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banku, Ziemeļu vides finansu korporāciju, kā arī Eiropas Savienības fondus — "Phare" un citus. Visi šie līdzekļi ir pieejami, un to izmantošana ir iespējama tad, ja valsts par nacionālo prioritāti pasludina vides aizsardzību un iegulda attiecīgu finansējumu pati no saviem resursiem. Šī sistēma darbojas visās Baltijas valstīs, kā arī Polijā.

— Vai Latvija šobrīd investē šo noteikto summu vides aizsardzībā, lai Rietumu fondi būtu mums pieejami?

— No investīciju budžeta kopumā — 50 miljoniem latu — vides aizsardzībai aiziet seši miljoni latu. Tas nav daudz, taču gadu no gada šo summu esam palielinājuši. Tomēr tas joprojām ir nepietiekami, tādēļ vēl tiek iesaistīts speciālais budžets no vides aizsardzības fonda. Mēs pagaidām neizdarām tik daudz, cik būtu jāizdara, lai integrētos Eiropas Savienībā, bet pietiekami, lai būtiski neatpaliktu no kaimiņiem. Šobrīd, runājot par investīciju budžetu, prioritāte ir Aizsardzības ministrijai un austrumu robežas nostiprināšanai. Es kā politiķis to saprotu un akceptēju.

Baltijas jūras reģionā jau lielā mērā ir izzuduši videi nedraudzīgie objekti. Krievijā šo finansiālo resursu izlietošana diemžēl nav efektīva. Tādēļ nemitīgi tika runāts par jaunām iniciatīvām, kurās iesaistīt arī Krieviju. Vides aizsardzības jautājumus nevar atrisināt katra valsts pati par sevi, ir nepieciešama reģiona visu valstu sadarbība.

Konferencē pievērsa lielu uzmanību integrācijas procesiem Eiropas Savienībā. Tika izteikta atzinība Baltijas valstīm un Polijai par situācijas uzlabošanos un tuvināšanos Eiropas Savienības izvirzītajiem standartiem. Parlamentāriešu konferences rezolūcijā ir parādījies jauns punkts, kāda projektā nebija: atbalsts, lai Eiropas Savienība uzsāktu sarunas arī ar Latviju un Lietuvu.

— Kā šajā sakarā tika uzņemts fakts par referendumu pilsonības jautājumā?

— Par to nerunāja, jo nevajag pārspīlēt iekšpolitisko procesu nozīmīgumu starptautiskā mērogā. Turklāt deputāti bija diezgan vāji informēti. Krievija arī par šo jautājumu neizteicās, jo nebija centrālās valdības pārstāvju. Kā jau teicu, šī bija reģionāla tikšanās, un apgabalu pārstāvjus šādas vienas valsts iekšpolitiskās lietas neinteresē. Parlamentāriešu tikšanās viens no galvenajiem motīviem bija — iesaistīt Krieviju Baltijas jūras valstu reģionālajā sadarbībā.

Konferencē arī tika uzsvērts, ka kontakti un koordinācija valstu starpā nav pietiekama. Informācijas trūkums bija jūtams, lai gan mēs dzīvojam kaimiņos, taču informācija vienam par otru ir visai trūcīga. Ja mēs diezgan daudz interesējamies par to, kas notiek Rietumos, jo tas ir mūsu izdzīvošanas priekšnoteikums, tad Rietumu interese un zināšanas par mums ir visai vājas.

— Vai, runājot par videi nedraudzīgajiem objektiem, netika skarts arī Būtiņģes naftas termināls?

— Nē, jo arī tā ir sveša problēma dotajai auditorijai.

— Kāds par Būtiņģi ir jūsu kā vides valsts ministra viedoklis?

— Tas ir mūsu kaimiņvalstu draudzīgu attiecību jautājums. No vides viedokļa es uzskatu šo projektu par ļoti riskantu Latvijas videi. Tāda situācija varēja rasties tikai tādēļ, ka Lietuvas vides aizsardzības politika vēl nav sakārtota atbilstoši Eiropas Savienības normām. Eiropas vides aizsardzības politika un prasības neatļauj šādu objektu celtniecību uz robežas ar kaimiņvalsti bez tās piekrišanas. No Lietuvas puses tas ir postkomunistisks recidīvs.

— Kādu risinājumu jūs redzat šai problēmai?

— Es domāju, ka varētu tikt pārskatīts šis projekts un rasti citi risinājumi, taču pagaidām no Lietuvas puses šādas iniciatīvas vēl nav. Bet Latvijas puse ir gatava cīnīties ar varbūtējā piesārņojuma sekām, te ir runa arī par zaudējumu atlīdzināšanu un civilo atbildību. Lai gan jāatzīst, ka cīnīties ar sekām vienmēr ir ļoti neefektīvi. Diemžēl jāteic, ka Latvijas puses centieni atrisināt šo problēmu pagaidām ir vienpusēji. Šajā sakarā es tuvākajā laikā gatavojos doties vizītē uz Lietuvu, lai mēģinātu rast abpusēji apmierinošu risinājumu.

— Kādās vides aizsardzības jomās šobrīd tiek ieguldītas investīcijas?

— Investīcijas galvenokārt aiziet ūdens sektorā, kas ir sāpīgākā problēma no Eiropas Savienības direktīvu viedokļa. Tiek sakārtota gan dzeramā ūdens attīrīšanas sistēma, lai dzeramā ūdens kvalitāte atbilstu normatīviem, gan notekūdeņu attīrīšanas sistēma. Šie ieguldījumi pārsvarā tiek realizēti trīs galvenajos projektos Rīgā, Daugavpilī un Liepājā un 56 Latvijas mazpilsētās, kur tiek sakārtotas notekūdeņu attīrīšanas sistēmas.

Otra grupa, kur nauda aiziet, ir atkritumu saimniecības sakārtošana. Latvijā ir septiņi atkritumu saimniecības sakārtošanas projekti. Pabeigts ir Talsu atkritumu apsaimniekošanas projekts, realizācijas stadijā ir Rīgas atkritumu apsaimniekošanas projekts. Projektu izpētes stadijā ir Liepājas, Ventspils un Ziemeļkurzemes atkritumu saimniecības. Tādējādi Latvijas karte ir diezgan blīvi nosegta ar šiem projektiem. Posmā no 2002. līdz 2005. gadam mēs varētu pilnībā šīs problēmas atrisināt.

— Kādi ir būtiskākie reģionālās sadarbības projekti?

— Visefektīvākie reģionālās sadarbības projekti mums ir ar Igauniju. Mēs esam noslēguši vairākus līgumus par sadarbību vides aizsardzībā. Viens no lielākajiem projektiem bija izvērtēt ietekmi uz vidi pārrobežu kontekstā. Latvija un Igaunija ir vienojušās par to, kāda būs procedūra, ja kāda no valstīm gribēs videi bīstamu objektu būvēt uz robežas vai tuvu tai. Katra ietekmētā puse izskatīs projektu tā, it kā pati to būvētu. Pašlaik mēs gatavojam līgumu par īpaši aizsargājamu dabas objektu sistēmas izveidi abpus robežām. Tas nozīmē — ja vienā pusē būs kāds īpašais režīms, tad arī otrā pusē būs tāds pats. Līgumprojekts ir jau tuvu parakstīšanas stadijai. Mums ir arī projekti par kopējām aktivitātēm ūdens baseina aizsardzībā, piemēram, Salacas – Gaujas baseins, kas daļēji iesniedzas arī Igaunijas robežās. Mēs koordinēsim savu vides aizsardzības sistēmu tā, lai abpus robežām būtu efektīvs rezultāts. Piemērs varētu būt Valka un Valga ar vienotu sistēmu vides aizsardzības jomā.

"Agenda 2000" ir ļoti svarīga no tā viedokļa, ka tā nāk no Zviedrijas un Zviedrija savus projektus papildina ar finansējumu idejas iedzīvināšanai. Arī šobrīd Zviedrija ir atvēlējusi ievērojamus līdzekļus šīs programmas īstenošanai. Ar Zviedrijas finansiālu atbalstu ir izpētīta siltumapgādes sistēma Rīgā un Daugavpilī ar mērķi novērst jau darbojošās siltumapgādes sistēmas neefektivitāti, kas līdz ar to ir videi nedraudzīga. Tagad varēs piesaistīt finanses, lai šo sistēmu sakārtotu. Līdzīgi kā ar ūdens apgādes sistēmu, kuru zviedri izpētīja un tad piešķīra finansējumu sistēmas sakārtošanai. "Agenda 2000" balstās uz sektorālu pieeju vides problēmu risināšanā. Vides ministrija viena pati nav spējīga atrisināt ar vidi saistītās problēmas ne savā valstī, ne reģionā kopumā. Vides ministrijai ir jārod kontakti ar nozaru ministrijām. Katra valsts uzņēmās vadīt kādu no sektoriem, un Latvija vadīs transporta sektoru — vidi un transportu. Otra valsts, kas ar šo problēmu nodarbojas, ir Vācija. Abas valstis ir sagatavojušas priekšlikumus ilgtspējīgas programmas attīstīšanai. Projekts jau ir pabeigts un iesniegts izskatīšanai citām valstīm. Mēs savukārt izskatām citu valstu sagatavotos projektus zemkopībā, mežsaimniecībā, lauksaimniecībā un zivsaimniecībā. Tādējādi ir izveidots sektoriāls tīkls vides aizsardzībai reģionālā līmenī. Šīs programmas būs jāapstiprina Baltijas jūras valstu premjeriem kopējā tikšanās reizē, tad šie dokumenti kļūs obligāti ieviešami katrā valstī.

— Kurš sektors Latvijai ir visproblemātiskākais?

— Tas ir transports. Slodze tajā pieaug gadu no gada. Mūsu transporta piesātinātība ar privātajām automašīnām ir ļoti liela. Katra ģimene atbilstoši savām iespējām grib iegādāties automašīnu, taču tās parasti nav jaunas. Bet lietotas automašīnas ir videi nedraudzīgas un rada lielu piesārņojumu. Risinājums atkal ir jāmeklē kopsadarbībā ar pārdevējvalstīm un saņēmējvalstīm. Būs jāstrādā pie tā, kā no tirgus izspiest stipri nolietotas mašīnas, kā palīdzēt tautai iegādāties jaunākas, videi draudzīgākas automašīnas. Kā paaugstināt nodokļus ekskluzīvajām, ļoti jaudīgajām automašīnām, kas arī ir videi nedraudzīgas. Ir jāuzlabo arī sabiedriskā transporta sektors. Tas saistāms ar jaunas transporta infrastruktūras izveidi, iesaistot jūras ceļus, dzelzceļus.

— Kurā sektorā Latvijai ir vislielākie panākumi?

— Tā ir ūdenssaimniecība, ko mēs atzinām par augstāko prioritāti. Šobrīd mūsu likumdošana ūdenssaimniecībā jau ir pielīdzināma Eiropas Savienības normatīviem. Šajā sektorā ir bijusi ļoti efektīva investīciju programma. Kā otro es gribētu minēt dabas aizsardzību. Zināmi panākumi ir sasniegti arī mežrūpniecībā. Ir radīti normatīvie akti, kas ļauj palielināt kokmateriālu eksportu, tajā pašā laikā rūpējoties par mežu platības neizzušanu. Vēl mēs strādājam pie kūdras resursu ieguves samazināšanas, līdz ar to purvu platības Latvijā nesamazināsies. Tagad mēs esam sākuši lielu darbu atkritumu saimniecības sektora sakārtošanā.

— Vai varētu teikt, ka vides sakārtošana visos sektoros Latvijā jau ir tuvu Eiropas Savienības prasībām?

— To gan nevar apgalvot. Eiropas Savienībā šobrīd tiek gatavotas jaunas un daudz sarežģītākas direktīvas. Daļa no tām mums vēl sagādās ļoti daudz darba. Piemēram, piesārņojuma samazināšana rūpnieciskajā ražošanā, piesārņojuma slodžu samazināšana pašā rūpniecības procesā, kas nozīmētu tehnoloģijas nomaiņu. Jaunā ūdenssaimniecības direktīva, kas paredz ievērot nevis atsevišķu pieeju katrā pilsētā, bet gan vienotu politiku visā ūdens baseinā, ir tikai tapšanas stadijā. Ieviest dzīvē visas Eiropas Savienības direktīvas varēs ne ātrāk kā 2010.gadā. Pieņemti tie tiks daudz agrāk, taču to ieviešana dzīvē prasīs divpadsmit gadus.

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore