Zviedru žurnāls, kas stāsta

par norisēm parlamentā un departamentos

Pirms gada ar Latviešu nacionālā fonda Stokholmā palīdzību apzinājām mūsu laikraksta sadarbības iespējas ar Zviedriju. Stokholmā Tieslietu ministrijā mūs iepazīstināja ar šīs valsts likumdošanas vēsturi, ar kuru tiešām var lepoties. Ministrijas Justīcijas departaments piedāvāja laikrakstam "Latvijas Vēstnesis" sūtīt Zviedrijas parlamenta — Riksdaga — žurnālu "Frān Riksdag Departement". Nu esam saņēmuši jau pilnu gada komplektu, un ir radies priekšstats par to, kas varētu interesēt laikraksta "Latvijas Vēstnesis" lasītājus. Mūsu korespondents Zviedrijā Jānis Pāvuls ir sagatavojis pirmo pārskatu par šī žurnāla "R&D" tapšanu un mērķiem. To arī publicējam šajā lappusē.

Mūsu tautiete Kristīne Čakste Stokholmā strādā pie vērienīgām programmām Eiropas attīstībā. Savukārt Latviešu akadēmisko mācībspēku organizācijas (vienīgā Eiropā!) sekretāre Māra Zalcmanis apkopo latviešu izcelsmes zinātnieku darbu Zviedrijas augstskolās un zinātniskajās iestādēs. Latviešu trimdas dzīvē Zviedrijai Eiropā bijusi īpaša vieta. Kā trimdinieku darbu sekmējis Latviešu nacionālais fonds Stokholmā aizvadītajā pusgadsimtā, ar to Latvijā pagājušā gada rudenī varēja iepazīties plašā izstādē Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā. Arī pašlaik fonda čaklie darbinieki Inesa Osis un Noldis Millers sekmē Latvijas sakaru un sadarbības veicināšanu ar Zviedriju.

Dr. Sigizmunds Timšāns

Jānis Pāvuls — speciāli "Latvijas Vēstnesim"

1975.gadā Zviedrijas parlaments pēc Riksdaga informācijas komisijas ierosinājuma nolēma, ka, sākot ar 1976.gadu, jāizdod kopīgs departamentu un Riksdaga žurnāls ar nosaukumu "Frān Riksdag och Departement" (latv. tulkojumā: No parlamenta un departamentiem) Sabiedrības informācijas pārvaldes (Nämnden för samhällsinformation) pakļautībā.

Jaunais žurnāls aizstāja Finansu ministrijas izdoto žurnālu "Departementsnytt" (Departamentu jaunumi), kas savukārt kopš 1973.gada bija atvietojis laikrakstu "Frān Departement och nämnder" (No departamentiem un pārvaldēm), kuru sāka izdot jau 1939.gadā.

Kopš "R&D" izdošanas sākuma priekšteča — žurnāla "Departementsnytt" — tirāža dubultojās no 12 500 uz aptuveni 25 000 eksemplāriem.

Jaunie abonenti galvenokārt ir uzņēmumi, organizācijas, izglītības nozare un masu mediji, kaut arī abonentu vairākums rodams valsts pārvaldēs un politiķu vidū.

Pašu izdevēju uztverē "R&D" esot pārvērties no valsts oficiālās informācijas brošūras par specializētu nozaru žurnālu visiem tiem, kam nepieciešams izsekot valsts iestāžu lēmumu procesiem — no komisiju priekšlikumiem līdz Riksdaga lēmumiem.

Riksdaga dokumentos par "R&D" uzdevumiem lasāmas šādas rindas: "Žurnāla mērķis ir — palīdzēt valsts, pašvaldību uzņēmumiem un organizācijām, kā arī politiķiem un citām politiski ieinteresētām personām orientēties Riksdaga un Ministru kabineta darbībā."

Tamdēļ žurnāls saīsinātā veidā sniedzsvarīgākos valdības ierosinājumus, valdības lēmumu atreferējumus, svarīgākos likumu un lēmumu projektus, komisiju spriedumus utt. Žurnālam arī jārūpējas, lai tajā būtu nozīmīgu Riksdaga debašu atreferējumi, ziņas par personālizmaiņām Riksdagā un departamentos, kā arī jānorāda, kur iespējams gūt plašāku informāciju par norisēm Riksdagā un departamentos.

"R&D" arī publicē redakcijas žurnālistu materiālus par "R&D" skartajiem tematiem. Četras reizes gadā žurnālā tiek ievietoti pārskatāmi saraksti par gada laikā publicētajiem rakstiem. Piedevām "R&D" pa reizei izdod papildu žurnālus ar īpašu informatīvo ievirzi — kā pielikumu kārtējam "R&D" numuram, piemēram, 1923.gadā bija īpaša informācija par Zviedriju un ES līgumu, kas stājās spēkā 1994.gadā. "R&D" numuros dažkārt tiek publicēti arī informatīvie materiāli par trim Baltijas valstīm; bieži vien tie saistīti ar Latvijas, Igaunijas un Lietuvas centieniem iestāties Eiropas Savienībā, kā arī par šo valstu attiecībām ar Krieviju un to, kā šie jautājumi ietekmē Zviedriju un pārējās Ziemeļvalstis.

Ļoti svarīgi, ka dokumentos un nolikumos tiek uzsvērts: žurnāla redakcijai jābūt neatkarīgai, un tā pati veido žurnāla saturu. Galvenajam redaktoram jābūt atbildīgam izdevējam — saitēm ar Riksdagu ir tikai administratīvs raksturs.

Kā jau ievadā tika minēts, "R&D" tirāža sasniedz aptuveni 25 000 eksemplāru. Žurnāls kopš 1976.gada iznāk ar 40 numuriem gadā. Tomēr 1992.gadā finansiālu apstākļu dēļ jūlija numuri tika aizvietoti ar pāris dubultnumuriem, bet 1994.gadā vasaras numuru skaitu samazināja tā, ka kopējais numuru skaits nepārsniedza 38 — tātad "R&D" vasaras vidū vispār neiznāca. Redakcija tai vietā paredzēja izdot biezākus numurus rudenī, ziemā un pavasarī — kad aplūkojamais materiāls kļuvis krietni apjomīgāks. Otrs iemesls šim ietaupījumam bija — radīt iespēju publicēt vairāk krāsainu attēlu, lai tādējādi "R&D" padarītu pievilcīgāku arī no sludinājumu viedokļa.

Redakcijā kopskaitā nodarbināti 11 cilvēki, no tiem astoņi, ieskaitot galveno redaktoru Robertu Elmebergu (Robert Almeberg) , ir žurnālisti.

Bet kā ir ar lasītāju interesi un vispārējo žurnāla vērtējumu?

1992.gadā sabiedrisko aptauju pētniecības institūts TEMO veica lasītāju aptauju, no tās izrietēja, ka tipiskais (caurmēra) "R&D" lasītājs esot pusmūža vīrietis, sabiedriskā sektora pārvaldes direktors ar augstāko izglītību, kas arī lasot cita veida speciālo nozaru literatūru. 63 procentiem lasītāju ir augstākā izglītība, 80 procenti ir vecāki par 40 gadiem, 50 procenti — vecāki par 50 gadiem, 68 procenti ir vīrieši, 41 procents — direktori vai privātuzņēmēji (no tiem puse ir izpilddirektori), 46 procenti lasot visus "R&D" numurus, bet 28 procenti — gandrīz visus numurus.

Savelkot galus kopā, konstatējams: 36 procenti abonentu uzskata, ka "R&D" ir ļoti labs žurnāls, 59 procenti — ka samērā labs, un tikai 2 procenti — ka tas esot visai slikts žurnāls.

Rādītāji, pašu izdevēju uztverē, tātad esot visai labvēlīgi. Tomēr pie tādas atziņas nevar apstāties. Izdevēji ļoti labi saprot, ka, apstākļiem mainoties, arī "R&D" ir jāmainās, ņemot vērā pieaugošo sabiedrības interesi par politiski nozīmīgām norisēm.

Turklāt "R&D" izjūtot modernās saziņas tehnoloģijas interneta — konkurenci, kur katrs, kas pieslēgts digitālajam tīklam, var iegūt nepieciešamo informāciju bez īpaša abonementa.

Tamdēļ žurnāla izdevēji nopietni pārdomājot, kā kļūt pievilcīgākiem un kā informācijas pakalpojumus padarīt vēl pieejamākus šodienas apstākļos, kad sabiedrība pieprasa arvien lielāku efektivitāti un operativitāti.

Tomēr "R&D" apmierināti konstatē, ka viņi vēl arvien esot vienīgie, kas ar īsiem žurnālistiskiem referātiem un rakstiem regulāri spēj piedāvāt svarīgāko informāciju par norisēm valsts varas gaiteņos.

Karaliskās operas fasādes fragments Foto: Sigizmunds Timšāns, "LV"

Vidusskolu izlaidumus Zviedrijā atzīmē ar vērienīgiem teatralizētiem braucieniem pa visu pilsētu galvenajām ielām

Foto — Sigizmunds Timšāns, "LV"

Perspektīvā — Stokholmas pilsētas domes nams

1998.gada valdības alternatīva?

Nacionālie izņēmumi Eiropas Kopienas likumā var glābt zviedru atklātības principu

Vēl tāls ceļš ejams, neraugoties uz eironedēļas nogali

Žurnālu vāku reprodukcijas — no "LV" arhīva