Tā kā seši Saeimas deputāti atsaukuši savus parakstus zem ierosinājuma sasaukt 16.septembrī pulksten 17 ārkārtas Saeimas sēdi, lai izvērtētu traģisko demogrāfijas situāciju Latvijā, Saeimas Prezidijs kopīgā sēdē ar Frakciju padomes pārstāvjiem nolēma vakar, 16.septembrī, paredzēto ārkārtas sēdi atcelt.

Saeimas preses dienests

— Nīderlandes Ārlietu ministrijas delegācija

Vakar, 15.septembrī, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas pārstāvji tikās ar Nīderlandes Karalistes Ārlietu ministrijas politisko konsultāciju delegāciju.

Tikšanās dalībnieki sprieda par Eiropas Savienības (ES) un NATO paplašināšanas jautājumiem, Eiropas drošības arhitektūru kā Eiropas integrācijas sastāvdaļu un Latvijas vietu šajos procesos.

Nīderlandes puse akcentēja domu, ka visas Viduseiropas un Austrumeiropas valstis, kas izteikušas vēlēšanos pievienoties ES un NATO, tostarp arī Latvija, tiks iekļautas šajās organizācijās. Atkarībā no tā, kā šo valstu attīstība atbildīs ES izvirzītajiem kritērijiem, to uzņemšanas laiks, protams, atšķirsies. Šie kritēriji visām kandidātvalstīm ir vienādi. Runājot par NATO paplašināšanos, viesi aizrādīja, ka kandidātvalstīm jābūt gatavām sniegt arī savu ieguldījumu militārajā jomā. Viens no faktoriem, kas Latvijai būtu jāņem vērā virzībā uz NATO, ir šīs organizācijas nevēlēšanās uzņemt valstis ar problēmām, tāpēc ir svarīgi nodrošināt demokrātijas tālāku attīstību, tiesiskumu un minoritāšu tiesību ievērošanu. Abas puses bija vienisprātis, ka Latvijai šajā kontekstā īpaši nozīmīga ir gaidāmā tautas nobalsošana Pilsonības likuma grozījumu jautājumā un Valsts valodas likuma pieņemšana.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Jūlijs Druva informēja viesus par paveikto likumdošanas jomā, īpaši uzsverot jaunā Krimināllikuma pieņemšanu un tajā ietvertās normas par liecinieku aizsardzību un policijas uzraudzību pār gados jauniem likumpārkāpējiem. Runājot par paveikto militārajā jomā, K.J.Druva uzsvēra plānoto militārā budžeta palielinājumu vismaz divkārt salīdzinājumā ar 1998.gada aizsardzības budžetu.

— Korejas Republikas vēstnieks

Vakar, 15.septembrī, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks tikās ar Korejas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Li Čanbumu, kurš bija ieradies Saeimā atvadu vizītē.

Saeimas priekšsēdētāja biedrs atzinīgi novērtēja Korejas Republikas vēstnieka paveikto abu valstu sadarbības stiprināšanā, jo Latvija uzskata Koreju par ļoti nozīmīgu partneri Āzijas reģionā.

Kaut gan Latvijas un Korejas ārējās tirdzniecības apjoms pagaidām ir neliels un 1998.gada piecos mēnešos sasniedza 1278 tūkstošus latu, abi sarunas biedri bija vienisprātis, ka tas ir tikai sākums tālākai sadarbībai. 1996.gada oktobrī Latvijas ārlietu ministra Valda Birkava oficiālās vizītes laikā Korejā tika parakstīts starpvalstu līgums par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, patlaban Latvija ir iesniegusi Korejai vēl divus līgumus — par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novērtēšanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un par gaisa satiksmi, kuru ratificēšana ļautu sakārtot abu valstu sadarbības līgumtiesisko bāzi, kā arī nodokļu un gaisa satiksmes jomas.

Kā cieņas apliecinājumu vēstniekam un viņa pārstāvētajai valstij Saeimas priekšsēdētāja biedrs pasniedza Lī Čanbumam Saeimas piemiņas medaļu.

— Itālijas Ārlietu ministrijas delegācija

Vakar, 15.septembrī, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks tikās ar Itālijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku Pjero Fasīno un delegāciju, kas viņu pavada.

Saeimas priekšsēdētāja biedrs ar gandarījumu atzīmēja, ka Latvijai ar Itāliju ir laba sadarbība gan valsts prezidentu, gan valdību līmenī, tāpēc ir būtiski to turpināt abu valstu parlamentiem. Abu valstu parlamentu deputāti spētu dot savu ieguldījumu likumdošanas saskaņošanā un līgumtiesiskās bāzes nostiprināšanā. A.Ameriks pauda uzskatu, ka nav izsmeltas ekonomiskās sadarbības iespējas.

Itālijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks P.Fasīno atzina, ka Itālija ar lielu interesi seko procesiem Viduseiropā un Latvijā un ka viņa ierašanās Rīgā apliecina Itālijas interesi par Latviju. Šogad jau notikusi Itālijas premjerministra Romāno Prodi un aizsardzības ministra Benjamino Andreatas vizīte Latvijā un Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vizīte Itālijā. Plānots, ka oktobrī vizītē Latvijā ieradīsies Itālijas ārlietu ministrs Lamberto Dini. Taču, kā uzsvēra P.Fasīno, politiskais dialogs ir svarīgs, bet jāseko arī ekonomiskajam dialogam. Viņš atzinīgi novērtēja Latvijas un Itālijas kopīgās darba grupas rezultātus un to, ka ir noteikti ekonomiskās sadarbības galvenie virzieni.

Itālijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks apliecināja, ka Itālija vēlas redzēt Latviju Eiropas Savienībā (ES). Pēc viņa domām, augstu vērtējumu pelnījuši gan Latvijas pēdējo gadu ekonomiskie rādītāji, gan izmaiņas Pilsonības likumā. Ja 1998.gada 3.oktobra tautas nobalsošanas rezultātā šie Pilsonības likuma grozījumi tiks apstiprināti, tas pavērs jaunu lappusi Latvijas un Itālijas attiecībās, kā arī Latvijas centienos integrēties ES, uzskata P.Fasīno. Viņš arī izteica pārliecību, ka pēc šī pēdējā šķēršļa pārvarēšanas integrācijas temps ES varētu tikt paātrināts.

Vērtējot krīzi Latvijas kaimiņvalstī Krievijā ES paplašināšanās kontekstā, P.Fasīno atzina, ka tā pat var ietekmēt Krievijai tuvu esošo valstu ātrāku integrāciju ES, jo integrācija esot drošības garantija visiem. Savukārt ES ir jāuzņemas līdera loma, lai palīdzētu Krievijai un sekmētu tajā iesākto reformu turpināšanu.

— Norvēģijas parlamenta delegācija

Vakar, 15.septembrī, Saeimas Eiropas lietu komisijas pārstāvji tikās ar Norvēģijas Karalistes parlamenta Vietējo un reģionālo pašvaldību komisijas delegāciju.

Tikšanās laikā apspriesti jautājumi, kas skar grozījumus Latvijas Pilsonības likumā, Latvijas un Krievijas attiecības, kā arī mūsu valsts iestāšanos Eiropas Savienībā (ES).

Eiropas lietu komisijas sekretārs Juris Sinka iepazīstināja viesus ar komisijas darbu un informēja par 3.oktobrī plānotajām Saeimas vēlēšanām. J.Sinka uzsvēra, ka partiju nostāja būtiski atšķiras trīs jautājumos — par Latvijas nepieciešamību iestāties Eiropas Savienībā, par atbalstu 22.jūnijā Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Pilsonības likumā un attieksmē pret tirgus ekonomiku. Savukārt komisijas locekle Inese Birzniece pastāstīja, ka lielākā daļa Latvijas politisko partiju atbalsta grozījumus Pilsonības likumā, kas paredz pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem, kas dzimuši Latvijā pēc neatkarības atgūšanas, un raksturoja pirmsvēlēšanu situāciju, uzsverot, ka līdzšinējā pieredze liecinot, ka Latvijas parlamenta vēlēšanās uzvaru vai ievērojamu pārsvaru gūstot partijas, kas izveidojušās neilgi pirms vēlēšanām.

Norvēģijas parlamentāriešus interesēja arī Latvijas un Krievijas savstarpējās attiecības un Krievijas krīzes iespējamā ietekme uz Latvijas ekonomiku un finansu sistēmu. Latvijas pārstāvji informēja, ka notikumi Krievijā visvairāk ietekmējuši mūsu valsts zivsaimniecību, jo zivju pārstrādes apjomi samazinājušies apmēram par trešdaļu. Tomēr Latvijas izdevīgais ģeopolitiskais stāvoklis, ostas un tranzīta iespējas ļauj Latvijas ekonomikai saglabāt stabilitāti.

Runājot par Latvijas iespējamo iestāšanos ES, Eiropas lietu komisijas pārstāvji akcentēja mūsu valsts panākumus ekonomikā, ko visspilgtāk raksturo iekšzemes kopprodukta pieauguma rādītājs un veiksmīgā Latvijas likumdošanas saskaņošana ar ES normām. I.Birzniece uzsvēra, ka to valstu grupā, ar kurām tika nolemts pagaidām nesākt iestāšanās sarunas, Latvija ieņemot vienu no pirmajām vietām un tas vieš cerības par drīzu pievienošanos pirmajai valstu grupai.

Sarunas nobeigumā Norvēģijas Karalistes pārstāvji tika iepazīstināti arī ar Latvijas paveikto tieslietu jomā - atjaunoto valsts konstitūciju, Satversmes tiesas darbību, iecerēto juridiskās augstskolas dibināšanu.

Norvēģijas Karalistes parlamenta Vietējo un reģionālo pašvaldību komisija tikās arī ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

Tikšanās laikā pārrunāta administratīvi teritoriālās reformas norise, pašvaldību un parlamenta sadarbības iespējas un depresīvo reģionu problēmas.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Kalviņš informēja viesus par Latvijas likumdošanu, kas regulē pašvaldību darbību, par Saeimas pieņemtajiem likumiem un projektiem, kas varētu uzlabot situāciju Latvijas pašvaldībās. Viesi interesējās arī par bezdarba problēmām Latvijas reģionos un brīvo ekonomisko zonu darbības efektivitāti.

Saeimas preses dienests