Papildus 1.lpp.

informācijai

Tiesu pilī — atvērto durvju diena

Trešdienas, 16. septembra, pēcpusdienā Tiesu pilī, kur pašlaik strādā gan valdība, Tieslietu ministrija, gan Augstākā tiesa, kā arī Rīgas apgabaltiesa un Zvērinātu advokātu padome, bija neparasti daudz apmeklētāju, lielākoties jaunieši — studenti, vecāko klašu audzēkņi pat ar skolas somām plecos. Tieslietu ministrija uz vēsturisko Tiesu pili piedalīties "Tiesību dienā" aicināja ne tikai jaunos juristus, bet arī topošos politologus, ekonomistus, sociologus, žurnālistus, pat vidusskolu vecāko klašu audzēkņus, kuriem ir interese par jurisprudenci, tiesu lietām.

— Tik lielu atsaucību nemaz nebijām gaidījuši. Sapulcējās vairāk nekā divi simti interesentu, tāpēc vajadzēja sadalīties vairākās grupās, — teica Tieslietu ministrijas preses dienestā.

Ielūkoties Tiesu pils telpās — gan tieslietu ministra Dzintara Rasnača un viņa kolēģu — departamentu darbinieku — kabinetos, gan vērot neatkarīgās Latvijas tieslietu ministru portretu galeriju otrajā stāvā un apmeklēt Augstākās tiesas un Rīgas apgabaltiesas tiesnešu darba vietas, to skaitā tiesu zāles — tā bija vienreizēja izdevība un radīja lielu interesi.

"Tiesību jeb atvērto durvju diena" beidzās Ministru kabineta Zaļajā zālē, kur katrs no ciemiņiem varēja apskatīt valdības sēžu telpu, ministru un valdības locekļu konkrētās vietas pie galda. Kā izteicās Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs Jānis Muižnieks, arī viņi pie valdības sēžu vadītāja — Ministru prezidenta — galda sēžot pirmo reizi.

Nobeiguma sarunā tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs pastāstīja, ka Tiesu pilij šogad aprit pastāvēšanas 60. gadskārta un Tiesību dienas rīkošana nav nejaušība, ir nodoms tiesu darbu padarīt publiskāku, cilvēkiem saprotamāku. Jaunie apmeklētāji uzzināja par Tiesu pils vēsturi, par to, ka šajā — Zaļajā — zālē kādreiz strādājis Augstākās tiesas Senāts. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns īsi raksturoja Augstākās tiesas kā augstākās tiesu instances būtību un struktūru, bet Jānis Muižnieks uzsvēra demokrātijas lielo nozīmi, valsts tiesību lomu demokrātiskā valstī un izteica gandarījumu par jauniešu lielo interesi tiesu darbības jomā.

Pēc tam sākās jautājumi un atbildes. Viens no tiem, uz kuru lūdza atbildēt visām trim vadošajām amatpersonām bija:

— Kāpēc izvēlējāties jurista profesiju?

Dz.Rasnačs:

— Tā bija toreiz man pieņemamākā nozare, kurā gribēju labprāt mācīties. Šobrīd ir arī citas interesantas nozares, kā psiholoģija, socioloģija... Par juristu mācījos no 1984. līdz 1990. gadam.

A.Guļāns:

— Ja būtu jāizvēlas šī profesija vēlreiz, gribētu par juristu kļūt atkal. Ir liela laime darīt to darbu, kas tevi interesē. Manuprāt, tiesneša darbā ir svarīga dzīves uztvere, attieksme pret patiesām vērtībām. Jurista profesija dod iespēju arvien pilnveidoties. Tā ir ļoti sena profesija, taču apnikusi man vēl nav.

J.Muižnieks:

— Ja vajadzētu sākt no jauna, es arī izvēlētos jurista profesiju. Universitātē iestājos pēc dienesta armijā un neesmu nekad nožēlojis savu izvēli.

Jautāts par galvenajām vadības metodēm, lai piesaistītu darbiniekus, tieslietu ministrs minēja vairākas, piemēram, tādas, kas spējīgākos juristus varētu ieinteresēt strādāt šo darbu; atbilstoši spējām un padarītajam saņemt pienācīgu atalgojumu; svarīgi, lai cilvēks pilnveidotos, būtu jūtama izaugsme; protams, atbildība par veikto u.tml.

Sarunas dalībniekus interesēja arī jauno juristu sagatavošana augstskolās. Izskanēja zināmas šaubas par LU Juridiskās fakultātes eksāmenos uzņemšanas testu sarežģītību.

Uz tiešo jautājumu Augstākās tiesas priekšsēdētājam, vai viņš varētu atbildēt uz visiem šādu testu jautājumiem, atbilde nebija visai droša. A.Guļāns piebilda, ka juristus gatavo vairākas augstākās mācību iestādes, katra meklē savus ceļus, metodes, taču līdz šim tiesās vēl nav visu nepieciešamo štatu. Tas ir jautājums visai sabiedrībai — kāpēc diplomēti juristi nevēlas strādāt tiesnešu, prokuroru darbu? Arī valstij būtu vairāk jādomā par tiesu prestiža paaugstināšanu.

Šķita, ka "Tiesību diena", kas tika rīkota ar mērķi, lai labākie un spējīgākie studenti pēc mācībām izvēlētos darbu valsts iestādēs, ne vienā vien radīja pārdomas un apņēmību izvēlēties jurista profesiju.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore

Par saistošo tikšanos — ministra Dzintara Rasnača autogrāfs