Čīles Republikā

Šodien — valsts svētki, Neatkarības diena

"Esam ieinteresēti sadarboties ar Latviju"

— Vēstnieka kungs, kādas ir jūsu un jūsu tautasbrāļu izjūtas Čīles valsts svētku dienā?

— Čīles Neatkarības diena tiek svinēta, atgādinot vēsturisko faktu, ka šajā dienā sākās mūsu tautas cīņa pret spāņu kundzību. Čīliešu sacelšanās pret Spānijas kroni aizsākās, 1810. gada 18. septembrī nodibinot pirmo nacionālo padomi. Mūsu atbrīvošanās cīņas priekšgalā stājās čīliešu patrioti Bernardo O‘Higinss ( Bernardo O‘Higgins ), Hosē Migels Karrera ( Jose Miguel Carrera ) un Manvels Rodrigess ( Manuel Rodriguez ). Līdz ar to šī diena mums, čīliešiem, ir nacionālā gara spēka, brīvības alku un vienotības apliecinājums.

— Kāda pašlaik ir politiskā un ekonomiskā situācija jūsu valstī?

— Atgriešanās pie demokrātijas un demokrātijas nostiprināšana ir kļuvusi par Čīles šodienas realitāti. Tas mums ļāvis koncentrēt galvenos spēkus un radošo enerģiju, lai sasniegtu pastāvīgu uzplaukumu un izmantotu tam visas radošās iespējas. Milzu pārmaiņas, kas notikušas pasaulē, Čīlei tagad ļauj pilnā mērā parādīt demokrātiju, ekonomisko attīstību un sociālo taisnīgumu iespēju mūsu valstī. 1989. un 1993. gadā Čīlē notika vispārējās vēlēšanas, tādas būs atkal nākamgad. Tomēr ir vēl arī vairāki demokrātijas aspekti, kas prasa neatlaidīgu mūsu parlamenta darbu demokrātijas padziļināšanai.

Mūsu valdības saimnieciskie projekti valsts attīstībai līdz 2000. gadam paredz ik gadu nacionālā kopprodukta pieaugumu par sešiem procentiem, jeb, rēķinot caurmērā uz katru iedzīvotāju, pieaugumu līdz 5 000 ASV dolāriem. Tas nozīmē, ka būtiski jāpieaug mūsu ražošanas produktivitātei un preču konkurētspējai. Lai sasniegtu šos mērķus, mēs esam ieinteresēti sadarboties ar Latviju, padziļinot mūsu ekonomiskās un tirdzniecības attiecības. Abas mūsu valstis veido savu tautsaimniecību uz brīvā tirgus principiem. Čīlē īstenotās ekonomikas strukturālās reformas valsts tālākajai attīstībai nodrošina relatīvi augstu pieauguma tempu. Līdz ar šiem mērķiem valdība ir noteikusi prioritātes — cīņu pret nabadzību, kā arī izglītības sistēmas modernizēšanu. Mēs esam pārliecināti, ka ekonomiskajai attīstībai jānotiek vienlaikus ar sociālo vienlīdzību. Savukārt moderna izglītības sistēma radīs priekšnoteikumus darba ražīguma paaugstināšanai.

— Kā jūs vērtējat Čīles divpusējas attiecības ar Latviju?

— Vispirms es gribu uzsvērt, ka saskaņā ar Čīles prezidenta Eduardo Freja Ruisa-Taglesa norādījumiem mums arī turpmāk jāveic augstā misija — strādāt pie jau pastāvošo mūsu abu valstu ļoti labo attiecību tālākas nostiprināšanas un padziļināšanas.

Neraugoties uz ģeogrāfisko attālumu, divpusējo attiecību lietderīgumu starp mūsu valstīm apliecina vairāki apsvērumi: Čīles investīcijas Latvijā ir vislielākās no visām Latīņamerikas valstīm. Uzņēmums "Proexpo", kas darbojas Rīgā, ir tikai viens labs piemērs. "Proexpo" ir vairākus miljonus dolāru liels investīciju projekts. Tas nozīmē ne vien kapitāla plūsmu, bet arī Čīles uzņēmēju pieredzes apgūšanu. Mēs domājam, ka joprojām pastāv arī citas Čīles investīciju iespējas Latvijā. Mūsu valstis jau ir apspriedušas investīciju veicināšanas un aizsardzības līgumu, drīzumā tas tiks parakstīts. Pirms dažiem mēnešiem notika ļoti interesanta Rīgas mēra Andra Bērziņa un viņa delegācijas vadītā vizīte Santjago. Tai bija labi rezultāti. Tagad plānojam vairāku augsta ranga Čīles amatpersonu atbildes vizīti.

Latvijas diplomāte Sandra Rozenberga studē Čīles Diplomātiskajā akadēmijā. Viņas darbs, neapšaubāmi, ir ārkārtīgi nozīmīgs, un Ārlietu ministrija to ir augstu novērtējusi.

Mēs arī atbalstām Latvijas vēlmi iestāties Eiropas Savienībā (ES). Čīle savukārt pašlaik risina sarunas par Asociācijas līgumu ar ES, un cer šādā līmenī pievienoties ES, cik ātri vien iespējams.

Mēs zinām, ka mūsu pieredze dažās politikas un ekonomikas attīstības jomās būtu plašākas iepazīšanas vērta, un esam gatavi dalīties gan savā pozitīvajā, gan arī negatīvajā pieredzē.

Čīles valdība cer, ka mums būs iespējams vēl tālāk padziļināt sadarbību. Abās mūsu valstīs strauji attīstās lauksaimniecība un mežu izstrāde. Mūsu kopīgā pieredze šajās jomās būtu noderīga. Tajā pašā laikā ir jāiedrošina mūsu uzņēmumi pētīt kopēja biznesa iespējas, kā arī divpusējās tirdzniecības iespējas.

Nobeigumā es vēlētos pateikties par šo man piedāvāto iespēju paust savu viedokli un izmantoju izdevību, lai apliecinātu jūsu valstij savu visdziļāko cieņu.

Čīle ir vidēji liela Latīņamerikas valsts ar 14, 5 miljoniem iedzīvotāju un 756 626 kvadrātkilometriem teritorijas, kas izstiepusies tūkstošiem kilometru garā joslā starp Kluso okeānu un Andu kalniem.

Čīle ir industriāli agrāra valsts ar bagātīgiem derīgo izrakteņu resursiem. Gandrīz trešdaļu (30%) Čīles eksporta veido metālrūpniecības produkcija. Otra plašākā eksportpreču grupa — 17% — ir lauksaimniecības preces, trešā — derīgie izrakteņi. 18% Čīles eksporta apjoma tiek nosūtīts uz Japānu, 16% uz ASV un 6 % — uz Argentīnu. Savukārt importa jomā Čīles lielākā partnere ir ASV ar 24% no kopējā importa apjoma.

Čīles rūpniecības produkcijas indekss (par 100 ņemot 1990. gada līmeni) desmit gados gandrīz divkāršojies, pieaugot no 79 vienībām 1985. gadā uz 136 vienībām. Bezdarbs valstī samazinājies no 5,3% 1989. gadā līdz 4,7% 1995. gadā, bet tūristu skaits palielinājies no 418 tūkstošiem 1985. gadā (Pinočeta militārās diktatūras laikā) līdz 1 623 tūkstošiem 1994. gadā.

Desmit gados kardināli mainījusies Čīles maksājumu bilance — 1985. gadā Čīlei bija 1 413 miljonu ASV dolāru liels budžeta deficīts, bet deviņdesmito gadu vidū maksājumu bilance jau bija pozitīva — 161 miljons dolāru. Čīles nacionālais kopprodukts šajā laikā pieaudzis no 16 463 miljoniem ASV dolāru līdz 51 752 miljoniem jeb vidēji uz katru iedzīvotāju no 1363 ASV dolāriem uz 3685 dolāriem. Čīles lauksaimniecības ražojumu indekss (par 100 ņemot 1979./1981. gada līmeni) desmit gados palielinājies no 105 vienībām astoņdesmito gadu vidū līdz 156 vienībām. Rūpniecībā nodarbināti 25% no strādājošajiem čīliešiem, bet lauksaimniecībā — 17,8 procenti.

Čīle ir valsts ar vienu no zemākajiem iedzīvotāju blīvumiem pasaulē — tikai 19 cilvēku vidēji uz kvadrātkilometru. Tās iedzīvotāju skaits pieaug vidēji par 1,6% gadā. 29,5% valsts iedzīvotāju ir jaunāki par 14 gadiem, bet mūža vidējais ilgums sievietēm ir 77, vīriešiem — 70 gadi.

Čīle kopš 1945. gada 24. oktobra ir ANO locekle. Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Čīli tika nodibinātas 1991. gada 26. septembrī. Kopš 1997. gada 2. decembra Čīles intereses mūsu valstī pārstāv ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Hosē Gonji Karrasko ( Jose Goņi Carrasco ), viņa rezidence ir Stokholmā. Rīgā atvērts Čīles goda konsulāts. Čīles goda konsula pienākumi mūsu valstī uzticēti Oļegam Kuzņecovam.

Pirmdien, 21. septembrī, — Valsts svētki

"Es vēlu mūsu tautām labklājību"

— Sveicot jūs un visus maltiešus Maltas svētkos, gribu tūdaļ vaicāt: ko 21. septembris nozīmē jūsu savdabīgās valsts iedzīvotājiem?

— Pēc daudziem sveštautiešu valdīšanas gadiem Vidusjūrā Malta, kas stratēģiski atrodas pašā šīs vēsturiskās jūras centrā, beidzot 1964. gada 21. septembrī ieguva neatkarību no Lielbritānijas. Lielbritānijas valdīšana bija sekojusi Napoleona īslaicīgajai Maltas okupācijai 1799. gadā. Viņš savukārt bija izspiedis Neatkarīgo Svētā Jāņa militāro ordeni.

Tādējādi 21. septembris maltiešiem ir ļoti nozīmīga diena, jo tā nozīmē pašiem savas valsts un savu suverēno tiesību iegūšanu. Mazā, senā tauta, kas, neraugoties uz lielo atbildību un grūtībām, ko iemantoja līdz ar valsts neatkarību, tagad spēj noteikt pati savu likteni atbilstoši tautas demokrātiskajām vēlmēm.

— Vai jūs varētu komentēt savas valsts jaunāko ekonomisko un politisko attīstību? Kāda ir Maltas attieksme pret Eiropas Savienību?

— 1964. gadā pastāvēja zināmas šaubas par maltiešu spēju sekmīgi veidot tādu nāciju, ar ko paši varētu lepoties. Malta taču ir neliels salu arhipelāgs bez dabīgajiem izrakteņiem, tās iedzīvotāju skaits — tikai 375 tūkstoši. Taču maltieši ir čakla tauta ar augstu izglītības standartu, un mūsu zeme jau kopš senseniem laikiem sekmīgi pildījusi tilta funkcijas starp Eiropu un Ziemeļāfriku.

Kopš neatkarības iegūšanas Malta attīstījusies ļoti strauji, 1974. gadā kļūstot par republiku un atsakoties no ārvalstu militāro spēku apkalpošanā balstītās ekonomikas. Tā vietā Malta kļuvusi par nepievienojušos valsti, kuras ekonomika balstīta rūpniecībā, tūrismā un apkalpojošā sfērā. Būtiski palielinājies maltiešu dzīves standarts, īpaši salīdzinājumā ar citām Vidusjūras valstīm, kas ir Eiropas Savienības locekles.

1990. gadā Malta formāli izteica vēlēšanos kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti, taču 1996. gada oktobrī, pie varas nākot Maltas leiboristu partijai, šis pieprasījums tika iesaldēts. Leiboristi prasīja brīvas tirdzniecības zonas nodibināšanu un ciešas, dalībvalsts statusam tuvas attiecības ar Eiropas Savienību. Tagad, kad pēc parlamenta vēlēšanām 1998. gada 5. septembrī valdībā iekļāvusies nacionālā partija, šis pieteikums pēc dalībvalsts statusa atkal ir aktivizēts.

— Kā jūs vērtējat Maltas divpusējās attiecības ar Latviju?

— Kaut arī mūsu valstis atrodas dažādās Eiropas kontinenta malās un tās šķir ievērojams attālums, abām mūsu valstīm ir kopīgi eiropeiski mērķi un kopīgi vērtību kritēriji. Abām mūsu valstīm jāpastāv politiski nestabilos reģionos ar ierobežotiem resursiem. Taču, neraugoties uz to, abas mūsu valstis ir spējušas panākt būtisku progresu gan politikā, gan ekonomikā un sociālajā sfērā, tādējādi paaugstinot savu tautu dzīves līmeni.

Abu mūsu valstu sadarbība dažādās jomās ir acīmredzama. 1998. gada 10. augustā spēkā stājās bezvīzu režīms starp Maltu un Latviju. 1998. gada 23. novembrī paredzēts sākt kopējas sarunas starp Maltu un Baltijas valstīm par ierosināto nodokļu dubultās neaplikšanas līgumu. Mūsu valstis ir apmainījušās arī ar līgumu projektiem par tūrismu, gaisa pārvadājumiem un investīciju aizsardzību. Pieaug biznesa sakari starp abām mūsu valstīm, īpaši kuģniecībā un ar to saistītajās jomās.

— Ko jūs gribētu teikt mūsu lasītājiem?

— Latvieši svin 1918. gada 18. novembri kā Latvijas valstiskās neatkarības sākumu. Šādās valsts svētku reizēs ikviens jūtas aicināts dzīvot rosīgāk, tiek iedrošināts jaunā paļāvībā kopīgajiem mērķiem, ka mūsu nācijas spēj sekmīgi izmantot neatkarības dotās iespējas. Es vēlu abām mūsu tautām, lai tēvutēvu sapņi tiktu sasniegti ar neatlaidīgu darbu, vienlaikus stiprinot mūsu integrāciju starptautiskajās institūcijās un atbalstot savas demokrātiskās valdības. Lai XXI gadsimts ievadītu jaunu miera un uzplaukuma laikmetu ne tikai abām mūsu tautām, bet arī visai cilvēcei. Laikmetu, kur nebūtu vietas agresijai un vienu valstu dominancei pār citām. Laikmetu, kurā valdītu miers, uzplaukums un starptautiskā solidaritāte.

Malta ar 368 tūkstošiem iedzīvotāju un 316 kvadrātkilometriem teritorijas ir viena no mazākajām Eiropas un arī pasaules valstīm Eiropas dienvidos uz tāda paša nosaukuma salas Vidusjūrā.

Pēc ANO datiem, Maltas ekonomika pēdējos desmit gados visai sekmīgi attīstījusies. Valsts nacionālais kopprodukts 1985. gadā bija 1015 miljoni ASV dolāru, bet jau pēc deviņiem gadiem — 2692 miljoni. Caurmērā uz katru iedzīvotāju pieaugums šajos gados bijis no 2949 uz 7394 ASV dolāriem. Caurmērā Maltas nacionālā kopprodukta pieaugums šajos gados bijis no 2,6 uz 4,3 procentiem.

Lauksaimniecības produkcijas un pārtikas rūpniecības produktu ražošanas indekss Maltā desmit gados palielinājies no 114 līdz 134 vienībām (par 100 pieņemot 1979./81. gada līmeni).

Maltas galvenā eksportprece ir metāla izstrādājumi — 63% no eksporta kopapjoma. Otrā pozīcijā — 15% — ir tekstilpreces, bet trešajā — 8% — ķimikālijas. Maltas lielākā ārējās tirdzniecības partnere ir Itālija ar 32% kopējā eksporta un 27% importa.

Citu valstu vidū Malta izceļas arī ar neparasti augstu iedzīvotāju blīvumu — 1159 cilvēki uz kvadrātkilometru. Iedzīvotāju skaita pieaugums Maltā ir vidēji 0,7% gadā. 22,1% no Maltas iedzīvotājiem ir jaunāki par 14 gadiem. Maltā ir zema bērnu mirstība — tikai astoņi gadījumi no katriem 1000 jaunpiedzimušajiem. Iedzīvotāju mūža vidējais ilgums ir 78 gadi sievietēm un 74 gadi vīriešiem.

Pilsētās, galvenokārt valsts galvaspilsētā Valletā, dzīvo 89% maltiešu, un viņu īpatsvars ik gadu pieaug vidēji par vienu procentu. Savukārt laucinieku skaits Maltā ik gadu samazinās par 2,3 procentiem.

Malta ir ANO locekle kopš 1964. gada 1. decembra. Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Maltu tika nodibinātas 1991. gada 20. decembrī. Maltas intereses mūsu valstī pārstāv pagaidu pilnvarotais lietvedis Džons Buzutils ( John Busuttil ), viņa rezidence ir Bonnā.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

a