• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Divas Hanzas pilsētas. Rīga un Brēmene. Savos lietišķajos sakaros. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.09.1998., Nr. 271/272 https://www.vestnesis.lv/ta/id/49811

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Informācija

Vēl šajā numurā

18.09.1998., Nr. 271/272

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Divas Hanzas pilsētas. Rīga un Brēmene. Savos lietišķajos sakaros

Mēs kā tirdzniecības un ražošanas partneri

B1.JPG (21550 BYTES) Brēmerhāfenes ostā Foto: Hero Langs

Brēmene un Rīga atrodas upes krastā. Abas pilsētas jau no seniem laikiem vieno tirdzniecība un kuģniecība. Pilsētas gadsimtiem ilgi centušās saglabāt savu patstāvību. Šobrīd tās atskatās uz vairāk nekā gadsimtu ilgajām kuģniecības tradīcijām. Brēmene, pasaules vecākā pilsētvalsts, ieguva naudas kalšanas, tirgošanās un muitas tiesības 965. gadā; Rīgu 1201. gadā dibināja arhibīskaps Alberts no Brēmenes. Tirdzniecisko sakaru un kuģu satiksmes aizsākumi starp abām pilsētām meklējami jau 13. gadsimtā, kad Rīga (1282) un Brēmene (1359) iestājās Hanzā — Vācijas tirdzniecības pilsētu savienībā. No 13. līdz 17. gadsimtam abās Hanzas pilsētās bija vērojams saimniecības un kultūras uzplaukums, kura varenums un spožums vēl šodien redzams krāšņajās ķieģeļu baznīcās, rātsnamos un birģeru mājās ar bagātīgi rotātajām fasādēm un frontoniem. Ostas bija svarīgs tirdzniecības tilts starp austrumiem un rietumiem. Paplašinoties tirdzniecības sakariem, 18. un 19. gadsimtā sākās industrializācijas laikmets. Abās pilsētās tika modernizēta un paplašināta infrastruktūra.

Otrais pasaules karš izpostīja lielu daļu Rīgas un Brēmenes. Kara sekas bija arī Latvijas vācu izcelsmes iedzīvotāju emigrācija. Daži no viņiem apmetās arī Brēmenē, turpretī citi izceļoja caur Brēmerhāfeni uz aizjūras zemēm. Pēc Vācijas atkalapvienošanās 1989. gadā un pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā daudzi emigranti sekmēja Vācijas un Latvijas sakaru attīstību un pilsētu sadraudzību un dara to joprojām.

 

Pilsētu sadraudzības 13. gadskārta

Pilsētu sadraudzības pamatā bija ilgās kuģniecības tradīcijas un sakari starp abām Hanzas pilsētām. Pilsētu draudzība sākās 1985. gadā. Šogad atzīmējam sadraudzības 13. gadadienu. Sadraudzība — tā ir saimniecisko, politisko, kultūras un sociālo kontaktu paplašināšana. Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu un Vācijas atkalapvienošanos abu pilsētu sadarbība ieguva jaunus saimnieciskos impulsus.

Pirmais Latvijas un Vācijas kopuzņēmums bija kooperācijas projekts starp Rīgas un Brēmenes ēdienu gatavošanas speciālistiem, arhitektiem un investoriem. 1991. gadā viņi atklāja viesnīcu "Hotel de Rome". Sekoja nākamie projekti, piemēram, Konventa sētas restaurēšana, ko sekmīgi pabeidza 1997. gadā.

 

Brēmenes adrese Rīgā

Lai stiprinātu saimnieciskās saites starp abām sadraudzības pilsētām, 1993. gadā Brēmene kopā ar Rostoku atvēra Hanzas kantori Rīgā. 1996. gadā Hanzas kantori pārņēma SIA "Bremen Business International" (BBI), kas to iekļāva Brēmenes ārzemju pārstāvniecību tīklā. Jaunā pārstāvniecība Laimas Cines vadībā atbalsta uzņēmumus, kuri vēlas atrast darījumu partnerus Latvijā.

Kā pakalpojumi tiek piedāvāta aktuāla informācija par saimnieciski politiskajiem apstākļiem, jaunajiem likumiem un izmainītajiem tirgus nosacījumiem. BBI birojs Rīgā palīdz uzņēmējiem meklēt sadarbības partnerus, izstrādā individuālas apmeklējumu programmas un risina problēmas, kas rodas saskarsmē ar iestādēm un ministrijām.

 

Latvijas pārstāvniecība Brēmenē

Lai veicinātu Vācijas un Latvijas sadarbību un abu sadraudzības pilsētu kooperāciju, kā arī atsaucoties uz līdzīgu piemēru Rīgā, 1997. gadā Pasaules tirdzniecības centrā (World Trade Center) tika ierīkota Rīgas ostu pārvaldes pārstāvniecība Vācijā Jāņa Butnora vadībā. Tas liecina par abu pušu lielo interesi pastiprināt ekonomisko sadarbību.

To, cik tuvas un draudzīgas ir attiecības, pierādīja 50 cilvēku lielās Latvijas delegācijas viesošanās Brēmenē šā gada martā. Delegāciju, kuras sastāvā bija 11 uzņēmumu, Latvijas Attīstības aģentūras, Satiksmes ministrijas, kā arī Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu pārstāvji, vadīja valsts sekretārs Uldis Pētersons. Informācijas dienās viesi no Latvijas nodibināja kontaktus ar Hanzas pilsētas Brēmenes saimniecības pārstāvjiem. Vairāk nekā 40 Vācijas firmas izmantoja šo pasākumu, lai iegūtu nozīmīgu informāciju par saimniecisko attīstību un investēšanas iespējām sadraudzības zemē.

Uldis Pētersons atgādināja Hanzas pilsētu — Rīgas un Brēmenes — vēsturisko saikni, kas ir labs pamats tālākai saimniecisko sakaru paplašināšanai. Brēmenes dienu Rīgā mērķis ir iepazīstināt ar Brēmenes jūras ostu transporta saimniecību. Sakarā ar šīm dienām tiek rīkota arī izstāde konteineros "Brēmenes ostas — kurss uz nākotni".

 

Kravu apgrozība

starp Latviju un Brēmenes ostām

To, ka ekonomiskie sakari starp Latviju un Brēmenes ostām paplašinās, pierāda arī aizjūras kravu apgrozības pieaugums. 1997. gadā caur Brēmenes ostām ieveda 253 908 t un izveda 4 121 t kravu.

Galvenās importa preces bija degviela un smēreļļas, zāģmateriāli un koksne, kā arī izejvielas. Galvenās eksporta preces bija lokšņu dzelzs, ķīmiskās izejvielas, pārtikas produkti un mašīnas. Kravu apgrozības pieaugumu panāca, paplašinot iekšzemes pārvadājumus, fīderkuģu pakalpojumus un starpvalstu distribūcijas piedāvājumus, kuros mērķtiecīgi investēja iepriekšējos gados.

Brēmenes ostu pārstāvniecības vadītājs Helmūts H.Detkens (Helmut H.Detken) atzīst, ka arī nākotnē Brēmenē un Brēmerhāfenē, neraugoties uz pieaugošo ostu konkurenci, plāno tālāku kravu apgrozības palielināšanu ar Latviju. Ievērojot labvēlīgo ekonomikas attīstību un Latvijas kā tilta nozīmi starp Baltijas kaimiņvalstīm un NVS, Brēmene un Rīga vēlas uzsākt videi draudzīgu piekrastes kuģniecību un uzlabot iespējas transportēt kravas pa dzelzceļu.

Koncepcijas "From Road To Sea" ("No sauszemes uz jūru") ietvaros ir plānots paplašināt laineru satiksmi starp Latvijas un Brēmenes ostām. No Brēmerhāfenes uz Rīgu un atpakaļ šobrīd tiek piedāvāti trīs fīderkuģu reisi nedēļā. Tos papildina kravas automobiļu satiksme un konteineru pārvadājumi uz kravas mašīnu platformām ( Container–truck pakalpojumi).

Ostu un tirdzniecības centri, Rīga un Brēmene, atrodas svarīgā vietā — austrumu un rietumu krustpunktā. Šīs vietas tālāka paplašināšana ir abu sadraudzības pilsētu kopīgais mērķis ceļā uz vienotu Eiropu.

 

Izstāde kuģu konteineros

ierodas Rīgā

Sakarā ar Brēmenes dienām Rīgā sadraudzības pilsētas Brēmenes pārstāvji dodas uz Latviju, lai dažādu pasākumu ietvaros apliecinātu ciešo vienotību starp abām Hanzas un ostas pilsētām.

No 1998. gada 17. līdz 24. septembrim Doma laukumā izstādē "Brēmenes ostas — kurss uz nākotni" piecos oriģinālos kuģu konteineros ar sevi iepazīstinās divu pilsētu — Brēmenes un Brēmerhāfenes — jūras ostas. Abas pilsētas veido mazāko VFR federālo zemi.

Mūsdienās preču transportēšana konteineros vairs nav nekas īpašs. Taču šajā izstādē konteineri ir daudz kas vairāk nekā tikai transporta līdzekļi un izstāžu telpas. Kopš sešdesmito gadu sākuma šīs taisnstūra skārda kastes ir pilnīgi izmainījušas ostu ainu.

Pirmo konteineru, kas no ASV tika atvests uz Eiropu, Brēmenē izkrāva pirms 32 gadiem. Šīs praktiskās tilpnes ir pierādījums gan transporta, gan ostu industrializācijai, ko laikus uzsāka Brēmene un Brēmerhāfene. Izstādē aplūkojamās plāksnes ar fotoattēliem un tekstu, modeļi un videofilmas sniedz ieskatu Brēmenes ostu vēsturē pēdējos 100 gados. Izstāde iepazīstina interesentus arī ar mūsdienu moderno un datorizēto jūras ostas pakalpojumu un loģistikas centra darbību.

Brēmenes Hanzas biroja Rīgā

informācija

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!